*Duksis 
|
Iesūtīts:
2009.12.13 16:22:40
Šodien netīšām uzskrēju virsū kādai atziņai, kas lika aizdomāties: "Skaistums ir vislielākais kārdinātājs." (P. Koelju). Nu i vot,- gribētos parunāt par skaistuma iekšējo pretrunīgumu. No vienas puses, kas gan ir mīlestība, ja ne skaistuma alkas? "Mīlestība ir vēlēšanās baudīt skaistumu. Skaistums ir kā mirdzums, kas pievelk cilvēka dvēseli." (Fičīno, 15. gs., itāļu filozofs, Florences neoplatoniķu skolas pārstāvis). No otras,- kā jau augstāk tika atzīmēts: ne vienmēr labs ir tas, kas ir skaists. ... . Protams, kristietis bez bībeles padusē ir tas pats, kas govs uz ledus, tomēr varbūt kādam šeit ir kas puslīdz jēdzīgs sakāms par īsti kristīgu skaistuma izpratni? Tātad,- skaistums un kristietība: par un pret! |
|
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2009.12.13 18:34:54
Svētais Pamēģini aiziet apakšbiksēs un gumijas zābakos uz Maksimu iepirkties. Kristīgajā pasaulē tādi izgājieni neiet cauri! Pilnīgākai harmonijai tavai skaistajai un bezgrēcīgajai miesai tiks pielipināts pašvaldības policijas protokols. |
Svētais  |
# Labojis Svētais : 2009.12.13 18:41:25
*Duksis tā ir nepiedienīga uzvedība, un nekas vairāk. Tā ir ari piedauzīga. prieks kam man iet uz maksimu apaksbikses un gumijas zabakos? Vai Dievs atbalstītu tādu rīcību? Viņš uzskatītu, ka tā ir stulba, tāpat uzskatītu arī cilvēki. Neskatoties uz ierobezojumiem ar pasv.polic. un citu cilvēku ne visai pozitivo attieksmi uz to, Dievs nav pret kailumu kā tādu. kailums ir normāla parādība laulāto starpā, pludmalē peldkostīmos un peldbiksēs. Tas ir samērīgi un loģiski, jo ir piedienīgi tur būt peldbiksēs, bet maksimā tas būs nepiedieniigi un stulbi. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2009.12.13 18:43:21
Gnidrologs lietas būtība, kāda būtība? Un kādas lietas? tad jau sex arī irgrēcigs, jo tur taču parasti kaili to dara? tas ir mulkigi, jo Dievam pret kailumu nav pretenziju, bet pret nepiedienīgu, izvirtušu, piedauzīgu dzīvesveidu gan. |
tā, kas daudz nerunā  |
# Labojis tā, kas daudz nerunā: 2009.12.13 18:56:38
par skaistuma dabu atziņas no dažādu kultuuru domātāju pārstāvošajiem, manuprāt, ir gana daudz un atšķirīgas. tā kā šeit jau tika minētas vidusjūras baseina kultūru pasaules uzskata sentences, minēšu nedaudz atšķirīgu piegājienu > par nepabeigtības skaistumu. tādu harmonijas izpratni, kas sevī ietver attīstības potenciālu, kurā attiecīgā filosofijas/domāšanas produkta > mākslā, literatūrā, arhitektūrā u.tt.> nosacītais baudītājs ir arī līdzdalībnieks un attīstājs (piem. Japānas kultūrā).
subjektīvi > jebkura pabeigtība un pārlieka skaidrība ir fokusēta uz pagātni, pat ne tagadni > like memories
un tad vēl > pabeigtība nepieļauj metamorfozes, ir statiska > un kādā brīdī kļūst garlaicīga ar savu iepriekšparedzamību un aptveramību.
