Ilārs Plūme 
|
Iesūtīts:
2007.02.10 14:09:29
Jautājums par baznīcas vienību tika aizskarts dažās iepriekšējās sadaļās, bet vēlētos tam pievērsties atsevišķi. Mans priekšlikums ir izanalizēt Rom. 16:17 un 2. Jāņa 10-11. Brūvera kungs apgalvoja, ka šie teksti runā par konkrētām herēzēm, no kurām jānorobežojas. Izpētot tekstus, esmu nācis pie secinājuma, ka tas tā nav. |
|
Mārcis  |
# Iesūtīts: 2007.02.12 12:29:04
tieši tā, Mulder |
Tālivaldis Skuja |
# Labojis Tālivaldis Skuja: 2007.02.12 12:33:41
Viena no lielākajām cilvēces nelaimēm - mācīts muļķis.
-- Čapeks
Muļķis domā, ka viņš ir gudrs; savukārt gudrais zina, ka
viņš ir muļķis.
-- Šekspīrs
Ikviens, kas aiziet no Kristus mācības un nepaliek tanī, ir bez Dieva; tam, kas paliek šinī mācībā, ir Tēvs un Dēls.
-- Jānis
Ja gudrajam gadās ko aizrādīt neprašam, tad pēdējais vai nu dusmo, vai smejas, bet miers viņu starpā neiestājas.
-- Salamans
Spogulīt,spogulīt... saki man tā. Kā sauc to vīru, ...kam mēle dikti-lokana?
--
|
Mulders  |
# Iesūtīts: 2007.02.12 13:35:19
Tālivaldis tas saucās ad Hominem sofistika, to parasti pielieto, kad nav argumentu. Gudri cilvēki, kad nav argumentu, klusē, bet muļķi troksni rada, tā viņus mēdz atšķirt. |
Ilārs Plūme |
# Labojis Ilārs Plūme: 2007.02.12 13:42:58
Mārci un Mulder,
Pāvils Rom. 16:17 nerunā par kādu visiem zināmu ķeceri vai konkrētu kļūdu kādā kristīgās mācības artikulā vai fundamentālu patiesību noliedzēju. Viņš nesaka vairieties no tiem, kas pilnīgi sagroza kristīgo ticību vai noliedz kādu no pamatdoktrīnām, bet viņš runā par ikvienu, kas rada šķelšanos un pretestību tai mācībai, kuru jūs esat mācījušies.
Šie cilvēki varbūt vēl sludina kādu daļu no Kristus mācības, tie varbūt ievēro diezgan daudzas patiesības, bet blakus tam, tie rada šķelšanos un pretestību. Iemesls, kādēļ rodas šāda šķelšanās un pretestība ir tā, ka šie cilvēki nav palikuši Kristus vārdos (Jņ.8:31). Viņi nemāca visu, ko Kristus pavēlējis, bet vai nu pievieno Kristus vārdiem kaut ko no sevis, vai arī kaut ko no tiem atņem. Šādā veidā viņi ir atšķēlušies no Kristus mācības, radīdami atšķirīgus viedokļus un uzskatus, jeb šķelšanos. Šādas lietas nebūtu radušās, ja visi būtu palikuši vienoti Kristus vārdos. Radīdami šādus novirzienus, viņi vārda tiešā nozīmē kļūst par klupšanas akmeni citiem cilvēkiem, kas viņu dēļ var paklupt, iegūt sāpīgus ievainojumus, pat nomirt.
Tādēļ apustulis Pāvils pamatoti brīdina no viņiem, jo tie kļūst bīstami citiem cilvēkiem. Ar saviem maldiem tie novirzīs kristiešus no brīvības, ko Kristus tiem izcīnījis un piepildīs sirdis ar bailēm, garīgu neskaidrību un nedrošību, iespējams iegrūdīs tos garīgā nāvē.
