atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Kā dievkalpojumā izpaužas luterāņu prieks?
eglīte
Iesūtīts: 2012.04.09 05:42:32
Gadījies dzirdēt no brīvbaznīcu ļaudīm - esot grūti pamanīt, ka tradicionālo konfesiju ticīgie tiešām priecājas par Kristus nopelnu, par mūžīgās dzīvības cerību. Kā tas izpaužoties?

Neapspriežot dažu jauno kustību sanāksmēs sastopamās neparastās prieka izpausmes, tomēr rodas jautājums, kā jaunpienācējam kādā luterāņu (katoļu, ortodokso) dievkalpojumā ir saredzams, sajūtams, piedzīvojams šis prieks.

Tradicionālajām konfesijām ir dziļa teoloģija, bagāta liturģija, senas tradīcijas, dažādi garīgās pieredzes vingrinājumi, bet kur izpaužas prieks tādā redzamā, dzirdamā, jūtamā veidā?

Kad svētku dievkalpojumā draudze no lapiņas ar pūlēm velk līdzi ērģelēm kādu senu, mazpazīstamu, grūti izdziedamu vācu melodiju ar gari stieptu apgalvojumu, ka tai ir "pri-āks", tad gan ticīgajam ir pagrūti savu prieku izpaust, gan kādam svešiniekam to samanīt un sadzirdēt.
<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . >>
AutorsZiņas teksts
dafne
# Labojis dafne: 2012.06.06 09:20:42
Kādā svētdienas rītā kāda meitenīte bezrūpīgi pastaigājās un lēkāja.Vispirms viņa ieraudzīja bites strādājam un iesaucās"Nerātnās,nerātnās bites!Vectēvam nepatiktu,ka jūs svētdienā strādājat!"Pēc tam viņa gāja garām dziedošu putnu pulciņam un noteica:"Nerātnie,nerātnie putni.Vectēvam nepatiktu ka jūs svētdienā dziedat!Tāļāk vinai ceļā gadījās vecs un sadrūmis pie staba piesiets ēzelis,tas neizdvesa ne skaņas un neko nedarīja.Meitenīte sacīja uz ēzeli:"Nabaga,nabaga ēzeli,man tevis ļoti žēl!Tu esi pienēmis vectēva ticību!" Kkā uzrunāja saistībā ar so temu
Aivars
# Iesūtīts: 2012.06.06 09:57:55
Ēvalds Bērziņš
Tu man paskaidro, kur baudīšanā un nekā nedarīšanā ir krusta teoloģija?
Pirmkārt, krusta teoloģija nozīmē uzticēšanos Kristus krusta lomai arī Tavā pestīšanai un nelolot liekas ilūzijas par savu varēšanu `pēc miesas`. Pestīšanu tu nevari sastrādāt, vien izbaudīt to žēlastības pilnību, kas nāk caur Kristus krustu. Tādēļ, ja kāds vaicā par to, ko ar Evaņģēliju darīt, atbilde būs - izbaudi, paļaujies, un nemēģini neko sadarīt tur, kur tev neviens neprasa ko sapostīt
Bet otrs ir tas, kā Tu Krustā dāvāto brīvību grasies izdzīvot. Un tas obligāti nenozīmē pasivitāti un laiskumu, jeb atsacīšanos no dzīves, bet drīzāk brīvību izdzīvot Tev dāvāto dzīvi, neraustoties no tā visa, kas ir uzvarēts caur Kristus Krustu.

