a_masiks 
|
Iesūtīts:
2009.01.08 13:23:14
Rausītis neviļus uzdeva tādu jautājumu.
Hmmm.... a ko? Labs jautājums!
Izraēļi savējiem augļot takā nedrīkstēja. Kā ir ar kristiešiem?
Vai tas ir labi un.... cik tas ir labi? |
|
Mārtiņš  |
# Labojis Mārtiņš: 2009.01.08 18:45:53
Iesaku paskatīties uz aizdošanas jautājumu šādi. Pamatojumu Rakstos tagad gan nemeklēšu.
1) Ja līdzcilvēks lūdz aizdot dēļ dzīves grūtībām, tad labi ir aizdot aiz līdzcietīgas sirds, kā Solveiga raksta - ar apziņu it kā uzdāvinātu.
2) Ja līdzcilvēks lūdz aizdot ekstru nodrošināšanai - tad ar to mēs viņu pagrūžam vēl tālāk bedrē (jo jau tagad viņš nevar to atļauties, plus vēl parāds), līdz ar to vajag atteikt un paskaidrot reālo iemeslu nevis atrunāties.
3) Ja lūdz aizdot biznesam (jebkādai pelnīšanai) - tad, izvērtējot biznesu, ieguldīt tajā. Un te ir tas brīdis, kad varam gan gūt procentus (nopelnīt), gan arī uzņemties līdzatbildību.
Vakardienas Dienas Biznesā ir raksts par uzņēmēju, kurš `piesaka karu` bankām. Iemesls pēc būtības izskatās tāds, ka bankas vēlas tikai aizdot uz procentiem jeb vārīties, bet nevis uzņemties līdzatbildību un attīstīt ekonomiku.
Uz Rakstos pozitīvā gaismā minēto līdzekļu ieguldīšanu tā arī skatos - liekam biznesa attīstībā uzņemoties līdzatbildību. |
Pa pusei laimīgais Jony  |
# Labojis Pa pusei laimīgais Jony: 2009.01.08 18:56:43
Ir viena cita herņa...ja gribi pazaudēt draugu-aizdod naudu. Man pašam tā gadījās...sen atpakaļ aizdevu ...i uvsjo...ņet druga un naudas arī |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2009.01.08 19:16:28
a_masiks
Tu pārprati. Sakot "aizdošana" biju domājis "personīgi aizdot naudu citam cilvēkam personīgi".
Par kredītiem jau iepriekš rakstīju par saprātīgu ņemšanu. Ja Tev ir darbs ar puslīdz stabiliem ienākumiem, no kuriem vari nodrošināt ikdienas dzīvošanas u.c. svarīgos tēriņus un maksāt kredītu, tad tas pēc klasifikācijas ietilst saprātīgajā kategorijā. |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2009.01.08 19:58:33
Kad grāmata, sieva vai nauda nokļūst svešās rokās, tad mēs esam to zaudējuši. Ja tā tiek atgūta, tad grāmata - nosmulēta, sieva - samaitāta, nauda - pa daļām. /Senindiešu izt./ |
Balss  |
# Iesūtīts: 2009.01.09 00:29:08
Pa pusei laimīgais Jony
Arī man tā ir vairākkārt gadījies. Neatdabūt naudu, vai ar pūlēm . Par laimi, tie, kam aizdevu, bija tikai paziņas. Dažkārt neatdeva un neatdod, citi - atdod. Bet, paldies Dievam, badā neesmu, Dievs gādā.
Priecājos, ka draugi šādā veidā nav zaudēti. Lai gan vienreiz bija tuvu tam, tomēr viss beidzās labi. |
incognito  |
# Iesūtīts: 2009.01.09 06:36:09
"Un viņš dara, ka visi, lielie un mazie, bagātie un nabagie, brīvie un vergi, uzspiež zīmi uz savas labās rokas vai uz pieres, lai neviens nevarētu ne pirkt, ne pārdot, kam nav šīs zīmes - zvēra vārda vai viņa vārda skaitļa." (Atkl.13:16-17)
Lūk, kas par visu šo sistēmu sakāms Rakstiem. |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2009.01.09 08:40:33
a_masiks
kādu "šo" sistēmu?
Obligātā bezskaidras naudas norēķinu kārtība ļoti izskatās pēc šādas sistēmas. |
incognito |
# Iesūtīts: 2009.01.09 08:52:34
a_masiks
Ar "šo sistēmu" es domāju patērētāju sabiedrību visai plašā nozīmē. Tev vajag kontu bankā, kredītkartes, jāņem kredīti, lai apmierinātu vēlmes, ko iepotē TV redzamie glamūrie paraugi, jāizvairās no nonākšanas kredītņēmēju melnajā sarakstā, jo tad tas viss vairs nebūs iespējams.
