atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Bībeles rašanās
Drupie
Iesūtīts: 2010.07.31 21:00:09
Lasu informāciju par Bībeles rašanos, par Nīkajas koncilu, bet jautājumi paliek. Zinātāji, izstāstiet, lūdzu - kā mēs varam zināt, ka tieši tās grāmatas, kuras iekļautas Bībelē, ir tās, kuras no visiem tālaika rakstiem bija vērtīgas un ka tikai tajās ir Labā Vēsts, un ka citi raksti bija ignorējami. Kā varam būt pārliecināti, ka teksti, kas iekļauti Bībelē, ir autentiski?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 11 . 12 . >>
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2010.08.03 10:00:38
dāvis [134.2.186.10]
Nu jau nu jau....
Diskusijas par Pāvila korpusu jau nenozīmē ka valdīja totāla pseidoepigrāfija un JD tika sarakstīta nezkurā pauaudzē. Nopietāk lasīt vajag nopietnāku literatūru!
pich_
# Iesūtīts: 2010.08.03 10:02:07
Aivars

nu beidz... luterāņiem VD ir ļoti daudz neiekļautas Vēstures un Gudrības grāmatas, ja salīdzina ar katoļiem. kāpēc?
dāvis [134.2.186.10]
# Iesūtīts: 2010.08.03 10:04:35
Aivars Diskusijas par Pāvila korpusu jau nenozīmē ka valdīja totāla pseidoepigrāfija un JD tika sarakstīta nezkurā pauaudzē. kur kaut ko tādu es apgalvoju?
Aivars
# Iesūtīts: 2010.08.03 10:04:50
pich_
Kuras tu domā?
Aivars
# Iesūtīts: 2010.08.03 10:05:30
dāvis [134.2.186.10]
Šo - vispār pseidoepigrāfija tajā laikā zēla un plauka, domājams, ka no īstajiem Jēzus sekotājiem vai viņa paša (Jēzus) tur varbūt tikai kāds pārstrādāts, vēlākām paaudzēm un viņu tā laika kontekstam piemērots materiāls ar komentāru no second hand autoriem.
dāvis [134.2.186.10]
# Iesūtīts: 2010.08.03 10:11:14
Aivars jā, ja pieņem, ka paaudze ir apmēram 20 gadu cikls, tad vidēji pēc 1-2 paaudzēm pēc Pāvila vēstuļu sarakstīšanas, t.i. 80-110 g. (ir runa par t.s. pastorālajām vēstulēm, kas jau atspoguļo drīzāk to situāciju, kas raksturīga Ignācija laikam).
Bet, kas attiecas par citātu 10:05:30 - tas ir raksturojums par gospeļiem, kur selektīvā veidā izmantots materiāls priekš situācijas ap 70 gadu un vēlāk, reāli jau gadus 40 (tātad 2 paaudzes pēc tam) pēc notikumiem ar Jēzu un viņa mācekļiem.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.08.03 10:15:21
dāvis [134.2.186.10]
Nu nez vai varam runāt par situāciju pēc 70 gada pie evaņģēlijiem. Un arī tā paaudžu skaitīšana sanāks drusku maldinoša. Pie tam, kā zini, tad tieši kanonisko evaņģēliju virsrakstos nekādu pseidoepigrāfiju pamanīt tā kā nevar.
dāvis [134.2.186.10]
# Iesūtīts: 2010.08.03 10:16:31
Aivars Pie tam, kā zini, tad tieši kanonisko evaņģēliju virsrakstos nekādu pseidoepigrāfiju pamanīt tā kā nevar. ar demagogiju nevajag nodarboties - nezinu gan!
pich_
# Iesūtīts: 2010.08.03 10:17:32
Aivars