Lieta ir tā, ka ja kāds mēģina savas pārdomas par ciešanu lomu cilvēka pestīšanā uzdot par `krusta teoloģiju` tādēļ vien, ka folkticībā ar krustu tiek saprastas cilvēciskas nepatikšanas un raizes, tā nav `Krusta teoloģija` klasiskajā nozīmē, kuras centrs un pamats un visa atrisinājums ir Kristus Krusts. To jau Tev Raimonds arī aizrādīja.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.06.06 10:20:19
dafne
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.06.06 11:26:35
Mārtiņš Grūtības (piem. darbs) nav ciešanas. Kā nu ne, darbs ir pirmciešanas, kuras Dievs pieteica Ādamam un Ievai pēc to pārkāpuma.
Aivars, Un arī par to knipja sitienu neesmu pārliecināts, ka Sv. Rakstos Dievs kā multiplikācijas filmas autors, kas zīmē visu ko vēlas, nerēķinoties ne ar kādiem likumiem, un kura radībai nav pašai savas dzīves. Nu jā, Viņš vairāk ir kā realitātes šova vērotājs. Noskatās...
`Krusta teoloģija` klasiskajā nozīmē, kuras centrs un pamats un visa atrisinājums ir Kristus Krusts.
Atrisinājums jau drīzāk ir Augšāmcelšanās, bet risinājums - krusts.

Bet otrs ir tas, kā Tu Krustā dāvāto brīvību grasies izdzīvot. Un tas obligāti nenozīmē pasivitāti un laiskumu, jeb atsacīšanos no dzīves, bet drīzāk brīvību izdzīvot Tev dāvāto dzīvi,
Īpaši jau raugoties uz garīdznieku dzīvi 21.gs.- tā neapšaubāmi ir atsacīšanās no dzīves jeb dzīve pierobežā.
Un kaut kādu godību tajā saskatīt ir nepieciešams kaut izdzīvošanas nolūkos.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.06.06 12:33:00
Aivars
Pirmkārt, krusta teoloģija nozīmē uzticēšanos Kristus krusta lomai arī Tavā pestīšanai un nelolot liekas ilūzijas par savu varēšanu `pēc miesas`. Pestīšanu tu nevari sastrādāt, vien izbaudīt to žēlastības pilnību, kas nāk caur Kristus krustu. Tādēļ, ja kāds vaicā par to, ko ar Evaņģēliju darīt, atbilde būs - izbaudi, paļaujies, un nemēģini neko sadarīt tur, kur tev neviens neprasa ko sapostīt
Pirmajai daļai piekrītu, bet otrā izklausās pēc izvairīšanās no Dieva. Pie pilna galda draugu vienmēr daudz.

Bet otrs ir tas, kā Tu Krustā dāvāto brīvību grasies izdzīvot. Un tas obligāti nenozīmē pasivitāti un laiskumu, jeb atsacīšanos no dzīves, bet drīzāk brīvību izdzīvot Tev dāvāto dzīvi, neraustoties no tā visa, kas ir uzvarēts caur Kristus Krustu.
Obligāti ne, bet pieļaujams? Un kā tad tur bija ar to kviešu graudu, kuram jānomirst, lai nestu daudz augļus (Jņ12:24-...)? Viss ir uzvarēts gan caur Kristus Krustu, izņemot Tevi pašu, kur, mazākais, tava griba ir visai izšķiroša.
Raimonds
# Iesūtīts: 2012.06.06 13:57:14
Pater Henricus
garīdznieku dzīvi 21.gs.- tā neapšaubāmi ir atsacīšanās no dzīves jeb dzīve pierobežā
Ko Tu ar to domāji? (Garīdznieki arī prot paši sevi "iedzīt stūrī" un ekselenti un eminenti mocīt.) Jo man šķiet, ka ticība un uzticēšanās Kungam ir īstās, autentiskās dzīves pieņemšana (tas kā Jēzus to redz un tas, ko Viņš mums pasaka par dzīvi).
Aivars
# Iesūtīts: 2012.06.06 13:58:00
Ēvalds Bērziņš
mjā,... nu palasi ko Luters tur tam Erasmam rakstīja!