kristietībā, manuprāt, ir pārstāvētas abas šīs nosacītās komponentes > bauslības pabeigtība, stabilitāte un evanģēlija metamorfožu potenciāls. un līdz ar to es apgalvoju, ka kristietība ir skaista  |
Svētais |
# Iesūtīts: 2009.12.13 19:17:32
Gnidrologs lai gan Dievs ir visu radījis, taču tas nenozīmē, ka tām radībām, ko viņš radījis nav spējas un varas izvēlēties savu ceļu. Un tas ir pilnīgi atšķirīgi no tā, ko k`[ads grib apgalvot, ja radība paveic ļaunumu, tad pie tā ir vainojams Dievs. tas tā nekad nav. |
armilo  |
# Iesūtīts: 2009.12.13 19:45:19
Gnidrologs, tētis dēlam uzdāvina mašīnīti. Dēls mašīnīti salauž. Kuram ir jāuzņemās atbildība? |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2009.12.13 19:47:16
Tētis vecākajam dēlam uzdāvina revolveri. Dēls nošauj savu brāli. Kuram ir jāuzņemās atbildība? |
armilo |
# Iesūtīts: 2009.12.13 19:47:55
Dievs radīja eņģeli, kuram sakārojās būt par dievu. Tā viņš kļuva par sātanu (pretinieks). |
armilo |
# Iesūtīts: 2009.12.13 19:49:06
Duksi, vecākais dēls ir pilngadīgs. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2009.12.13 19:49:16
tētis uzdāvina revolveri, izskaidrodams, ka tas ir domāts pašaizsardzības nolūkiem. dēls no``sauj brļai skaudības pēc. Dēls izmanto revolveri ne tiem nolūkiem k`dam tas bija paredz`;et sun dāvināts, tādējadi nes atbildību par savu rīcibu |
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2009.12.13 19:54:50
Ir juridiskā atbildība un ir morālā atbildība. Tās var arī nesakrist. Man liekas, ka dāvinātājam ir vismaz morāla atbildība par to, lai viņa dāvana nenestu nevienam ļaunumu. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2009.12.13 19:57:01
Izgudro zāles, kas dziedina 100tukst.cilv. ar moralu atbildibu. Iedod juridisku neizplatit bez receptes un nelietot parmeriga daudzuma. Viens izmanto launpratigi iegadajas daudz tablesu un sarijaas. aiziet bojā. atbildība nav uz raditaju, bet uz pašu personu, kas izmantoja. |
armilo |
# Iesūtīts: 2009.12.13 19:58:51
Duksi jebkuru labu lietu var sabojāt, ja to lieto nepareizi. Vari dēlam dāvināt pistoles vietā rotaļu lācīti. Aizbāz ar lācīti muti, un vari nosmakt. |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2009.12.13 20:08:39
armilo Tiek uzskatīts, ka Dievs nav džentelmenis (labākajā gadījumā!), jo viņš atļauj Kārdinātajam kārdināt un pavedināt uz nedarbiem cilvēciņus, bet bargi soda tos, kurus Kārdinātājam ir izdevies pielauzt uz apšaubāmu rīcību. ... . Labi. Atvainojos, man subjektīvi visas šīs teodīcejas u.c. ar šo bārdaino onku saistītas lietas liekas stipri neinteresasntas. Cerēsim, ka tās saista kādus citus un savstarpēji saistoša murmulēšana viņu starpā būs nodrošināta vismaz uz pārdesmit tūkstošus gadus. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2009.12.13 20:11:29
Dievs deva varu cilvēkam nostāties pretim, un uzveikt kārdinājumu.Cilvēks to neizmantoja un nepielietoja. Dievs nenes par to atbildību.gruuti cilvēkam ir pienemt to, ka vins ir atbildigs par savu ricibu.gribas pie visa vainot Dievu, bet tas nav iespejams, jo ko cilveks sej, to vins ari plauj. |
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2009.12.13 20:13:55
Svētais A-ha! Cilvēkus Viņš apslīcina, kad tie Viņam ir piegriezušies, lai sāktu spēli no jauna, bet Luci Viņš liek svētā mierā. Vai viņš nespēj jeb negrib nolikt Luci pie vietas? |
armilo |
# Iesūtīts: 2009.12.13 20:14:23
Gn., "un tāpat viņus uzstaisīja tādus, kādi tie ir." - BRĪVUS savā izvēlē. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2009.12.13 20:16:36
*Duksis cilveks noplava navi, par ko tika bridinats.Cilveka eksistence bez Dieva ir neiespejama, tapec Dievs miledams cilveku apzelojas par to un Noasa personaa atjaunoja cilveeka rasi. Pec tam piedavaja glabsanas plaanu caur ticiibu Jezum. |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2009.12.13 20:18:39
armilo Spriešanas spēja ir tā, kas cilvēkus dara brīvus, atbrīvo tos no matēijā valdošā determinisma. Cilvēks patiešām top arvien brīvāks pateicoties savam prātiņam. Bet baidos, ka spriešanas spējai ar D. nav ne mazākā sakara. |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2009.12.13 20:19:49
Svētais Nu, bet kapēc gan Lucim neaplauzt ragus? Dievs to nespēj vai negrib? |
:: Pievienot komentāru
|