Ir pilnīgi iespējams, ka tie, kas rada šādu šķelšanos, paši nemaz neapzinās, ka tie māca maldus. Viņi varbūt pat iedomājas, ka ar saviem maldiem tie kalpo Dievam. Kristus pats mums saka, ka būs ļaudis, kas nogalinās kristiešus un domās, ka ar to kalpo Dievam (Jņ.16:2). Arī Pāvils apliecina, ka savā neziņā, vajādams kristiešus, viņš bijis pārliecināts, ka kalpo Dievam (Ap.d.22:3; 26:9; Filip.3:6).
Nevienam cilvēkam nav dots ieskatīties otra sirdī un pateikt, kādi ir patiesie motīvi, kas vada vienu vai otru maldu mācības sludinātāju. Kristiešiem tas arī nav jādara. Apustulis uzsver, ka tas, kas attiecas uz mums ir - „ievērojiet viņus un vairieties no viņiem!” Paši ar saviem vārdiem tie tiks tiesāti un nosodīti, kā Kristus saka Mateja 12:37. Viņu pašu vārdi ir tie, kas pierāda, ka viņi rada šķelšanos un izposta Gara vienību, kas raksturo Kristus baznīcu. Tādēļ Pāvils mudina ievērot viņus un vispirms pacietīgi norādīt uz viņu maldiem. Ja viņi atgriežas, tad mēs esam mantojuši brāli un atjaunojuši Gara vienību, bet ja viņi turpina ar maldu mācību radīt šķelšanos, vai paliek kopībā ar tādiem, kas šādus maldus māca, tad pavisam skaidrs un noteikts apustuļa norādījums ir – „vairieties no viņiem!”
Mārci, tāda eksegēze, kur vairieties no viņiem vienlaicīgi nozīmētu palikt kopībā, man nav saprotama.
Es no jums, draugi, nedzirdu teoloģiskus argumentus, bet vienīgi zākāšanos un tā nu gan, manuprāt, ir sektantiska pazīme.
Starp citu, katram Bībeles vārdam ir liela nozīme, jo mēs ticam vārdiskai Bībeles inspirētībai. Īpaši svarīgi, kā to ne reizi vien norādījis Luters, ir tieši mazie vārdiņi. Tā visa dsikusija ar entuziastiem Reformācijas laikā saistījās ar vienu vārdiņu "ir". Tas noteica robežu starp katolisko baznīcu un sektu.
Mārci, mēs labprāt runāsim arī par citām Rakstu vietām, bet pašreiz tiksim galā ar Rom.16:17 un 2. Jņ. vēstuli. Iemesls tam ir tāds, ka Brūvera kungs nosauca manus šo Rakstu vietu skaidrojumus par rakstu sagrozīšanu un teica, ka šīs Rakstu vietas runā tikai par atsevišķām konkrētām herēzēm. Cik saprotu no Jūsu iepriekš sacīta, tad arī Jūs nepiekrītam Brūvera kunga apgalvojumam, jo atzīstat, ka te ir runa par maldu mācībām vispār. Vai es pareizi Jūs sapratu? |
Ivo Odītis [194.153.79.122] |
# Iesūtīts: 2007.02.12 16:39:12
Ilār, lasot tevis teikto, man rodas pārliecība, ka es par kādu konkrētu Rakstu vietu nedrīkstu teikt faktiski neko. AUgstākais, ko es drīkstētu, ir nolasīt kādu citātu. Ja nu es pateikšu ko nepareizi, tad būšu šķeltnieks un pretestības cēlājs? Pieņemu, ka man kā lajam tas arī nebūtu jādara, bet ko lai dara mācītāji?! |
Ilārs Plūme |
# Iesūtīts: 2007.02.12 17:01:48
Sviecināts Ivo!
Tu ne tikai drīksti, ko sacīt, bet Tev arī ir jāsaka, jo sirds ticība ir jāapliecina ar muti. Tas, ko Tu teiksi, veidos ticības apliecību jeb konfesiju, kas Tevi vienos ar tiem, kuri tic tāpat kā Tu. Rakstu izpratne Tev nav arī jāatstāj tikai mācītāja ziņā, bet Tev ir jālasa Raksti un Luteriskās apliecības un jāpārbauda vai viņi sludina pareizi. Apustulis Pāvils labprāt pieļāva, ka Berojas kristieši viņa sacīto pārbaudīja ar Rakstiem.
