Mulders 
|
Iesūtīts:
2007.05.16 23:28:43
Iesaku parunāties par to kā mēs (cilvēki) izprotam šo jēdzienu. |
|
moritz :) [213.21.215.97] |
# Iesūtīts: 2007.05.21 11:16:07
Mulders
Tātad tu gribi teikt, ka līdz Kristum jebkurš pravieša/priestera/ķēniņa sprediķis, kuraa piesaukta bauslība, bija tikai un vieniigi vainas pierādīšanai? Un Izraēļa degsme pildīt bauslību vienmēr ir uzskatāma kā simulācija un mēģinājums piečakarēt Dievu? Kā tu pats saki: Mozus teiktais kljuust kaa lieciiba pret vinju iedomiibu un egoismu? Bet, saproti, VD ir situācijas, kad notiek Izraēļa izlīgšana ar Dievu un derības atjaunošana, un tajās neizskatās, ka cilvēki pēc šiem atgādinājumiem justos slikti. Taisni otrādi... Kāpēc gan Dāvids vairākkārt izsakās līdzīgi kā: “Cik man Tava bauslība mīļa! Es to pārdomāju utt.utjpr.”?
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.05.21 12:06:12
moritz, Kristus jau nesāka existēt tikai mūsu ēras sākumā. Kristus ir mūžīgs un evaņģēlijs un cerība tika apsolītā tūlīt pēc grēkā krišanas. Tādējādi ikviens kas uz to ticēja bij tajā pašā ticībā kurā esam mēs. Enohs, Abrahams, Ābels (pārlasi Ebr 11 nodaļu) daudzi VD cilvēki ticēja. Tāpat ir nodota liecība, ka Dāvidam u.c. praviešiem bij Svētais Gars, tādējādi loģiski, ka viņi būdami dzīvi priecājas par Dieva Bauslību kā to dara ikviens Dieva Bērns jebkurā laikā.
Un arī šodien bauslība var tikt lietota kā grēku uzrādītājs un kā liecība pret cilvēkā mītošo grēku.
Tu taču nenoliegsi, ka "bez ticības nevar Dievam patikt". Tātad, kad Mozus aicina Izraēliešus izvēlēties savu ceļu, viņš aicina izvēlēties ticības ceļu, ceļu, kas ir paļāvība uz Dievu... jeb skatoties no jau atklātā JD viedokļa, nenoraidīt Dieva žēlastību un ticību. Mēs luterāņi mācām, ka Dievs pirmais ir aktīvā puse cilvēka glābšanā, ka vispirms Dievs mūs dara dzīvus un tikai tad mēs varam vai nu pakārties, vai palikt šajā ticībā. Kāmēr Dievs pirmais nav mūs izglābis, tikmēr cilvēks nevar sevi izglābt, jo miesīgajam cilvēkam Dieva lietas ir muļķība un viņš tās dabīgi noraida, jo nespēj tām sekot (Lasi Romiešu vēstuli).
Spēju izvēleties labo cilvēkam dod Dievs kā dāvanu (Lasi 2 Kor 5 nodaļu)... Tas Dievs mūs ir darījis spējīgus kalpot Jaunajai Derībai, un kā jaundzimušiem bērniem - skaidrs, ka mēs priecājamies par visu to, kas nāk no Dieva, bauslība vairs nav apsūdzētāja un satriecēja, bet manu kāju spīdeklis.
Ne ka mēs būtu pirmie Dievu mīlējuši, bet Dievs pirmais mūs mīlēja. Ne no cilvēka gribas mēs esam dzimuši, bet no Dieva gribas un neizsakāmās žēlastības. |
Anakins  |
# Iesūtīts: 2007.05.22 09:22:24
Cilvēks var uztaisīt alvas zaldātiņus , bet brīvo gribu tiem iedot nevar, jo redz pašam īsti nav skaidrs kas tas ir.... |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.05.22 09:25:14
Anakins, vo viedi vārdi! |
Ēvalds Bērziņš  |
# Iesūtīts: 2007.05.23 12:07:53
Es domāju, ka brīvā griba daudzu izpratnē nozīmē neatkarību. Jautājuma būtība ir drīzāk ir ideja par iespēju būt neatkarīgam lēmumos, attieksmē utt. |
Kārlis sj  |
# Iesūtīts: 2007.05.23 14:04:06
Es tagad domaaju par to neatkariibu. Cilveekiem taa skan kaa veertiiba, jo dod autonomitaati - zinaama veida droshiibu. Droshiiba savukaart cilveekam ir svariiga, jo vinjsh baidaas. Jo cilveeks savaa runaa vairaak apgalvo, ka ir briivs un neatkariigs pats par sevi, jo lielaakaas bailees dziivo. Vieni taapeec stumj kapitaalu, citi kaapj `Everestaa`. Savu bailju paarvareeshanu autonomaa veidaa dazhi definee kaa iisteno `iedzimto greku`. Tas ir kaa velna aplis, kuraa tiek radiita iisteniiba, kas izpauzhas ljaunajaa un no kura cilveeks saviem speekiem nespeej izlauzties. Protams, Kristus ir tas, kas sho apli sarauj - pilniigo neatkariibu no sevis saraujot par pilniigu atkariibu no Dieva, taa radot `jauno` vai patieso neatkariibu. Shai forumaa liekas vietaa piemineet Lutera traktaatu `Par nebriivo gribu`, kas manupraat labi iederaas ieprieksheejaas paardomaas. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.05.23 14:10:34
