atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Teoloģija kā metode: māksla saprasties
Noasveidīgais
Iesūtīts: 2007.04.28 06:21:43
Aicinu šajā diskusijā runāt nevis par teoloģijas saturu - kādu mācību, nostāju vai tēmu - bet par teoloģiskās diskusijas metodi un mērķi.
Dažas ierosmes:
* Cilvēka apziņai jābūt perfektā balansā starp atvērtību jaunām idejām (gatavību revidēt savus uzskatus) un noturību uzskatos (lai katrs vējš neaiznes citā virzienā). Kur meklēt šo zelta viduspunktu?
* Diskusija ir iespējama un auglīga tikai tad, ja pastāv augsta pašrefleksija - cilvēks labi pazīst pats sevi, spēj identificēt savu motivāciju un pamanīt brīdi, kad no patiesības noskaidrošanas notiek pāreja uz vēlmi iznīcināt oponentu. Kā sevi ieraudzīt no malas?
* Ko nozīmē "godīga" saruna?
* Vai mēs, Latvijas kristieši, mākam savā starpā sarunāties?
* Vai mēs mākam sarunāties ar tiem, kas nepieder Baznīcai?
. 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
Noasveidīgais
# Iesūtīts: 2007.04.28 06:25:23
Dažkārt man liekas, ka cilvēks ir kā adatains ezis, kas sabozis savas adatas uz visām pusēm, gatavs par visu runāt, bet ne par mata tiesu nav gatavs mainīt savas domas. Vai kādam no jums ir padoms, kā nonākt līdz iespējai sasniegt brīdi, kad saruna patiešām notiek?
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.04.28 12:40:23
Paldies par ideju shaadai sarunai. No manas pieredzes lielaakais drauds sarunai ir fundamentaalisms. Shajaa gadiijumaa par saturu pat neredzu jeegu runaat, bet tikai par pashu sarunu. Kas attiecaas uz saturu, tad censhos sev nevienu teologisku patiesiibu nepiesavinaat, t.i., vienliidz sirsniigi paarstaaveet jebkuru teologiju, kameer tai ir kaadi argumenti. Parasti izveelos kaadu preteeju poziiciju, lai sarunas rezultaats buutu klusums. Vispaar man miiljaakaa teologija ir kluseeshana - tad tomeer pati metode gan ir pakljauta meerkjim, peec kura ilgojos.
Mulders
# Labojis Mulders: 2007.04.28 14:52:05
Es esmu par to, lai kaadaa lietaa buutu mugurkauls. Bet mugurkaulam jaabuut gana neuzkriitosham un tai pat laikaa pietiekoshi stingram, lai tu viss neesi viens vieniigs mugurkauls, bet lai taas nav arii tikai asakas. Viduscelju atrast, tas patieshaam ir gudriibas celjsh un naak ar laiku. Uzskatu ka ir absoluutas lietas un uzskatu ka ir arii meerce, ko var pamainiit.
Pietam Latvijas Bazniica ir veel zalja un nenobriedusi saliidzinot ar Veesturisko Bazniicu, kurai ir gan shis mugurkauls, bet veestures deelj arii ljoti bieza meerces kaarta. Svariigi buutu saprast no kurienes mees naakam, lai saprastu vai ejam pareizaa virzienaa vai esam jau novirziijushies. Tamdeelj manupraat shodien mees veel esam tajaa stadijaa, kad meegjinam apzinaaties sho mugurkaulu, saprast kas ir galja, kas tauki kas kauli un skelets un kas ir tikai dreebes un netiirumi! Pirmo jau ierauga cepuri, bet ne cepure rada staltu staaju! Mani 0.02$
Balss
# Iesūtīts: 2007.04.28 17:35:55
Visai mūsu sabiedrībai vēl ir jāmācās sarunāties, savaldot vēlmi vai nu uztiept savus uzskatus kā vienīgi pareizos vai nepiekrišanas gadījumā uzbrūkot personai. Diemžēl, šis stils iet cauri visai sabiedrībai - sākot ar mēdijiem, kuros bieži visrupjākā veidā tiek pārkāpti objektīvas informācijas pamatprincipi - dot iespēju izteikties abām vai visām pusēm - līdz pat baznīcas videi, jo tepat jau mēs visi dzīvojam un piederam vienai un tai pašai sabiedrībai ar kopīgu vēsturi.
Nevaru piekrist Kārlim sj, kurš saka, ka cenšoties vienliidz sirsniigi paarstaaveet jebkuru teologiju, un nesaprotu, kāpēc viņa mērķis ir lai sarunas rezultaats buutu klusums. Vai es Tevi pārprotu?
klusētājs [87.110.139.181]
# Iesūtīts: 2007.04.28 17:48:31
mjā.....tiešām interesanta, aktuāla, manuprāt, tēma..... šķiet viena no problēmām, lai saruna varētu realizēties, ir vēlēšanās sarunāties, vēlēšanās uzzināt otra ieskatus, ne tikai paust, reprezentēt savu(savu autoritāšu) viedokli......un tas ietver sevī klausīties un iedziļināties sarunubiedra paustajā...........arī tad, ja pavirši, no distances, šķiet, ka otra uzskati ir pat pretēji, nepieņemami.......hm..........tā ir zināma spriedze, kas jāpārvar, lai aizsāktos kopējs domāšanas process, kas, iespējams, noved pie pārsteidzošiem atklājumiem
klusētājs [87.110.139.181]