Ivo, Tu vari kļūdīties un es varu kļūdīties, bet Raksti nekļūdās. Mums jātiecas pēc pareizas Rakstu izpratnes un te neatsverams palīgs ir baznīcas Ticības apliecības, kas pareizs Rakstu skaidrojums par noteiktiem jautājumiem. Tās tapušas ilgos strīdos, jo kā zināms - patiesība dzimst strīdos - un dāvājušas baznīcai vienprātību.
Kļūdīties cilvēkam nav nekas neparasts. Tas pat ir raksturīgi mums visiem. Es arī esmu kļūdījies, ne vienreiz vien. Paldies Dievam, ka vai nu citi teologi vai labas grāmatas man ir palīdzējušas tikt vaļā no kādām kļūdām.
Slikti ir tad, ja mēs pa Rakstiem grābstāmies kā pa savu kabatu, bez cieņas un respekta. Vēl sliktāk ir tad, ja tad, kad mūs pamāca kāda laba grāmata vai cits kristietis, mēs ietiepīgi un stūrgalvīgi paliekam pie saviem maldiem un cenšamies tos visādi attaisnot. Tā rodas ķeceri. Tomēr mūsu dienās viņu ir maz vai pat nav pavisam. Mūsu dienās ir vairāk tādu, kas netic īsti nekam un vienu dienu runā vienu, otrā atkal ko citu, kam patiesība ir kļuvusi vienaldzīga. Man liekas, ka tā ir galvenā problēma, kas šajās diskusijās atklājas, ka cilvēkiem patiesība maz interesē un viņi ir dziļi skeptiski un vienladzīgi pret patiesību ticības lietās. Viņi gribētu atstāt visu kā ir - ka katram ir pašam sava patiesība. Tomēr baznīcā tā nevar rīkoties, plurālisms ir destruktīvs baznīcā.
Ar cieņu! Ilārs
Par mācītājiem ir sacīts, ka tie nāks grūtākā atbildēšanā. Viņiem ir ļoti nopietni un daudz jālasa un jāmācās, vispirms Raksti, tad apliecības, tad Luters un citi labi teologi. Problēma, manuprāt, ir tā, ka mūsdienās mācītājiem nav ne laika ne patikšanas uzņemties smago teoloģijas studiju pienākumu un viņi apmierinās ar ceremonijmeistara amatu. Tas ir skumji. To vajadzētu labot. |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2007.02.12 17:26:42
Ilārs nu tad, ja man tiek atļauts tomēr izteikties, tad jūsu ekseģēze par Rom 16:17 ir nepareiza, jo Raksti nedz vārdos nedz piemēros neaicina nošķirties no kādām nebūtiskām atšķirībām, bet kad runa iet par šķelšanos, tad kā likums runa iet par fundamentālām atšķirībām mācībā (kerigmā) vai runa iet par atklātu grēku un neatgriezību no tā. Jāņa 2 vēstule visai skaidri pasaka par ko iet runa, centrā ir Kristus nevis strīds par to cik konkrēti stundās pasaule tika radīta! Tur pat neiet runa par Sola Scriptura, jo pat Kristus pateica, ka, ja nenāk pie Kristus, tad tā tik paliek meklēšana rakstos cerība tur atrast dzīvību, bet jānāk ir pie Kristus.