Mani gan nebeidz pārsteigt, kā Tev allaž izdodas to, ko Jēzus sacīja par Savu nāvi pārtaisīt par formulām un principiem un jaunu bauslību kristieša dzīvei. Tas pats kviešu grauds... Nu saki, kāpēc ir jāizvairās no Dieva, mēģinot nodrošināties saviem spēkiem?
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.06.06 22:40:29
Aivars
Mani gan nebeidz pārsteigt, kā Tev allaž izdodas to, ko Jēzus sacīja par Savu nāvi pārtaisīt par formulām un principiem un jaunu bauslību kristieša dzīvei.
Kā, tad Kristus nāve uz kristieša ikdienu neattiecas?
Nu saki, kāpēc ir jāizvairās no Dieva, mēģinot nodrošināties saviem spēkiem?
Tu jau mani nodrošini ar maniem spēkiem. Es to neesmu teicis.
dafne
# Iesūtīts: 2012.06.06 23:05:28
Labdien! [130.185.156.117]Labdien!tad parasti dalos,kad esmu priecīga
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2012.06.07 07:44:22
Juris Saivars
Golgātas kalnā, kur tas čalis no Nācaretes atteicās pat no visprimitīvākā sāpju remdētāja

Viņam jau tikai etiķi piedāvāja - vai tas?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.06.07 11:35:41
Mārtiņš
etiķi Jēzum sniedza kareivji, lai Viņš ilgāk pamocītos un neatslēgtos
bet pirms krustā sišanas Viņam tiek piedāvāts (nav teikts no kā, bet tiek uzskatīts, ka tā bija žēlsirdīgu Jeruzālemes sieviešu tradīcija krustam lemtos pažēlot) vīns ar mirrēm
Marka 15:22 Un tie Viņu noveda Golgatā, kas tiek tulkots: pieres vieta.
23 Un Viņam deva dzert vīnu, sajauktu ar mirrēm, bet Viņš to nepieņēma.
24 Un tie Viņu sita krustā un izdalīja savā starpā Viņa drēbes
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.06.07 15:16:18
Aivars
Paldies. To faktu biju palaidis garām.
rainars
# Iesūtīts: 2012.06.28 22:02:11
rainars Baznīcai piederam ar ne tikai kad ejam uz kārtējo Dievkalpojumu. Neapšaubāmi, tomēr dievkalpojums ir vienīgā vieta, kurā baznīca šeit uz zemes top pa īstam redzama.
Gribētos domāt ka baznīca redzamā veidā redzama kad kāds atgriežas no grēkiem un arī tad kad tiek veikti mīlestības darbi. Arī tad kad ticībā veicam paļaušanos uz Dieva apsolījumiem un pacietību tos iemantot.
Ingars
# Iesūtīts: 2012.07.24 08:57:44
Ēvalds Bērziņš

Kad Draudze ir vienota Kristū, tā ir vienota it visā - nepievilies brāli, jo Bībelē ir rakstīts, ka ticīgie bija viena sirds un viena dvēsele un viss tiem bija kopīgs. VIena lieta ir kaut ko apliecināt ar lūpām, bet kā ir patiesībā? Kā tad, tavuprāt, būtu jāizpaužas tai vienotībai Kristū?

