atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Baptista sprediķi "Svētdienas Rītā"
Svilpaste
Iesūtīts: 2007.04.29 21:01:15
Pēdējā laikrakstā "Svētdienas Rīts" ir publicēts baptistu mācītāja Edgara Maža sprediķis (un tā nav pirmā reize). Man ir jautājumi šajā sakarībā:
1) vai LELB garīdznieki nav spējīgi uzrakstīt labus sprediķus, ko publicēt, ja jau jāpublicē citas konfesijas mācītāja sprediķus LELB oficiālā izdevumā?
2) cienu E. Maži kā izglītotu, iejūtīgu un visādi citādi lielisku cilvēku, bet tomēr vinš ir baptists, tātad cilvēks, kas uzskata, ka Vakarēdiens NAV Jēzus miesa un asinis, ka mazu bērnu kristība ir nebibliska prakse u.tt. Vai cilvēka, kura teoloģiskie uzskati ir šādi, sprediķi būtu publicējami LELB oficiālā izdevumā?
3) vai esat redzējuši, ka citas konfesijas savos oficiālajos izdevumos publicē luterāņu mācītāju sprediķus?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
AutorsZiņas teksts
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.05.02 10:42:34
Noasveidīgais!
Es neņemos apgalvot, cik katrs pareizi/nepareizi māca un saprot Trīsvienības mācību (tur vajadzētu diļāku analīzi), bet palieku pie apgalvojumu, ka ikviena greiza mācība ietekmē visas pārējās. Pie tam, jo svarīgāka mācība, jo nopietnāk ietekmē pārējās. No šāda viedokļa paskaidroju Tev minētā studenta teikto. Tas, ka students to pauda, bez sīkāka paskaidrojuma, liek secināt, ka arvien ir labi mācīties.
Piemērs par to ietekmēšanu. Pati svarīgākā mācība, salīdzinot ar ķermeni to varētu saukt par sirdi, ir taisnošana ticība, Kristus žēlastības dēļ. Ja to māca savādāk (darbi), tad tas neglābjami ietekmē visu teoloģiju. Mācība par sakramentiem ir svarīga, bet, runājot par tiem pašiem baptistiem, tā kā lielākoties viņi ļoti stingri turās pie taisnošanas Kristū, tad, par spīti sakramentu mācības neizpratnei, viņiem ir pati svarīgākā mācība un par to ir prieks. Tomēr, defektīva sakramentu mācība, norāda viņu teoloģijas vājumu.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.05.02 11:09:24
Mulder!
Es rakstu kā teologs un izsaku bažas par lietam, kuras esmu apskatījis un runājis ar citiem. Kā galvenā lieta, par to arī jautā Svilpaste, kāpēc publicē baptistus. Īstenībā, uz to neviens neatbild , vai arī nezin atbildēt.
Ja mēs to jautājumu atliekam, līdz kāds atbildēs, nākošais ir izrietošs jautājums, kāpēc vajadzētu/nevajadzētu publicēties neluterāņiem luterāņu oficiālajā avīzē. Un tā jau ir vispārējas pieejas veidota nostādne. Mēs lasām dedzīgus atbalstītājus. Jau izteicos, ka man nav nekas pret iepazīties ar citu konfesiju pārstāvju pienesumu, bet primāri (divus argumentus jau minēju augstāk, uzskatu, ka luterāņu izdevumos jāppublicē luterāņi. Laikrakstam ir jāatspoguļo luteriskā vēsts, tādēļ tas ir luterisks. Mums pilnīgi pietiek ne viens vien ekumēnisks izdevums, tas arī lai strādā ekumēnismam, bet te sanāk tā, ka ekumēnisks izdevums nepublicē luteriskas lietas (bet viņam arī tas nav jādara), un arī luterisks vairs nepublicē, kur tad meklēt luteriskās lietas?
