atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem "Kunga miesas izšķiršana": kristoloģija vai eklezioloģija?
Noasveidīgais
Iesūtīts: 2007.05.22 09:24:16
Pirms neilga laika man radās privāta sarakste ar kādu mūsu foruma dalībnieku, kurš uzskatīja manus izteikumus attiecībā pret Svēto Vakarēdienu par nepamatoti "brīviem", īpaši attiecībā uz 1. Kor. 11:29 atrodamo Pāvila norādi par cienīgu Vakarēdiena baudīšanu.

Šajā sakarā aicinu visus uz diskusiju, par to, kā īsti jāsaprot šī Pāvila norāde? Kas ir cienīga un necienīga Vakarēdiena baudīšana Pāvila izpratnē?

Lai būtu vieglāk, uzrakstīšu divas galvenās alternatīvas:

1) kristoloģiskā izpratne: "Kunga miesa" šajā gadījumā ir jāsaprot kā norāde uz Vakarēdiena elementiem - korintieši neizšķir to, ka Kristus ir sakramentāli klātesošs Vakarēdiena maizē;

2) eklezioloģiskā izpratne: "Kunga miesa" šajā gadījumā jāsaprot līdzīgi citām Pāvila vietām, kurās viņš par Kunga vai Kristus miesu runādams, to vienmēr saprot kā norādi uz kristīgo draudzi - korintieši ar saviem strīdiem un nošķiršanos pie dažādiem galdiem neizprot kristīgās Baznīcas būtību - vienotību Kristū.
<< . 1 . 2 . 3 .
AutorsZiņas teksts
Mulders
# Iesūtīts: 2007.05.22 13:36:07
Mirga, manuprāt tas ir svarīgi, lai mācītājs arī izskaidro un pasaka kamdēļ kāds netiek pielaists. Cilvēks var būt jauns un neizprast, sadrosmēties iet pie Dieva Altāra un tapt noraidīts. Tas var būt trauma uz visu mūžu, lai cilvēks netaptu noraidīts pavisam. Nav viegla dzīve mācītājam, ja tas grib būt patiess savā sirdsapziņā.
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.05.22 13:42:46
RKB `normaali` ir prakse, ka tas, kas dala komuuniju cilveekus neshkjiro - iznjeemumi, ja mazi beerni vai pilniigi neadekvaata uzveshanaas. Kursh var citaadi noteikt, kas ir cieniigs un kas nav.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.05.22 13:43:53
Kārlis sj, bet kā tiek mācīts kurš var iet un kurš nē?
Kārlis sj
# Labojis Kārlis sj: 2007.05.22 13:57:53
Mulders, parasti visiem katoljiem buutu jaazin, ka pie komuunijas var iet, ja neesi `naaviiga` (apzinaata un briivi izdariita izveele pret Dieva gribu vai likumu) greeka staavoklii, kuru iespeejams mainiit tikai greeksuudzee pec greeka nozheeloshanas. Kontroversaala teema otreiz preceeto gadiijumaa (ja lauliba nav anuleeta; shkjirt to nav iespeejams) - tie atkaartotajaa laulibaa atrodas lauliibas paarkaapeeja statusaa, kas protams, ir apzinaata un briiva izveele). Bet principaa katram jaavadaas peec savas sirdsapzinjas. Ir gan `privaatas patvaljiigas` priesteru prakses, kuraas tiek uzlikti kaadi nosaciijumi par regulaaru greeksuudzi (reizi meenesii, piemeeram), kas man vairaak atgaadina cilveeku terorizeeshanu.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.05.22 14:14:11
Kārlis sj, skaidrs. Nu nav vismaz nekas briesmīgs no mana skatu punkta. Par to laulību tā būtu vesela tēma, bet to man slinkums izvērst. Pietam neiru diez ko kompetents RKB teoloģijā!
Mulders
# Iesūtīts: 2007.05.22 14:48:11
cits koments, vai tad Dievs būtu savus ļaudis pametis?
Balss
# Iesūtīts: 2007.05.23 08:30:47
Mulders, gribu atkārtot diletanta jautājumu Tev:
Mulder,
Tad ir jautājums, kur ir robeža starp aicinājuma neesamību un apzinātu izvairīšanos no atbildības?

Nezinu, tieši kā viņš to domāja, bet man gribas jautāt - ja nu Tev nav aicinājuma būt par mācītāju, tad varbūt Dievs Tevi aicina kļūt par skolotāju? Man liekas, ka Tev ir visi dotumi! (Kas varbūt vēl tikai jāpapildina sistemātiskās studijās, lai viss būtu štokos?)
Mulders
# Iesūtīts: 2007.05.23 09:00:23
Balss, redz maaciitaaja sakaraa es aceros labo Lutera teicienu, kuram pilniibaa piekriitu, ja tu vari nebuut maaciitaajs, tad neesi. Par skolotaaju... man noteikti nav pedagoga talanta. Varbuut ir lietas, kuras es pasaku taa ka dazhiem cilveekiem taas top uztveramas, bet reaali iemaaciit kaut ko jaunu cilveekam kursh to nezin, vai domaa savaadaak, to es nespeeju! Tas ir paarbaudiits!
Zaurs
# Iesūtīts: 2007.05.23 11:50:07
Zauram visu laiku ir licies, ka cienīgo un necienīgo izšķiŗ neviens cits kā pats Vakarēdiena Devējs - Kristus,- un pārējiem ar savu padomu tur nav ko maisīties, ka paši vēl neatraujas pa degunu.
Jo neviens nekad nebūs tā pa īstam cienīgs iet pie Vakarēdiena. Ka pie tā var iet arī necienīgie, tas ir īpašs Kristus, un tikai viņa nopelns.
Cits jautājums ir par biktstēvu atbildību... bet arī tur, lai nepārkāptu bikts noslēpumu, ja kāds zināms grēcinieks iet pie Dievgalda, tad viņš to saņem.
Jo neviens nevar sevi darīt cienīgu, tikai saņemt no Kristus žēlastībā to, kā viņam/ai pietrūkst.
Lūdz ar to diskusijai nav jēgas (pierādījums ad absurdum ).


