Mulders 
|
Iesūtīts:
2008.10.10 13:32:56
Jocīga doma ienāca prātā.
Dažkārt ticība un zināšanas tiek pretstatītas! Bet man te tāda doma ienāca prāta. Paskatīties šo vārdiņu (ne) versijas - neticēt un nezināt!
Ja mēs varam piekrist ka ticība un zināšanas ir "aktīvs prāta stāvoklis" tad tas tā nav ar šo vārdiņu pretsattiem. Neticēt un Nezināt nav abi divi neaktīvs prāta stāvoklis. Neticēt arī ir aktīva nostāja, bet nezināt vienmēr ir pasīva, neitrāls prāta stāvoklis - tabula rasa!
Tas man liek domāt, ka ticība un zināšanas nav vienas monētas divas puses... tām nav simetriskas pret-monētas, un tas rada savdabīgu dissonansi!
Par jebkuru jautājumu cilvēks var būt zinošs vai nezinošs. Bet nezināmajam cilvēks nedz tic nedz netic, viņš vienkārši nezin. Savukārt tikai par to, kas cilvēkam ir paziņots (sauksim to par zināmo) - var būt vai nu ticība vai neticība! Tā struktūra šo jēdzienu savstarpējā attiecībā ir savādāka! |
|
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.10.10 13:33:08
Lūk ko izdomā, kad 3 dienas slimo!
Man pat ir versija kāpēc tas tā ir! |
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2008.10.10 13:45:23
Ticība un zināšanas nav pretstati, bet nav arī viens un tas pats.
Tas ir kā ābols un apelsīns, abi apaļi.
Bieži jauc "ticēt ar 100% pārliecību" un "zināt".
Zināt vienmēr ir ticēt, bet ticēt ne vienmēr ir zināt. |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.10.10 13:53:04
KN, tā viš i!
Bet man vēl viens aspekts tapa redzams!
Zināšanas cilvēkam var iedot pret viņa gribu. Nu tu teixim ej pa ielu, un kāds tev pienāk un pasaka kādu faktu. Teorētiski tu vairs nevari to "nezināt", ja neņemam vērā cilvēka dabīgo sklerozi. Līdz ar to, ja mēs zinām, ka informācija definē mūsu rīcību, tad šādi mūs varētu padarīt par robotiem.
Taču "ticēšanas mehānisms" ir savdabīgs filtrs, kas, pirms infa nonāk pie operacionālās sistēmas vadības draiveriem, to apskata!
Te gan slēpjas tas bomja otrs gals, ja pats filtrs ir defektīvs, tad to modificēt būs grūti, jo tas pats par sevi nelaidīs cauri infu, kas ir essenciāla tā salabošanai!
Abi divi ir saistīti ar informāciju un tās spēju tiešām IN-Formēt matēriju! |
p.l.dassy  |
# Iesūtīts: 2008.10.10 14:06:58
Mulders
Tev čista aicinājums runāt ar kristīgajiem ateistiem... 
man galīgi nesaista šitā doma  bet tas ir labi, ka Tu domā |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.10.10 14:20:27
masiks, tu pateici tieši to ko es arī rakstīju  |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.10.10 14:21:21
dassy, nu tā viš i... katram savas intereses un vieta! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.10.10 17:00:10
masiks, kaut kā tā... padomāšu... atkal a_masiks izraisa domāšanu! |
Donachka  |
# Iesūtīts: 2008.10.10 18:39:40
wai, Mulderiit, pie shitaa secinaajuma es ari kaadu laiku atpakalj nonaacu. Zinaashanas var buut saistiitas gan ar ticiibu, gan neticiibu, bet kaa var ticeet/ neticeet tam, ko tu nezini?
Biibelee tak teikts - jo ko par Dievu var zinaat , to Dievs pats atklaajis caur Jeezu Kristu. |
incognito  |
# Iesūtīts: 2008.10.10 18:56:32
Mans pieticīgais viedoklis ir, ka zināšana attiecas uz prāta racionālo komponenti, bet ticēšana - uz emocionālo.
