atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par mīlestību Piecas mīlestības valodas
biča
Iesūtīts: 2011.08.27 11:35:35
Principā runa ir par šo Garija Čepmena grāmatu
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
Papucs
# Iesūtīts: 2011.08.27 18:57:07
n.biča [78.84.128.152]
Nezinu. Man jau joprojām šķiet, ka nekas nespēj aizstāt īstu seksu. Šajā ziņā neesmu domas mainījis. Jo nekas tā nečakarē smadzeni, kā nepilnvērtīgs sekss.
Bet, ja smadzene nav sačakarēta, tad attiecības var brīvi veidot un pilnveidot.
biča
# Iesūtīts: 2011.08.27 19:21:09
ravenx
Protams, ka man nav nekādas lielās pieredzes attiecības, bet man liekas, ka izpratnei vajadzētu rasties kaut kā dabīgi, protams, ne jau pašai no sevis, bet ieliekot šajā procesā nepieciešamās pūles un darbu. Ja kādam nav vēlēšanas to darīt, tad varbūt jāpadomā, vai tas otrs cilvēks vispār ir "īstais".
Tam, ka attiecību veidošanai ir vērts pielikt pūles un darbu, piekrītu ar visām četrām. Man degungalā māšele ar savu tagadējo vīru bez īpašas ieķeršanās izdomāja veidot attiecības, pat ar nelielu manu bakstījienu tajā virzienā. Sākās kā joks, bet tad šie ņēmās nopietni pieslīpēties - knapi bija pagājis gads, kad viņi viens otru burtiski uz rokām nēsāja, savukārt šajā ziemā viņi apprecējās. Abi vēl tagad saka, ka rozā brilles viņiem tā arī nevienā brīdī nav iestājušās - vienkārši iemācījušies sadzīvot ar otra raksturu. Principā es viņus apbrīnoju par šādu uzņēmību - pie tām ķibelēm, kas viņiem bija sākumā, līdzīgā situācijā no manis laikam ne smakas nebūtu jau pēc mēneša...

Nāk prātā vairāki piemēri, kad par tādiem kā ekspertiem attiecību jomā kļūst (vai tiek uzskatīti) cilvēki, kuriem pašiem šajā ziņā ir problēmas.
A vienkārši - tie, kam kādā jomā viss kārtībā, tā arī neaizdomājas, kāpēc ir kārtībā. Vai pēc 110gadīga pīpmaņa spriedīsi, ka pīpēt ir veselīgi? Viņam taču viss kārtībā! Kam kādā brīdī bijušas problēmas (varbūt pat visu laiku viena pēc otras), drīzāk ar laiku iemācīsies tās risināt un vēlāk var padalīties ar citiem. Pārim, kas pa daudziem gadiem vai pat gadu desmitiem izgājis cauri visādām ķibelēm un krīzēm, būs vairāk pamācoša sakāmā nekā tādiem, kas visu mūžu pavadījuši idillē. Domāju, ka cilvēks, kurš 30 gadus konsultējis problemātiskus pārus, pats būdams precējies, varētu tomēr būt spējīgs dot padomus.
ravenx
# Iesūtīts: 2011.08.27 21:36:27
Piemērs jauks, tikai manam raksturam tas šķiet galīgi neatbilstošs. (Man nav vajadzīgas attiecības "garlaicības dēļ" vai "tāpēc, ka visi tā dara". Man nav iebildumu principiālu iebildumu pret vecpuiša dzīvi, tā no daudz kā atbrīvo. Šķiet, ka no 27+ tāds statuss kā reiz oficiāli sākas. Esmu vienlaikus romantiķis un ļoti kritisks pret cilvēkiem, ir patiešām maz, kas varētu man tādā veidā ieinteresēt. Īsti nezinu, ko nozīmē "rozā brilles".)

Tā jau ir. Vairāk gan biju domājis par gadījumu, kad cilvēks nav precējies vai veiksmīgās attiecībās. Šobrīd Tu pati riskē kļūt par vēl vienu piemēru šādai uzvedībai :}
Memekija
# Iesūtīts: 2011.08.27 21:51:06
n.biča [78.84.128.152] Tie formulējumi ir mani uzrakstīti pēc iespējas īsāk.
Ok Grāmatu esmu pāršķirstījusi, lasīšanai laiku tērēt negribējās, nelikās to vērts.
Memekija
# Iesūtīts: 2011.08.27 21:56:17
vilks
Ja mīlestība ir, tad viņa nav īpaši jāizrāda, bet, ja nav, tad arī ir iespējams veiksmīgi sadzīvot, ja prot daudz maz pieklājīgi uzvesties. Bet tādas mākslīgi tēlotas mīlestības izpausmes gan , manuprāt ir galīgi garām.
n.biča [78.84.128.152]
# Iesūtīts: 2011.08.27 22:06:18
ravenx
Nē, es nevis riskēju kļūt, bet jau esmu daudzus gadus - kopš tiem laikiem, kad mani sāka interesēt cilvēku etoloģija, psihoanalīze, psihoterapija un psiholoģija Mani vienkārši valdzina cilvēku iekšējās pasaules uzbūve - kā intelekts savijas ar emocijām un instinktiem un kas tam visam par sistēmām apakšā, kas to darbina