Bez tam, man liekas, Tu krietni pārspīle mānis teikto, lai paša teiktais izklausītos/izlasītos balts un pūkains
Mulders
# Iesūtīts: 2007.05.02 11:23:55
Voldi, a es jau arii esmu balts puukains un vispaar bezgreeciigs

Tad laikam viss shitais jaauzdod pashai aviizes redakcijai kaads ir funktieris kaut ko publiceet vai nepubliceet. Pienjemu, ka sho aviizi vareetu gribeet lasiit arii parasti laji, kuri varbuut pirmajaa ieskreejienaa nemaz neatshkjirs dazhaadas teologjijas.
Nu un kas buutu slikts ja tiktu publiceeti fragmenti, piemeram, no Skruuvshnjores vai Vienkaarshi Kristietiiba... it kaa anglikaanis autors, bet vai tamdeelj VISU nepareizi runaa?

Bet nu labi - knjigu ne chital!
diletants [84.237.246.210]
# Iesūtīts: 2007.05.02 12:54:41
Nu ir zināma atšķirība -vai literārs darbs, vai sprediķis. Literāru darbu var uztvert kā literāru darbu, sprediķis tomēr kas cits. Jā konfesionālā piederība nenosaka to vai teksts luterisks vai nē- bet tad jau var publicēt visu un visus pēc kārtas, piemēram ar uzdevumu- meklējiet luterisko vai atrodiet 5 atšķirības. Zināma loģika varētu būtu speciālai rubrikai- citu konfesiju mācītāju sprediķi vai tamlīdzīgi. Tad katrs var lasīt, nelasīt, meklēt luterisko baptistu u.c. mācītāju sprediķos.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.05.02 13:04:38
diletants, nu vo, un tad kaa noteikt to "luterismu"! A ja nu maaciitaajs taads maaxliniecisks, un rakstot spredikji lietas pasaka saviem vaardiem nevis ar citaatiem no LC? Buus shamais luterisks vai nebuus? Vai tad luteriskumu nosaka tas vai esi Luteraanju maaciitaaju sarakstos?
diletants [84.237.246.210]
# Iesūtīts: 2007.05.02 13:10:44
Bet par vienas kļūdainas mācības ietekmi uz pārējo tāda praktiska asociācija ar ceļu satiksmi- apdzīvota vieta, ceļš divās joslās, ar nodalošo joslu. Un attiecīgi situācija -gājēju pāreja, gājēji sākuši kustību. Labajā joslā braucošie ievēro ātruma ierobežojum, ņem vērā gājēju rīcību un bremzē, apstājas. Kreisajā joslā braucošie- pirms tam pārkāpuši ātruma ierobežojumu un lai apstātos- nepieciešama strauja bremzēšana, ar risku, ka aizmugurē braucošie var ietriekties . Tādējādi- nākas vien turpināt braukt un pārkāpt vēl vienu noteikumu punktu- ātruma pārkāpšanai seko neapstāšanās pirms gājēju pārejas.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.05.02 13:24:33
diletants, probleema rodas tajaa gadiijumaa, ja tas, kas tomeer vienaa celja posmaa paarkaapa aatrumu, tomeer pie gaajeeju paarejas apstaajaas bez kaucoshaam riepaam? Tad kaa? Taads var pasniegt lekciju par gaajeeju paarejaam vai nee?
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.05.02 13:33:24
Mulder!
Galvenais apsvērums, kāpēc es atturētos no citu konfesiju sprediķu publicēšanas oficiālā luterāņu baznīcas avīzē ir tieši tas, ka tā ir orientēta uz teoloģijas nespeciālistu draudzes locekli. Tāds nespeciālists saskarē ar, piemēram, baptista sprediķi, kur nav runāts par Sakramentiem (lai gan vajadzētu) un kur nu vēl par Bauslības un Evaņģēlija šķiršanu, saprot (un tā ir mana pieredze), ka tā ir oficiālā luterāņu mācība. Kā citādi viņam to saprast, ja tas ir nopublicēts luterāņu oficiozā?
