Noasveidīgais 
|
Iesūtīts:
2007.05.22 10:51:49
Vēl viens teoloģisks diskusiju temats, kas tiek bieži piesaukts.
1. Mozus 3. nodaļā lasām Dieva sacīto čūskai:
"Tādēļ, ka tu to esi darījusi, tu esi nolādēta visu lopu un lauku zvēru vidū! Uz sava vēdera tev būs līst un pīšļus ēst visas tavas mūža dienas. Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī." (1. Moz. 3:14-15)
Tradicionāli 15. pants ir ticis saprasts kā "protoevaņģēlijs", pirmā vieta, kurā Dievs apsola cilvēkiem pestīšanu, sūtot pasaulē Kristu, dzimušu no Jaunavas Marijas - Sievas - kurš satrieks Čūskai galvu, bet pats cietīs krusta nāvi (čūska iekodīs papēdī).
Tomēr nesen dzirdēju ideju, ka šīs Rakstu vietas konteksts ir Dieva sacītie lāsta vārdi. Un lāsta būtība esot tajā, ka cilvēks (sievas dzimums) cenšas iznīcināt ļaunumu (satriekt tam galvu), bet rezultātā čūskas inde ienāk viņā pašā.
Kaut kas man šajā interpretācijā nepatīk. Bet kaut kas liekas ļoti sakarīgs... |
|
Mulders  |
# Labojis Mulders: 2007.05.24 12:04:13
Balss, tu par Čūskas paaugstināšanu tuksnesī, ka ikviens kas uz to lūkojās tapa dziedināts? Vai par to, ka mums jābūt gudriem kā čūskai un bez viltus kā baložiem. Šī nu ir tā vieta, kur jābūt uzmanīgiem ar vārdiem, jo visu izšķir konteksts. |
Dzelzs Felix [81.198.2.6] |
# Iesūtīts: 2007.05.24 12:05:44
Gadījums ar Abrahāmu par``ada kādu šīs kritušās pasaules iezīmi. Atsevišķās situācijās tu vari rīkoties kā gribi, tu būsi nelietis gan tā , gan šitā. Abrahāms bija nelietis tajā situācijā, nav ko krāsot rozā.
Tas tikai parāda, ka no Dieva žēlastības taisnais dzīvos, nevis no savas izveicības. Pārdomām Latvijas pilsoņiem- vai mēs visi nenesam netiešu atbildību par okupāciju un upuriem Irākā? Manas valsts armija arī tur ir. Es arī kā pilsonis nesu atbildību gribu es to vai negribu. |
Dzelzs Felix [81.198.2.6] |
# Iesūtīts: 2007.05.24 12:22:41
Stāsts par Abrahāmu ir stāsts nevis tik daudz par cilvēkiem, bet par Dievu. Dievs savā žēlastībā neatmet Abrahāmu. Tāpat kā Dāvidu, Noasu un arī mūs. Tieši tādēļ mani tas stāsts uzrunā. Ar Abrahāma izveicību(šķietamo), no kuras arī mēs varētu ko mācīties es uzmanītos. |
Balss  |
# Labojis Balss: 2007.05.24 12:23:38
Noasveidīgais,Mulders Es, protams, domāju konkrēti šo vietu Gen 3,14-15 šajā kontekstā... Protams, zinu arī tos citus aspektus citās vietās.
Dzelzs Felix Tā jau ir politiska diskusija - par to, cik pareiza vai kļudaina bija Irākas okupācija. Ceru, ka tu nevelc paralēles ar padomju okupāciju, kas bija pilnīgi pretēja. Ja pieņemam par patiesiem okupācijas pamatojuma oficiālos motīvus, tad šajā gadījumā tika pausta vēlme atbrīvot zemi no tirāna varas. (Nerunāsim par slēptajiem motīviem - naftu...) Bet pieņemu, ja Staļina laikā kāda lielvara - lai arī kādu motīvu vadīta - būtu iznīcinājusi Staļina padomju varu, 99 % iedzīvotāju būtu bijuši no sirds pateicīgi šiem okupantiem . Irākā ir sācies pilsoņu karš, ugunsgrēks, ko bezcerīgi cenšas noslāpēt ar pāris bērnu spainīšiem ūdens. Bet tomēr tā nav ļaunuma veicināšana, tikai bezcerīgas pūles ar rokām apstādināt vilcienu. |
Kārlis sj  |
# Iesūtīts: 2007.05.24 12:26:09
Balss , pirmais, ko no taas vietas var par chuusku varam zinaat, ka taa ir Dieva radiiba Gen 3,1 |
Dzelzs Felix [81.198.2.6] |
# Iesūtīts: 2007.05.24 13:04:10
Balss, runa nav par politiku, bet par Dievu. Ja pieļaujam, bauslim- nenogalini ir "labie", "pareizie", "taisnie vai taisnīgie" izņēmumi, tad esam baigās auzās. Kā es varu zināt, ka mana pestīšana tad nav joks, bet ir droša? Dievs var izdarīt izņēmumus. Reiz kādu māti, kurai sadega 3 bērni aicināju lūgt kopā ar mani Dievu. Viņa pavaicāja- vai to, kurš lika nogalināt Kānaāniešu bērnus? Vai jūti uz ko es velku? Ja Kristus ir Dievs, tad Kristū es neredzu varmāku nekādā izpildījumā. Bet jūtu, ka iebraucu jaunā diskusijas tēmā, sorry. |
Dzelzs Felix [81.198.2.6] |
# Iesūtīts: 2007.05.24 13:06:30
Kaut- Tev ir tikai iespēja izvēlēties mazāko no ļaunumiem, nevis starp labo un ļauno. Es samelotu, apzinoties, ka no Dieva žēlastības jau tikai arī dzīvoju. |
Balss |
# Labojis Balss: 2007.05.24 13:20:59
Dzelzs Felix [81.198.2.6] Nu, nezinu, vai tas ir tik neviennozīmīgi...(ai, kā man nepatīk šis kroplīgais barbarisms...)