dafne

Tikai viena problēma – nav jau mums šodien vairs apustuliskās un pravietiskās autoritātes. Katra konfesija velk deķīti uz savu pusi un visi apgalvo, ka viņiem ir tā vienīgā, īstā un pareizā interpretācija. Lai nu visupirms tie lielie pamācītāji paši atgriežas uz īstenā Draudzes pamata Kristus
Ingars
# Iesūtīts: 2012.07.24 09:22:45
Mācība, protams, ir ļoti svarīga, taču nav neviena piemēra Bībelē, kur uz nevienprātības pamata kādā mācības jautājumā, kāda grupa drīkstētu nodalīties no pārējiem un organizēt uz šī pamata jaunu draudzi. Pāvils gan saka, ka novirzieniem jābūt, lai taptu redzami ticībā rūdītākie, taču viņš ne ar pusvārdu nedod nekādus mājienus, ka šiem ticībā rūdītajiem būtu kādas tiesības nodalīties. Jā, ir pavēle izslēgt no sadraudzības maldu mācību sludinātājus, BET tam visam līdzi darbojās tāda dievišķā autoritāte, ka nebija iespējams nevienai maldu mācību sektai nodalīties no Draudzes un netikt atmaskotai. Šodien mums ir neskaitāms daudzums sektu (arī luterāņi, katoļi un citi „tradicionālie”), taču nevienai no šīm grupām nav dievišķas autoritātes ar spēku apliecināt patiesību. Problēma ir nepaklausība jau pašos pamatos – mums ir nepareiza izpratne par vadību Draudzē. Mums šodien draudzes vada klerki ar dažādu cilvēku izdomātu tradīciju un programmu palīdzību. Bībelē ir pavisam cita struktūra – pirmkārt apustuļi, otrkārt pravieši, treškārt gani un mācītāji un tad visi pārējie. Dievišķā autoritāte ir dota tikai un vienīgi visai Draudzei kopā. Mēs visi esam viena Miesa, bet katrs par sevi locekļi. Tas nozīmē, ka Draudzē valda savstarpēja paklausība (nevis laju paklausība garīdzniecībai), kur katrs izpauž dievišķo autoritāti saskaņā ar Dieva piešķirto mēru, nevis saskaņā ar pozicionālo autoritāti un cilvēcisko ordināciju. Tas nozīmē, ka, piemēram brāļiem, kuri sevi sauc par „luterāņiem”, vajadzētu nolikt pie malas visu augstprātību paklausīt garīgi nobriedušākiem brāļiem, kuriem Dievs atklājis no jauna lietas, ko Viņš jau iepriekš atklājis caur apustuļiem un praviešiem – ir vajadzīga Svētā Gara kristība, zīdaiņus nevajag kristīt utt. Ja kāds tomēr ir pārāk liels savā pašprātā un iedomībā, tāds nonāks zem Dieva tiesas, ja apzināti nepaklausīs Dievam, Kurš runā caur brāļiem. Tāpat arī tiem brāļiem, kuri sevi sauc par „harizmātiem” arī jānomet sava lepnība un augstprātība un jāpaklausa garīgi nobriedušākiem, kuriem tāpat arī Dievs ir atklājis no jauna lietas, ko Viņš kādreiz atklāja caur apustuļiem un praviešiem, piemēram – nevar dabūt visu, ko grib, nost ar „fast food” kristietību, ikvienam ir jāiet cauri krusta nāvei, labklājības evaņģēlijs nav tas evaņģēlijs, ko sludināja Kristus.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.07.24 10:50:40
Ingars
Tas nozīmē, ka, piemēram brāļiem, kuri sevi sauc par „luterāņiem”, vajadzētu nolikt pie malas visu augstprātību paklausīt garīgi nobriedušākiem brāļiem, kuriem Dievs atklājis no jauna lietas, ko Viņš jau iepriekš atklājis caur apustuļiem un praviešiem – ir vajadzīga Svētā Gara kristība, zīdaiņus nevajag kristīt utt.

saulītē sakarsusi ola vistu mācīs

kā man patīk visas šīs pamācošās runas par `paklausību`! Kad dzirdi kādu to pieminam, nekad nekļūdīsies ar minējumu, ka cilvēks grib pats visus regulēt
Galvenais jau klaigāt, cik viss ir nepareizi. Tādēļ jau laikam Dievs tā ir iekārtojis, ka viszinošākie politiķi strādā par taksometra šoferiem, viserudītākie mediķi tirgo kandžu, visprasmīgākie hokejisti uz ledus nemaz neuzkāpj, un visgudrākie teologi nekad nekļūst par mācītājiem vai bīskapiem
konstatācija [213.226.141.132]
# Iesūtīts: 2012.07.24 18:17:40
Ingar, kāpēc tādā gadījumā baznīcas skolotājs Origens apliecina tieši, ka apustuļi ir kristījuši zīdaiņus. Klibo atziņa , ai kā klibo!
Un vai tiešām šie pārkristītāji - mūžam citus kristiešus izšaubīt un pārvervēt mēģinātāji būtu vērtējami par garīgi nobriedušākiem. Stipri šaubos.
cik tad mūsu ir? [46.109.174.207]
# Iesūtīts: 2012.07.25 08:44:05
http://www.apollo.lv/zinas/luteranus-parsteidz-luteranu-skaita-dubultosanas/523270
Ingars
# Iesūtīts: 2012.07.25 12:58:36
Aivars
Es nevienu negribu regulēt, es tik atgādinu to, ko Dieva Vārds mums māca. Šodien institucionālās kristietības sistēmā bez problēmām autoritāti draudzē var piesavināties miesa, jo pati sistēma nepieļauj meklēt it visā Svētā Gara vadību, jo lūk vispirms tas jāsaskaņo ar garīdzniecības kliķi, pat arī paklausība Dieva Vārdam ir vispirms jāpiemēro attiecīgās sektas mācībai un interpretācijai. Rezultātā mēs nevis katru konfesionālu doktrīnu izvērtējam Svēto Rakstu gaismā, bet katras konfesijas kristieši interpretē Svētos Rakstus savas konfeionālās doktrīnas gaismā.

