atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Rīgas Doms
pich_
Iesūtīts: 2010.08.12 17:56:28
nedaudz palasot par Rīgas Domu- izskatās, ka tas būtu diezgan cēls žests, ja luterāņi tomēr atdotu Domu katoļiem atpakaļ, ko pirms ilga laika ar varu atņēma.
savādāk bauslis "tev nebūs zagt" ir jāpērveido uz "tev nebūs zagt, bet, ja tomēr būs, tad pēc daudziem gadiem tas neskaitīsies".

šāda īpašumu nodošana izceltu rezonansi visā pasaulē, un tā būtu ļoti laba reklāma Latvijai.
. 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
pich_
# Iesūtīts: 2010.08.12 17:56:59
kāda ir versija- vajag atdot? un vai par šo jautājumu baznīcā tiek diskutēts?
dāvis [134.2.186.1]
# Iesūtīts: 2010.08.12 18:04:36
pich_ kārtējā ļerināšanas tēma - par to jau te malts forumā vairākkārt, piemēram, Pētera baznīcas sakarā (kur parasti arī bez šī Doma un Jēkaba katedrāles pieminēšanas neiztika).
Papucs
# Iesūtīts: 2010.08.12 18:36:08
pich_
Šitas jau ir vispārpasaulīgi vēsturisks jautājums.
Kas kam īstenībā pieder un cik iepriekšējās revolūcijas un īpašumu nacionalizācijas neņemt vērā? Ja vēl no akmens laikmeta būtu saglabājušās kādas piezīmes, cik tūkstoši konkrēto akmeņu kādam matainim ar lielu rungu piederēja, un kāda konkrēti tauta vai valsts no viņa cēlusies...
Papucs
# Labojis Papucs: 2010.08.12 18:39:08
pich_
Tīri tā teorētiski sanāk - cik senu vēsturi atceramies, tādu atskaites punktu izvēlamies. Tāpēc jau dažādām varām un iekārtām vēsture ir viens no lielākiem ienaidniekiem.
Kristiešiem šajā ziņā vieglāk - VD nekonkrētie 6-8 tūkst. gadu un JD konkrētie 2 tūkst. gadu.

Un vispār man patīk nostādījums - Dievs Zemi gan radīja, gan likvidēs, viss pieder Viņam, kam Viņš vēlās, tam dod attiecīgos hektārus no turienes līdz turienei (sk. Ābrahāmu 1.Moz.12.nod.).
Savukārt JD vēl pavīd velna teksts par valstīm, kas nekur Bībelē nav apstrīdēts, tamdēļ uzskatāms par patiesu Es Tev došu visu šo varas pilnību un šo godību, jo tā man nodota, un, kam es gribu, tam es to varu dot, kas arī pilnībā realizējās imperatora Konstantīna laikā, kad velnam izdevās kristīgajai baznīcai piesiet klāt vēl arī laicīgo varu un nekustamos īpašumus ar visām no tā izrietošajām sekām (vispār jau mazliet pastulbs sanāk tas velns - 300 gadus štukoja, kā demoralizēt baznīcu).
Tā kā .. Doms ne Doms, Jēkabs ne Jēkabs..
Vai nav viena alga?
indriķis (labs)
# Iesūtīts: 2010.08.12 19:54:18
Labs Aleksandra Bites teksts šai sakarā:
"Protams, te kāds varētu jautāt: “Bet vai katoļiem nesāpēja, kad viņiem 16. gs. atņēma viņu dievnamus?” Taču šāds jautājums liecinātu par lielu tā laika notikumu neizpratni. Reformācija bija tik grandiozs notikums, ka tās rezultātā daudzas draudzes pilnā skaitā pievienojās par jaunu godā celtajai apustuliskajai Evaņģēlija mācībai, kas pirms tam tālaika baznīcā bija aptumšota. Arī rīdzinieki savā absolūtajā vairumā ar sajūsmu pieņēma atjaunoto evaņģēliju un draudzes līdz ar visiem to dievnamiem kļuva par šķīstā Evaņģēlija sludināšanas vietām. Jāatceras, ka pēc tālaika likumiem dievnami pamatā piederēja draudžu patroniem vai draudzēm, nevis kādai abstraktai Romas katoļu baznīcai. Tāpat būtu jāatceras, ka nedz Luters, nedz – kā mūsu apskatāmajā gadījumā – rīdzinieki nedibināja jaunu baznīcu (kā to bez pamata apgalvo mūsu oponenti), bet uzskatīja sevi par piederīgiem katoliskajai baznīcai un gribēja vienīgi saglabāt sev tiesības turēties pie patiesās Evaņģēlija mācības. Tieši Romas baznīca bija tā, kas šīs evaņģēliskās draudzes ekskomunicēja, t.i., izslēdza no baznīcas, bet draudzēm līdzi “tika izslēgti” arī to dievnami. Tāpēc apgalvojums, ka visi luterāņu dievnami, kas uzcelti pirms reformācijas, patiesībā pieder Romas katoļiem un tie arī būtu jāatgriež Romas jurisdikcijā, ir nepatiess."
masiks [159.148.73.94]
# Iesūtīts: 2010.08.12 20:45:47
indriķis (labs)
wikipeedijaa bija kaads ljoti interesants fakts - izpostiitais Doms esot paardots Riigas pilseetai, ij Riigas pilseeta ttieciigi deva tiesiibas Domu izmantot konfesijaam peec pashas ieskatiem. Nez - luteraanji buutu takaa atpirkushi Domu no Riigas pashvaldiibas?
Ja neee.... hmmm.... rebjata! A cho vi tut djelajete?
Papucs
# Iesūtīts: 2010.08.12 21:01:43
pich_
īpašumu nodošana izceltu rezonansi visā pasaulē




