Aivars 
|
Iesūtīts:
2010.06.03 10:53:51
Te blakus tēmā par L. Taivāna rakstu un nacionālo identitāti, šķiet, piedzima jauna tēma - kristietība pārsvarā lieto novecojušu valodu, kas cilvēkiem vairs bieži vien neko neizsaka
Kas būtu tie problemātiskie jēdzieni un paradigmas, kam būtu nepieciešama jauna interpretācija? Kādi ierosinājumi?
Lūgums tiešām izteikties kristiešiem, kam šī tēma rūp. |
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.06.03 10:56:21
Nesen radās doma, ka `amnestija`, runājot par `grēku piedošanu jeb absolūciju`, dažam varētu būt saprotamāka, bet arī tver grēku sašaurināti- tikai kā noziegumu. |
godwit  |
# Iesūtīts: 2010.06.03 11:03:03
Aivars
"absolūcija/amnestija"
Kālab viens svešvārds būtu jāmaina ar citu svešvārdu, ja mums ir latviskā nozīme "atbrīvošana" vai tīri bibliskā "atraisīšana". |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.06.03 11:08:57
godwit
Nav runa par svešvārdu, bet konceptu. Redzi, `atbrīvošana, atraisīšana, vai atpestīšana, izpestīšana` ir brīnišķīgi latviešu vārdi, kas lietoti vienā un arī dažādās nozīmēs. Bet, cik daudz praktiskajā dzīvē mūsdienās ir saprotami precedenti, kas reāli atbilst Dieva apžēlošanas pasludinājumam.
Bet neaizstāvu šo jēdzienu. Drīzāk iemetu sēklai piemēra pēc |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2010.06.03 11:28:11
Nesen gadījās kāda saruna, kur šī tēma tika aizskarta no citas puses, proti, tika izteikts apgalvojums, ka cilvēki vairs nesaprot agrāk lietoto valodu (konteksts - Rakstu laviešu tulkojums), un tamdēļ daudz mocās ar dažādu nozīmju meklēšanu Rakstos utt. Daļēji tam pekrītu, bet brīžiem rodas doma, ka pat šādi Dievs darbojas pie mums, lai vestu pie sevis. Rakstu tulkojums, kas mums liekas novecojis vai brāķis, Dieva acīs tāds nav, līdzīgi kā vecs, nevarīgs vai kroplīgs cilvēks Dieva acīs ir tikpat labs un pilnvērtīgs kā veselais un jaunais.
Tomēr zināmu neizpratni manī rada jaunais JD tulkojums. Vairākas reizes, to lasot un neuztverot domu, vecais tulkojums ir palīdzējis dēļ skaidrākas valodas un saprotamākiem jēdzieniem. |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2010.06.03 11:28:48
Aivars
Evaņģēlija vēsts = Dievs izsludina amnestiju! |
Aivars |
# Labojis Aivars: 2010.06.03 11:41:05
MārtiņšLūk par šo monētas otru pusi man arī nākas domāt. Vēl pag`jušo sestdien kāda māsa Kristū izteicās, ka pēdējais JD tulkojums īsti nepatīk.
It kā jau gribās arī to sakrālās valodas stabilitāti saglabāt.
Kad tā padomā, viena daļa `garīgā erzaca` mūsdienās arī ir pārsātināti visai arhaiskiem konceptiem, bet tik un tā vidējais bāleliņš un zeltenīte tvīkst ezotēriskā kaislībā, tērgājot par `čakrām`, `aurām`, `mantrām`, `kanāliem`, `kundalīni` , `enerģijām`, `kodiem`, `programmām` utt, utjpr.
Kādu varbūt fascinētu vēl arhaiskāka valoda un nesaprotamāki rituāli Baznīcā. Bet no otras puses - kā tur Luters teica, ka Evaņģēlijs ir katram bērnam saprotams, un tad nu ir jautājums, kādā valodā tas bērns saprotas
Kad tā padomā, tad apustuļu laikā, visi `evaņģēliji` un `parūsijas` bija arī ikdienā lietoti termini |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.06.03 11:45:20
Trilobīte
Kā ir ar šķīstību un nešķīstību? |
Aivars |
# Labojis Aivars: 2010.06.03 11:50:09
Trilobīte
Varētu teikt `tīrība, neaptraipītība, nevainojamība, norma = atbilstība standartam`,
Reizēm esmu novērojis, ka nešķīstība uzreiz liekas kaut kas grēcīgs un ļauns, un `nešķīstie` dzīvnieki un spitālības nešķīstība rada asociācijas ar nolādētību |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.06.03 11:54:14
Trilobīte
 Tā gan, bet nu šķīstie dzīvnieki jau arī nevairojas veģetatīvi |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2010.06.03 11:57:33
Ar daudziem sakrālajiem terminiem ir tā, ka tie no normāliem ikdienišķi lietotiem apzīmējumiem ir izveidojušies par jauniem terminiem, simboliem, kas ietver vairak kā šī vārda pamatjēga, aiz kam daudziem cilvēkiem tie kļūst nesaprotami, arhaiski un uzdzen šermuļus.
Ja pieminētais `pestīšana` tiek lietots kā autonoms termins, tad var būt arī ne pārāk saprotams. Esmu dzirdējis jautājumus - no kā pestīšana, priekš kam utt. Jo konteksts - pestīšana no grēka varas - tiem cilvēkiem ir svešs. Tajā pat laikā doktrīnā iekšā esošajiem tas ir vienkārši lietojams un viegli uztverams apzīmējums.
