Svilpaste 
|
Iesūtīts:
2007.04.29 21:01:15
Pēdējā laikrakstā "Svētdienas Rīts" ir publicēts baptistu mācītāja Edgara Maža sprediķis (un tā nav pirmā reize). Man ir jautājumi šajā sakarībā:
1) vai LELB garīdznieki nav spējīgi uzrakstīt labus sprediķus, ko publicēt, ja jau jāpublicē citas konfesijas mācītāja sprediķus LELB oficiālā izdevumā?
2) cienu E. Maži kā izglītotu, iejūtīgu un visādi citādi lielisku cilvēku, bet tomēr vinš ir baptists, tātad cilvēks, kas uzskata, ka Vakarēdiens NAV Jēzus miesa un asinis, ka mazu bērnu kristība ir nebibliska prakse u.tt. Vai cilvēka, kura teoloģiskie uzskati ir šādi, sprediķi būtu publicējami LELB oficiālā izdevumā?
3) vai esat redzējuši, ka citas konfesijas savos oficiālajos izdevumos publicē luterāņu mācītāju sprediķus? |
|
Kārlis sj  |
# Iesūtīts: 2007.04.29 21:15:06
Ekumeenisma viens no uzdevumiem ir vienam otru satikt un iepaziit. Tas tachu super, ka citu konfesiju spredikji tiek publiceeti. |
Cita aste [81.198.235.50] |
# Iesūtīts: 2007.04.29 23:00:08
Svilpaste -
Kādā publiskā diskusijā pirms pāris gadiem Mažis sacīja, ka viņs vairs nav "tīrs baptists"... un viņs ie arī LA mācībspēks, ja pareizi atceros. Varbūt tas ko paskaidro. |
Arturs |
# Iesūtīts: 2007.04.30 11:50:50
Svilpaste
Man tev tāds jautājums. Vai tu izlasīji šo sprediķi? Ja izlasīji, tad pakomentē lūdzu, kas tev tajā bija nepieņemams saskaņā ar Rakstiem? |
Svilpaste |
# Iesūtīts: 2007.04.30 16:32:24
Jā, izlasīju, bet lūdzu atbildēt uz maniem jautājumiem. |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2007.04.30 18:01:09
1. Ir spējīgi
2. Tas, ka viņš kaut kādos jautājumos tic atšķirīgi, nenozīmē, ka viņš tic savādāk visos jautājumos.
|
juzis  |
# Iesūtīts: 2007.04.30 18:26:00
Gribēju teikt kaut ko aizskarošu, bet sapratu, ka tas nebūtu labi darīts. Tādēļ piebildīšu, ka esi aizvainojusi baptistu mācītāja daudzos luterāņu draugus un skolniekus. Vismaz zināšu, ka Tavs rakstītais nav nopietni vērā ņemams. |
Voldemārs  |
# Iesūtīts: 2007.04.30 19:24:21
Varbūt nevajag Svilpastes komentārā un jautājumā ielasīt to, kas tur nav. Tur nav rakstīts nosodījums a.god. E.Mažim. Tur ir vienkāršs jautājums, vai tad luterāņiem pašiem nav mācītāji, kuru sprediķus varētu drukāt, ja jādrukā baptists?
Ļoti pieklājīgs jautājums, kādēļ te notiek tāda vārīšanās (Juzi?)? Vienkāršākā atbilde būtu no Sv.Rīta, vai viņiem pietuvināto puses, kas tad arī paskaidrotu Svilpastei nesaprotamo. |
Svilpaste |
# Labojis Svilpaste: 2007.04.30 21:59:07
Kādā ziņā es esmu aizvainojusi? Vai es ko sliktu un nepatiesu pateicu par Edgaru Maži, kuru cienu??? Lūdzu piedošanu visiem Edgara draugiem, bet kādā veidā es jūs aizvainoju? |
Arturs |
# Iesūtīts: 2007.05.01 10:32:11
Svilpaste
"Jā, izlasīju, bet lūdzu atbildēt uz maniem jautājumiem."
-
Uz jautājumiem es atbildēšu vēlāk. Kas tad tajā sprediķī nebija saskaņā ar Rakstiem? Mans viedoklis ir tāds: Kristu sludina Kristus mācekļi, Svēto Garu saņēmuši Dieva kalpi, nevis baptisti vai luterāņi. |
Arturs |
# Labojis Arturs: 2007.05.01 10:37:01
1) Ir spējīgi, jo tam ir aicināti.
2) Iesaku tev šos strīdīgos artikulus pavaicāt Mažim privāti, un tad ar viņa atļauju tos šeit mums nocitēt. Tas būtu jauki.
