atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Lāčplēsis kā nacionālais simbols.
patriots
Iesūtīts: 2007.05.27 09:21:26
Vēlos uzzināt jūsu domas par šo tēlu. Ko jūs domājat par eposu "Lāčplēsis". Kādā gaismā tajā tēlota kristīgā Baznīca un kristietība kopumā? Kāda ir šī eposa ietekme uz priekštatu veidošanos par latviskumu.
AutorsZiņas teksts
patriots
# Iesūtīts: 2007.05.27 09:23:26
Šis darbs ir ticis iestudēts un interpretēts vairākkārt. Pēdējā interpretācija ir 1988. gada rokopera "Lāčplēsis".
Andis Atvars [81.198.177.161]
# Iesūtīts: 2007.05.27 14:02:03
Lāčplēsis- varens vīrs, kuram ir sieva un mīļākā. Piedevām mīļākā ir ragana. Šim varenam vīram kaut kas nav kārtībā ar smadzenēm, jo lēmumus pieņem mīļākā...Nu jā, baigi nepatriotiski sanāca...
Balss
# Iesūtīts: 2007.05.27 22:28:15
Zini, vidusskolas sacerējumu analīžu laiks man sen jau aiz muguras... Ko lai domā par šo tēlu? Nu, rokopera jau varen patriotiska. Un īstajā laikā sacerēta. Bet citādi - vai tad mūsdienu vidusmēra skolnieks vairs vispār vēl ko lasa, pat obligāto literatūru?...
Mulders
# Iesūtīts: 2007.05.28 09:46:51
Nu a ja tā atmet liriku un "nacionālismu" tad ko mēs redzam. Mēs redzam ka par nacionālo varoni kļūst lāča un cilvēka hibrīds. Tā kā šeit mēs esam pieauguši cilvēki, tad varbūt beigsim sevi mānīt un skatīsimies faktiem acīs... praids un gejisms salīdzinot ar šitādu "nacionālo lepnumu" ir vispār nevainīgu bērniņu rotaļas.
luteranis [195.122.30.197]
# Iesūtīts: 2007.05.28 13:48:00
Vispar jau ka simbols nav slikts katrai tautai jau ir pa tadam varonim. Vienigi nedaudz nekorekti ir vesturiski vinu asociet ar latviesus vienojosu elementu pret vaciesiem vai citu tautu ienaidniekiem, jo pirms vaciesu ienaksanas te tadas latviesu tautas vienkarsi nebija un bija vairakas lielas ciltis, kas bija diezgan atskirigas un biezi kaskejas sava starpa, bet varbut vesturei nav nozimes un svarigs ir simbols.
patriots
# Iesūtīts: 2007.05.30 19:07:10
Andi Atvar
Esmu pārliecināts, ka Pumpura "Lāčplēsi" neesat laījis! Varbūt Rainis sajaucis galvu ar savu "Uguni un nakti", vai esat kādu nekompetentu rakstu lasījis. Lāčplēsim nav mīļākās, bet ir tikai viena sieviete - Laimdota un lēmumus pieņem pats Lāčplēsis - jo mīļākās nav. Katrā ziņā paldies par viedokli.
patriots
# Iesūtīts: 2007.05.30 19:12:15
Mulder
Es jums piekrītu ka tā krustošanās ar lāci ir tāda divdomīga, bet neņemiet tik smagi, jo tā nav vēsture, bet pasaka. Un ja runājam par sengrieķu dieviem... ko tik viņi nav sadarījuši.. ai, ai, ai. Tomēr uz šīs bāzes izaug rietumu filosofija.
patriots
# Iesūtīts: 2007.05.30 19:14:26
Luterāni
Jums ir taisnība, bet tā ienākšana ir tāda sāpīga bijusi - to arī "Lāčplēsī" atspoguļē. Sarežģīta tā mūsu zemītes vēsture, sarežgīta.
patriots
# Iesūtīts: 2007.05.30 19:19:14
Jā, raganas "Lāčplēsī" ir! Viena no tām ir Spīdala, bet viņa nav Lāčplēša mīļākā. Lāčplēsis viņu gandrīz nogalina, bet tad viņa nāk pie saprašanas un kļūst laba. Vēl vairāk - viņa apprecas ar Koknesi, lūk!
