atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem IVF
Kristy
Iesūtīts: 2006.12.03 13:30:15
Vai tas ir grēks, ja divi mīloši cilvēki vēlas savu bērniņu un izvēlas IVF (ārpusķermeņa apaugļošanu), jo dabīgā ceļā, medicīnisku apsvērumu dēļ, tas nav iespējams.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.03.14 11:48:33
Tamāra , arii RKB neatbalsta maaksliigo apaugljoshanu (jo akts neesot vienojosh) un IVF, jo akts nav vienojosh un notiek neizlietoto apaugljoto shuunu nogalinaashana. Bet, ja cilveeks nav RKB un ja vinju neuztrauc Vatikaana aguments par to, ka shis akts neesot vienojoshs, tad var apaugljot pa vienai olshuunai. Tas sievietei ir ilgs un nepatiikams process, bet ir cilveeki, kas taa ir dariijushi.
Tamāra
# Iesūtīts: 2007.03.14 13:52:42
Kārlis sj
Teorētiski jau izklausās daudz maz normāli (izņemot to, ka ārpus mātes klēpja), bet kur tad tā dara???

iz vēstures - Grieķijā tēvi izlēma vai jaundzimušam dzīvot vai nē (pēc saviem ieskatiem). Ja nē - iemeta aizā.
Prakse veicot mākslīgo apaugļošanu - ārsti starp vairākām apaugļotām olšūnām izvēlas, kas derēs, kas nē.
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.03.14 14:32:16
Es te aatrumaa atradu divus saitus: 1 , 2

Rezultaataa: var iztikt bez embriju saldeeshanas, bet saldee olshuunas. Katraa reizee var iztikt tikai ar viena embrija izmantoshanu. Jautaajums par olshuunu apaugljoshanu tachu arii ir atrisinaams. Ja apaugljo pa vienai, tad izveelaas tachu to, kura potenciaali var kljuut cilveeku. Nav tachu eetiksu probleemu izmest taas, kuras nemaz nevar attiistiities par cilveeku - bet tas jau ieprieksh shai diskusijaa bija mineets.
komentators [87.110.165.78]
# Iesūtīts: 2007.03.15 00:20:51
Ak šusmas, un tas viss lai apmierinātu cilvēka egoismu?!
Tamāra
# Iesūtīts: 2007.03.15 10:30:31
Kārlis sj
Vai tomēr Tu nedezinformē?
Iepazinos ar pirmo saitu.
Half of the women first had one embryo transferred. If it did not develop, they received a second embryo that had been kept frozen. The other half of the women received two embryos at the same time.
Tātad - nav tā, ka tiek apaugļota viena olšūna, bet cik var, tik apaugļo (tātad rez. rodas vairākas zigotas), un izmanto vienā apaugļošanas reizē vienu (cita prakse - vairākas apaugļotas uzreiz ievieto sievietē) - pārējās iesaldē nezināmai nākotnei - varbūt tās arī izmantos, varbūt - iznīcinās.
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.03.15 10:40:18
Tamaara , pirmais ir par to, ka principaa var iztikt ar vienu embriju. Konkretajaa eksprimentaa embriji aciimredzot bija iesaldeeti, bet tas nav teikts, ka taa tam jaabuut vienmeer. Otrajaa saitaa var lasit, ka cilveeki eetisku apsveerumu deelj atsakaas no embriju iesaldeeshanas un slimniicaam nav pretenziju pacientu veelmes izpildiit.
Tamāra
# Iesūtīts: 2007.03.15 11:26:40
Kārlis sj
Protams, ka principā var iztikt ar vienu embriju :-)
Vai tu varētu no otrā gabaliņa iekopēt to vietu, kur rakstīts, ka apaugļota un izņemta tiek tikai viena olšūna?
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.03.15 11:44:58
Piemeeram, Married since their late teens, Helen, 39, who has a part-time book-keeping job, and Lee, 40, who runs a building company, tried for a baby for six years before realising that IVF was the only way it was going to happen. Helen had blocked fallopian tubes following a burst appendix at the age of seven. As they researched the IVF possibilities, the realisation dawned: they did not want to participate in a process that creates multiple embryos with an uncertain future. They decided to ask for "natural IVF", where one egg at a time is fertilised and implanted. No extra embryos are stored or destroyed.