3)Ja citi ir aprobežoti savā garā, vai mums tiem ir jāseko? |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2007.05.01 12:07:07
mūsu kultūrā nav īpaši pieklājīgi neatbildēt uz jautājumu, bet uzdot savējo  |
Arturs |
# Iesūtīts: 2007.05.01 13:00:34
Voldemārs
"mūsu kultūrā nav īpaši pieklājīgi neatbildēt uz jautājumu, bet uzdot savējo"
-
Atļaušos oponēt. Ir vismaz divi gadījumi, kad var lietot atbildes vietā jautājumu. 1. jautājums ir(kā) atbilde. 2. Lai atbildētu korekti, tiek uzdots papildjautājums. |
Noasveidīgais  |
# Labojis Noasveidīgais: 2007.05.01 17:39:09
Kas, Svilpaste, ir Tava motivācija, uzdodot šādu jautājumu?
Tava argumentācija, ka nevajadzēja publicēt šo konkrēto sprediķi tāpēc, ka baptisti kopumā atšķirīgi interpretē sakramentus - Kristību un Vakarēdienu - man atgādina kādu gadījumu no manas prakses.
Man nācās piedalīties sarunā, kurā viens teoloģijas pusstudents (par īstu studentu viņu nenosauksi) centās otru pārliecināt, ka... baptisti neatzīstot Trīsvienību! Man iepletās acis un ausis, gaidot pamatojumu. Un tas nāca. Proti, baptistiem neesot pareizas izpratnes par sakramentālo vienību Vakarēdienā, tādējādi viņiem ir zināmas problēmas ar kristoloģiju. Bet, ja viņiem ir problēmas ar kristoloģiju, tad atliek vien secināt, ka arī Trīsvienības mācību viņi nevar pareizi saprast...
Ko man bija sacīt? Tā jau vairs nav teoloģijas nepārvaldīšana, bet būtisks "domāšanas aparāta" defekts. Un defekta cēlonis - pilnīgi maldīgā iedoma, ka Dievs no mums sagaida norobežošanos pa labi un kreisi.
Kas attiecas uz atbildēm - tās jau ir dotas: luterāņiem ir daudzi veiksmīgi un iedvesmojoši sprediķotāji, E. Mažis ir LA pasniedzējs un tāpēc viņam ir tiesības publicēties Sv. Rītā, un jā - jebkurā ekumēniskā RKB izdevumā būs arī sprediķi no luterāņiem.
Tikai Latvijā ekumenisms ir kļuvis par lamuvārdu. It kā Kristus nebūtu mūs aicinājis uz vienotību...
|
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2007.05.01 21:27:50
Noasveidīgais!
Es atļāvos uzrakstīt Tev privātajā e-pastā, būšu priecīgs un pateicīgs par atbildi! Tā sakot, esmu ieinteresēts Tavā teoloģiskā redzējumā un diskusijā par kādām lietām. Ja nevēlies, vai nespēj līdzi dalīt teoloģisku diskusiju, tad būšu pateicīgs vismaz par info.
Nezinu, kāda ir Tava teoloģiskā pieeja, bet jau no senbaznīcas teologi runā par teoloģijas kopējo vienotību un visu mācības artikulu savstarpējo mijiedarbību. Tieši šī iemesla dēļ, radies apzīmējums - "corpus doctrinea", jeb mācības miesa (kopība). Protams, ka ir pamatmācības un atvasinātās mācības (ja tā drīkst izteikties), jeb adiaforas, taču tās visas veido vienotu veselumu. Vienai no tām aizejot greizi, arī otra, trešā un tā tālāk tiek ietekmētas. Tas varētu būt viedoklis, no kura izejot Tevis minētais PUSstudents izdarīja zināmu secinājumus. Protams, var sev nepatīkamus viedokļlus lamāt, bet arī pusdoktors (jo Tu jau laikam viņu par doktoru nesauktu) E.Šlinks ir skaidri pateicis, ka tas, kurš neizšķir Evaņģēliju, īstenībā neizšķir arī bauslību. No šī, mācības veseluma viedokļa, spriežot, protams, ir nopietni jāpārdomā arī par baptistu reklamēšana luterāņu oficiozā, arī ja šis baptists ir tik gudrs, jauks un kristīgs cilvēks - E.Mažis (visu cieņu no manas puses). |
Noasveidīgais |
# Labojis Noasveidīgais: 2007.05.01 22:29:57
Sveiks, Voldemār !
Paldies par ierosinājumu uz diskusiju. Diemžēl pagaidām nekādu e-pastu neesmu saņēmis. Varbūt tā arī labāk - lai ne tikai mēs, bet arī citi var gūt kādu labumu no diskusijām.