P.S. Pēc dzimšanas dienas 3 dienas slimot... laikam esi ne pa knapu svinējis |
Sandis  |
# Iesūtīts: 2008.10.11 13:00:21
Zināt un saprast,tas tomēr nav viens un tas pats.Kamēr tu nesi intelektuāli noformulējis gravitācijas principus,kas nozīmē,ka tu saproti,kas atrodas gravitācijas pamatā,tikmēr tava zināšana par gravitācijas spēku,ir hipotētiskas vai vispārinātas.
Labs piemērs ir Senās Grieķijas filosofu priekštats par psihi,jeb dvēseli,kas izpaudās mācībā(logos)par dvēseli(psychē)
Kas ir zinātniskās psihologijas pamatā.Zinātniskās psihologijas pamatā,ir sengrieķu filosofija par dvēseli.
Zināt un saprast,tas nav viens un tas pats.Tu vari zināt,ka 2x2=4,bet tev ir jāprot paskaidrot,ka nekas nekad nekļūst lielāks vai mazāks apjomā vai skaitā,kamēr vien tas ir vienāds pats ar sevi.Un kam neko nepieliek klāt un neatņem nost, tas nedz pieaug, nedz dilst, bet vienmēr ir vienāds.
Zināt un saprast.
Bet,tev ir taisnība,kad,tu saki"Bet nezināmajam cilvēks nedz tic nedz netic, viņš vienkārši nezin."
Tas pats ir ar ateistitiem.Viņi noliedz to,ko vienlaicīgi paskaidro,jo noliedzot uzsver to,kas ir neticības pamatā.Ateists drīzāk nevis neticam tam ko noliedz vienlaicīgi paskaidrojot.Bet ateista neticības pamatā,ir neticība interpretācijai,kas paskaidro to,kam ateists netic.Ateistam šķiet neticama interpretācija par dievu,nevis pats dieva jēdziens.
Bet ar interpretāciju ir analogiski kā ar sengrieķu filosofiju par dvēseli,kas ir zinātniskās psihologijas pamatā.
Tieši tāpēc,religiski pārliecinātu cilvēku pamatā ir ticība,nevis sapratne par to,kas ir ticības pamatā.Ticība,tā ir intuīcija,tā ir nojausma un abstraktu priekštatu kombinācija.Ir kaut kas.Bet,kas ir tā pamatā,akadēmiski zinātniski,tas nav paskaidrojams. |
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.10.11 13:19:19
Manuprāt,nav nekas slikts,ja tiek apšaubīta interpretācija.Bet netiek noliegts tas,kas atrodas intepretācijas pamatā.Tas,ka religiski pārliecināti cilvēki apšauba Darvina evolūcijas interpretāciju.Bet darvinisti apšauba religiski pārliecīnātu cilvēku visa un visu rašanās intepretāciju uzskatāmi parada,ka abas puses apšauba interpretāciju,nevis tas,kas ir interpretācijas pamatā.bet,interpretācijas pamatā,ir eksistence.Gan darvinisti,gan religiski pārliecināti ir vienisprāt par to,ka mēs esam.Un ir viss tas,kas ir ap mums.Kā tas ir radies,tā jau ir interpretācija,kas ir apšaubāma.Nevienam nedrīkst būt monopoltiesības uz patiesību,pat ja bariņš harizmātu apgalvo,ka tur senatnē,kādu ganu vai zemkopi uzrunāja personīgi pats dievs.Ne es viņam klat stāvēju,ne es viņa domas lasīju.Nevienam nedrīkst būt monopoltiesības uz patiesību.Uz interpretāciju,gan monopoltiesības var būt.Interpretācija,ir prāta auglis,nevis patiesības būtība.Patiesībai nav vajadzīgi pārstāvji vai tradīcijas.Patiesība pieder mums visiem,bez izņēmuma,jo mēs visi esam patiesības pilnveidotāji.Tāpēc nepastāv nepatiesība,bet gan nepareizi pasniegta patiesība.Melošanas pamatā,ir nevis nepatiesība,kas fiziski nepastāv.bet gan nepareiza patiesības atspoguļošana. |
masiks ņirdz [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2008.10.11 13:32:40
Sandis
Tātad, tu uzskati, ka `zināt` nav tas pac kas `saprast`? Bet `saprast` ir pretēji `ticēt`.
