atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Jauno bīskapu izraudzīšana
Pāvils
Iesūtīts: 2006.11.24 15:21:29
Šobrīd viens no svarīgākajiem jautājumiem mūsu Baznīcā ir jaunu bīskapu kandidātu izraudzīšana. Kā jūsuprāt būtu jārīkojas, lai tiktu atrasti, izvirzīti un ievēlēti tie īstie, patiešām Dieva izredzētie kandidāti no mūsu mācītāju vidus?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
priest
# Iesūtīts: 2006.12.14 08:13:35
Es arī nesaprotu par kādu slepenību Svilpaste runā? Un kapēc runā? Vai tāpēc, ka nav info, vai tāpēc, ka vajāšanas mānija vai tāpēc, ka lekties gribas?
priest
# Labojis priest: 2006.12.14 17:51:58
atraksti man un es varu visu pastaastiit par savām draudzēm un LELB nozari, par kuru esmu atbildīgs.
Bet šī diskusija bija par bīskapu ievēlēšanu :-)

Varbūt ir vērts atvērt jaunu - piem. Baznīcas finanses ?
Mulders
# Iesūtīts: 2006.12.18 08:18:06
Ij ko var cepties. Biiskapus izveel maaciitaaji, savukaart maaciitaajus izvirza draudze. Jeb citiem vaardiem, ja maaciitaajs saak stumt tuftu, tad vai nu atkritiis visa draudze un vienaa briidii shamie buus aarpus LELB ar visaam panckaam un shaadai draudzei (un liidz ar to maaciitaajam) nebuus teikshana par biiskapiem, vai arii Gars izies no shaadas draudzes un beigaas maaciitaajs naaks tukshaa bazniicaa vai arii no vinja dievnama buus dzirdamas Sveetaa rieshana, Sveetaa njirgshana un citas "Sveetas" izdariibas, kuras gadiijumaa arii maaciitaajs zaudees tiesiibas iecelt Biiskapus.
Ij kas taa par shkjendeeshanos kursh ko ieveel... nu samierinamies konkreeti es, tu, vinjsh vinja visticamaak shajaa procesaa ienesiis tikai mikroskopisku dalju un viss nebuus taa kaa to gribu tieshi es. Ejam lasaam Paavila pastoraalaas veestules un beidzam cepties, bet ticam, ka Kristus buus tur kur vinjsh apsoliija buut un pac arii izmetiis liekuljus un ljaunos no savas draudzes agri vai veelu!
Mulders
# Iesūtīts: 2006.12.18 08:19:55
p.s. Un par finanseem gan jociigus textus biidaat... muusu draudzee taas tiek publiskotas visiemd raudzes locekljiem (kas galvu netur betonaa) un ja nu kaadam gribas knipeleet, var arii siikaak to visu uzzinaat intereseejoties pie atbildiigaam personaam!
priest
# Iesūtīts: 2006.12.21 23:21:19
neko neēsmu saņēmis.... raksti uz priest@navigator.lv
apologs [62.84.17.37]
# Iesūtīts: 2007.01.05 11:30:34
Kādēļ bīskapu kandidātus meklē komisija, kurā pārsvarā ir mācītāji? Iemesls ir ļoti praktisks. Lai kādu ieteiktu par bīskapa amata kandidātu, viņš ir jāpazīst. Laji visbiežāk labi pazīst tikai savas draudzes mācītāju. Par citiem viņi ir dzirdējuši vai lasījuši. Visus mācītājus nepazīst pat katrs mācītājs, tādēļ nominācijas komisijā ir mācītāji ar garāku stāžu, prāvesti, kā arī laji, kuriem viņu kalpošanas pieredzē ir bijusi saskare ar daudziem mācītājiem. Otrkārt, lai kādu ieteiktu bīskapa amatam, vispirms ir jāpazīst šis amats. Lielākai daļai laju ir diezgan aptuvens priekšstats par to, kas bīskapam īstenībā jādara. Tādēļ vajadzētu vairāk skatīties, kurš var ko labāk izdarīt, piem., nominēt bīskapus, nevis vai tas ir mācītājs vai lajs. Katrs lai dara pēc savām spējām un dāvanām. Galavārdu bīskapu izvēlē tikuntā teiks sinode, kurā laju ir 2/3.