Kristīgā teoloģija patiešām ir vienota, ja ir tikai viens Gars, kas vada Baznīcu pretī aizvien pilnīgākai Kristus darba un mācības atziņai. Gars mums atgādina par to, ko Kristus ir darījis un mācījis, lai mēs pieaugtu atziņā un tuvotos bez bailēm žēlastības tronim.
Pieminētais pusstudents (viņam tā arī nepietika dukas pabeigt savas mācības, jo pats sev izlikās pārāk gudrs, lai sēdētu lekcijās un nokārtotu eksāmenus līdz galam - tāpēc arī tāds "uzbrauciens" no manas puses), aizstāvēdams Tevis pieminēto ticības mācības vienotības principu, tomēr sasniedz galējību - apgalvo par mūsu brāļiem baptistiem ko tādu, ko viņi paši nekādi nevarētu pieņemt par patiesu. Mums, luterāņiem, ir citāds skatījums uz daudzām lietām - tas skaidri jāatzīst un par to jārunā - bet tāpēc jau nav jāsāk meklēt pretrunas tur, kur to pamatos nav! Tāpēc arī atsaucos uz minēto sarunu kā piemēru, manuprāt, pārspīlēti teorētiskiem secinājumiem, kas kādā brīdī zaudē tiešu saikni ar realitāti.
Šlinka citātam piekrītu, bet īsti nesapratu kontekstu, ko Tu ar to vēlējies sacīt.
Un beidzot... Diez vai to var saukt par reklāmu, jo nedomāju, ka kāds pāries pie baptistiem tikai tāpēc, ka gadījies rokā šis Sv. Rīta numurs. Un pat ja pārietu, tad tam ir noteikti daudz nopietnāki cēloņi.
Šādas bažas par iespējamu "reklāmu" un "citticīgo iejaukšanos", manuprāt, salīdzināmas ar to skaisto ebreju parunu, ka grāmatas ir jāraksta tikai tiem rabīniem, kuri ir tik neprasmīgi skolotāji, ka nevar saviem skolniekiem iemācīt Toras būtību. Ja skolnieki satvertu būtību, grāmatas būtu liekas, tās vajadzīgas tiem, kuri nav spējuši savu vēsti nodot tālāk. Mūsu gadījumā - bailes no citādi ticīgajiem un viņu sprediķiem mūsu avīzē liecina vienīgi par to, ka laikam neesam pārliecināti paši par savu ticību un mācību. Tāpēc arī jautāju Svilpastei par motivāciju, kādēļ šāds jautājums tiek uzdots.
Piekrītu Kārlim - normālos apstākļos ir tikai "super", ka var lasīt arī citu konfesiju sprediķus un tos salīdzināt.
|
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2007.05.02 02:17:34
Noasveidīgais!
Par vēstuli. Žēl, tad kaut kas lelb.lv serverī ne tā ir aizgājis. Īsumā, saturs bija par to, ka Tu runā no varas pozīcijām. Teoloģijā tas ir dīvains veids kā izteikties. Gribi uzzināt vairāk, gaidīšu Tavus jautājumus vlaucinsh@inbox.lv.
Varbūt neesi pārsteidzīgs ar to Garu un iešanu. Jo Gars gan tiešām ir tas, kas Baznīcā ar Rakstiem māca Kristus tautu (avis, kas dzird sava Gana balsi), taču nekādas pilnīgākas atklāsmes par jau esošajām Gars nesola, bet arvien ved atpakaļ pie Rakstiem. Un tikai Raksti ir tie, kas var cilvēku, Svētā Gara spēkā, pievest un pieved pie žēlastības Krusta (tronis, tā jau vairāk tāda godības teoloģijas )
Šlinku minēju tādēļ, ka līdzīgi pusstudentam, arī viņš velk līnijas skaidri norādot, ka tur, kur nav pareizas izpratnes par Evaņģēliju (un tās ir visas teoloģijas, kas Evaņģēlliju jauc ar Bauslību), nav arī īstas Bauslības. Ļoti līdzīgi Tevis minētā pusstudenta runātajam, vienīgi, varbūt ne tik dokorīgi pamatoti kā Šlinkam. Viņi runā līdzīgās kategorijās.