Noasveidīgais
# Iesūtīts: 2007.05.23 22:29:37
Gribu pastāstīt vēl kādu pieredzi.

Reiz piedalījos ekumēniskā dievkalpojumā. Parasti tādos Vakarēdienu nesvin, pēc sprediķa seko lūgšana un tad cenšas pēc iespējas ātrāk dievkalpojumu pabeigt. Šajā bija citādi. Priekšā iznāca kāds vīrs un sacīja: "Šajā brīdī mums vajadzētu svinēt kopīgu Sv. Vakarēdienu, taču mēs tam neesam gatavi savu teoloģisko domstarpību dēļ. Tāpēc mēs vienīgi ieklausīsimies vārdos no 1. Kor. 11. nodaļas" un viņš nolasīja Vakarēdiena iestādīšanas vārdus.

Tas bija pirmais brīdis, kad īpaši spilgti sajutu, ka Kristus, iespējams, Vakarēdienam devis pilnīgi citādu uzdevumu, nekā to domājam mēs. Mums liekas, ka Vakarēdiens ir līdzeklis, lai norobežotos no pasaules - un pa daļai tā arī ir. Taču Kristus, iespējams, ar to domāja līdzekli, kā kristiešiem palikt vienotiem arī tad, ja visādi citādi viņi nespēj vienoties sava racionālā prāta ierobežotības dēļ. Resp., mums var būt domstarpības dažādos teoloģiskos vai ētiskos jautājumos, bet pie Kristus miesas un asinīm, pie šī svētākā no mielastiem, mēs tomēr tiekam aicināti visi bez izņēmuma.

Tajā dievkalpojumā sajutu, cik Vakarēdienam varētu būt vienojošs spēks, ja mēs mazliet citādi ieraudzītu tā loģiku. Mēs nevaram vienādi domāt un sprediķot, bet Kristus upura priekšā, mīlestībā uz Viņu, varam būt vienoti viens ar otru...

Es zinu, zinu, tā ir milzīga domāšanas maiņa, pilnīgs apvērsums. Nesaku, ka mums tā jāsāk domāt un darīt, bet tikai minu savas personiskās pārdomas...
Balss
# Iesūtīts: 2007.05.24 02:05:35
JĀ. Noasveidīgais - apmēram tā arī es to saprotu, bet tiku šeit pamācīta, ka tā ir kļūdaina izpratne...
Noasveidīgais
# Iesūtīts: 2007.05.24 10:16:55
Vakarēdienam ir arī disciplinējoša nozīme - tas ir mielasts, kurā pulcējas Kristus mācekļi iepretī tiem, kas Kristus Garu vēlas piesist krustā un iznīcināt no zemes virsas. Taču kristiešu vidū tam būtu jābūt vienojošam spēkam - esmu pārliecināts par to!
Mulders
# Labojis Mulders: 2007.05.24 13:59:23
Noasveidīgais, bet tu jau vienkārši šo "atšķiršanas robežu" pārliec uz citu vietu. Jo tad jaajautaa... nu harizmaatus pielaidiisim, adventistus, jehovas lieciniekus?
Tamdeelj jau Bazniica ieviesa TA kaa demarkaacijas liiniju! Tik veikli puishi padomaaja un secinaaja, a kas traucee ieviest veel kaadu vagonu TA un mazu kjerru!
Noasveidīgais
# Iesūtīts: 2007.05.26 23:10:04
Mulder,
runa ir par to, ka Dievs vēlas izveidot cilvēku kopību, kurā pastāvētu citādas attiecības - nevis atstumšana, naids, vainīgo meklēšana, bet piedošana un mīlestība. Šādā kopībā tiek aicināts ikviens, katrs, kas vien to vēlas. Taču, līdzīgi kā līdzībā no Lūkas evaņģēlija vecākais dēls atsakās iet iekšā mielasta vietā, kad uzzina, ka viņa tēvs ir licis nokaut baroto teļu palaidnīgajam jaunākajam brālim, tāpat arī tie, kuri nevēlas šādu kopību veidot, paliek ārpusē.

Mūsu brāļi un daudzi citi gadījumi to spilgti parāda. Cilvēki, kuri saprot Dieva žēlastību kā kaut ko ļoti šauru, knapu, labprātīgi sevi no kopības ar pārējiem izslēdz. Tā Vakarēdiens izpaužas kā Dieva tiesas līdzeklis pret "neticīgajiem"! Redzot to mīlestību, kādu Jēzus izrāda pret muitniekiem un maukām, farizeju sirdis kļūst cietas - viņi atsakās ar Jēzu būt pie viena galda. Tā vieniem kopība ir prieka avots, bet citiem - piedauzība un krišanas iemesls. Un atšķirība ir tajā, ka farizeji neuzticās, ka Kristus patiešām ir Kristus.

Par tādu un vienīgi tādu disciplinējošu aspektu es vēlējos runāt. Ja cilvēks netic žēlastībai, tad viņš arī to nesaņems. Ne tāpēc, ka žēlastība būtu ierobežota, bet tāpēc, ka cilvēks sapinies pats savā taisnīguma un svētuma izpratnē.
Dzelzs Felix [80.70.23.9]
# Iesūtīts: 2007.05.27 02:56:18
Noas......s mudrjona glagoļiš.
<< . 1 . 2 . 3 .
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 43 , pavisam kopa bijuši: 2653