# Iesūtīts: 2007.04.28 17:55:35
par klusumu sarunubiedru starpā, es sauktu, domāšanas procesa rezultātu, kad atšķirīgi cilvēki ar atšķirīgām "datu bāzēm" kādā brīdī sinhroni nonāk pie vieniem un tiem pašiem secinājumiem. tad tas savstarpējais klusums, kas izveidojas, varētu teikt, vibrē no piesātinājuma
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.04.28 18:02:01
Balss , manupraat, ir aciimredzemi, ka cilveeks nav pilniigs. Taapeec tas var tikai meegjinaat runaat (taisiit teologiju) par Dievu, kuru mees saprotam vismaz kaa taadu, kursh nav nepilniigs. Viss, ko cilveeks par Dievu var pateikt, ir labaakajaa gadiijumaa tikai meegjinaajums. Taapeec man personiigi pirmais un peedeejais, ko par Dievu var pateikt, ka tas ir nosleepums. Pa vidu mees runaajam to, ko varam pateikt, lai vismaz pateiktais buutu tiktaal jeedziigs, ka tas ir argumenteets, bet tai pashaa laikaa atstaajot vietu visa ieprieksh pateiktaa noliegumam. Taapeec man teologija saakas un beidzas ar savas ieroezhotaas speejas runaat apzinaashanos, kura nosleepuma piekshaa speej veikt vieniigo adekvaato - kluseet. Bet tas nenoziimee, ka nav jaarunaa. Manupraat, kluseeshanas priekshnosaciijums ir tieshi runaashana. Ja nav runaashanas, tad nevar apzinaaties kluseeshanu. Taapeec runaat un teologizeet ir ljoti svariigi - lai vareetu veel pilniigaak pakluseet.
Balss
# Iesūtīts: 2007.04.28 18:10:03
Kārlis sj
Lielā mērā varu Tevis tikko teiktajam piekrist, tomēr, kā jau minēja Mulders, mugurkaulam ir jābūt savā vietā. Ja pēc mirkļa es varu noliegt to, par ko esmu bijis skaidri pārliecināts (piem., ka Dievs ir labs un ka Viņā nav nekādas tumsības), tad tā ir bīstama locīšanās līdzi katram vējam.
klusētājs [87.110.139.181]
# Iesūtīts: 2007.04.28 18:10:16
par kristīgo sabiedrību lv......hm....manuprāt varētu izdalīt divus pamatprincipus jebkuras sarunas iesākumam: savstarpējā cieņa t.i. otra uzlūkošana augstāku par sevi.....un, cik manī ir Kristus - labā vēsts manam sarunubiedram......izteicienos, attieksmē un, neapšaubāmi, saturā
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.04.28 18:27:53
Balss , vai pats apgalvojums, ka `Dievs ir labs`, ir Dievam pilniibaa adekvaats? Ja sakam `labs`, tad kaads ir veel `labaaks`, un tas tad jau izklausaas peec zaimoshanas. Arii `Dievs ir vislabaakais` nav nekaads galeejais risinaajums, jo pats raksturojums `labs` ir tiiri cilveeciigi nepilniigs. Taapeec, manupraat, buutu pareizi teikt `Dievs ir labs`, tai pashaa laikaa apzinoties, ka `Dievs nav labs` un ka tas nav pretrunaa teiktajam, ka `Dievs ir labs` vai `Dievs nav ljauns`. Es piekriitu, ka buutu pareizi saakt ar `Dievs ir labs`, bet nevis beigt. Buutu nepareizi saakt, ka `Dievs nav labs`, jo tad tktu uznjemts virziens uz to, ka `Dievs ir ljauns`, kas teologiski jau buutu aplams apgalvojums.
klusētājs [87.110.139.181]
# Iesūtīts: 2007.04.28 18:42:52
..........un no novērotā.....daļa baznīcā gājēju un sludinātāju reliģijā realizē savu pašizpausmi, pašapliecināšanos.........mēģina it kā privatizēt Dievu, piesiet pie savas izpratnes.....................atsacīšanos no sava ego jau daudzkārt grūtāk realizēt, ja tā padomā.............un vispirms jau sevi jāapzinās....kaut vai, lai zinātu no kā atteikties .......tas iz manas pieredzes par mugurkaulu
klusētājs [87.110.139.181]
# Iesūtīts: 2007.04.28 19:29:07
Kārlis sj vai tomēr labs/ļauns, kā visu ietverošs no/līdz, kā dualistiska realitātes uztvere, zināmā mērā nav Dieva atklāsmei Kristū neraksturīgs? .......citās monoteiskajās reliģijās gan šis pretmetu princips, patiesības izpaudums caur paradoksu ir gana pārstāvēts......atklāsmes grāmatā sastopu jēdzienu svēts Dieva aprakstīšanai (VD tas pausts kā es esmu , jau pieminētais klusums )?
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.04.28 20:00:11
klusētājs , es baidos, ka taa mees varam novirziities no teemas, jo noasveidiigais piekodinaaja te par saturu nerunaat.
Noasveidīgais
# Labojis Noasveidīgais: 2007.04.28 21:14:54
Man liekas, ka teoloģiskās diskusijas iespēja un strupceļš parādās Jēzus sarunās ar farizejiem. Viņi ir lieliski Rakstu zinātāji, burvīgi loģikas un Rakstu interpretācijas vēstures pazinēji, cilvēki, kuri veltījuši daudz laika un pūļu tam, lai iedziļinātos Dieva nodomos. Iepretī viņiem - Kristus, kurš arī "labi pārvalda tēmu", maigi izsakoties. Viņi sarunājas. Daudz, daudz sarunājas... Bet augļi? Krusta naglas? Zaimi?