Protams, var publicēt arī citus labus darbus, bet ar atsauci un komentāriem, lai laijs netiktu maldināts. Tagad E.Mažis SvRītā tiek vairāk publicēts, nekā vismaz 1/3 luterāņu mācītāju. Varbūt es kļūdos, bet ņemot vērā, kuri sprediķi parasti tiek publicēti, domāju, esmu diezgan precīzs.
Tātad, rūpe nav par teologiem, bet par baznīcēniem. Jo ar šādu praksti, viens otrs domā, ka Mažis ir luterānis. Ar šīm lietām allaž ir vērts būt uzmanīgam, pretējā gadījumā draudzē sāk parādīties brīnumu lietas...
Mulders
# Iesūtīts: 2007.05.02 13:42:15
A kas raksturiigi, shkjiet no Sv. Riita neviens taa arii nav te iekomenteejis!
diletants [84.237.246.210]
# Iesūtīts: 2007.05.02 13:42:55
Mulder,
Iespējams, ka luterisma elementus -arī saviem vārdiem pateiktus, varēs atrast. Bet- atrod dažādu metālu piemaisījumus dažādas rūdās - nu un? Vai tāpēc vara rūda kļūst par alumīnija rūdu , ja tai ir alumīnija piemasījumi- piemērs improvizēts, faktiskos sastāvus nezinu.
Kā noteikt- ja reiz cilvēks apliecina , ka ir baptists, tātad viņš sevi par tādu uzskata. Esamība "sarakstos"- protams, nē, taču kā jau teicu- sprediķis nav literatūra. Tad kāpēc katrā laikraksta numurā nepublicē dažādu konfesiju mācītāju sprediķus? Jā, ok., kamēr izdevējs nav nodefinējis- šī sleja pēc konfesiju "sarakstiem", šī visiem , kas vien ko spēj pateikt- tikmēr var argumentēt gan par, gan pret, taču šajā kontekstā man šķiet svarīga doma, ka luterāņiem ir laikraksts, kurā viņi var lasīt tieši "sarakstā" esošo sprediķus.
diletants [84.237.246.210]
# Iesūtīts: 2007.05.02 13:48:39
Mulders :"diletants, probleema rodas tajaa gadiijumaa, ja tas, kas tomeer vienaa celja posmaa paarkaapa aatrumu, tomeer pie gaajeeju paarejas apstaajaas bez kaucoshaam riepaam? Tad kaa? Taads var pasniegt lekciju par gaajeeju paarejaam vai nee?"

Ir visai liela iespēja , ka apzināti pārkāpjot ātrumu viņš nespēs apstāties pie gājēju pārejas. Tā , protams, tikai līdzība, bet es negribētu, ka autovadītājiem apzināti mācītu pārsniegt ātrumu sakot-brauciet cik nu ātri variet, šur un tur ir tādas gājēju pārejas, mēģiniet pēc intuīcijas noteikt kur tās ir , pirms tam ieteicams ātrumu samazināt, jo gājējiem tā kā priekšroka.
diletants [84.237.246.210]
# Iesūtīts: 2007.05.02 13:55:06
Gan jāpiebilst, ka , piemērs, pēc būtības no reālās dzīves- pats vairākas reizes esmu redzējis šādas situācijas pie gājēju pārejām un kā zināms, statistika par negadījumiem šajās vietās pēdējā laikā ir visai bēdīga.
whosays [195.122.11.112]
# Iesūtīts: 2007.05.02 13:58:25
Voldemār, kurš ir noteicis, ka "luterāņu izdevums (vismaz teorētiski) ir paredzēts luterāņiem"? Un ko Tu ar to saproti - "paredzēts luterāņiem"? Lasīšanai luterāņiem vai to, ka tur var publicēt tikai luterāņu sacerējumus? Vai svētdienas rītā varētu publicēt Hrizostoma vai Augustīna sprediķus?