Kristus persona ir šī robežšķirtne! Un visas ķecerības Baznīcas vēsturē un Rakstos grozās ap Kristus personu, Pāvils un Jānis daudz runā par Gnostiķiem, kas neatzina Kristus cilvēcīgo dabu, vēlāk Ariāņi otrādi, noliedza Kristus Dievišķo dabu, tad visādi modālisti u.c. "isti" kas nāca un gāja. Taču pavērojot mūsdienu sektas, strīds nav par Kristus personu, bet par kaut kādām detaļām, vai ēst cūkgaļu vai nē, un ja tu nepiekrīti manai versijai, tad tu tiec nosaukts par šķeltnieku, ja es nerunāju Auksburgas TA citātos, tad es esmu šķeltnieks, tb rodas jautājums, bet vai par Kristus personu un viņa lomu mums ir vienotības? Ja ir, tad mēs esam viena Baznīca un pārējais ir Svētā Gara darbs un uzdevums to "ārstēt". Taču visos laikos ir tiešām bijuši tādi, kas rada mākslīgu šķelšanos, jo iemeslu kamdēļ priekšniecība ir slikta, vienmēr var atrast. Vienmēr sava Voluntārisma nosodīšanu no Vadības puses var nosaukt, par Jāzepa sindromu un sajusties par upuri, bet mūsdienās upura tēls viegli pārdodams, tamdēļ arī Romiešu Vēstulē Pāvils brīdina šādus šķeltniekus ievērot un no viņiem novērsties, to arī darām.
Ne katrs, kas nepiekrīt jūsu individuālam viedoklim par Rakstiem vai TA ir šķeltnieks. Bet jūs varat izrādīties šķeltnieks, ja neieklausīsieties tajos, kas bij jūsu skolotāji. |
Ilārs Plūme |
# Iesūtīts: 2007.02.12 18:31:09
Mulder,
Savos skolotājos esmu ieklausījies, dažus no viņiem varu nosaukt r. Martins Luters; Martins Hemnics, Dr. Roberts Proiss, Dr. Hermanis Zasse, Dr. Normans Nagels. Mag. Erlings Teigens, Dr. Toms Hardts, Dr. Martins Vitenbergs; Dr. Verners Elerts Dr. Martins Francmans, Dr. Frncs Pieper, Dr. Valters u. c. No viņiem esmu mācījies mācību par baznīcas sadraudzību. Ja es neņemtu vērā, ko mācījuši šie izcilie baznīcas doktori, tad mana sirdsapziņa mani apsūdzētu, ka es patiešām esmu baznīcas šķeltnieks, jo biedrojos ar heterodoksiem kristiešiem. Bet tagad pie lietas, protams, ar Jūsu laipnu piekrišanu, Mulder.
Maldi un šķelšanās nav nenozīmīgas lietas. Tādēļ Pāvils turpina pavisam bargi: „Tādi cilvēki nekalpo mūsu Kungam Kristum, bet savam vēderam un ar saviem saldajiem vārdiem un skaistajām runām pieviļ vientiesīgo sirdis.” (Rom.16:18). Ievērojiet, ka Pāvils šeit runā vispārīgi, viņš saka – „tādi cilvēki”, nevis tas cilvēks vai tie cilvēki. Te viņš vairāk runā par ikvienu kļūdīšanos un maldiem, kas radītu šķelšanos un pretestību mācībai, vienalga cik liela un kāda tā ir.
Pāvils norāda, ka neviens cilvēks, kurš novēršas no Kristus mācības, ar saviem maldiem nekalpo Dievam, bet drīzāk pats savām, pašām piezemētākajām, miesīgākajām interesēm. Turklāt visu Dieva doto talantu, savas runas spējas un intelektu šāds cilvēks arvien vairāk un vairāk izmanto nevis, lai glābtu citus, bet vestu tos dziļāk maldos. Mēs nevaram pateikt vai viņš to dara nejauši vai ar nodomu, vai dara to tikai dažreiz vai vienmēr. Pāvila norādījums ir - nevis centieties izprast viņus, bet vairieties no viņiem!
Kristietim nav jāgaida, līdz viņi kādu patiešām pievils, bet tiklīdz jūs dzirdat kādu, kas rada šķelšanos un pretestību Bībeles mācībai - ievērojiet viņu, pamāciet, un ja viņš nelabojas, vairieties no viņiem. Ja kristieši nopietni pieturētos pie Pāvila mācības, nebūtu tās bēdīgās sašķeltības, kādu mēs vērojam mūsdienu baznīcā, jo maldu mācītāji paši iznīktu. Viņi dzīvo un pastāv tikai uz pievilto rēķina.
Cik ilgi kristietim jācenšas pārliecināt tos, kas maldās?