Pat Salamans saka, savs laiks nogalināt...
Vai ar bausli tev nebūs nokaut tomēr nav domāta ļaundomīga slepkavība, nevis nogalināšana aizstāvēšanās situācijā? (Kas ir ļoti plaša - no savas ģimenes līdz zemes aizstāvēšanai.)
Bet jautājums par kānaāniešu bērniem patiesi ir baigi smags... |
Dzelzs Felix [81.198.2.6] |
# Iesūtīts: 2007.05.24 13:28:36
Tikko sākam cilāt nogalināšanas motīvus tā sāksim dot desmito tiesu no dillēm un lokiem. Liekas, ka tomēr slepkavība, nogalināšana, vardarbība ir tā kas ir vienalga vai tā ir netaisna vai mūsu izskaidrota kā taisna. Kritusī pasaule ir tāda, kurā tas vienkārši notiek. Tieši tāpēc bez Dieva piedošanas nav variantu.
Es varu aizstāvēt sevi, ģimeni un tautu apzinoties nevis labu darbu darām, kādu nošaujot, bet to, ka man nav cita labāka varianta, bet arī šis man atgādina ka esmu grēcinieks kritušā pasaulē. Kas man vēl atliek kā vien Dieva žēlastība? |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.05.24 13:35:31
Dzelzs Felix Protams, ka nogalināšana jebkurā variantā ir briesmīga pašam darītājam, lai vai aiz kādiem motīviem. Bet vai tad tu esi pacifists un uzskati, ka armija jālikvidē? Ka tie mūsu puiši, kas visādos karos ir cīnījušies par savu tautu un zemi (protams, tai pat laikā apgrēcinoties caur nonāvēšanu), ir maldījušies? Kas savu dzīvību nodod par saviem draugiem... |
Dzelzs Felix [81.198.2.6] |
# Iesūtīts: 2007.05.24 15:00:30
Labākais ko šajā pasaulē varam darīt citiem ir pašuzupurēties nevis upurēt citus. Kritusī pasaule bez upura neiztiek. Arī puiši, kas karojuši par savu tautu ir grēcinieki, kam vajag Dieva žēlastību. Karošana iedomāti pareizajā pusē nevienu nepadara taisnu.
To vīru acīs, kas taranēja NY torņus, amerikāņi bija sātana iemiesojums pret ko jācīnās. Amerikāņu acīs protams tas pats, tikai par 180% otrādi. Patiesībā abi vienādi. Bet šī ir kritusī pasaule un kāmār tajā būs tie kas dara ļaunu jabūt arī mehānismiem, kas ierobežo ļaunumu- armijas, policija u.c. Bet tas neatrisina grēka problēmu kā tādu. Neveins nogalinātājs nekļūst par taisno karojot "pareizajā"pusē. Pareizo šeit noteikt mēģinām tikai mēs. Dievam slepkava ir slepkava. Tāpēc bez žēlastības mums visiem kirdik. |
Balss |
# Labojis Balss: 2007.05.24 15:24:10
Dzelzs Felix To vīru acīs, kas taranēja NY torņus, amerikāņi bija sātana iemiesojums pret ko jācīnās. Amerikāņu acīs protams tas pats, tikai par 180% otrādi. Patiesībā abi vienādi . Te nu gan es tev nevaru piekrist, ka abi vienādi... Lai arī amerikāņi tāpat kā jebkura tauta ir grēcīgi, bet uzbrukums politikā varbūt nekādi neiesaistītiem cilvēkiem - vienkārši iznīdēt visus pa tīro - tā tomēr ir atšķirība.
Lai arī karavīrs, kas karā nogalina citus karavīrus, apgrēkojas, bet es viņu nesauktu par slepkavu...
