Harry 
|
Iesūtīts:
2008.09.25 23:57:42
Vai kāds man lūdzu var apskaidrot, kas slēpjas zem šī vārdu salikuma? |
|
incognito  |
# Iesūtīts: 2008.09.29 08:39:26
Šorīt redzēju pa TV vienu dāmu, kas teica, ka jaunībā esot bijusi nabadzīga un vārījusi kartupeļus kafijas kannā, bet tad saņēmusi dāvanā Bībeli, pieņēmusi Jēzu par "personisko pestītāju" un, cik varēja saprast, kļuvusi krietni turīgāka.
Paldies, ka vismaz šajā diskusijā var izlasīt materiālus, kas liecina, ka kristietība nav tikai patērētāju sabiedrības fast food.
Turpinot tēmu par meditāciju, gribēju piezīmēt. ka arī austrumu tradīcijās, specifiski - Tibetas budismā - pazīst vairāku veidu meditācijas. Vienas būtu meditācijas tehnikas, kas palielina prāta koncentrāciju (samadhi meditācija), bet citas - kas palielina izpratni (vipassana). Tai skatā būtu arī rakstu apcere. |
Kundali  |
# Iesūtīts: 2008.09.29 10:44:41
1)No Mirča Eliade "JOGA - nemirstība un brīvība"
"Budiskais vēstījums bija adresēts cilvēkam cietējam, cilvēkam kurš sapinies atkaliemiesošanās tīklos. Budismam, vienlīdzīgi kā visām jogas formām, glābšanās iespējama tikai paša personīgu pūliņu rezultātā un pašam personīgi pārdzīvojot patiesības apzināšanās mirkli.Tā nav glābšanas teorijā vai pariešana askētisma galējībās. Patiesība ir jāapzinās un tai pat laikā tā jāiepazīst eksperimenta veidā uz sevis paša."
2) MEDITĀCIJA: es meditēju katru dienu - meditācija ir BEZDOMU STĀVOKLIS.
3)Meditācijas ir DAŽĀDAS un daļa var būt BĪSTAMAS cilvēkam, kaitīgas. |
vilks  |
# Iesūtīts: 2008.09.29 11:54:27
Kundali
Un kāds Tevis rakstītajam sakars ar kristīgo meditāciju? Iesaku runāt par tēmu. |
sicilia  |
# Iesūtīts: 2008.09.29 12:00:33
hmmm es gāju pie mūķenēm uz meditatīvajām dejām..... unnnn iemācījos vienu lietu...... kā nodoties lūgšanām, kad prāts bizenē uz visām 4 debess pusēm un nav iespēja koncentrāties.... toreiz mums bija jāizdejo dziesma, kas sastāvēja no vienas frāzes - Dievs ļauj man būt par instrumentu tavās rokās..... tas bija jādara lēni, koncentrējoties un apdomājot katra vārda nozīmi.... uffff baigi laba fīča..... |
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2008.09.29 14:10:59
Tā... ar kristīgo meditāciju viss būtu skaidrs. Tagad vajadzētu ķerties pie kristīgo mantru skaitīšanas nozīmes izvērtēšanas. |
sicilia |
# Iesūtīts: 2008.09.29 14:34:50
Artos
nu tas bija seninārs..... bet domāju, ka var gan tā (tas ir klusumā) gan kopā ar brāļiem un māsām. Turklāt, tas ko apgūsti šādos pasākumos noder ikdienā, kad esi viens ar Dievu.... māsas toreiz skaidroja arī meditācijas nozīmi, tai skaitā tās meditācijas, kas kristietim ir hmmm nevēlama...
reiz mēs pie māsām mācījāmies uz ziemssvētkiem vienu meditatīvo deju..... tur bija arī jāpārvar savas bailes un jāuzticas blakus stāvošajam brālim vai māsai un ui ku tas ir grūti, jo mēs taču esam visi tik forši un kruti....., bet Dieva priekšā tādi neaizsargāti bērni vien iram |
Varbūt Jony  |
# Iesūtīts: 2008.09.29 20:36:05
Mūžu dzīvo, mūžu mācies un vienalga muļķis paliec...es vēl saprotu, ka meditēt var klusumā, bet dejojot ...laikam jau ...tad jau JP arī piekopj meditāciju...kolektīvo, un tad gāžas gar zemi...njā... |
sicilia |
# Iesūtīts: 2008.09.29 21:28:03
Varbūt Jony
nu tās dejas jau nav nekādas straujās... (lai gan effatā bija arī straukjās, bet mēs tur bijām 1 X un sapratām, ka tas nav mums)....