Uz šo jautājumu Pāvils atbild, pamācīdams jauno bīskapu Titu: „Cilvēku, kas turas pie maldu mācības, vienreiz un otrreiz pamācījis noraidi.” (Tit.3:10) Pret cilvēku, kas kritis maldos, nedrīkst izturēties vienaldzīgi un ļaut viņam tajos palikt. Ar viņu ir jārunā un jācenšas maldus labot. Tomēr, ievērojot Pāvila iepriekšējos norādījumus, ka šādi cilvēki visu savu daiļrunību un citas spējas izmanto, lai aizstāvētu savus maldus, ar viņiem nav jāsacenšas daiļrunībā, bet tos jāpamāca, un, ja tie neklausa, jānoraida. Ja viņš turpina spītīgi palikt pie saviem uzskatiem, tad mums jānoraida ne tikai viņa mācību, bet arī brālīgu sadraudzību ar šādu cilvēku, jo viņš pats sevi ir izslēdzis no Dieva baznīcas (Gal.5:20).
Par 2 Jāņa vēstuli un Kristoloģiju, ar Jūsu atļauju, Mulder, runāsim vēlāk.
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.02.12 21:07:53
A man nav tāds cienījamu skolotāju komplekts, man atliek izlāpīties ar to , kurš par mani miris un to ko viņš un viņa apustuļi man māca. Nu neko... esmu niecība! |
Mārcis |
# Iesūtīts: 2007.02.12 22:05:49
Nu bet skaidrs kā diena, ka no tiem, kas "stingri stāv atsevišķi" un rada šķelšanos ar savām cilvēku izdomātām mācībām, ir jāvairās! Iesaku palasīties Lutera "Daß eine christliche Versammlung oder Gemeinde Recht und Macht habe, alle Lehre zu beurteilen und Lehrer zu berufen, Ein- und Abzusetzen: Grund und Ursache aus der Schrift". Tieši mācīto vīru vidū ir viltus pravieši, kā saka Luters. Turklāt tas ir tik ļoti nedievbijīgi un ģeķīgi. |
Ilārs Plūme |
# Labojis Ilārs Plūme: 2007.02.12 22:26:54
Mulder,
Neviens no mums nevar teikt, ka Kristus mūs ir mācījis citādi, kā ar saviem vārdiem. Šie cienījamie baznīcas doktori ir savu dzīvi veltījuši, lai izprastu Viņa vārdus un mācītu citus. Turklāt, Mulder, mēs tieši par to runājam, ko apustuļi māca. Pietiks, ja klausīsiet viņus.
Vai Jūs, Mārci, gribat teikt, ka manis minētie vīri ir viltus pravieši? Un kas īsti ir nedievbijīgi un ģeķīgi? Vai pats Pāvils nelika uzticamiem vīriem nodot tālāk viņa mācīto Kristus Evaņģēļiju? Mācība, ka jānošķiras no maldu mācībām patiešām, Mārci, nav cilvēku izdomāta, bet Dieva pavēlēta. Turklāt Jūsu minētais Lutera raksts runā par to, ka Ķekavas un Bulduru draudzēm patiešām bija dievišķas tiesības atpazīt maldus un no tiem nošķirties.
Maldi un šķelšanās nav nenozīmīgas lietas. Tādēļ Pāvils saka pavisam bargi: „Tādi cilvēki nekalpo mūsu Kungam Kristum, bet savam vēderam un ar saviem saldajiem vārdiem un skaistajām runām pieviļ vientiesīgo sirdis.” (Rom.16:18).
Ievērojiet, ka Pāvils šeit runā vispārīgi, viņš saka – „tādi cilvēki”, nevis tas cilvēks vai tie cilvēki. Te viņš vairāk runā par ikvienu kļūdīšanos un maldiem, kas radītu šķelšanos un pretestību mācībai, vienalga cik liela un kāda tā ir.
Pāvils norāda, ka neviens cilvēks, kurš novēršas no Kristus mācības, ar saviem maldiem nekalpo Dievam, bet drīzāk pats savām, pašām piezemētākajām miesīgākajām interesēm. Turklāt visu Dieva doto talantu, savas runas spējas un intelektu šāds cilvēks arvien vairāk un vairāk izmanto nevis, lai glābtu citus, bet vestu tos dziļāk maldos.
