atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par mīlestību par piedošanu
spāniete
Iesūtīts: 2010.02.02 16:47:40
Varbūt varat padalīties domās par piedošanu. Kā saglabāt laulību, ja ir bērni, bet vīrs jūs ir vairākas reizes sitis strīdu laikā, kad lietojis alkoholu attaisnojot ar to, ka rīkojies šādi, lai savaldītu sievas nesavaldīgo dabu. Es esmu to izrunājusi ar viņu un piedevusi, bet tomēr bieži atceros. Pietam, es turpinu vīru mīlēt. Attiecības ir uzlabojušās, bet piedot līdz galam nespēju.
. 1 . 2 . >>
AutorsZiņas teksts
armilo
# Iesūtīts: 2010.02.04 14:57:08
Vai tavs vīrs ir kristietis?
armilo
# Iesūtīts: 2010.02.04 15:00:16
Liepa, var peidot, un vajag piedot visu ko, bet ja regulāri tiek apdraudēta ģimenes locekļu veselība un dzīvība, tad no šāda potencionālā slepkavas ir jādistancējās likuma noteiktajā kārtībā.
vilks
# Iesūtīts: 2010.02.04 15:09:34
Piekrītu armilo un masikam, ka vajadzētu vairāk informācijas par situāciju.

Bet sišana ir slikts rādītājs..labāk distancēties, lai pasargātu sevi, bērnus un arī vīru no atkārtotām kļūdām un tad var arī piedot. Kas gan nenozīmē to pašu situāciju atkārtotu pieļaušanu.
Svētais
# Iesūtīts: 2010.02.04 15:10:58
spāniete
Ja tu pati sev nesaņemsi piedošanu no Dieva, tad tev būs grūti piedot vīram. Nezinu vai esi kristiete, bet tas patiešām tev palīdzētu.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2010.02.04 15:12:41
Es esmu to izrunājusi ar viņu un piedevusi , bet tomēr bieži atceros. Pietam, es turpinu vīru mīlēt. Attiecības ir uzlabojušās, bet piedot līdz galam nespēju .

Kaut kas tur nav tā kā saki - skat. pasvītrojumu.
Kā tu piedevi - pieciet ikdienā, vairs nebaidies, teici viņam, ka piedod, vai piedevi Dieva priekšā (lūdzot Dievam, lai piedod viņa nodarījumu)?
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2010.02.04 15:21:22
masiks [212.93.96.2] Es nemaz i netaisos klupt virsū sievietei, atvainojos, ja tā izskatījās.
Bet nekas vairāk par te rakstīto nav zināms un, lai atbildētu uz jautājumu par piedošanu, vajag saprast, ko cilvēks jautā.
Ja kas, es nespēju iedomāties nedz iztēloties sevi piedzēruša vīra lomā, kurš sit sievu.
vilks
# Labojis vilks: 2010.02.04 15:26:28
liepa
sišana pretī nemazina upura stāju..zinu kādu ģimeni, kur vīrs un sieva dzērumā palaikam izkaujas, nedomāju, ka tas viņus dara laimīgākus.

pie tam - ja varmācība vīram ir kļuvusi par paradumu, tad to nevar risināt turēšanās pretī, laba uzvešanās/nekaitināšana vai jebkas cits. tur līdz tikai promiešana vai izvērsta rehabilitācijas programma varmākam.
vilks
# Iesūtīts: 2010.02.04 15:34:26
Jebkurā gadījumā iesaku autorei un visiem, kas ar ko līdzīgu saskaras, šo brošūru. Tiešām vērtīga.

Te ir saraksts ar organizācijām, kur var griezties krīzes situācijās.
vilks
# Iesūtīts: 2010.02.04 15:40:14
Ctulhu
Nu darīt jau tā var, tikai tas ne vienmēr palīdz. Latvijā policija ļoti nelabprāt risina ģimenes vardarbības situācijas, faktiski nākas piespiest policistus sev palīdzēt. Bet j tu cilvēks esi vardarbībā cietusi, iebaidīta un izmisusi sieva, tad tam var nepietikt spēka. Tāpēc jau ir visas tās organizācijas, lai palīdzētu cilvēkiem tikt galā gan ar policiju, gan visām pārējām problēmām.
vilks
# Iesūtīts: 2010.02.04 15:48:53
masiks [212.93.96.2]
nu jā, skaidrs.