tas ir lēni... uzmanīgi izprotot katra vārda jēgu....
strap citu domāju daudziem te nekait;ētu lekcija par meditāciju.... jo piem,. arī ziedu kārtošana var būt kā meditācija.... hmmmmm
man reiz katahētikas kursos stāstīja, ka viena mūķene dienā skaitījusi tikai vienu lūgšanu..... kamēr šrubījusi gridas, bet viņa apdsomāja, katru šīs lūgšanas vārdu, tā jēgu un nepieciešamību.... |
Varbūt Jony |
# Iesūtīts: 2008.09.29 21:40:22
siciliaNu par to ziedu kārtošanu runājot...arī tas nāk no austrumu filozofijas. Bet lai nu būtu kā būdams...varbūt tas arī ir nepieciešams pārņemt kaut ko labu no tiem austrumiem un pielietot saviem mērķiem |
Varbūt Jony |
# Iesūtīts: 2008.09.29 21:42:45
Un vēl...varbūt vērts pievērsties Dukša ieteikumam...par tām mantrām |
sicilia |
# Iesūtīts: 2008.09.29 21:43:52
Varbūt Jony
nu nenoliedzu..... vnk to veidu ir daudz. kristiešiem tā ir lūgšana... deja kā lūgšana. vai tad visas dejas ir raustīšanās briesmīgos ritmos..... tā var būt lēna Dievam veltīta deja..... mēģinot izprast Dieva vārdus, sakārtojot savu dvēseli, lai nodotos lūgšanām. Kā jau minēju tieši šādas dejas palīdzēja man atrast to veidu, kā es varu sakopot savas domas, atslēgt satraukto prātu, kad ir slikti, kad iekšā viss vārā, lai varētu lūgties..... |
+Jānis  |
# Iesūtīts: 2008.09.30 19:44:22
Artos
Rekolekcijas ir aiziešana uz laiku no ikdienas dzīves, atvēlot laiku garīgām nodarbībām un vingrinājumiem. Angliski to sauc par "retreat". Tātad atkāpšanās, aiziešana, lai re-kolektētos, t.i., sakopotos, savāktos. Parasti to dara grupā un kāda zinoša cilvēka vadībā. Meditācija ir daudzu rekolekciju svarīgākais elements. Sv.Ignācija rekolekcijas sākotnēji bija izveidotas 40 dienām, tagad izplatītākais ir 8 dienu cikls. To saturs ir meditācija par dažādām Sv.Rakstu tēmām sākot no eņģeļu dumpja un beidzot ar Kristus atgriešanos.
|
Balss  |
# Iesūtīts: 2008.10.01 02:52:15
Precizējums. Patāv di-E-cēze. Latviskajai izrunai laikam skan tuvāk ia , kas atgādina divskani ie.
Vēl asociācija ar diatēzi , kas ir vielu maiņas traucējums. |
+Jānis |
# Iesūtīts: 2008.10.01 10:36:15
Artos
Tas ir atkarīgs, kad būs iespējams dabūt labu rekolekciju vadītāju. Pašiem savu mums pagaidām nav. Kad būs konkrēti zināms, mēģināšu darīt zināmu. |
Balss |
# Labojis Balss: 2008.10.01 17:02:35
Ctulhu
Kam tev tas? Vēlies piedalīties? Jeb ierasties un traucēt?
Kad būsi kādās rekolekcijās piedalījies, tad sapratīsi, kam vajadzīgs vadītājs. Vai skolā esi gājis? Kam vajadzīgs skolotājs? Lai apgūtu to, ko vēl neproti. |
Balss |
# Labojis Balss: 2008.10.01 17:06:56
Ctulhu
Lūk, tieši pamācīt, KĀ to darīt... ek, tu taču runā par lietām, ko vispār pat tuvumā neesi redzējis... |
+Jānis |
# Iesūtīts: 2008.10.01 18:24:59
Ctulhu
Rekolekcijas ir strukturēts pasākums ar noteiktu norisi. Ignācija sistēma ir visai sarežģīta. Vadītājs vajadzīgs kā korim vai orķestrim diriģents. Sevišķi tiem, kas piedalās pirmo reizi. Otrkārt, rekolekciju vadītājs katrai tēmai dod ievadu, tādu kā vielu pārdomām un arī norādījumus, kādi soļi jāiziet, meditējot par šo tēmu. Tas atvieglo meditāciju. |
Balss |
# Labojis Balss: 2008.10.08 21:28:59
Šodien biju uz māc.Rubeņa tematisko pārrunu vakaru par kristīgo meditāciju.