Andis Atvars [81.198.177.161]
# Iesūtīts: 2007.05.30 20:33:44
Patriot, ko neteiksi- ragana kļūst laba...
Jā, lasījis esmu tiešām sen, bet iznākums gan A. Pumpura, gan Raiņa darbā ir viens- atvars...ha,ha manā uzvārdā iekrita...
patriots
# Iesūtīts: 2007.05.30 21:25:56
Andi Atvar
Kļūst gan tā ragana laba. Ja tā var sacīt, tad notiek viņas atgriešanas!
Pie Pumpura beigas ir šādas:
Tad zels tautai jauni laiki
Tad būs viņa svabada
Vai nav cerīgi?
domiņa [84.237.227.108]
# Iesūtīts: 2007.06.01 16:12:22
Ragana tiesam mainijas! Par jezu Kristu ari tur teikts,apmeram saadi:bija reiz liels valdnieks,dzimis no jaunavas,kurs macija cilvekus uz labam un gudram lietam,bet cilveki bija launi un izkroploja Vina maacibu un Vina macibas varda darija daudz briesmudarbu
Taa apmeram tur rakstiits.
patriots
# Labojis patriots: 2007.06.11 14:39:44
Domiņa, a par ko tāda skumīga seja? Man šis teksts liekas gana labs! Nocitēšu precīzi: "
Aizmūžā notika brīnums!
Dzemdēja jaunava Gaisma,
Un varens dieva dēls nāca
Virs pasaules noliktā laikā!
Mācīja vareni, jauki
Cilvēkiem dievību atzīt
Un pašiem tikumos augstos
Kā dievībai līdzīgiem dzīvot.
Ļaunajie turējās pretim,
Pēdīgi nokāva viņu;
Bet pekle nespēja turēt
Pie sevim to tumšajā varā:
Varenais cēlās no nāves,
Uzbrauca godībā augšām!
Tā vārds gan zināms jums visiem,
To pasaulē nosauca - Kristus.
(Pumpurs A. Lāčplēsis Rīga Zinātne 1988. I.57-72)
patriots
# Iesūtīts: 2007.06.11 14:46:12
Tomēr jau šķiet, ka šis tēls ir iedzīvojies. Lasīju kādu soc. aptauju par Lāčplēša dienu. Tur vairāki aptaujātie domā ka Lāčplēsis ir reāli dzīvojis, lūk!
Balss
# Iesūtīts: 2007.06.12 09:41:24
Ctulhu Nu gan sameti viena katlaa sipolus ar zemenem! Man ta ka gruti iedomaties, ka ir cilveki, kas tic Hermeja u.tml. legendaru teelu (varbut kadi, kas atrodas psihoneirologiskaa arsteshanaa) realai eksistencei.
Bet par Jezus Kristus realo eksistenci vel sobrid, Dieva dimensijaa, Tu parliecinasies tad, kad to patiesi, no sirds velesies. Bez pretenzijam but vinam lidvertigs vai paaraaks.
patriots
# Iesūtīts: 2007.06.12 16:04:15
Ctulhu- Jēzus Kristus vārds šajā uzskaitījumā dažādu iemeslu dēļ neiederas. Par Lāčplēsi runājot es tik gribu sacīt, ka neskatoties uz visām problēmām tēlā, eposā utt. viņs nav aizgājis vēstures mēslainē, bet turpina (kā tēls) dzīvot. Un tas ir ievērības cienīgi.
patriots
# Iesūtīts: 2007.06.12 16:23:19
Ctulhu - Nu tas būtu temats kas iederētos pie citas diskusiju grupas. Jūs laikam apzināti provocējat, vai ne? Atļaušos uz jūsu jautājumu neatbildēt. Palikšu pie diskusijas par Lāčplēsi.
Sheksna [217.199.110.132]
# Iesūtīts: 2007.06.18 21:33:34
Vēlos uzzināt jūsu domas par šo tēlu. Ko jūs domājat par eposu "Lāčplēsis". Kādā gaismā tajā tēlota kristīgā Baznīca un kristietība kopumā?
===
Vai tad tymajā eposā kristīgā baznīca VISPĀR ir attēlota? Nu, var savilkt netiešas paralēles starp baznīcu un mello bruņinieku, bet tiešā tekstā, cik nu atceros, tas nema pateikts...
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 22 , pavisam kopa bijuši: 2738