Savukārt par piemēru - raksturi ir daudz un dažādi. Es nesaku, ka šim piemēram ir jāatbilst Tavam raksturam, bet gan mēģinu argumentēt, ka darba ielikšana var būt krietni būtiskāks aspekts attiecību veidošanā kā iemīlēšanās eiforija.
ravenx
# Iesūtīts: 2011.08.27 22:13:06
Etoloģija attiecas uz dzīvniekiem, manuprāt

Nu, bet... mani var interesēt kvantu fizika, bet tas nenozīmē, ka es uzskatu par ekspertu šajā jautājumā vai kāds cits nopietni ņemams mani par tādu uzskatīs, kamēr man nebūs atzītas publikācijas.
παλαιό ανόητος
# Iesūtīts: 2011.08.27 22:18:49
Etoloģija labi palīdz saprast dzīvnieciskos aspektus cilvēku dzīvē
biča
# Labojis biča: 2011.08.27 22:46:43
ravenx
Arī uz cilvēkiem, tieši cilvēku etoloģija ir visvaldzinošākā. Etoloģija ir bioloģijas apakšnozare, kaut brīžiem pārklājas ar psiholoģiju. Es sevi neuzskatu par ekspertu šajās jomās, bet man patīk izteikt minējumus un redzēt, vai situācija risinās pēc manas hipotēzes, vai nē. Par ekspertu kļūst novērojumu rezultātā, nevis statuss no gaisa nokrīt, kaut nedomāju, ka es jebkad šajā jomā varētu kļūt par ekspertu - mani pašu pārāk viegli izvest no pacietības. Varbūt es pret cilvēkiem izturos tomēr kā pret izmēģinājuma trusīšiem, jo esmu pārāk spēcīgi distancējusies no savas emocionālās pasaules. Ja gribi, sauc mani par ļaunu, bet es tāda nejūtos.
Aiko_Saule
# Iesūtīts: 2011.08.28 05:20:27
Tātad, viņa novērotās mīlestības valodas ir:
1) Apliecinājuma vārdi - vārdi, kas apliecina mīlestību: uzslavas, komplimenti, iedrošinājumi
2) Kvalitatīvi pavadīts laiks - nedalītas mīļotā cilvēka uzmanības saņemšana, dziļi emocionālas sarunas, kopīgi hobiji un citādi kopā patīkami pavadīts laiks
3) Dāvanas - parasti augstu tiek novērtētas pašdarinātas dāvanas un dāvanas ar augstu sentimentālo vērtību, neatkarīgi no finansiālās vērtības; pie šī pieskaitāma "klātbūtnes dāvana" - atrašanās blakus grūtā brīdī.
4) Mīlestības darbi - sīki un ne tik sīki pakalpojumi un saimnieciski darbiņi mīļotā cilvēka labā
5) Fizisks pieskāriens - apskāvieni, iešana pa ielu sadodoties rokās, īsi pieskārieni garāmejot

No rakstītā iespējams secināt - ka Mīlestības valoda ir uzslavas, komplimenti utt. Bet īstenībā šeit iet runa - par došanu un šī došana tiek pasniegta kā Mīlestības valoda.

No šī gan ir ko paņemt:
Risinājums ir iemācīties sava mīļotā cilvēka mīlestības valodu un izrādīt viņam mīlestību tajā, pat, ja pašam šāda uzvedība liekas grūta muļķīga.
Risinājums ir noskaidrot otra cilvēka subjektīvo uzskatu un baudas sistēmu un tad kad tā ir saprasta - tad var dot otram to - kas otram sagādā baudu. Bet problēmas ir tādas, ka tās baudu un uzskatu sistēmas ir reklāmu un seriālu sagrozītas - un pat ja arī vēlēsies pēc šim sistēmā dot to ko viņas grib - savienības izjukšana garantēta. Tā kā nekas no tās mīlestības šadā veidā nesanāks - ja vērtību un baudu sistēmas nebūs saskaņā ar Dieva prātu.
Bet kuram interesē Dieva prāts - un pareizā dzīvošana ?
Kurilbobs [213.226.141.36]
# Iesūtīts: 2011.08.28 22:39:29
Memekija
Ja mīlestība ir, tad viņa nav īpaši jāizrāda, bet, ja nav, tad arī ir iespējams veiksmīgi sadzīvot, ja prot daudz maz pieklājīgi uzvesties
Ja, ar studentu istabinjas biedru shis ir pareizais modelis. Bet ja tu uzskati, ka taada ir normaala gjimenes dziive.....nu tad labaak tomeer visu muzhu seedet vecpuisii/vecmeitaas.
Kurilbobs [213.226.141.36]
# Iesūtīts: 2011.08.28 22:39:56
Aiko_Saule
Bet kuram interesē Dieva prāts - un pareizā dzīvošana ?
tu noteikti tas neesi!
biča
# Iesūtīts: 2011.08.29 03:33:12
Memekija
Ja mīlestība ir, tad viņa nav īpaši jāizrāda, bet, ja nav, tad arī ir iespējams veiksmīgi sadzīvot, ja prot daudz maz pieklājīgi uzvesties
Nu, veiksmīgi sadzīvot var pat vispār bez mīlestības, ja vien pieklājīgi uzvedas viens pret otru! Aiz ko tad aprēķina laulības ir tik stabilas - cilvēkiem vienam no otra kaut ko vajag un cenšas sava mērķa labā turēties kopā visām četrām, pat, ja otrs ir suņanagla pakaļā, bet kaut kādā veidā izdevīgs... Nu iedomājies kaut vai finansiāli veiksmīgu geju, kas kāda iemesla dēļ grib šo faktu noslēpt, un naudu mīlošu dāmu, kas labi izskatās sabiedrībā - domāju, ka konkrētās kombinācijas laulību vismaz homofobās valstīs varētu netrūkt.