Tak nevajag mani tik augstu celt – es netaisos mācīt gudros teologus, vienkārši pievērs uzmanību tam, kas Bībelē rakstīts un tad salīdzini to ar savas konfesijas (sektas) doktrīnu. Kur š tad ir tas, kurš visu grib regulēt? Es tev pateikšu – tā ir garīdzniecības kliķe, sākot ar pāvestu un bīskapiem, beidzot ar mācītājiem un priesteriem. Kas viņiem devis tiesības? Mēs Bībelē redzam, ka ir pirmkārt apustuļi, kurus iecēlis vai nu Jēzus vai Svētais Gars, tad ir pravieši un mācītāji, kurus tāpat Draudzē ieceļ Svētais Gars, bet apustuļi ar roku uzlikšanu šeit tikai apstiprina to, ko Svētais Gars jau ir ordinējis.

Raksti runā skaidri par to, kādā secībā Dievs darbojas caur dažādām kalpošanām un dāvanām. Pirmkārt caur apustuļiem, otrkārt caur praviešiem, treškārt caur ganiem un mācītājiem un tikai tad caur visiem pārējiem. Kur mums šodien ir apustuļi? Kur ir pravieši? Un cik no tā saucamajiem „mācītājiem” ir arī mācītāji pēc būtības un aicinājuma, bet cik ir tādu, kuri paši un viņu ordinētāji domā, ka tie tādi ir?

konstatācija [213.226.141.132]
Ja jau Bībelē tam nav nekāda apstiprinājuma, tad mums nav pamata ticēt nekādiem ārpus Bībeles informācijas avotiem. Vienmēr visi, pat tā saucamie „baznīctēvi”, ir jāpārbauda pēc Svētajiem Rakstiem, visiem vēlākajiem praviešiem un mācītājiem jābūt saskaņā ar visiem iepriekšējiem, tas pats atiecas arī uz visām tradīcijām un praksēm.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.07.25 13:39:26
Ingars
Es nevienu negribu regulēt - tad kāpēc centies to darīt?

Rezultātā mēs nevis katru konfesionālu doktrīnu izvērtējam Svēto Rakstu gaismā - nu `jūs` tā laikam arī darāt, bet nevajag tad savu šmuci citiem pierakstīt

Mēs Bībelē redzam, ka ir pirmkārt apustuļi, kurus iecēlis vai nu Jēzus vai Svētais Gars, tad ir pravieši un mācītāji, kurus tāpat Draudzē ieceļ Svētais Gars, bet apustuļi ar roku uzlikšanu šeit tikai apstiprina to, ko Svētais Gars jau ir ordinējis. - nebrīnos, ka `jūs` `redzat` ko vien gribat. Par laimi, neesmu tik naivs, lai katram aklam ceļa rādītājam uz vārda ticētu


Kur mums šodien ir apustuļi? Kur ir pravieši? nu `jums` jau laikam viņi ir biezā slānī


<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 24 , pavisam kopa bijuši: 573