Un kas ir kirdik? Šņaks, rīkle pušu?  |
Dzelzs Felix [80.70.23.9] |
# Iesūtīts: 2007.05.24 21:55:26
Slepkavība paliek slepkavība. Nav taisnīga baušļa pārkāpuma. Arī Dievs Vecajā Derībā to nedara. Citādi Viņš ir divkosis, kas prasa no cilvēka to, ko pats nedara. Cilvēks gan, lai sevi atmazgātu piedēvēs ļaunumu citiem tikai ne sev. Vislabāk to piedēvēt Dievam, jo proķiv loma ņet prijoma. Ja Dievs saka- kaujam nost un kas mums iebildīs. Tas patiesībā laupa godu Dievam pataisot Viņu par maitasputnu. Tad nu Dievs nepārprotami mums arī saliek punktus uz i. Kristū es neredzu varmāku, bet glābēju, krustā es redzu to KURU slepkavo, nevis to, KURŠ slepkavo. Kristus krusts un Dieva atklāsme Kristū man ļauj saprast lasot Bībeli, kur tā runā par žēlsirdīgo Dievu un kur tā runā par grēcīgo cilvēku, kas piedēvē savas zvērības Dievam. Tas ir Svētā Gara darbs. Bauslība un Evaņģēlijs. Tas viss protams ja TIEŠĀM sakām, ka Jēzū Kristū atklājas Dievs. Viss Dievs, nevis piliens. Vai jūs Kristū saskatāt tādu, kurš varētu likt nogalin |
Andis Atvars [84.237.167.210] |
# Iesūtīts: 2007.05.24 22:44:55
Tēma par svētībām un lāstiem,bet ne par bauslību!
Kas ir svētība un kas lāsts?
Vai kristietis var nolādēt kristieti?
Ko domājiet par lāsta noņemšanu...utt.
|
klusētājs [87.110.148.167] |
# Iesūtīts: 2007.05.25 00:30:10
Dzelzs Felix .....varu jums tikai piekrist:.... neviens nogalinātājs nekļūst par taisno karojot "pareizajā"pusē......nav taisnīga baušļa pārkāpuma.
un vai tieši šī cilvēciskā sevis paaugstināšana(es jau zinu, ko Dievs vēlas, lai es darītu) nav par iemeslu smagākajām varmācībām, tai skaitā VD aprakstītajiem notikumiem?
|
Andis Atvars [81.198.177.161] |
# Iesūtīts: 2007.05.25 17:04:55
Tur tā lieta, ka Dievs to nepieļauj. (Bileams). Ja tas tā notiek, tad viens jau ir Dieva atmests. Paskatoties pagātnē, RKB nolādēja luterāņus un otrādi...- viela pārdomām...
Tēma jau laba un aktuāla, bet neredzu tēmā tos nobriedušos kristiešus, kuri tad varētu padalīties ar savu svētīgo pieredzi. Varbūt tādēļ, runājam garām... |
Noasveidīgais |
# Iesūtīts: 2007.05.26 22:02:00
Amerikāņi domā, ka iznīcina ļaunumu - teroristus, jo tie kaitē amerikāņiem.
Teroristi domā, ka iznīcina ļaunumu - amerikāņus, jo tie traucē dzīvot arābiem.
Komunisti domā, ka iznīcina ļaunumu - kapitālistus, jo tie ekspluatē masas.
Kapitālisti domā, ka iznīcina ļaunumu - komunistus, jo tie pieviļ masas.
Izraēlieši domā, ka iznīcina ļaunumu - palestīniešus, jo tie viņus apšauda ar raķetēm.
Palestīnieši domā, ka iznīcina ļaunumu - izraēliešus, jo tie viņus apšauda no lidmašīnām.
Ticīgie domā, ka iznīcina ļaunumu - neticīgos, jo tie nekalpo Dievam un atņem svētību.
Neticīgie domā, ka iznīcina ļaunumu - reliģiju, jo tā veicina vardarbību.
U.t.t.
Lāsta būtība ir tajā, ka grēkā kritušais cilvēks nekad neredz sevi kā ļaunuma avotu (jo tas vestu pie grēksūdzes), bet vienmēr pie savām likstām vaino citus. Un pret citiem cīnīdamies, pats kļūst aizvien ļaunāks. |
kaut.. |
# Iesūtīts: 2007.05.26 22:06:18
Noasveidīgais.. pierunāji piekrītu Tev... jo šodien parunājos dzīvē ar vienu no interneta cilvēkiem.... !  |
Andis Atvars [81.198.177.161] |
# Iesūtīts: 2007.05.26 23:46:52
Nu gan Noasveidīgais samurgoja- "Ticīgie domā, ka iznīcina ļaunumu- neticīgos, jo tie nekalpo Dievam un atņem svētību."
O ir tāda laba grāmata- Dereks Prinss "Svētība vai lāsts". Vismaz kāds priekštats radīsies, kas ir viens un otrs, ja pašiem nav nekādas pieredzes...., bet kur ir pazuduši tie, ar tām bagātām un svētīgām garīgām pieredzēm, lai es dikti zaļais varu padiskutēt... |
Dzelzs Felix [80.70.23.9] |
# Iesūtīts: 2007.05.27 00:35:26
Atvaru Andi, Tevi lasot mums zaļajiem, nepieredzējušajiem grūti ko piebilst. Ja Dereks Prinss tavs skolotājs, tad pēc tādām grāmatiņām uzreiz ir skaidrs, kurš samurgo un kurš nē, tev jau viss tāpat skaidrs.
Bet vispār jau Noasveidīgajam ir taisnība. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