Mēs nevaram pateikt vai viņš to dara nejauši vai ar nodomu, vai dara to tikai dažreiz vai vienmēr. Pāvila norādījums ir - nevis centieties izprast viņus, bet vairieties no viņiem! Kristietim nav jāgaida, līdz viņi kādu patiešām pievils, bet tiklīdz jūs dzirdat kādu, kas rada šķelšanos un pretestību Bībeles mācībai - ievērojiet viņu, pamāciet, un ja viņš nelabojas, vairieties no viņiem. Ja kristieši nopietni pieturētos pie Pāvila mācības, nebūtu tās bēdīgās sašķeltības, kādu mēs vērojam mūsdienu baznīcā, jo maldu mācītāji paši iznīktu. Viņi dzīvo un pastāv tikai uz pievilto rēķina.
Cik ilgi kristietim jācenšas pārliecināt tos, kas maldās?
Uz šo jautājumu Pāvils atbild, pamācīdams jauno bīskapu Titu: „Cilvēku, kas turas pie maldu mācības, vienreiz un otrreiz pamācījis noraidi.” (Tit.3:10) Pret cilvēku, kas kritis maldos, nedrīkst izturēties vienaldzīgi un ļaut viņam tajos palikt. Ar viņu ir jārunā un jācenšas maldus labot. Tomēr, ievērojot Pāvila iepriekšējos norādījumus, ka šādi cilvēki visu savu daiļrunību un citas spējas izmanto, lai aizstāvētu savus maldus, ar viņiem nav jāsacenšas daiļrunībā, bet tos jāpamāca, un, ja tie neklausa, jānoraida.
Ja viņš turpina spītīgi palikt pie saviem uzskatiem, tad mums jānoraida ne tikai viņa mācību, bet arī brālīgu sadraudzību ar šādu cilvēku, jo viņš pats sevi ir izslēdzis no Dieva baznīcas (Gal.5:20).
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.02.12 22:43:42
Ilārs lūk un sekojot Apustuļu padomam, es arī vairos no vīriem kas rada šķelšanos, lai arī to nomaskē ar "pareizu mācību par Baznīcas vienotību". Kad es redzu, ka vienprātības vietā ir mēģinājums pārdod uniformismu, tas klasiski kvalificējas par "tādiem, kas rada šķelšanos". Nē Mārcis un Es uz jums cenšās pieklājīgi norādīt, kas atbilst šīm rakstu vietām - jūs radījāt šķelšanos un Raksti no tādiem liek vairīties. |
Ilārs Plūme |
# Iesūtīts: 2007.02.12 22:51:51
Mulder,
Man Jums vēlreiz jāpaskaidro, kā Pāvila mācība ir tāda, ka šķelšanos un sajukumu baznīcā rada maldu mācības. Kurā maldu mācībā, kas radījusi šķelšanos baznīcā, Jūs mani apsūdzat? |
Jānis Gaisiņš [84.237.176.248] |
# Iesūtīts: 2007.02.13 00:08:16
Par to "maldu mācību``, kas neļāva palikt vienā sadraudzībā ar ķeceriem, par to pašu.
Bet Mulderam ar Mārci viņu ``ortodoksija" to ļauj. Tāpat kā pāvesta "ortodoksija`` lika viņam ekskomunicēt ``maldu mācītāju" Luteru. Jo viņi uzskata, ka ķecerības un viens dievgalds ar ķeceriem ir OK. Juris Rubenis teiktu, ka tas par viņiem kaut ko liecina. |
katolis [87.110.228.65] |
# Iesūtīts: 2007.02.13 00:52:20
Dorogije tovarishci i sootechestvenniki iz LELC i KLC,
vai nevarētu parunāt par teoloģiskiem jautājumiem tā globālāk? Ne tik personiski. Neesat jau vienīgie uz šīs pasaules, pat ne Latvijā. Varbūt ka abi esat pareizajā pusē, varbūt abi nepareizajā, bet varbūt ka vēl kaut kā.
