Grēciniece 
|
Iesūtīts:
2007.01.31 18:47:47
Drīz Lielais gavēnis, tāpēc vēlējos aizsākt tēmu, kurā pārrunāt ar grēksūdzi saistītos jautājumus.
Pagājušajā gadā LELB aktīvāk kā jebkad ticīgajiem atgādināja par privātās bikts esamību un nozīmi. Vai tā ieņem noteiktu vietu jūsu garīgajā dzīvē? Atzīstat, praktizējat? Kāpēc jā vai nē?
Varbūt maldos, bet vai kopējā grēksūdze ne reti praktiski (ne ideālā variantā, kā tas, iespējams, pie kādiem arī realizējas) nav stipri formāla? Vai mācītāji, kas pēc šādas vispārējās grēksūdzes cilvēkiem, kuru ticības dzīvi nepazīst pat lielos vilcienos (megadraudzēs), uzliekot rokas pie absolūcijas, neuzņemas pārāk lielu (un varbūt nevajadzīgu?) atbildību?
1Tim 5:22 "Rokas nesteidzies nevienam uzlikt un neuzņemies atbildību par svešiem grēkiem, sevi pašu glabā šķīstu." |
|
Osija [81.198.237.83] |
# Iesūtīts: 2009.02.19 15:06:06
Kungs Dievs,katru dienu es jūtu zemiskā kārdinātāja gara pretestību Tev,mani nomācot,mērdinot un nogurdinot.Pastāvīgi man jācīnās ar sevi, ar savām iekārēm un ienaidnieka jaukumiem un jānomērdē visas kaislības uzskatot tās par postošām,kaitīgām un bezjēdzīgām,tajā pat laikā atzīstot un mīlot vinīgi Tevi.Ienaidnieka intrigas es neizprotu,tikai tad,kad galīgi viss kļuvis pretīgs un apnicis es sāku nojaust ļaunuma un grēka būtību.Lai cīnītos ar šādu stāvokli personīgā bikts ir jāpiekopj katru svēdienu.Vienīgi tad Tas Kungs ,redzot mūsu izmisumu un centību,palīdz tikt vaļā no kārdinātāja gara (personīga prakse). |
Kristofers  |
# Iesūtīts: 2009.02.19 15:29:24
Šī diskusija man izraisa nostaļģiskas atmiņas par to jauko laiku, kad šajā forumā bija sastopams arhibīskaps, viens no bīskapiem un daudzi mācītāji. |
Grēciniece |
# Iesūtīts: 2009.02.19 19:19:44
artos
Nezinu gan, kā ir pie katoļiem vai ortodoksiem, bet personīgi man ir ļoti svarīgi dzirdēt atraisīšanas vārdus. Lai dzirdu, ka tiešām tas ir noticis  Un, tā kā man principā ir svarīga garīdznieka svētība ar roku uzlikšanu, tad, protams, man svarīga ir arī privātā absolūcija ar roku uzlikšanu. |
Grēciniece |
# Iesūtīts: 2009.02.19 20:29:34
Olita
Nez, kāpēc nav pieļaujama roku uzlikšana, būtu interesanti dzirdēt motivāciju. Jo ap.Pāvils saka: " Rokas nesteidzies nevienam uzlikt un neuzņemies atbildību par svešiem grēkiem" (1.Tim.5:22) - tātad, tā ir prakse, kas ar apdomu, bet neapšaubāmi tiek lietota un jālieto!
"...Arī grēkus sūdzot galvai esot jābūt pie zemes, lai grēki caur zemi ejot attīrās, kaut kā tā." - nu šitas gan jau izskatās pēc vietējās draudzes vietējo tantuku vietējās māņticības. |
Grēciniece |
# Labojis Grēciniece: 2009.02.19 20:48:04
Olita
Esmu par pazemību, arī miesā.
Nez, kā tad viņi skaidrotu augstākminētos sv.Pāvila vārdus? Batjuška, protams, ka skaitās tāds pats grēcīgs cilvēks, ka visi. Bet Dievs viņam devis pilnvaras siet un atraisīt. |
Kristofers |
# Iesūtīts: 2009.02.20 23:26:32
Vecticībniekus ir interesanti salīdzināt ar luterāņiem. Varētu teikt, ka viņiem abiem bija līdzīga problēma – nebija bīskapu. Bet dažādi risinājumi tika atrasti.
Sāksim ar to, ka vecticībnieki sevi uzskata, ka viņi pārstāv īsto un vienīgo Kristus Baznīcu uz šīs zemes, jo atšķeļoties Romas pāvesta Baznīcai, Pareizticīgā Baznīca kļuva par vienīgo patieso Baznīcu. Krītot Konstantionopolei - Otrajai Romai musulmaņu rokās, Krievzemes Baznīca, Maskavas patriarhāts kļuva par Pareizticības flagmani, bet Maskava – par Trešo Romu. Pēc tam kad patriarhs Nikons sagrozīja dievkalpošanu un tā patriarhāts atkrita no sv. Pareizticības (ņikoņianstvo), vecticībnieki vienīgie palika īstenā Kristus Baznīca, mazais pulciņš, kas uzticīgi tur senos apustuļu un koncilu nolikumus, Tēvu mācību, un galvenais – pareizu dievkalpošanu saskaņā ar senajām, nemainītajām liturģijām.