Man tāda sajūta, ka daži gribētu, lai bīskaps vai konsistorija, pirms kaut ko dara, izlūdzas atļauju no katra mūsu baznīcas laja.
apologs [62.84.17.37]
# Iesūtīts: 2007.01.05 11:46:04
Draudzes tiesības pārbaudīt mācītāja sludināšanu ir jauks princips. Taču - kā tas ir darbojies Rīgas Kristus draudzē ar M.Santu un V.Bogdanovu? Un Rīgas Reformātu draudzē ar J.Cālīti? Un Liepājas Sv.Annas draudzē ar A.Iesalnieku? Un vēl citās vietās, kur nācās atcelt mācītājus maldu mācību dēļ? Draudzes stāvēja par viņiem kā mūris, piketus un demonstrācijas rīkoja, bezdievīgo presi sauca palīgā. Un beigās arhibīskaps un kapituls bija tie ļaundari, kas viņus atcēla. Vai viņi rīkojās pret savām un draudžu tiesībām? Ja jau draudzei ir tās augstākās tiesības spriest par mācību?
Piekrītu, ka smagos gadījumos draudze varbūt konstatēs novirzes. Taču praksē draudze gandrīz vienmēr seko savam ganam. Un ja gans gana nepareizi, tad nākas iejaukties virsganam = prāvestam, bīskapam, kapitulam. Tā vienmēr ir bijusi reālā baznīcas prakse. Un, kā tas ir vispārzināms, jaukas sociālas teorijas vienmēr pārbauda ar praksi.
Piebilde [87.110.148.7]
# Iesūtīts: 2007.01.06 00:32:09
Paldies, apolog, tas bija labi! Interesanti, kāpēc ar draudzēm tā notiek? Kāpēc tās tik viegli iekrīt uz maldu mācītājiem?
Mirga
# Iesūtīts: 2007.01.06 18:47:54
Un tad rodas vēl vairāk jautājumu. – Ko tas liecina par baznīcu kopumā un kas būtu darāms, lai stāvokli mainītu? Vai nav tā, ka baznīca kļūst īsti redzama un taustāma draudzēs? Un vai mūsu baznīcā pietiekami daudz par to domā un dara? Vai katrs viens cilvēks nav vērtība, par ko būtu jādomā vispirms?

Vai kādu dienu nevarētu būt tā, ka katra viena draudze kā ticīgo kopa ar mācītāju tās vidū varētu augt un veidoties saskaņā ar katra viena locekļa spējām, kā vien Dievs to dāvā, un tā kļūt par saliņām un bākām uz stingra pamata, kur šodienas cilvēkam rast patvērumu un palīdzību, lai spētu pastāvēt?
Mirga
# Iesūtīts: 2007.01.06 19:08:22
Es drusku novirzījos no tēmata. Bet, kā es saprotu, rūpes un zināma atbildība par draudzēm jau arī būtu bīskapu uzdevums un būtisks kritērijs viņu izvirzīšanai?
sekotajs
# Iesūtīts: 2007.01.15 12:58:16
Jālūdz Dievs,Tas nekad mus nepieviļ,ja lūdzam Garā un patiesībā!
apologs [62.84.16.177]
# Iesūtīts: 2007.01.15 13:21:08
sekotajs, Dievs muus nekad nepievilj Pat ja mees esam neuzticiigi, Vinjsh paliek uzticams. Alleluija!
Gvido Ozoliņš
# Labojis Gvido Ozoliņš: 2007.01.22 10:26:47
Ar jūsu atļauju pārstāstīšu kādu rakstu par šo tēmu:
.
Svētie Raksti baznīcas vadītājiem uztic sludināt Evaņģēliju, piedot grēkus, pārvaldīt sakramentus un turklāt vēl dod varu - nepielaist pie dievgalda draudzes locekļus, kuri atklāti grēko, līdz tie atgriežas un nožēlo grēkus. Nav šaubu, ka šī vara saskaņā ar Dieva likumu attiecas uz visiem, kas vada draudzes, vienalga, vai tie saucas mācītāji, vai prezbiteri, vai bīskapi.
Tā arī Hieronīms atklāti māca apustuliskajās vēstulēs, ka visi, kas vada draudzes, ir gan bīskapi, gan prezbiteri, un viņš citē no Vēstules Titam: “Tādēļ es tevi atstāju Krētā, lai tu.. katrā pilsētā ieceltu prezbiterus..” (Tit. 1:5 un tālāk) Un tālāk piemetina, ka “bīskapiem jābūt nevainojamiem vienas sievas vīriem”. Bet Pēteris un Jānis sevi sauc par prezbiteriem (1. Pēt. 5:1; 2. Jņ. 1).