Kā saka kāds Latvijā populārs cilvēks, jautājums paliek atklāts, kāpēc SvRīts publicē baptistus, ja ir tik daudz (kā arī Tu atzini) labu luterāņu sprediķotāju. Un te ir vairāki, gan teoloģiski, gan tīri loģiski apsvērumi:
Teoloģiskie. Tie ir tieši tie, kurus minēju, par mācības kopumu (corpus doctrinea). Ja baptistiem un luterāņiem būtu kopēja mācība, vismaz pamatlietās, tad mēs būtu vienā baznīcā. Tā kā mēs esam atsevišķās baznīcās, tad musm mācība atšķiras, pie tam diezgan būtiskās lietās. Viņu Sakramenta mācības problēmas tikai attaino to, ka visvairāk viņi kļūdās mācībā par Bauslības un Evaņģēlija šķiršanu. Lai man piedod ikviens mans baptistu brālis, bet nevienam no viņiem šī lieta vēl nav bijusi skaidra.
Loģiskie. Vai tad luterāņiem nemaz nav vairs ko teikt, kad jāaicina cilvēks no malas. Svētdienas Rīts, kā luterāņu laikraksts, ir aicināts izplatīt luterisko mācību, bet baptists diez vai to dara. Kāpēc tad jāpublicē baptists? Pat tik jauks un kristīgs baptists, kāds ir a.god. E.Mažis.
Apkopojot. Protams, ir jālasa citu konfesiju mācītāju atklājumi, un arī pie vēlmes sprediķi, bet tam ir paredzēti citu konfesiju izdevumi. Luterāņu izdevums (vismaz teorētiski) ir paredzēts luterāņiem. Tas, ko saka Svilpaste, ja es nepārprotu, tad ir neizpratne, kāpēc luterāņi to apzināti ignorē. |
Noasveidīgais |
# Iesūtīts: 2007.05.02 07:04:29
Es tomēr nesaprotu, Voldemār, tad tic baptisti Trīsvienībai Tavuprāt, jeb nē?  |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2007.05.02 09:08:06
Nepazīstu ne pusstudentus, ne Šlinku esmu lasījis, taču jau šajos argumentos redzu potenciālu sofistisko kļūdu. Nerunāšu par pilnīgi atklātu ģenētisko sofistiku Sviplastes argumentācijā, bet gan par šo "corpus doctrinae". Cik nu manas necilās zināšanas (un es pat 1/4 students neesmu) ir par šo lietu, tad Teoloģiskā doktrīnas hierarhija nav komutatīva. Tas ir, no "nepareizas" izpratnes kādos vienos teoloģiskos jautājumos, kas nav kerigma, vēl nebūt neizriet, ka visa pārējā doktrīna jau IR (uzsvars uz tagadni) sačakarēta līdz nepazīšanai. Tieši tamdēļ šeit piekrītu Noasveidīgajam, ka pusstudenta loģika ir slippery slope sofistika. Es gan piekrītu, ka nedaudz rauga saraudzē mīklu, bet tieši tamdēļ ir jāuzmanās no secinājumiem par tagadni tā it kā tas jau būtu noticies. Es gan maz esmu komunicējis ar baptistiem, bet trīsvienības doktrīna Baptistiem ir pietiekoši normāla! |
diletants [84.237.246.210] |
# Iesūtīts: 2007.05.02 09:21:57
Nezinu, man kā lajam šķiet, ka šajā konkrētajā sprediķī bija visai liels uzsvars uz cilvēku kā meklētāju un tādu , kas spēj ko labu pats atrast. Zināma asociācija ar aktīvu cilvēka līdzdarbību pestīšanā (piemēram, šeit varētu būt konteksts ar jautājumu par bērnu kristīšanu) un domu par kādu nesamaitātu cilvēka gribas daļu, kas spēj izvēlēties labo- lai gan kā Raksti saka- labo , ko es gribu, es nedaru . |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.05.02 09:37:08
Voldemārs, Svilpaste, tā ir ģenētiskā sofistika! Ka par sprediķi spriež ne pēc tā, kas tur rakstīts, bet pēc tā kurš to ir rakstījis. Un jūs starp rindiņām (Voldis gan stipri atklāti) būtībā apgalvo, ka pasaulē neexistē neviens neluterāņu cilvēks, kas spētu pateikt kaut vienu teikumu, kas saskanētu ar luterāņu mācību.
Nu tas ir tas pats, kas, ka neeksitē neviens kas var divi ar divi saskaitīt. Skaidrs, ka "augstāko matemātiku" vajag atstāt Luterāņu teologiem, bet ja luterāņi kautrējas uzrakstīt šo to par ikdienas morāli un labu darbu darīšanu, tad jāaicina ir kāds no malas, lai par to runā. Citādi dažkārt rodas sajūta, ka nu visi ir tik garīgi un dievbijīgi, ka pa muti balozha spalvas spraucas laukā
Bet labi, tā kā neesmu lasījis šo rakstu, tad moš ne par tēmu runāju. A ko tik ļoti neluterisku šams uzrakstīja? |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