Diemžēl vecticībniekiem radās tā pati problēma, kas luterāņiem – bīskapi nepievienojās viņu kustībai. Tā bija īpaša traģēdija vecticībniekiem, jo saskaņā ar seno Baznīcas mācību bīskaps ir apustulisko Sv. Gara dāvanu nesējs. Kristus deva garīgo varu apustuļiem, tie tālāk bīskapiem, un tā sukcesijas ceļā līdz pat mūsdienām. Vienīgi sukcesijā esošu bīskapu ordinētam priesterim ir garīgā vara izdalīt sakramentus.
Kamēr vēl bija dzīvi jau ordinētie priesteri, kas pārgāja vecticībā, tikmēr viņu dievkalpošana bija tāda pati, kā Krievzemes pareizticībā bija bijusi. Kad nomira pēdējais priesteris, bija jādomā, ko darīt.
Lielākā daļa vecticībnieku uzskata, ka ir iestājusies t.s. Sv. Gara ziema. Nav vairs priesteru, nav vairs sakramentālās Dieva žēlastības pilnības. Viņu garīgie vadītāji – mācītāji, pristavņiki, ir būtībā vienkārši laji. Tāpēc no 7 sakramentiem viņiem ir tikai viens – Kristība, jo saskaņā ar senajiem kanoniem kristīt ārkārtas situācijā var jebkurš lajs.
No grēksūdzes viņiem ir palikusi tikai pirmā daļa. Grēki tiek sūdzēti privātā biktī mācītājam, un biktstēvs grēku sūdzētājam uzliek epitīmiju – Baznīcas sodu saskaņā ar senajiem kanoniem. Absolūcija pasludināta netiek, jo lajiem šādu tiesību nav. Nožēlo grēkus, izpildi uzlikto sodu, - „i Bog prosķit!”
Ja nav priesteru, tad nav arī kalpošanas pie altāra. Vecticībnieku lūgšanu namos ir krāšņs ikonostass, bet aiz tā ir .... siena. Ir paturētas tikai tās dievkalpojuma daļas, kuras drīkst noturēt laji. Sv. Vakarēdiena kā saprotat, vecticībniekiem arī nav.
Šādas sakramentālas Dieva žēlastības trūkuma dēļ un neziņā par savu grēku piedošanu un pestīšanu, vecticībnieki rūpīgi vairās no grēka un no visa tā, kas var kārdināt uz grēku. Bet viņi tāpat vietām ir izveidojuši vairākus dīvainus rituālus – piem. maizes un vīna novietošanu sv. ikonu priekšā, cerībā, ka pats Dievs konsekrēs elementus. No šīs sērijas varētu būt arī aprakstītais rituāls par galvas likšanu pie zemes grēksūdzes laikā.
Luters no šādas „Sv. Gara ziemas” iestāšanās izvairījās mācot, ka garīgā vara nepieder tikai sukcesijā esošiem bīskapiem un viņu ordinētiem priesteriem. Garīgo varu, Atslēgu varu, Kristus ir devis visai savai Baznīcai, un principā katram kristietim, kam ir Sv. Gars. Tāpēc draudzei ir tiesības aicināt savu mācītāju. Ordinācija nav sakraments, ar to mācītājs tiek vienkārši pilnvarots publiskās kalpošanas amatā īstenot to garīgo varu, kas pieder draudzei.
|
Zobradzis  |
# Iesūtīts: 2009.02.23 22:16:04
Kristofers Nu sviests! Bet būtībā tad sanāk, ka vecticībnieki ir bijuši godīgāki un nespēlē baznīcās un sakramentos? |
lēnprātīgais  |
# Labojis lēnprātīgais: 2009.02.26 09:35:25
Zobradzis, kārdinātājs izmanto ko vien spēj - gan mūsu gudrību, gan mūsu godīgumu, gan ari dažādus mūsu principus, lai tikai mūs atturētu no pesīšanas līdzekļu saņemšanas. Ir tādi ļaudis, kas savas lielās pazemības un sava lielā godīguma dēļ neiet pie Dievgada: viņi neesot un nekad nebūšot cienīgi to darīt... |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2009.02.26 12:53:19
Zobradzis, godīgs vēl neizslēdz, ka muļķis! |
Zobradzis |
# Labojis Zobradzis: 2009.02.27 09:53:27
MuldersZobradzis, godīgs vēl neizslēdz, ka muļķis!
Nu tad naivs!
lēnprātīgaisIr tādi ļaudis, kas savas lielās pazemības un sava lielā godīguma dēļ neiet pie Dievgada: viņi neesot un nekad nebūšot cienīgi to darīt...
Es domāju, ka viņi dzīvo pārpratumā vai arī tā ir atruna.
Velni ir viltīgi, tas gan, bet es tomēr ticu pozitīvi, ka mūsu gudrību, godīgumu un principus auglīgāk tomēr lieto Dievs, citādi es neredzu iemeslu būt godīgam un principiālam, vismaz pret sevi. Man šķiet, ka velns veiksmīgāk lieto negodīgumu, nezināšanu un bezprincipialitāti. Esmu dzirdējis, ka ticībā vispār ir labāk vairāk domāt par to, ko dara Dievs nevis kārdinātājs. Varbūt es kļūdos.
Grēciniece Es eju uz grēksūdzi pie mācītāja vismaz reizi gadā (tas kad esu nolaidīgs), citādi pēc vajadzības, kad nu šo grēksūdzes veidu pielieto. Tagad, kad ir darbs, katreiz pirms eju jūrā, nu tā mierīgāk |
:: Pievienot komentāru
|