Attiecīgi, tie kas tic Dievam - nesaprot, kas tas Dievs tāds ira? Tb - neizprot, nesaprot savas ticības objektu?
A bet akadēmiski zinātniska pieeja ir sapratne? A tu saproti, kas ir gravitācija? Kas to izraisa, kāda ir tās daba? /tikai lūdzu bez pseido zinātniskiem skaidrojumiem - aka gravitāciju rada vielas massa. Jo nākošais jautājums - kāda mārrutka pēc massai būtu jārada gravitācija? Ij kas tā tāda massa ir? Ibo tāds skaidrojums būs similārs "lietus rodas, kad Dievs palaiž augšējās šlūžas un aplaista zemi" |
masiks ņirdz [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2008.10.11 13:34:27
Tb - tu saproti gravitācjiu, vai tai vienkārši tici?
Un tad kāds mums pamats pieņemt, ka tavs ticības objekts ir patiess? |
Papucs  |
# Labojis Papucs: 2008.10.11 14:10:38
Zināšana nav tas pats kas informācija .
Kad pirmo reizi vērsos pie Dieva, balstījos uz informāciju , ka baznīca stāsta par mīlošu Dievu. Man tā bija tkai informācija par baznīcas zināšanu , kurai varēju ticēt/neticēt .
Kopš mirkļa, kad Dievs man atbildēja, es zinu , ka Viņš ir. Līdz ar to mana zināšana vairs nepakļaujas ticībai/neticībai . Zināšanu var tikai ignorēt/neignorēt .
Ne tikai ateisti, bet arī ļoti daudzi ticīgie par Dieva (iespējamo) esamību ir tikai informēti , tāpēc uz viņiem nevar attiecināt zināšanu , bet vienīgi ticību/neticību .
P.S. Man domāt, vajadzētu ticību un zināšanu nevis pretstatīt, bet drīzāk noskaidrot to ieņemamo līmeni (kā OSI modelī http://devcentral.f5.com/weblogs/images/devcentral_f5_com/web.. logs/macvittie/125/o_osi-model-7-layers.png ) |
Sandis |
# Iesūtīts: 2008.10.11 15:29:10
masiks ņirdz [159.148.73.94]
Es negribētu pretstatīt sapratnei ticību un sapratnei zināšanu.Te ir kopsakarība,lai arī dažādos līmeņos.Nu piemēram.Es jau no agras bērnības sirgstu ar kaut ko,ko varētu nosaukt par reimatismu vai apakšējo locekļu tirpoņu.Kāju tirpoņu.Kāju tirpoņa parasti izpaužas tad,kad mainās klimatiskie laika apstākļi.Pēc saulainā augusta,septembrī uz neilgu brīdi iestājās vēss,vējains un lietains laiks.Mainījās klimats.Es to jutu,jo jutu kāju tirpoņu,pirms klimatisko laika apstākļu maiņas.Pēcāk sekoja atvasara.Pirms atvasaras es jutu,ka tuvojas klimatisko apstākļu maiņa.Šonak jutu ka kājas atkal sāk tirpt.Kas man liek saprast,ka atvasara atkāpjas un iestājas jauna klimatisko laika apstākļu fāze.Aplūkojot laika prognozi uz tuvāko nākotni mani neizbrīna,ka sinoptiķi sola klimatisko laika apstākļu maiņu.Tā tas ar mani ir bijis vienmēr un es vienmēr zinu,kad tuvojas jauna klimatisko laika apstākļu fāze.Visos četros gadalaikos.Visa gada garumā.Zinu,kad pēc sautīga laika sekos peridodiska vējaina un lietaina klimatisko apstākļu fāze.Kad pēc barga,dzelīga aukstuma sekos siltāki vai mērenāki klimatisko laika apstākļi.Un otrādi.