Kārlis sj, nu vot... tas vienmēr ir šis otrs jautājums "Brīvs no kā" vai "Brīvs ko darīt". Principā tev piekrītu, tik neiru Lutera to darbu lasījs. |
krika [81.198.216.217] |
# Iesūtīts: 2007.05.24 14:12:48
Brīva griba - tas ir dzīvot tā un darīt to, ko saka tavs Gars, Tev jādzird ko konkrētā situācijā Viņš Tev saka un jārīkojas lai Tas nebūtu pretrunā ar taviem uzskatiem un izjūtām, pretējā gadījumā nāksies mocīties un tiem cilvēkiem kuriem ir svarīgi būt vienmēr harmonijā - būs nevisai omulīgi( tas ir maigi teikts)! Ticiet Jēzum un uzticieties tikai Viņam arī tad , kad jums liekas, ka gals klāt! |
Uldis |
# Iesūtīts: 2007.05.24 22:03:54
Te nav runa par brīvo gribu vai brīvo izvēli, bet gan par izvēles brīvību: vai cilvēks savā izvēlē ir brīvs? Mēs varam teikt, ka cilvēks savā izvēlē ir brīvs, jo darīt grēku viņu neviens nespiež. Jautājums ir par to, vai tādu izvēli, kas dzīvības vietā izvēlas nāvi, var uzskatīt par brīvu. Citiem vārdiem, cilvēka izvēles brīvība ir stipri ierobežota. Ja laicīgojos dzīves jautājumos tas vēl spēj izvēlēties starp labo un slikto, derīgo un nederīgo, tad garīgajās lietās viņš ir pilnīgi nespēcīgs pretoties grēcīgajai miesai, tās iekārēm. Luters šim jautājumam veltīja savu lielāko darbu De Servo Arbitrio, ko latviski mēs varētu tulkot kā Par izvēles nevarību. Šis darbs tapa kā atbilde uz Roterdamas Erasma brošūreli De libero Arbitrio - Par izvēles brīvību. |
klusētājs [87.110.148.167] |
# Iesūtīts: 2007.05.25 01:29:03
cienījamais teolog Uldis -
Jums jautājums: vai M.Luteram ir divi dažādi rakstu darbi - traktāts "Par nebriivo gribu" un darbs "Par izvēles nevarību"? |
moritz :) [213.21.215.97] |
# Iesūtīts: 2007.05.25 13:36:27
shoriit izlasiiju sekjosho: neticība pamatojas gribaa... (aciimredzot, autorapraat, ticiiba arii pamatojas gribaa)... |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.05.25 14:05:27
moritz, nee nu analogjiski - ticiiba pamatojas - NEgribaa  |
moritz :) [213.21.215.97] |
# Iesūtīts: 2007.05.25 15:59:31
Mulders
tad kaa atbildeet uz paveeli: ticiet!... ? |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2007.05.25 16:28:45
Moritz, taapat kaa uz atbildi "Lācar Nāc Ārā" Vai "Lai Top" |
Uldis |
# Labojis Uldis: 2007.05.25 16:35:07
Klusētājs. M. Luteram tāda darba "Par nebrīvo gribu" nav. Vismaz man nav zināms par tāda eksistenci. Varbūt, ka tu ar to domā De Servo Arbitrio. Tradicionāli to dēvē Par gribas verdzību. Tomēr tas,manuprāt, nav gluži precīzs tulkojums. Manuprāt, daudz precīzāks ir tas, kuru minēju, proti, Par izvēles nevarību. Latīņu valodā ir vairāki vārdi, kas saistīti ar nozīmi: gribēt, vēlēties, tiekties. Saistībā ar šo darbu mūs var interesēt sekojošās divas nozīmes: voluntas un arbitrio. Ja mēs domājam tieši gribu, tad tas ir voluntas; ja domājam izvēli vai lēmumu, tad - arbitrio. Lutera darbā šie vārdi bieži vien atrodas blakus. Tad tie jātulko pēc to pamatnozīmēm. Luters savā darbā ir ielicis nosaukumu De Servo Arbitrio, līd ar to, akcentējot vairāk domu par izvēli un tās nevarību, ko arī centos akcentēt. Cienījamais Klusētājs, ja tu esi uzmanīgs lasītājs, tad būsi ievērojis, ka par manis izvēlēto šā darba nosaukumu esmu izteicies vēlējuma izteiksmē: "..varētu tulkot kā..". Izvēloties vārdus, allaž esmu centies būt rūpīgs un precīzs, tāpēc diskusijās ar mani šādām niansēm ir jāpievērš vērība. Citādi diskusija var būt apgrūtināta un smagnēja. |
Kārlis sj |
# Iesūtīts: 2007.05.25 16:49:11
Mees te esam domaajushi to pashu darbu. Nezinu, vai tas ir latviski tulkots, taapeec to tulkoju peec sava praata no vaacu, kur sanaaktu divas versijas - par paverdzināto gribu vai par nebriivo gribu. Uz tulkojuma no latiinju nepretendeeju. |
Uldis |
# Iesūtīts: 2007.05.27 22:53:29
Kārlis sj. Doma ir tāda, ka izvēles brīvība mums ir dota, bet mēs nespējam to izmantot. Brīvā griba it kā ir verdzībā. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