Sekojot taalaak, iet runa par olshuunu, nevis embriju, iesaldeeshanu, ka taa kljuvusi par izplatiitu praksi. Ar olshuunu iesaldeeshanu tachu nav nekaadu eetisku probleemu.
Tamāra
# Iesūtīts: 2007.03.15 12:07:09
Kārlis sj
Cik izlpatīta prakse tad tā ir, darīt to šādā veidā - proporcionāli, salīdzinot ar to, ka apaugļo pēc iespējas vairākas olš.?
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.03.15 13:42:23
Par to es tieshaam nezinu. Tas jau buus atkariigs gan no vecaaku eetiskajiem uzskatiem, gan no valsts likumdoshanas. Vismaz tai otraa rakstaa bija mineets, ka Itaalija embriju iesaldeeshana esot aizliegta. Es arii nezinu, vai Latvijaa prakse ar olshuunu iesaldeeshanu jau ir ieviesusies. Tur buutu jaakontaktee tie cilveeki, kas ar to nodarbojas. Bet svariigi jau ir tas, ka tas ir iespeejams.
Kristy
# Iesūtīts: 2007.03.18 17:49:44
Jā, jā, arī es nupat lasīju vienā no latvijas preses izdevumiem (šķiet ka Ievā) par šo metodi. Par tās pielietošanu Latvijā, gan nekas nebija minēts, bet Dānijā jau to izmantojot dzimuši vairāki simti mazuļu. Metodes priekšrocība ir tā, ka sievietes organisms netiek ``pārbarots`` ar hormoniem, kā arī, nenoliedzami, šis morālais aspekts.
Janis Diekonts
# Labojis Janis Diekonts: 2007.04.14 17:30:19
Izakam un Rebekai pec kaazaam nebija bernu 20 gadu. Izaks loti ludza Dievu un Dievs deva vinjiem dviinjus. (1.Moz.25:19-26) Dievam nav neiespejamu lietu. Vinjam nav ari jaliek saviem laudim sasaldet/atsaldet,vai ka citadi risket ar berniem,lai tos sanjemtu.
Ir liela saape,kad gjimenei nav berninja. Mes vienmer varam lugt Dievu shajas lietas,jo tiesham berni ir Vinja davanas.
Naiva avs [87.110.33.252]
# Iesūtīts: 2007.04.14 17:44:28
Lasot diskusiju šajā tēmā, man rodas jautājums - kā tad cienījamie teologi skaidro spontānos abortus, ar ko diemžēl beidzas piektā daļa vai vairāk grūtniecību. Dievs pārdomāja?
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.04.15 14:06:01
Janis Diekonts , paarlieku liela dievbijiiba var paaraugt cinismaa. Ja VD laikos cilveki ticeeja, ka neaugliiba ir Dieva nelabveeliba, tad shodien katrs zin, ka taa nav. Dievs pie apaugljoshanas ir tik pat atbildiigs kaa pie salauzta kaula saaugshanas. Ja kauls nesaaug, tad cilveks izmanto savas zinaashanas, lai paliidzeetu kaulam saaugt. Jums ar savu argumentaaciju buutu jaatsakaas arii no zaalju lietoshanas, jo Dievs par dziedinaashanu principaa arii ir atbildigs.
Janis Diekonts
# Iesūtīts: 2007.04.15 20:55:05
Karli-
kas var liegt ticigam paarim lugt berninju no Dieva un palauties uz Vinju ari shajas lietaas? Un kas drikst parmest tiem,ja tie atzist Dieva pratu shaja jautajuma un varbut pienjem sava gjimene bareni,kam nav vecaku?
Ciniski ir smieties par dievbijibu visaas lietaas.
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.04.15 22:32:43
Nekaa neteicu par paljaushanos uz Dievu vai paarmeshanu tiem, kas paljaujaas. Pauljauties nenoziimee neko nedariit, bet tieshi otraadi - darbiibas buutiskaakaa sastaavdalja ir paljaushanaas. Paarmetu sludinaashanu par to, ka Dieva darbiiba ir vienaa liimenii, bet cilveeku - citaa. Iemiesojies Dievs raada preteejo.
Janis Diekonts
# Iesūtīts: 2007.04.16 10:56:12
tomer ir apshaubami,ka "miesa esoshais Dievs" liktu iesaldet un iznicinat embrijus,lai sanjemtu bernu...Vinja palidziba izpauzhas savadak. Bet taa MANUPRAT ir pozitiva tendence,ka iespejams apaugloshanu veikt bez apzinatas embriju bojaejas. Tatad sapratne par dzivibu tuvojas patiesibai.
Turklat vienu lietu gan jasaprot:dzivibas glabshanu nevaram likt taja pasha kausaa,kur maksligo apaugloshanu. Tas ir dazhadas lietas.
Kārlis sj
# Labojis Kārlis sj: 2007.04.16 11:32:54
Janis Diekonts Turklat vienu lietu gan jasaprot:dzivibas glabshanu nevaram likt taja pasha kausaa,kur maksligo apaugloshanu. Tas ir dazhadas lietas.

Atshkjiriibas var uzskaitiit daudzas, bet kura shiis sarunas kontekstaa ir taa atshkjiriiba, kas buutu jaasaprot? Un kaa jaasaprot? Kur ir taa dazhaadiiba?
Janis Diekonts
# Iesūtīts: 2007.04.16 13:23:09
Karli-
spriezhot no Jusu atbildem shaja diskusija,rodas iespaids,ka samera labi orientejaties shaja jautajuma. Diez vai Jums bus vajadzigs paskaidrojums par to kada ir atskiriba starp cinju par pacienta dzivibu un neauglibu,kas ne tikai nav navejosha,bet ka pats minejat,nav ari apkaunojums.
Velreiz atgadinu,ka galvenais iebildums ir pret embriju bojaeju shaja procesaa. Nepadarisim to par tehnisku produktu.Iet runa par gjimenju beedam.
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.04.16 16:24:17
Piekriitu. Bet atbalstu beedu risinaashanu arii ar tehniskiem liidzekljiem. Ja katrs tos izveeleetos saskanjaa ar savu apzinju un sirdsapzinju, tad jau viss buutu kaartiibaa. Kaa kristieshu uzdevumu redzu, ka tie sho apzinju veicinaatu un kritiski jautaatu. Kristietiibas pirmais vaards, manupraat, ir tas, ko taa atljauj un cik daudz atljauj. Un tikai otrais, ko taa nosoda.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 232 , pavisam kopa bijuši: 948