Es varu droši teikt,ka,es zinu,ka tuvākajā laikā sekos jauna klimatisko laika apstākļu fāze.Jo spēcīgāka tirpoņa un kņudoņa apakšējos locekļos,jo būtiskākas klimatiskās laika izmaiņas sekos.Jo mērenāka kņudoņa un tirpoņa,jo nebūtiskākas klimatiskās laika izmaiņas sekos.
Un tagad jautājums.Vai es saprotu to,kas ar mani notiek?Nē,es zinātniski akadēmiski to nespēju paskaidrot to,kas ar mani notiek.Es to nespēju paskaidrot līdzīgi kā gadījumā 2x2=4
Un tomēr,ir spēki,kas uz mani iedarbojas.Līdzīgi kā dzīvnieki,kas ar sesto maņu jūt dažādas kataklizmas.
Kā jau teicu,tad,manuprāt:"Ticība,tā ir intuīcija,tā ir nojausma un abstraktu priekštatu kombinācija."
Es psihologiski sevi nevaru piespiest neticēt tiem signāliem,kurus es uzņemu,kad apakšējie locekļi sāk tirp un kņudēt.Tā arī ar ticību ta,kas tiek palikts zem jēdziena dievs.Ticības pamatā,manuprāt,ir intuīcija,nojausma un abstraktu priekštatu kombinācija par kaut ko,kas ir ārpus intelektuālās izpratnes robežām.Līdzīgi kā sengrieķu filosofiem,kas tik tāl aizfilosofējās par dvēseli,ka šī mācība,šis filosofijas novirziens kļuva par zinātniskās psihologijas pamatiem.Tas pats par materialismu un idealismu,kas ir divi sengrieķu filosofiju virzieni.Kas ir sākotnēji,kas otršķirīgi.Vai gars ir matērijas pamatā,vai gars ir matērijas subprodukts utm.
Tas pats ir ar pārprasto trīsvienību.Jed Dievs(matērija)Dēls(mērs)un Svēais Gars(informācija.)
Ēgiptiešu pasaules izpratnē vēl dominēja(laiks.)
Un šī visuma uzbūves četrotne arī ir Ēgiptes religisko priekštatu pamatu pamatā.Kā Kristietības pamatu pamatā ir Svētā trīsvienība(Dievs-Dēls-Svētais Gars)
Neliela atkāpe.
Kas attiecas vai es saprotu,kas ir gravitācija.Līdzīgi kā Darvina evolūcijas teorija tikai pilnveido patiesību,tā arī Ņūtona gravitācijas likums pilnveido patiesību.Mākslīgi šīs interpretācijas atmest nevar.Līdzīgi kā viduslaikos Eiropā katoļi dedzināja grāmatas un 19.gs. bolševiki grāva pareizticības pamatus Krievijā.Mākslīgi atmest neko nevar.Patiesību var tikai papildināt un viss liekais pats atmetīsies nesaderībā.Tā arī Darvina evolūcijas teorija ir nepilnīga,jo bez morfologiskas evolūcijas,ir arī psihiska,jeb smalkās pasaules evolūcija.Apziņas evolūcija,prāta un psihes evolūcija.Viss ir likumsakarīgi.Līdzīgi kā ar Āfrikas un Indijas ziloņiem,kas ir no viena un tā paša gints koka.Ar tādu atšķirību,ka Indijas zilonis ir mazāks gabarītos par savu sugas brāli Āfrikā.Un tas ir tāpēc,ka Indijas ziloņa ceļā ir vairāk šķēršļu,jo Indijas zilonis galvenokārt pārvietojas pa dzungļiem.Vairāk koku,vairāk citu šķēršļu ceļā.Un lieli gabarīti ir traucēklis.Tāpēc Indija zilonis,ir sarucis gabarītos.Bet Āfrikas zilonis nav piecietis būtiskas izmaiņas,jo Āfrikā nav pārāk daudz šķēršļu ceļā.Citiem vārdiem sakot,Dārvina evolūcijas teorija ir nepilnīga,pirms nav teoretizēta paziņas,prāta,psihes,sensorās taustes telpā evolūcija.iespējams,ka tieši šeit slēpjas daudzas atbildes un daudziem jautājumiem,kas attiecas uz evolūciju kā tādu. |
Sandis |
# Labojis Sandis: 2008.10.11 15:50:12
Papucs
Es gribu tev piekrists,kad tu saki:"Man domāt, vajadzētu ticību un zināšanu nevis pretstatīt, bet drīzāk noskaidrot to ieņemamo līmeni."