Bet piekrītu arī Mārtiņam, ka runa varētu iet par bezskaidras naudas norēķinu sistēmu. Pirms kāda laika biju Anglijā un tur, kad viesnīcā teicu, ka maksāšu skaidrā naudā, nevis ar karti, uz mani skatījās kā uz potenciālu noziedznieku. Ja tev nav kartes, tu neesi normāls cilvēks. |
EzītisMiglā  |
# Iesūtīts: 2009.01.09 09:26:30
incognito
Mārtiņš
Tur nav tik būtiski skaidras vai bezskaidras naudas, bet pati sistēma - kapitālisms, kur galvenā vērtība ir nauda. Jo vairāk naudas, jo dzīve vairāk izdevusies. |
Pa pusei laimīgais Jony |
# Iesūtīts: 2009.01.09 09:56:55
a_masiks Bībele ir pret valsti un pret valsts nodevām?
Nu nav nav...kā rakstīt -Dod ķeizaram, kas ķeizaram pienākas |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.01.09 10:08:01
a_masiks
Bomži ĻOTI LABI iztiek bez tā.
Cik % ir bomžu?
Lielākā daļa tautas ir "kredītņēmējs potenciālais".
incognoto runāja par patērētāju sabiedrību, un par to, ka tas nav labi, nu es viņam tur piekrītu.
nodefinē - kas tas ir "nauda". Kas ir tās vērtība, ij paliks skaidrāk par ko īsti runājam
Nauda ir līdzeklis, ar ko var izteikt visu citu preču un pakalpojumu vērtību un ko pēc vispārējas vienošanās izmanto parādsaistību nokārtošanai. Parasti to izdod valdība vai kāda finanšu iestāde (banka), taču naudas funkcijas īpašos apstākļos (ekonomiskas stabilitātes trūkums, karš, cietums) var pildīt arī plaša patēriņa preces, piemēram, cigaretes vai alkohols. Naudas vērtība atkarīga no tās kā apmaiņas priekšmeta noderīguma, savukārt tas atkarīgs no naudas tirgus vērtības. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.01.09 10:17:26
a_masiks
Un kāda sabiedrība būtu tad labāka? Nepatērētāja, naturālā saimniecība, naudas līdzekļu uzkrājēja?
Tāda, kurai nauda nebūtu pirmajā vietā. Kaut vai - scientokrātiskā sabiedrība. Galvenā vērtība - zināšanas. |
Pa pusei laimīgais Jony |
# Iesūtīts: 2009.01.09 10:21:34
Trilobīte BIS...BRAVO |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.01.09 10:35:06
a_masiks
Tu vienkārši devi nepareizu un ne līdz galam naudas definīciju.
No wikipēdijas paņēmu.
Nauda, zaķīt, ir TAVA sabiedriski vērtīgā darba novērtējums
Nepareizi un ne līdz galam. :-) Piemēram, vari vinnēt to naudu loterijā, nebūsi nekādu īpašo derīgo darbu ieguldījis. Vai arī - vergs sastrādā nežēļīgi daudz derīgā darba, bet nesaņem naudā vispār neko.
Ja tu dzīvosi sabiedrībā, kur NAV naudas, tu dzīvosi sabiedrībā, kas nenovērtē tavu darbu principā. Nekādā mērā.
Pirmatnējā sabiedrība? Vai - ģimene, liela saime? Vai arī tavā ģimenē notiek naudas norēķini? Pusdienas - šitik, istabas uzkopšana vai darbs dārzā - itik?
Tas varētu būt cietuma tipa vergturība, kur visa sabiedrība ir totāli ieslodzīta un kā cietumnieki, rindas kārtībā atražo sevi un savu darbu. Cita varianta NAV.
Šobrīd varbūt nav (ir nelielas atsevišķas grupiņas), bet tas nenozīmē, ka vispār nav. Bija - pirmatnējā sabiedrība. Ļoti iespējams, ka būs - nākotnes sabiedrība, tipa komunistiskā, kad ražošnas līdzekļi ļaus saražot preces tik lēti, ka tās arī neko nemaksās. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.01.09 10:43:08
a_masiks
Tev ģimenē ir naturālo preču apmaiņa? Ir arī kāds saraksts, par preču un pakalpojumu atbilstībām? Tipa "1 pusdienas = 3 izmazgātas grīdas"? |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.01.09 10:52:57
a_masiks
Šobrīd nav un nav arī nelielo atsevišķo grupiņu.
Katra ģimene ir tāda grupiņa.
Saražos sērkociņus par velti - Pikaso gleznas maksās naudu.
Tātad - jāsaražo gleznas, kas nav atšķiramas no oriģināla, un viss atrisinās. Tā ir tāla nākotne (bet varbūt ne tik tāla), taču tāda ir iespējama.
Pie kam - skat: intelektuālo vērtību (īpašumu) ui kā mēģina aizsargāt un noturēt vērtībā (cenā).