Viņa ieteikumi par meditāciju ikviena kristieša dzīvē lielā mērā sasaucās ar arh.Vanaga sastādītajā grāmatā Par kristīgas dzīves principiem dotajiem padomiem.
Tas ir viens no jau Baznīcas sentēvu atrastajiem ceļiem, kā mācīties atrasties Dievā, kā Viņam tuvoties, iepazīt, būt ar Viņu.
Šajā saitē http://www.wccm.org/home.asp?pagestyle=home lasāms par Pasaules kristīgās meditācijas kopienu The World Community for Christian Meditation., par kuras 2008. gada Maincas semināru rakstīts:
The keynote speaker at the annual John Main Seminar this year was Cardinal Walter Kasper, President of the Pontifical Council for Christian Unity. The theme ‘Unity: Local and Global’ looked at the place of contemplative prayer in ecumenical dialogue. The presenters were from the Lutheran and C atholic traditions.
|
Balss |
# Iesūtīts: 2008.10.08 21:52:51
JOHN MAIN SEMINAR 2008
August 15-17
Quotes from Cardinal Kasper at the John Main Seminar:
“It takes our full devotion to know Christ as truth.”
“Meditation is the route to the centre of life which is the fount of all life”.
“Today we are in a kairos of interiority but, as always, the church easily becomes too busy, too intellectual, too external.”
“We need a new impetus today. Communities like yours, contemplative networks that take us to this great unity.”
“Without a spiritual dimension ecumenical dialogue can make no progress.“
“Ecumenical means entering into the prayer of Jesus and realising his prayer for unity.“
“False ecumenism denies the pains of division. It suppresses pain but does not work a cure.”
“As Christians our meditation means we are never alone because we realise our belonging to the community of the Holy Spirit.”
“The traces of the Holy Spirit can be recognised outside Christianity. The centre of Christian reality is the Incarnation.”
“We can learn from other religions but must remember the great contemplative wisdom of our own.”
“Every Christian is free to choose their own spirituality but all Christians are carried by the great Communion Sanctorum."
“Young people in the church today do not have to carry the burden we in the older generation did. They quickly see the freedom and joy of the Gospel.”
“Prayer is a cosmic energy that brings cosmos, God and humanity together in a unity of love.”
“The one who prays is like a scout looking for the eschatological unity.”
“We have always more in common than what separates us.” |
Boriss  |
# Labojis Boriss: 2008.10.09 10:00:53
+Jānis Tēvs Lorenss Frīmens pārstāv citu meditācijas skolu, kas vairāk raksturīga Austrumu baznīcai.
Baidos, ka Austrumu baznīcas garīgās dzīves autoritātes tam varētu nopietni iebilst. Isihasma tradīcija un iekšējā jeb sirds lūgšana nopietnā salīdzinājumā ar L.Frīmena pārstāvēto tradīciju, atšķiras. L.Frīmena shēma ir radniecīgāka dzen tradīcijai, kas Romas katoļu baznīcā konsrevatīvāko katoļu vidē izpelnījusies kristīgā dzena apzīmējumu. Tā ir bijusi mazākā mērā saviļņojoša kustība nekā harizmātiskā pēc 1960.g., bet tomēr bijusi. Interesanti, ka būdams benediktīnis, daudzu savas garīgās formācijas biedru acīs tiek vērtēts ļoti pat pretrunīgi, jo vairāk tāpēc, ka benediktīņu tradīcija pati sevī ir bagāta ar garīgu mantību un barību. Ignācija no Lojolas rekolekcijas ir pieejamākās garīdzniekiem jeb baznīcēniem ar "saknēm".
Paldies par plašāku rekolekciju būtības izklāstu, patreiz garākais rakstu darbs par konkrētu tematiku latviešu valodā. Personiski esmu Jūsu izklāstītās meditācijas skolas piekritējs, citiem vārdiem, svētapcere šī vārda plašākajā nozīmē. Ausrumu baznīcas koptā iekšējā jeb sirdslūgšana vairāk sevī nes lūgšanas aspektu, lai gan tās rezultāts ir līdzīgs kā meditācijai, stāvoklis Dieva priekšā, stāvoklis jeb piedzīvojums, kad vārdi apklust, bet ir kas vairāk par sajūtām, tas ir piedzīvojums (svētuma klātienes realitāte).
Domāju ka Austrumu baznīcas garīgās pieredzes mantojums ir interesants ne vien pats par sevi, bet mijiedarbībā ar Jūsu priekšstādīto meditācijas pieredzi. |
:: Pievienot komentāru
|