Starp citu, kā tur bija ar to ienaidnieku mīlēšanu - vai tur ar var mīlēt, bet to neizrādīt?
Kurilbobs [91.188.42.9]
# Iesūtīts: 2011.08.29 08:04:07
biča
ja cilvekiem vajadziiga tikai fasaade - re, esmu precejies, man ir nauda, neesmu gejs ( tobish dziivoshana uz skatuves prieksh citiem), tad laikam taa ari var - pieklaaiijiibas robezhaas dziivot kopaa ar pilniigi vienaldziigu cilveeku.
Es laikam piederu pie taa mazakuma, kurai vajag vai nu pa iistam vai nekaa.
biča
# Labojis biča: 2011.08.29 12:49:06
Kurilbobs [91.188.42.9]
Es tiešām nedomāju, ka tas būtu mazākums, kam vajag pa īstam. Es vispār esmu tāda suņanagla, kas ņem vagu, tiklīdz tas, kas neiepatīkas, sasniedz kritisko masu (tā nebūt nav liela), lai kā arī citādāk patiktu. Esmu pārāk pieradusi būt viena, lai spētu savu vienatni viegli upurēt otra cilvēka dēļ.
ravenx
# Iesūtīts: 2011.08.29 13:11:16
Un es esmu vispār unikāls! Nu gluži kā visi!
biča
# Iesūtīts: 2011.08.29 13:18:02
ravenx
Mjā, nevienu neunikālu cilvēku nekad mūžā vēl neesmu redzējusi
sabio
# Iesūtīts: 2011.08.30 19:49:30
par vecpuišiem no 27 + visvairāk jau vecmeitās/vecpuišos mani fascinē tā vēlme vecumdienās izbraukt uz citu cilvēku audzināto bērnu rēķina ... (es ar to nedomāju vaidēšanu par pensiju sistēmu, bet to kā tas izpaužas katrā konkrētā dzīvē un ģimenē...)
Donatella
# Iesūtīts: 2011.08.30 20:47:10
sabio
manuprat, beernu dzemdet tikai tapeec, lai vinji vecumdienaas ruupetos par saviem vecakiem ir gana amoraali. Un domaaju, ka ir 100 iemesli kaapeec cilveeki paliek vieni un nevienam nav tiesiibas kaadu nosodiit par to,ka vinsh ir precejies/nepreceejies.
sabio
# Iesūtīts: 2011.08.31 19:45:20
Donatella. Ceri, ka par Tevi svešu cilvēku bērni parūpēsies? Lai jau tā notiktu...
Neienāk prātā, ka varbūt bērnus dzemdē arī lai (pietam gadus vairākus) parūpetos par viņiem? Tā tas ir bijis gadsimtiem- sākumā vecāki rūpējas par mazajiem , vēlāk , kad viņi izaug, rūpējas par tiem, kas veci. Kas tur amorāls? amorālāk tad ir apzināti izvairīties no šādiem pienākumiem, lai pēctam pieprasītu šo pienākumu izpildi no citiem pret sevi. T.i.piem., viena ģimene ir pietiekami pašaizliedzīga un audzina bērnus, viens otrs cits/a redz izdomā ka dzīvos labāk tikai sev un tāda veida pienākumus neuzņemsies (arī adopcija nav pieņemamas variants) un tad kad pienāk vecums tad redz tiem citu cilvēku bērniem ir jāparūpējas arī par to vecpuištanti vai onkuli+ vēl par saviem vecākiem.

Bet tieši tā -iemesli ir visādi, taču diemžēl pietiekami daudz redzu apkārt tādus/as, kas grib izbraukt uz citu rēķina, jo pašu ērtības un kaprīzes redz` dārgākas.

Un arī vecpuiši/vecmeitas ir dažādi, ir , piemēram, kas ir krustvecāki un nebūt ne maz rūpējas par krustbērniem...
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 123 , pavisam kopa bijuši: 35546