Kas nu ir tas ir - īpašumu nodošana (ja nu vēl bez slēptiem zemtekstiem un savtīgām intyeresēm) tiešām izceltu rezonansi visā pasaulē
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.08.12 21:07:43
masiks ij Riigas pilseeta ttieciigi deva tiesiibas Domu izmantot konfesijaam peec pashas ieskatiem.
Acīmredzot, tas pashas ieskats bija atdot Domu Augsburgas konfesijai - luterāņiem.
Un ko atdod, pats zini, to atpakaļ nevar dabūt.
Pich , ar cēlu žestu noziedo kādu savu īpašumu baznīcai un mēs uztaisīsim Tev jo labu rezonansi. Ar svešiem īpašumiem visi gudri cēlus žestus rādīt...

masiks [159.148.73.94]
# Iesūtīts: 2010.08.12 21:53:10
indriķis (labs)
Ljaut izmantot (kaa iirniekam) un atdot - tavupraat tas ir viens un tas pats?
Jeb luteraanji ir kaa Saatans - iedod tikai pirstinju un zaudeesi visu roku? Taa kaut kaa?
indriķis (labs)
# Iesūtīts: 2010.08.13 10:39:15
masik , nav jau ljaut izmantot (kaa iirniekam) , bet gan atdots kā īpašniekam.
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.08.13 11:57:34
indriķis (labs)
īpašnieki bija katoļi... kādā sakarā te būtu luterāņi?
pich_
# Iesūtīts: 2010.08.13 13:42:17
indriķis (labs)
ar cēlu žestu noziedo kādu savu īpašumu baznīcai