Lai nu kā, cerams, ka tas nav šis variants, un ka runa vēl var būt arī par izlīgšanu un piedošanu, kas vismaz bija autores jautājums.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2010.02.04 15:57:21
Cik zinu, ir jēga saukt policiju, jo tas process pie saskarsmes ar policiju nepieradušam cilvēkam (varmākam) ir biedējošs un var būt disciplinējošs. Tomēr cietušajam, kurš parasti ir iebaidīts, ir grūti tam tikt pāri (saņemties), tādā situācijā ir labi, ka policiju izsauc citi (piem., kaimiņi).
Stāstu no pieredzes.
vilks
# Iesūtīts: 2010.02.04 16:01:30
Ctulhu
vai taados gadiijumos policijai ir iespeejas varmaaku aizvaakt?
Uz dažām dienām varbūt arī ir, bet pēc tam jau viņi viņu atbrīvo, un nekas nekavē viņu aiziet mājās un piekaut sievu vēlreiz.
Vai ir variants, ka nāk vīra radi un citi radi un draugi un lūdzas, lai sieva paņem iesniegumu atpakaļ, viņas bieži vien tā arī izdara, un viss paliek pa vecam. Vai varbūt sliktāk.
spāniete
# Iesūtīts: 2010.02.04 16:58:18
Paldies visiem, kas rakstīja. Esmu ticīgā, bet vīrs nav. Esam kopā jau 8 gadus un mums ir bērni pirmskolas vecumā. Esmu gājusi pie psihologa uz krīzes centru Skalbes, izrunājusi ar vīru visu vēlreiz, jo tas bija pirms 3 gadiem un alkohols mājās netiek vairs lietots. Arī ikdienas lūgšanās nemitīgi tiek lūgs, bet kad rodas ikdienas nesaskaņas, man ir bailes, ka tas var atkārtoties, tātad līdz galam nav piedots. Bet varbūt ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai sadziedētu dvēseles sāpes un atmiņas pagaistu?
armilo
# Iesūtīts: 2010.02.04 17:17:25
Spāniete, ja trīs gadus vīrs ir noturējies, tad es saskatu cerību, ka jūs nodzīvosiet līdz zelta un debesu kāzām. Tavs uzdevums ir lūgt par sava vīra atgriešanos pie Dieva. Trīs gadi tiešām ir pietiekami ilgs laiks pārbaudei. Taču, lai vīrs nekristu, viņam ir vajadzīgs Dieva palīgs. Tev ir jāizmanto visas aizlūgšanu iespējas kuras piedāvā Baznīca. Lūdzies par savu vīru draudzes lūgšanu grupās, dod aizlūgumus dievkalpojumos, lūdz lai draugi aizlūdz, lūdzies kopā ar bērniem. Būs labi!
spāniete
# Iesūtīts: 2010.02.05 09:19:19
Paldies armilo. Man Tavs padoms ļoti palīdzēja. Es arī ļoti ticu, ka būs labi un aizlūgšu. Vienīgais šķērslis ir tas, ka esmu pareizticīgā un pareizticīgiem nav iespējas dot aizlūgumus mācītājiem par tiem , kas nav pareizticīgie, diemžēl. Šķiet, ka mana vienīgā iespēja ir lūgt pie ikonām pašai, ko arī cītīgi daru un vienreiz vīrs pat atnāca līdz uz baznīcu. Šķiet, tas jau ir cits temats
pa logu
# Iesūtīts: 2010.02.05 09:37:20
spāniete Jūs taču mīlat. Un vismaz man izskatās, ka arī vīrs Jūs mīl. Viņš taču ir mainījies? Vīrietim gribas būt vajadzīgam, bet viņi dara neparedzamas lietas. Nezinu, kāpēc to Dievs pieļauj, bet no tā vajadzētu kaut ko mācīties. Zinu ģimeni, kur nesit un nekaujas un nedzer, bet nav. Abi ticīgi. Ir arī apslēptas lietas, lai arī cik gudrus padomus dzirdam apkārt. Ir forši ja māk saglābt, restaurēt, saskatīt...
spāniete
# Iesūtīts: 2010.02.05 09:57:24
pa logu
Jā, es piekrītu. No visām šīm situācijām es ļoti mācos un visā paļaujos uz Dieva vadību. Vienkārši ļaujos tam, kas notiek manā dzīvē. Es domāju, ka tā ir mīlestība uz Dievu.
Donachka
# Labojis Donachka: 2010.02.05 10:14:45
spāniete
Esmu gājusi pie psihologa uz krīzes centru Skalbes, izrunājusi ar vīru visu vēlrei z, jo tas bija pirms 3 gadiem un alkohols mājās netiek vairs lietots. Arī ikdienas lūgšanās nemitīgi tiek lūgs, bet kad rodas ikdienas nesaskaņas, man ir bailes
,

Manuprat, atslegas vaards visam ir nevis piedoshana, bet gan baile,s tavas bailes.
Donachka
# Iesūtīts: 2010.02.05 10:18:29
masiks [212.93.96.2]
to jau pati autore, es tik iekraasoju
armilo
# Iesūtīts: 2010.02.05 10:29:14
Spāniete, „pareizticīgiem nav iespējas dot aizlūgumus mācītājiem par tiem , kas nav pareizticīgie”
Tiešām? Kaut kā negribas ticēt. Pajautāšu kādam priesterim. Es gan domāju, ka Tu droši vari lūgt savam priesterim aizlūgumu par savu vīru. Ja viņš sāks taisnoties, ka to darīt aizliedz baznīcas likumi, tad uzstāj uz savu lūgumu pamatojoties Dieva Vārdā (1.Tim.2):
„1 Tad nu es pamācu tevi vispirms turēt lūgšanas, pielūgšanas, aizlūgšanas, pateicības lūgšanas par visiem cilvēkiem ,
2 par valdniekiem un visiem, kas ir augstā amatā, lai mēs dzīvotu mierīgu un klusu dzīvi visā dievbijībā un cienībā.
3 Tas ir labi un patīkami Dieva, mūsu Pestītāja, priekšā ,”
Un ja vēl tad tielēsies , tad pa virsu vēl nolasi šo rakstu vietu:
„8 šī tauta godā Mani ar savām lūpām, bet viņu sirds ir tālu nost no Manis.
9 Bet velti tie Mani godā, sludinādami mācības, kas ir cilvēku likumi."”
Bet tad gan mūc prom, ko kājas nes.
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 146 , pavisam kopa bijuši: 36018