Piemēram, viens ir runāt par nošķiršanās principu kā tādu daudzo jau esošo baznīcu kontekstā (vai nošķirties principā ir pareizi un kādos gadījumos; it nemaz neuztverot to personiski!!!!). Un tikai nākamais solis ir iztirzāt vai konkrētā nošķiršanās ir un kā ir pamatojama. Piem., luterāņu un baptistu starpā, luterāņu un pareizticīgo starpā, luterāņu un pentiņu starpā. Un varbūt tik tad var parunāt, kāpēc luterāņi ir pamanījušies sadalīties arī savā starpā.
Katoļus saprotamu iemeslu dēļ neminu 
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.02.13 08:59:54
Ilārs maldu mācība saucās - vienprātības sajaukšana ar uniformismu. Nedz Kristus nedz Pāvils nav mācījuši uniformismu. Par to tieši runā Romiešu 14 nodaļa. Ja vien jums nav kāda savādāka Bībele, tad pieņemot, ka es lasu to pašu tekstu, ko jūs, var viegli ieraudzīt, ka Pāvils deg par būtisko, kas sakņojas Kristus personā. Tur nekāda voluntārisma nedrīkst būt un Baznīca visos laikos un vietās ir strikti vērsusies pret ķecerībām attiecībā uz Kristus personu, jo viņš ir pamats, ja tas saplaisā, tad visa ēka sabrūk. Bet tas ko jūs un jums līdzīgie dara ir - grauj namu no jumta un sienām, jo jūs katru plaisu sienā reducējat uz plaisu pamatos, iedzenat shai plaisā kārtīgu tapu un tad priecājaties, ka siena drūp un sakāt "es taču teicu"... Taču cik te runāju, tad KLB nekādīgi nevar atzīt sava argumenta "Jūs paciešat maldu mācītājus" melīgumu, jo Cālītis un Sants tika izmesti, tātad nav viss taisnība KLB apsūdzībai. Tādējādi maldu mācība, kuru jūs izplatāt ir 8 baušļa pārkāpums, bet uz meliem gan baznīcu neviens neceļ. Jūs te tik ļoti gribat sevi ar Luteru salīdzināt, taču atšķirība ir būtiska, Luters baznīcu cēla uz Kristu, bet jūs ceļat uz savām ambīcijām, tamdēļ jūsu nams nepastāvēs, ja vien jūs neatgriezīsieties pie tā, kurš izglābj bezdievīgos. Pāvils cīnās pret šķeltniekiem, kas rada šķelšanos nama pamatos, bet tās plaisas, kas ir sienās, tās viņš pats lāpa un aicina citus arī to lāpīt, bet jūs esošās plaisas sienā cenšaties palielināt, dzenot tajās iekšā savu interpretāciju par rakstiem un TA, tādējādi pats pārkāpjot to, par ko degat - SS |
Jānis Gaisiņš [84.237.176.248] |
# Iesūtīts: 2007.02.13 09:38:28
Mulders, par tavu kompetenci teoloģijā liecina tavs niks, kā kāds jau tev aizrādīja.Cālīša un Santa izslēgšana notika, jo viņi tieši izaicināja LELB vadību ar savu mācību un praksi. Izskatās, ka viens Bitenieks grib panākt to pašu. Savukārt, gudrākie LELB maldu mācītāji apvaldīja savas ambīcijas un palika LELB, kur turpinājums sekos... |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2007.02.13 09:59:38
Gaisiņš, nu bet tātad nevar teikt, ka LELB ljauj maldu maaciibaam pastaaveet savaa viduu. Var kasiities par to kaa tiek risinaatas shaadas probleemas, bet to KAA izsleegt un KAD izsleegt, tas vairs nav teologjija, bet organizatorisks bazniicpolitisks jautaajums. Pietam Bazniica bez bazniicpolitikas pastaav tikai utopijaas... arii JD paraada, ka Draudzei ne vienu vien reizi naacaas reekjinaaties ar bazniicpolitiku un esosho realitaati. Bazniica pastaav shajaa pasaulee, un