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.05.02 14:32:58
Whosays!
Precizēšu. Domāju, ka diezgan loģiski, vismaz manuprāt, ja laikraksta izdevējs ir luterāņu baznīca, tad tas reprezentā to, ko tic, māca un apliecina minētā baznīca. Ja tas tā nedzra, tad rodas jautājums, kāpēc?
Piedod, bet man rodas pārliecība, ka Tu lasi manis rakstīto tendenciozi, jo es nerakstīju, ka nedrīkst publicēt citu darbus, bet gan teicu, ka, tos publicejot, jākomentē un jāpaskaidro lietas, lai neapgrēcinātu nezinātāju.
Es nepiederu protestantisma propogandas pulciņam, tādēl redzu luterisko baznīcu kā senbaznīcas pēcnkācēju (kā to redzēja arī Vienprātības grāmatas autori), tādēļ man nav problēmas publicēt baznīctēvus, bet arī viņus ir jākomentē. Arī viņi nav nekļūdaini. Arī luterāņiem, un pat ļoti labi izglītotiem un citādi svētīgiem, ir labi šo to pakomentēt. Piemēram, Ū.Sārnivāra, visādi - super pētnieks, bet ir viena lieta - hiliānisms. Bet nu jau es aizrunājos/aizrakstījos par niansēm, līdz kurām SvR. vēl krietni jāpilnveidojas, ko arī viņiem no sirds novēlu.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.05.02 14:45:24
Voldi, bet daudzas lietas kas teologiem ir aciimredzamas, lajam var shkjist lieka matu skaldiishana. Nevajag jau arii aviizi kas domaata masaam paarveerst par sholastiku! Nu shaurs shaurs ir tas celjsh
Jānis Ginters
# Labojis Jānis Ginters: 2007.05.02 14:53:10
Voldemārs
kāpēc SvRīts publicē baptistus, ja ir tik daudz (kā arī Tu atzini) labu luterāņu sprediķotāju
1) Kur atrast tos daudzos labos luterāņu sprediķotājus, kuri regulāri būtu gatavi sagatavot Svētdienas Rītam publicēšanai gatavus sprediķus?
2) Būtu visai bēdīgi, ja mēs dzirdētu, lasītu tikai luterāņus. Tad kādu dienu būtu jāierauga brīnums, ka vēl ir citi kristieši, kuru pareizi prot Dievu slavēt, pretēji mūsu sākotnējiem priekšstatiem.

visvairāk viņi kļūdās mācībā par Bauslības un Evaņģēlija šķiršanu. Lai man piedod ikviens mans baptistu brālis, bet nevienam no viņiem šī lieta vēl nav bijusi skaidra.

Esmu dzirdējis domas, ka pēdējais nav bijis īsti skaidrs pat Baznīctēviem Vai tiešām luterāņi ir vienīgie, kuriem šīs lietas ir patiesi skaidras? Ja ne, tad, kam vēl?

Laikrakstam ir jāatspoguļo luteriskā vēsts, tādēļ tas ir luterisks.

Ko saprast zem “luteriskā vēsts”? Kas būtu jāmaina E.Maža sprediķī, lai tas atspoguļotu “luterisko vēsti”? Varbūt vienīgā tēma būtu “taisnošana ticībā”, vai arī, kā obligāts noteikums būtu atsauces uz Konkordijas grāmatu Vai varbūt rakstu autorībai jānosaka “luteriskās vēsts” būtību? Manuprāt, visai “neluteriski” būtu neizmantot citu konfesiju kristiešu materiālus, bet pašiem ieslēgties tikai savā vidē. Uzskatu, ka to jāattiecina arī uz Baznīcas publikācijām.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.05.02 15:12:22
Jāni Ginter!