Mana versija par to, kas notiek viņu starpā ir šāda: farizeji labi zin, kas Rakstos ir sacīts. Bet Jēzum ir privilēģija zināt (jeb iekšēji "sajust" - man paliek noslēpums, kā Viņa dievišķība realizējās cilvēcīgajās izjūtās un apziņā!) to, kāpēc Dievs vienu vai otru lietu ir rakstījis un sacījis.

Proti, viena lieta ir zināt tikai citātus . Ja teoloģiju "zin" tikai citātu līmenī, saprašanās praktiski nav iespējama. Tiklīdz kāds nelieto man zināmas formulas un citātus, es esmu panikā - vai mans sarunas biedrs domā to pašu, ko es, jeb varbūt domā kaut ko pavisam pretēju. Un tā, kā es nespēju nekā citādi pārbaudīt patiesību, kā vienīgi salīdzinot sarunbiedra sacīto ar man zināmajiem citātiem (no Rakstiem, no Apliecībām, Katehismiem u.t.t.), es pieņemu, ka sarunas biedrs kļūdās. Es to saucu par "citātu teoloģiju", kurā valoda un teoloģija ir kļuvusi par nedalāmu un neatšķiramu vienību.

Pavisam cita lieta ir nonākt līdz jēgai. Lielajam "kāpēc?" jautājumam. Izprast citāta garu. Tad sākas pavisam jauna līmeņa saruna - kurā vārdi nedaudz (protams, ne pilnībā) atvirzās otrā plānā, kur citātu līmenī mēs varam runāt dažādās valodās, un tomēr skatīties vienā virzienā , tiekties uz vienu un to pašu mērķi - izzināt Patiesību, kas mūs ir aicinājusi sekošanai.

Bet kā lai zinu, ka es pats neesmu tikai citātu teologs?
Balss
# Iesūtīts: 2007.04.29 01:14:17
Noasveidīgais
Jūs kā labs dzejnieks izsakāt to, ko jūt lasītājs, bet neprot pateikt.
Par ko jau arī bija līdzīgas diskusijas citās tēmās. Pareiza izpratne - citātos balstīta - versus dvēseles izjūtai par to, kur meklējama Patiesība.
kaut..
# Labojis kaut..: 2007.04.29 17:40:32
Teoloģiskā diskusijā jāprot pazīt Dieva Vārdu, jo Dievam vairāk jāklausa kā cilvēkam,tai skaitā sev pašiem.
* Jāprot revidēt tie iuzskati, kuri ir pretēji Dieva uzskatiem, Dieva uzskati nav jārevidē. Dieva Vārds ir kā Klints, kuru neviens vējš nevar apgāst!
* Vajadzīga vislielākā modrība, lai paliekam Kristū, nevis savās iegribās u domājam par tuvākā pestīšanu, nevis par mērķi pierādīt savu taisnību.
* godīga saruna nozīmē: būt patiesam, bet tā lai tuvākais tīši netiktu sāpināts, jo es tā jau nejauši, netīši mēs sāpinām viens otru.
* Par nožēlu jāatdzīst latvietis latvietim ir gardākais kunos. Kaut gan kā jau mēs zinam, tas ir pretrunā ar Rakstiem.
* ar tiem kas nepieder Baznīcai, jāliecina par Patiesību - Kristu. Un jāsaka, kas ir kas.