nekaada maaciiba neatcels elektriibas reekjinus un papiiru kaartoshanu Bazniicaa. Taapat Kristus maaciiba nekoncentreejas uz exkomunikaacijas konkreetu praktizeeshanu. Un taa ir shii probleema kas KLB piemiit (buutiibaa daudzaam sektaam), ka censhaas vienkaarshot lietas un reduceet uz kaut kaadu 2+2 formulu. Nu nav bazniicpolitika un Kristus maaciiba viens un tas pats. Tas ka KLB nepiekriit mehaanismiem kaa LELB ciinaas ar maldu maaciibaam (bet teikt, ka neciinaas vispaar, nevar jo Caaliitis un Sants ir argumenti pret) taa ir konkreetu indiviidu un bazniicpoliiskas nesaskanjas. Tachu KLB to padara par Kerigmas un Evaņģēlija sastāvdaļu un tad paši cīnās ar pašuzceltām dzirnavām. Būtībā KLB uzceļ to ienaida sienu, kas neļāva jūdiem ar pagāniem saieties, jo Jūdi arī pareizu ēdienu padarīja par kerigmas daļu, jūdi arī baznīcpolitiku putroja ar Evanģēlija vēsti. KLB neko jaunu nav izgudrojusi, pavisam jauna un maziņa sekta, visi sektu grābekļi vēl priekša... Tas būs tikai sākums, vēlāk šī mācība izaugs par veidojumu, kur paklausība KLB mācībai ir ekvivalenta paklausībai Dievam, tad tai brīdī Dievu var aizvākt un aizstāt ar KLB organizāciju! Jebkuras minimālākās novirzes draudzes locekļu mācībā tiks traktētas kā ķecerība, tā tiks pārveidota draudzes locekļu individualitāte, visus padarot vienādus, un visa baznīcpolitika būs uniformisms. Es vienkārši brīdinu, bet vai tad teologi kādreiz ir klausījušies lajos?
---
Bet piebilde par manu niku un jūsu KLB raksturīgā "loģika" kas sekoja tikai vēlreiz apliecina, ka starp vārdu "teologs" un "gudrs" nebūt nav korelācija. Ja uzskatāt mani par muļķi tad tā arī pasakāt, kā Tālis to dara, bet ja jūs sākat pielietot ad hominem sofistiku, tas tieši lasītājiem parādīs jūs ne pārāk labā gaismā. Jo kā teica kāds gudrs vīrs - laba iztēle var aizstāt faktus. Un šo fenomenu apbrīnojami labi var redzēt KLB tekstos. Interesanti, ka jūs manā nikā saskatījāt teoloģisku infantīlismu, citi cilvēki šajā nikā saskata Foxa Maldera (no X-failiem) spēju redzēt lietu būtību. Bet droši vien jums ir taisnība, jo vai tad KLB teologs var kļūdīties analizējot i-neta nikus un cilvēkus kas aiz tiem stāv? |
Tālivaldis Skuja |
# Labojis Tālivaldis Skuja: 2007.02.13 10:56:20
redzi, man pat vairs nava jāsaka
= = =
tava sirdsapziņa tev jau to atklāj (būtību aiz i-neta nika nepaslēpsi)...tā nevar neizpausties
- - -
un Raksti apliecina (Ap.d.26:14) Tev grūti nāksies pret dzenuli spārdīt.
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.02.13 11:03:50
Tāli, tad kad tu iemācīsies atšķirt vārdus no tā ko tie apzīmē plus iemācīsies ka tas kas tev ir galvā var atšķirties no tā kas ir realitātē, būsi paaudzies.
Es varu sevi nosaukt arī par kamieli vai karburatoru, no tā es nemainīšos. Mainot niku, mani texti nemainītos. Un, tas ka tu uzkarini man kādas birkas, tas arī nemaina manus textus, bet maina gan manu attiexmi pret tevīm un KLB. Tā kā... pilnīgi pofig kā tu mani sauc, vienīgais, kurš ar Vārdu veido realitāti ir Dievs nevis Tālis, kā kāds teica kaķa lāsti debesīs nekāpj. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