Jā, arī es esmu dzirdējis, ka luterāņu mācītājs (arī labie) ir reizēm ar mietu jādzenā, lai iesniegtu sprediķus. Tomēr, piedod, tā jau ir laikraksta redaktora problēma kā to lietu risināt.
Bez tam, pēc pašalik pieejamā saraksta luterāņu mācītāji ir ap 110 (+/-). Ņemot vērā, ka ir kādi mācītāji, kuru sprediķus liek krietni biežāk (galvenokārt, arhibīskaps), un to, ka laikraksts iznāk retāk kā reizi nedēļā (atvaļinājumi, ja mani nevļi atmiņa, 5.svētdienas izpaliek), tad atliek veikt elementāru matemātisku darbību, lai secinātu biežumu, kādā jābūt vidējā latviešu luterāņu mācītāja sprediķim SvR. Tātad, ap 45 avīzes gadā, katrā viens sprediķis. Kādus 5 - 10 noteikti liks arhibīskapa, tātad paliek 35 - 40 un tas jau, piedod, pēc vispesimistiskākajām prognozēm ir viens sprediķis uz vienu luterāņu mācītāju, ne biežāk kā 2 gadu laikā. Tas ir ar nosacījumu, ja rēķina, lai visi var nopublicēties.
Realitātē, ir kādi kas publicējas vairāk, ir tādi kam padodas. Tātad, visamz 1/2 var vispār nerēķināt, jo viņi nespēj, nevēlās to darīt. Piedod, mēģināju veikt elementāru aprēķinu, lai Tu redzētu, ka manuprāt, ir pilnīgi pietiekams skaits autoru un sprediķu.
Ja Tu vēlies lasīt neluterāņu sprediķus luterāņu avīzē, tad jautājums, kur varēs lasīt luterāņu sprediķus. Tu aizskari diezgan emocionālu noti nevietā. Jo, ja vēlies paplašināt savas zināšanas citu konfesiju mācītāju sprediķu lasīšanā, Tu taču to vari darīt citu konfesiju izdevumos. Vai tad luterāņi kāds tirgus laukums, kur katrs, kam nav slinkums, publicēsies?
Par baznīctēviem, viņiem bija sava cīņa, mums mūsdienās ir savas zināšanas un prasības. Nav korekti viņiem uzlikt mūsdienu prasības. Tomēr, nav arī korekti atbrīvot mūsdienu lasītāju no tā, ko viņš var un viņam vajadzētu saņemt, bet viņš nesaņem kaut kādu neatbildētu iemeslu dēļ.
Vēl, mēs neesam slēgtā vidē. Ir pilnas kristīgās grāmatnīcas un draudžu grāmatu galdi ar attiecīgās konfesijas materiāliem. Tēlojot īpaši ekumēniskus šādās situācijā, manuprāt, mēs atdalam savu baznīcēnu. Jau minēju, ka ir ekumēniskie izdevumi, raidstacijas utt., tā kā neviens te nav kaut kādā savā vidē.
,,,,,,, [62.85.120.63]
# Iesūtīts: 2007.05.02 15:48:39
Man bija prieks lasīt Maža sprediķi!
Sieviete
# Iesūtīts: 2007.05.02 17:06:22
Man arī! Un kur te tas apdraudējums, Voldemār ? Vai tas, ka Mažis ir tik ekumēnisks kā reti kāds? (Atzīstos, ka nespēju izsekot Jūsu diskusijai, kas man ir par augstu...)
Bet, nez, vai te vēl kādam bez Muldera jau nelien baloža spalviņas pa muti ārā ?
Mirga
# Iesūtīts: 2007.05.02 17:37:33
Te, rādās, ir tik daudz labu oikumenistu, ka nebūtu ko velti vārdus tērēt. - Paliek tikai jautājums Jānim Ginteram:
Lūdzu, paskaidrojiet, kāpēc mūsu baznīca vēl dēvē sevi par Latvijas evanģēliski luterisko baznīcu?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 88 , pavisam kopa bijuši: 2668