Ticība-zināšana-sapratne,ir kopsakarībā cits ar citu.Tā ticības pamatā,zem jēdziena dievs,var būt palikts tas pats,kas ir palikts ticības pamatā zem izpratnes par cilvēka saprātīgumu.Saprātīguma pamatā atrodas tas,kas paskaidro saprātīgumu.Tā arī jēdziena dievs pamatā atrodas tas,kas paskaidro jēdzienu dievs.Kas abos gadījumos,manā skatījumā,ir viens un tas pats,bet pakāpē.Kā prāts,kas ir apziņas evolūcijas pakāpe.Tā arī tas,kas tiek palikts zem jēdziena dievs,ir apziņas evolūcijas nākošā pakāpe,kas sevi paskaidro.Kā tas,kas ir saprātīguma pamatā,paskaidroja pats sevi.Un tas,kas sevi ir paskaidrojis,kā tas,kas ir saprātīguma pamatā,sevi ir nodēvējis par-Cilvēks.Tā arī jēdziens dievs sevi paskaidro gan noliedzējos,gan piekritējos.Interpretācijas progresīvo līkeni nespēj apturēt neviens fanātiski noskaņots dogmāts,jo jēdziens pats sevi paskaidro un tas,kas ir jēdziena pamatā,neizbēgami,sevi atklāj.Var izkaut tūkstošiem,miljoniem cilvēku,kuros jēdziens atklājas vai iemājo viņos.Bet līdzīgi stautam,kas neapstājas,bet atroda sev jaunus ceļus pa kuriem plūst,tā arī tas,kas ir jēdziena dievs pamatā,sev atradīs jaunus un jaunus ceļus,lai sevi atklātu.Un neviens dogmāts mākslīgi nespēs apturēt šo procesu. |
Mirga  |
# Iesūtīts: 2008.10.11 21:14:05
Nezinu kā, bet reizēm Sandis savā vārdu mudžeklī pasaka īsteno . `Nepatiesības` pašas par sevi tiešām nav. Tāpat kā nav `neceļu` un visu citu noliegumu, jo nav arī paša `nav`.
Šie vārdi un jēdzieni tikai palīdz mums veidot priekšstatus, domāt un izteikties.
Raugoties uz Jēzu, Es esmu , viss kļūst skaidrs.
Un kā īsti `ticēt` kļūst par `zināt`, ir un paliek mums noslēpums.
|
Magdalēna  |
# Iesūtīts: 2008.10.11 21:25:00
ticība un zināšanas ir "aktīvs prāta stāvoklis"
Es parakstos zem šī
Savdabīga disonanse? Jā, pilnībā piekrītu. |
Papucs |
# Iesūtīts: 2008.10.11 21:56:59
Artos
ticību un zināšanām.. ka pirmo dāvā Dievs, kamēr otrā ir cilvēku pūles
Nav taisnība. Zināšanu par Dieva esamību man dāvāja pats Dievs, un tas nekādi nesaistās ar ticību. |
Babilon [95.142.119.1] |
# Iesūtīts: 2023.05.17 12:31:12
Sometimes, people can believe what we think is right or believe in our beliefs, culture, ritual. However, we must know what is good and what is bad. What are positive and negative jobs. For example, playing <a href="https://eggycarunblocked.com/">eggy car</a> is typical of a positive action. |
:: Pievienot komentāru
|