ja es būtu ar mietu izdzinis mācītāju ar visu draudzi no viņu baznīcas, un pats to ieņēmis, tad tas būtu diezgan cēls žests, ja es pēc pāris gadiem to atdotu atpakaļ, ne tā?
Merlins
# Iesūtīts: 2010.08.14 09:02:24
Katolju arhibīskaps pārdeva Domu Rīgas rātei, kira Bija lielākais reformācijas virzītājspēks. Toreizējai Rīgas rātei bija lielāks sakars ar luterānu baznīcu nekā ar šodienas postpadomju sekulāro Rīgas domi. Dabiski, ka Rāte Domu atdeva luterānu baznīcai, un šodien tā, nevis Rīgas dome vai katolu baznīca ir īpašumtiesību mantiniece.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2010.08.14 14:59:15
Ir vairāki jautājumu, uz kuriem atbildes, visbiežak, ir stipri tendenciozas.
Pirmais jautājums, vai mūsdienu pāvestiešu baznīca ir tās baznīca, kura bija LV pirms reformācijas? Ja vienīgais baznīcas "atskaites punkts" ir Romas bīskaps, t.s. pāvests, tad, laikam, jā. Tomēr, vai pāvests tik tiešām ir vienīgā baznīcas pazīme? Diez vai. Pie tam, pāvestiešu baznīcu veido dokumenti pēc reformācijas, proti, Tridentes koncila lemumi. Tātad, visdrīzāk, vienādot baznīcu pirms reformācijas ar mūsdienu Romas katoļu baznīcu ir nevis vēsturisks, bet ideoloģisks solis. Tas vien, ka daudziem tā liekas vieglāk un labāk, vēl nenozīmē, ka caur to šāds solis kļūst objektīvāks.
Otrkārt, īpašumu tiesību jautājumu atskaites punkti ir mainījušies vēstures gaitā. Te Merlins runā par Rīgas pilsētas veiktu pirkumu. Kas tad toreiz bija šie vīri? Vai tie bija kādi "ārzemju investori", vai abstraktas personas? Nē, tie bija tās pašas draudzes un tās izmantotās ēkas patroni (draudzes vecākie un atbildīgie). Pēc būtības, nekādu naudu viņiem kaut kādam administratīvam pārstāvim (bīskapam) nebija jāmaksā, jo draudze to bija cēlusi, uzturējusi un viņai arī bija tiesības to izmantot saviem dievklapojumiem, neatkarīgi no kaut kāda "aparačika". Ja viņi kaut ko ir maksājuši, tad vēl jo vairāk, nekādas tiesības uz ēkas pretenziju neviens nevar celt. Bez tam, īpašumu regulācija kopš 16.gs. nav palikusi nemainīga. Šodienas prasītāji, balstoties uz kādām vecām normām, neko daudz nevarētu saņemt. Tas ir, it kā kādi sāktu mēģināt pierādīt, ka ir to lībiešu pēcnācēji, kuriem atņemta viņu zeme, lai celtu Rīgu. Un tagad sāktu prasīt, lai viņiem kompensē pēc "pilnas programmas". Ne nu, prasīt jau var, bet cik tas būs pamatoti, tas ir cits jautājums.
Tātad, pāvestiešiem ir tikai ideoloģiskas tiesības pretendēt uz kādu no namiem Rīgā. Tik pat ideoloģiskas prasības var virzīt ikviens lībiešu pēcnācejs (ka viens otrs, laikam, arī dara).
masiks [159.148.73.94]
# Iesūtīts: 2010.08.14 20:48:10
Voldemārs
tev nav taisniiba. Latvijaa, cik atminos, bija paaris LELB draudzes, kuraam bija sava bazniica. Un taas tika patriektas no LELB, kaa arii no savaam draudzhu bazniicaam. Taa iemesla deelj, ka LELBs uzskatiija shiis bazniicas par saviem iipashumiem.
Gudri plaapaat un daliit sveshu mantu ir viegli. Kaa vesture (pavisam nesenaa) raada - ja tiek daliita tava pasha manta, taa kazhocinsh akuraat uz otru pusi izveras....
dāvis [134.2.165.5]
# Iesūtīts: 2010.08.14 21:03:51
masiks [159.148.73.94] jā, es arī atminos, kādu 1.5 gadu atpakaļ skandālu, ka Sigurds Sproģis izslēdza +Jāni no draudzes. Iemesls - strīds par Valtaiķu dievnamu.
Pie reizes gribēju pajautāt tiem, kas ir lietas kursā. OK, S. Sproģis ņemās pa "savām" četrām, no LELB neatkarīgajām draudzēm, bet vīrs jau tomēr gados. Vai viņš domā par amata pēctečiem un kas sagaida šīs draudzes pēc tam?
masiks [159.148.73.94]
# Iesūtīts: 2010.08.14 23:31:37
dāvis [134.2.165.5]
shkjiet Caaliitis un KLBisti jau arii ne no gaisa nokrita, un neba vinjiem savas draudzes ij dievnama truuka esot LELBa sastaavaa....
masiks [159.148.73.94]
# Iesūtīts: 2010.08.14 23:43:48
Merlins
Par katolju andeli ar Domu ir dzirdeets.
A par Raates rebeem ar luteraanjiem -nee. Iznjemot atljauju notureet dievkalpojumus - ir kaads dokumentinjsh par Doma nodoshanu iipashumaa no Riigas raackungiem superintendantam Samsonam vai kaadam citam luteraaniitim? Nu, tiiri taa teikt iipashumtiesiibu sakaraa?
Es jau neko - pilniigi iespeejams es kautko nemaz nezinu, taapeec prasu... ibo... atljaut riikot dievkalpojumus kaut 500 gadus no vietas, nav tas pats, kas atdot iipashumaa...
Pirtniece
# Iesūtīts: 2010.08.15 04:57:12
masiks [159.148.73.94] jancīgi cik ļoti ateistiem rūp LELB un ne LELB draudzes un to dievnami. vai aiz mīlestības pret Dievu un Baznicu jeb tieši otrādi?
pich_
# Labojis pich_: 2010.08.15 09:25:25
Pirtniece
cik ļoti ateistiem rūp LELB un ne LELB draudzes un to dievnami. vai aiz mīlestības pret Dievu un Baznicu jeb tieši otrādi?

drīzāk ne viens, ne otrs variants. man, piemēram, šie jautājumi interesē vienkārši zinātkāres pēc
. 1 . 2 . 3 . 4 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 116 , pavisam kopa bijuši: 1113