nezinu, kā ir latviski- Maccabees 1-2 (1-4 pareiztic), Tobit, Judith, Wisdom, Sirach
Aivars
# Iesūtīts: 2010.08.03 10:21:01
pich_
Tās ir tā saucamās deiterokanoniskās, par kurām jau runāju.
1825,g, Pēterburgā izdotā Bībelē tās ir zem virsraksta "APOCRYPHA: jeb Grāmatas, Kas tiem svētiem Dieva Rakstiem līdzi ne turramas, un tomēr derrīgas un labbi lassāmas irraid." Uz to pašu Salamana gudrības grāmatu šur tur arī Pāvils atsaucas, bet viņš jau atsaucas arī uz stoiķu filozofiem Atēnās arīdzan.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.08.03 10:22:53
dāvis [134.2.186.10]
Tad nu iesākumā pievērs uzmanību apustuļu sarakstam un kaut vai evaņģēlista Lūkas vārdam.
dāvis [134.2.186.10]
# Iesūtīts: 2010.08.03 10:27:21
Aivars tas, ka virsrakstā parādās kāda apustuļa vai viņam pietuvinātas personas vārds, nenozīmē, ka kāds no viņiem būtu arī to sarakstījis pilnībā (iespējams, kaut ko no tā vai arī izmantota viņa autoritāte, lai šo tekstu bīdītu tālāk). Tas noteikti nebija nekāds copyright laikmets, kad minētais vārds grāmatas titulā ir arī tās autors.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.08.03 10:31:08
dāvis [134.2.186.10]
Klau, kur tu redzi Lūku apustuļu sarakstā? Pseidoepigrāfijas gadījumā, kāpēc nav izvēlēts kāds apustuļa vārds, kā tas vēlāk ticis mēģināts ar Tomiem, Pēteriem utt? Kas ir ar Marku? Kāpēc tas nav nosaukts par Pētera evaņģēliju?
dāvis [134.2.186.10]
# Iesūtīts: 2010.08.03 10:43:14
Aivars pieņemu, ka var jau būt, ka pagājis ilgs laiks, kopš esi pabeidzis bakalaurus, taču derētu atsvaidzināt atmiņā iz JD kursiem par tām 2.gs. liecībām, kas raksta par virsrakstiem (Justīns Moceklis, Muratori kanons u.c.). Virsrakstu piekabināšana ir samērā vēla parādība, un 2.gs. nedaudzās liecības arī to uzrāda (varu ieteikt pat samērā konservatīvu teologu Brūsu Mecgeru, kura darbs "Jaunās Derības kanons" ir tulkots arī krieviski, pieejams Latvijā un aplūko plašāk visas liecības).
Aivars
# Iesūtīts: 2010.08.03 10:52:10
dāvis [134.2.186.10]
Kā saprotu, tagad Tu mēģini aizstāvēt teoriju, ka vispār evaņģēliji virsrakstus dabūjuši vēlu? Tad kur paliek pirms brīža kaismīgi paustā pārliecība par tendenciozās pseidoepigrāfijas klātbūtni pie evaņģēliju tapšanas?
vilks
# Iesūtīts: 2010.08.03 10:57:54
incognito pich_
apustuļu darbi, kurus nepieņēma- tur Dieva vadības nebija vispār?

Nu, kaut vai Pētera evaņģēlijs .


Dieva vadība diez vai ir tāda lieta, kuru var izmērīt pa gabaliņiem vai noteikt procentuāli.
Tomēr Pētera evaņģēlija aprakstā skaidri redzams, ka tas nebija pieņemts visās agrīnās Baznīcas draudzēs (faktiski daudzas to nepieņēma), līdz ar to Dieva vadība viņa tapšanā nevarēja tikt uzskatīta par simtprocentīgu un tādējādi to nepieņēma kanonā.
Tiesa, arī paša Pētera autorība tiek ļoti ļoti apšaubīta, drīzāk to ir uzrakstījis kāds cits.
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2010.08.03 10:58:00
pich_

Nu a tu palasi Makabieshu graamatu Iipashi taas beigas, kur taas autors taa arii raksta - Sorri vechi... kaa sanaaca, taa uzrakstiiju, njemiet par labu

Nevajag jau patieshaam veesturiskas graamatas uzdod automaatiski par Dieva Vaarda inspiraaciju!

Ij jau kaadu ntuukstosho reizi pameegjinaashu atkaartot, laigan, shkjiet, ateistiem tas vienkaarshi neiet galvaa iekshaa - kristietiiabs definiiciju - Kristeitiiba ir Jeezus Kristus maaciiba, kaa taa ir pierakstiita Jaunajaa deriibaa
incognito
# Iesūtīts: 2010.08.03 11:02:10
vilks
Hmm. Interesanti. Tātad Dieva vadības mēraukla ir popularitāte?

Jošs Mulders
Tad VD metam ārā?
vilks
# Iesūtīts: 2010.08.03 11:16:39
incognito
nu ne gluži popularitāte.

drīzāk - efektivitāte, vedot cilvēkus pie īstās kristīgās ticības (tādēļ arī runa ir nevis par to, kas populārs mūsdienu kristietībā, bet gan tālaika kristīgajās draudzēs (kurās vēl 2.gs. vajadzēja būt cilvēkiem, kas mācījušies no apustuļiem vai viņu skolniekiem, tātad vēl salīdzinoši tuvu Kristum) pieņemts, ticēts un lietots)
dāvis [134.2.186.10]
# Iesūtīts: 2010.08.03 11:17:10
b]Aivars Evaņgēliju uztveru kā sava veida mācību grāmatu priekš jaunajiem adeptiem, kas tiek "izdota" (t.i. pārrakstīta), reizēm papildinot un pielāgojot jaunajiem apstākļiem (un to var redzēt, kad kristieši vairs sevi neuzskata tikai par virzienu jūdaisma ietvaros, bet jau naidīgi izturās pret to). Es jau nesaku, ka viens džeks piesēdās un uzreiz uzrakstīja visu pāris dienās. Senākais materiāls (dažādi ar Jēzu saistītie notikumi (noteikti būtu jāmin krustāsišana), viņa teiktais) ir izmantots, lai formulētu vēlāko paaudžu ticību un attieksmi.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 11 . 12 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 70 , pavisam kopa bijuši: 33394