Gvido Ozoliņš
# Labojis Gvido Ozoliņš: 2007.01.22 10:29:04
Un tālāk Hieronīms piebilst: “Tas, ka vēlāk ir izvēlēts viens, lai tas būtu pār citiem, ir darīts, lai izvairītos no šķelšanās, lai kāds, uz savu pusi vilkdams, nesarautu Kristus baznīcu. Jo arī Aleksandrijā, sākot no evaņģēlista Marka līdz pat bīskapam Esdramam (Heraklam) un Dionīsijam, prezbiteri izvēlēja bīskapus no sava vidus un iecēla tos par pārraugiem, kurus tad sauca par bīskapiem, līdzīgi kā karaspēks ieceļ sev komandieri. Bet diakoni izvēlēja no sava vidus tādu, ko pazina kā darbīgu, un nosauca to par arhidiakonu. Ko gan tādu bīskaps dara, izņemot ordinēšanu, ko prezbiteris nedarītu?” Hieronīms tātad māca, ka bīskapiem un prezbiteriem, proti, mācītājiem, ir dažādas pakāpes pēc cilvēku piešķirtām pilnvarām.”
No visa tā ir redzams, ka baznīca saglabā tiesības ievēlēt un ordinēt mācītājus. Bet šķelšanās un nesaskaņu cēlonis ir bīskapu bezdievība un tirānija, jo Pāvils pavēl, lai lāsts tam bīskapam, kas māca un aizstāv bezdievīgu mācību un bezdievīgas ceremonijas (Gal. 1:7 un tālāk).
.
Par to vairāk varat lasīt mīļajā Vienprātības grāmatā.
.
p.s. Runājot par jaunajiem bīskapiem, es redzu, Jūs Pāvil kopā ar Alpi šajā amatā.
.
Lai veicas.
alberts [87.110.5.126]
# Iesūtīts: 2007.02.05 16:47:12
Sasmīdināji. Hierarhija jau sen darbojas tukšgaitā, īpaši luterismā. Ko tavsdraudzes mācītājs mācīs, to arī baudīsi. Katoļi un pareizticīgie (esmu novērojis pie pazīstamiem priesteriem) gan daudzās lietās prasa bīskapu atļauju, bet arī tas vairāk izskatās pēc apmaiņas ar pieklājībām.
Ervins [193.41.33.65]
# Iesūtīts: 2007.03.15 14:00:30
Kad notiks šī balsošana?...
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.03.15 14:44:20
Gvido OzoliņšBet šķelšanās un nesaskaņu cēlonis ir bīskapu bezdievība un tirānija

Kur tu šodien atrodi aktuālu apstiprinājumu saviem vārdiem. Tikai konkrēti.
Es sacītu, ka šķelšanās un nesaskaņu cēlonis daudz izplatītāk slēpjas nepaklausībā bīskapam un bezadbildībā par jaunu jeb nošķeltu nogrupējumu uzturēšanu.
jānis
# Labojis jānis: 2007.03.15 16:21:53
Varbūt ir vērts paskatīties caur ko šīs kandidāts dzīvē ir izgājis. Tai noteikti ir jābūt pieredzei. Varbūt var palūkoties kādā pēdējo gadu griezumā, piemēram 10-15, kāda ir draudzes izaugsme. Liekas, ka bīskaps nebūtu tā persona, kura asociētos ar ātrumu, steigu vieglprātību. Bīskaps noteikti ir dziļš cilvēks. Viņam ir viedoklis kas argumentēts ar Svētiem rakstiem. Cilvēks no kura un caur kuru var smelties. Vismaz 40 gadus vecam- Vīrietis labākajos gados. Vispār man liekas kad bīskapam nevajag reklāmu. Varbūt var apbraukāt draudzes un gan jau tad Dievs bīskapus uzrādīs. Jo ja reiz šis ir svarīgs jautājums, tad bez steigas to vajadzētu nekļūdīgi ar Dieva palīdzību atrisināt - lūgsim, lai Dievs uzrāda bīskapus.
ottoo [81.198.122.59]
# Iesūtīts: 2007.03.16 15:41:36
Iesaku palasīt Ap.d.,kā tika izraudzīts apustulis Jūdas vietā.
Agris [195.122.30.197]
# Iesūtīts: 2007.03.16 16:17:39
Labak butu lugt un domat, kas to visu finanses. Ja nav naudas lauku draudzu uzturesanai vai vajag sadu pompu.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 65 , pavisam kopa bijuši: 271