Jēzus bija pie farizeja ciemos, kad Marija-Magdalēna viņam kājas mazgāja. Tātad Jēzus runāja uz farizejiem, bet atstāja vietu draudzībai.
Diemžēl jāatdzīst mēs bieži ciešam no "citātu teoloģijas" Bet tad jāatcerās,ka mums nav jābūt Dievam. Mēsvaram kaut ko sacīt un tad ja sarunu biedrs tam nepiekrīt lūgt, lai Dievs parāda vai es kļudos vai otrs. Ļoti delikāta lieta, bet Dievs ir uzticams.

Tieši tā ļoti bieži meš runājam par vienu un to pašu , bet strīdamies. Dažkārt tas ir tāpēc, ka mums ir dažādas pieredes un pasaules redzējums uztvere.

Zināt, ka cilvēks nav "citātu teoloģs" var tikai Dievs.
Jo ja arī jūtamie "citātu teologi" tas jānožēlo.
Ja nejūtamies vai vislabākā gadījumā neesam, tad ir taču rakstīts, kas stāv, lai pielūko,ka nekrīt.
Jo tikai Dieva darbs ir tas, ka esam "pieredzes teologi", ne čitātu teologi", ne mēs paši.
Tīri manas domas.
Noasveidīgais
# Iesūtīts: 2007.04.29 17:52:53
Kārli , vai Tev ir kāda ideja, kā cīnīties ar fundamentālismu? Vai vecajiem Jēzus biedriem ir kāds padoms, kāda gudrība, ko varētu smelties?

Kaut...
Problēma ir ļoti vienkārša: visi (tai skaitā tie, kas piedalās šajos forumos) atsaucas uz "Dieva Vārdu" . Nepazīstu nevienu konfesiju, kas sacītu, ka māca pretrunā Vārdam, pretrunā Bībelei. Līdz ar to secinu, ka problēma nav tajā, ka kāds nezinātu teoriju, kam kā jābūt (proti, Dievam jāklausa vairāk... u.c. frāzes, kuras Tu pieminēji), problēma ir teorijas pielietojumā - sarunāšanās veidā un praksē.
Balss
# Iesūtīts: 2007.04.29 18:26:26
Kārlis
Ko Tu saproti ar jēdzienu fundamentālisms ?
Man šis jēdziens, kas diemžēl pēdējā laikā islama sektu teroristu dēļ ir diskreditēts, skan drīzāk kā kompliments. Ar to es saprotu nešaubīgu turēšanos pie svarīgākajām kristietības pamatpārliecībām, veselīgu konservatīvismu.
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.04.29 21:04:17
Balss , vienkaarshoti es fundamentaalismu, nerunaajot par iemesliem, kas pie taa ved, raksturotu kaa spiitiigu un nekritisku nosleegtiibu domaashanaa. Domaashanu paplashina sava pasha un citu paarlieciibu kritika. Kristieshu fundamentaalisms tradicionaali tiek saprast ar veesturiski kristiskaas metodes noraidiishanu savas paarlieciibas pamata (Sv. Rakstu) saprashanaa. Konservatiivisms, manupraat, censhaas ilgaaku laiku patureet to, kas izraadiijies labs, pirms ieviest kaut ko jaunu, kameer tas nav pieraadiijies labaaks, bet neatsakaas no kristiskas pieejas.

Noasveidīgais , nezinu, tradicionaalaa metode, ir skolas un uni. Jaunaaka - piedaavaat jaunatnei dazhaada veida pierdzi, citaa kultuuraa, varbuut citaa religjijaa, dziivot kopienaa, un tad sho pieredzi izveerteet savas ticiibas kontekstaa. Kristieti fundamentaalistu vareetu aizsuutiit uz Kjiinu, lai paskataas, ka cilveeki arii `bez Kristus` var buut laimigi.
Balss
# Iesūtīts: 2007.04.29 22:23:43
Kārlis sj
Lai arī Rakstu izprašanai neizbēgami vajadzīgas zināšanas par to, ko attiecīgā laikmeta un sabiedrības situācijā nozīmēja kādi izteicieni, norādījumi vai likumi, tomēr vai t.s. vēsturiski kritiskās metodes pielietojums absolūti visam un visur nevar novest līdz pilnīgi visa relativizēšanai? Ka Jēzus nav augšāmcēlies, ka Viņa brīnumi un dziedināšanas ir tikai pašiedvesmas rezultāts, ka Jēzus ir piedzimis dabiskas ieņemšanas ceļā u.tjpr.
. 1 . 2 . 3 . 4 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 148 , pavisam kopa bijuši: 36672