Nu, un kādi ir panākumi?? 
Redzams, ka tā intelektuālā vērtība - Informācija, pēc būtības ir nenoturama. Nekas tur viņiem nesanāks, visas aizsardzības metodes uzlaužās viena pēc otras.
Tb - tu pats atbildēji, kas maksās LIELU NAUDU , burtiski: " Galvenā vērtība - zināšanas ."
Nē, tu kļūdies, un tāpēc, ka visas iespējamās vērtības tu mapo uz naudu.
Zināšanas ne jau kā - grāmatu krātuve, enciklopēdijas, un kuram lielāks plaukts, tas arī krutāks vecis. Zināšanas kā - cik es zinu, un māku pielietot tās zināšanas. Cik es esmu varošs. Cik ražojošs, dodošs uz āru. Nevis potenciāli, bet reāli. Talants arī šeit ir iekļauts. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.01.09 10:57:46
a_masiks
Nuja, netiešā veidā ir: pusdienas garantētas, bet trauki pašiem jānomazgā,
Tā jau nav apmaiņa, jo nav līdzvērtīga. Kāds pusdienu vārītājam labums, ka tu pats savus traukus mazgā? Nekādu ieguvumu.
Ģimenē kā reiz ir komunisms - no katra pēc spējām, katram pēc vajadzības (protams, ievērojot, ka mums resursi ir ierobežoti).
Ja kāds saslims, tad visi resursi tiks virzīti, lai to kādu ārstētu. Neprasot pēc tam par to vārīt vairāk pusdienu vai mazgāt vairāk grīdas. Tā nav preču apmaiņa.
|
EzītisMiglā |
# Labojis EzītisMiglā: 2009.01.09 11:16:26
a_masiks
Sāli daudz vielāk izķert nekā informāciju. Kaut vai tāpēc, ka informācijas kopēšana un sāls gatavošana ir nesalīdzināmi pēc savas darbietilpības.
Tāpēc, pirms pirkstus plātīt - padomā par pamatzināšanām.
Un kāpēc gan lai tās pamatzināšanas slēptu no pārējiem? Kur tu esi tādus zinātniekus vairumā redzējis? Ievēro - īstam zinātniekiem vienmēr ir "Galvenā vērtība - zināšanas"! Bet cik daudzi no viņiem savas zināšanas slēpj, un cik daudzi kladzina pa visu pasauli?
es neprasu no sava dēla īres maksu un maksu par visā bērnībā saņemtajām pusdienām nevis tāpēc, ka es to nevaru, bet tāpēc, ka es mīlu savu dēlu un esmu gatavs viņam vēl dot
A kurš normāls vecāks prasa no sava bērna īres maksas?
es viņā ieguldu savu naudu, pretī prasot tikai labu un skaistu VIŅA dzīvi.
Un, ja viņa dzīve nesanāca laba un skaista, tad gan prasi atpakaļ visas apēstās pusdienas? Taču jau neprasi! Kur te ir kāda preču apmaiņa? |
EzītisMiglā |
# Labojis EzītisMiglā: 2009.01.09 11:19:19
a_masiks
tavas aplamības naudas un kredītu sakarā ceļās no tavas neizpratnes par naudu
hmmm, mēs te tā kā vairāk par patērētāju sabiedrību runājām, šis zars sākās ar tavu atbildi uz incognito teikto:
Ar "šo sistēmu" es domāju patērētāju sabiedrību visai plašā nozīmē. Tev vajag kontu bankā, kredītkartes, jāņem kredīti, lai apmierinātu vēlmes, ko iepotē TV redzamie glamūrie paraugi ,
Te ir uzsvars uz patērētāju sabiedrību un naudas kā pašas galvenās Vērtības lomu sabiedrībā. Neviens nesaka, ka nauda šodien nav vajadzīga. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.01.09 11:36:46
a_masiks
ir veselas reliģijas uzbūvētas uz informācijas (apmācības) apmaksas (pirkšanas) principa.
Es tev prasīju zinātniekus , no reālās dzīves. Nevis reliģijas, kur pārsvarā visādus fufeļus tirgo! Tā ir cita opera! Zinātnieki - kā novērots, tad ļoti pat mīl dalīties ar savu informāciju, jo viņi ķer kaifu no zināšanām, nevis no naudas, ko varētu no tām zināšanām izspiest. Tā ir atšķirība.
Ir kaifs, ko iegūst no naudas, bet tas nav vienīgais kaifs, ko iespējams iegūt. Tu gribi visu reducēt tikai uz kaifu, kas ir no naudas.
Par maniem līdzekļiem tiek pirkts pats dārgāikais uz pasaules - mana cerība.
Un pērc tu no kā? No sevis paša! Kas tad tā par preču apmaiņu? |
:: Pievienot komentāru
|