Par jauno tulkojumu esmu dzirdējis viedokli, ka tulkotāju brigāde ir pārcentusies, saglabājot teksta autentiskumu, pinoties ar dažādiem specifiskiem teoloģiskiem smalkumiem un savstarpēji cīnoties par un pret īpatnēju interpretāciju ielikšanu/izslēgšanu. |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2010.06.03 12:04:11
Mani mēdz mulsināt jēdziena "pavēle" lietojums šodienas sakrālajā un teoloģīskaja valodā un sarunās.
Piem., izteiciens ka "Dievs ir mūsu mīlošais tēvs un Viņš pavēl ..."
Tāpat gadās, ka apskatoties (ja ir atsauces), ko tieši Jēzus vai apustuļi ir pavēlējuši, izrādās, ka viņi ir normāli sarunājušies un devuši kādus ieteikumus vai norādījumus. Tādās reizēs man mēdz rasties šaubas par Evaņģēlija patiesu klātbūtni. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.06.03 12:08:20
Mārtiņš
Vispār labs novērojums. Varbūt, savulaik pavēlēšana latviešu valdodā nesaistījās tikai ar totālu komandēšanu, kā šodien. Nāk prātā forma `pavēlēt naktsmājas`, `atvēlēt` vietā |
Mārtiņš |
# Labojis Mārtiņš: 2010.06.03 12:14:44
Aivars
Nu ja, tas ir tieši par šo tā saucamo novecojušo valodu. Ja es apzinos, ko tas nozīmē, saprotu arhaiskās formas, tad ir ok. Ja pārprotu, nav tik ok.
Bet īsta problēma ir tad, ja inerces, tradīcijas vai citu iemeslu dēļ turpina lietot šos senos terminus ar šodienas jēgu un tajos ieliek faktiski nepareizu nozīmi.
Runājot par minēto "pavēlēšanu", man ir aizdomas, ka tā nereti tiešām tiek lietota kā "komandēšana" - un tāpēc saku, ka šķiet, ka Evaņģēlijs ir tālu prom. Tad ir risks, ka sludināta tiek ne gluži patiesā un dzīva Dieva vēsts, bet kaut kas cits. |
vilks  |
# Iesūtīts: 2010.06.03 13:53:04
Izcila tēma un ļoti svarīga
Redzi, `atbrīvošana, atraisīšana, vai atpestīšana, izpestīšana` ir brīnišķīgi latviešu vārdi, kas lietoti vienā un arī dažādās nozīmēs. Bet, cik daudz praktiskajā dzīvē mūsdienās ir saprotami precedenti, kas reāli atbilst Dieva apžēlošanas pasludinājumam.
atbrīvošana/atraisīšana man kā reizi rada lielāko daļu asociāciju par to, kas notiek absolūcijā. Ja Bībelē teikts, ka esam grēka vergi, tad absolūcija ir tas brīdis, kad atkal (atgriežoties pie savas kristībā saņemtās žēlastības) saņemam atbrīvošanu no verdzības grēkam/ļaunumam.
cilvēki vairs nesaprot agrāk lietoto valodu (konteksts - Rakstu laviešu tulkojums), un tamdēļ daudz mocās ar dažādu nozīmju meklēšanu Rakstos utt.
Jā, mani vienmēr sajūsmina teksts "piegriezieties Man, un tad Es piegriezīšos jums" mūsdienu jauniešu lietotās valodas kontekstā 
vispār man pašai šķiet, ka varbūt būtu labi atrast arī kādus sinonīmus vārda "grēks" vietā - nu ne varbūt lai aizvietotu pavisam, bet lai kaut vai palīdzētu šo vārdu saprast.
jo kādas dīvainas teoloģijas/nezinu kā vēl iespaidā "grēks" bieži vien tiek saprasts kā identisks vārdam "noziegums" vai "likumpārkāpums". Tomēr šādā kontekstā termins "iedzimtais grēks" ir pilnīgi nesaprotams, jo bērns pirms dzimšanas nekādus likumus vēl nav paspējis pārkāpt.
vai, piemēram, psalma teksts "grēkos māte mani ir ieņēmusi/dzemdējusi" - nu, ja ieņēmusi, tad varbūt kādā ārlaulības sakarā (bet Dāvids tak it kā nav ārlaulībā dzimis???), bet kā kādu var "dzemdēt grēkos" man vispār nav skaidrs, jo dzemdējot nav laika grēkot..vai dzemdības pašas par sevi arī taču nevarētu tikt uzskatītas par grēku. |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2010.06.03 14:13:45
vilks
Grēks=vaina (biežāk dzirdēts pie katoļiem).
Iedzimtais grēks = defekts, iedzimtais bojājums |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.06.03 14:18:30
Mārtiņš
Ir tomēr labi, ja paturam prātā, ka grēks ir ne tikai defekts vai kļūda, bet atšķirtība no Dieva, un cilvēka pazaudēšanās no īstās vietas un attiecībām |
vilks |
# Iesūtīts: 2010.06.03 14:19:46
Mārtiņš
Grēks=vaina
nu bet vaina jau arī vairāk saistīta ar konkrētu pārkāpumu. Ja nav likumpārkāpuma, tad vaina ir izdomāta. Izdomātas vainas sajūtas uzkrāvējs cilvēkiem kā reizi ir tas puisis, kas Apsūdzētājs (Sātans).
defekts, iedzimtais bojājums
tu tiešām lieto šādu terminoloģiju, runājot ar cilvēkiem, kas grib ko vairāk uzzināt par kristietību?
Ka viņu bērni dabiski piedzimst garīgi defektīvi un vajadzīga kristība, lai viņi kļūtu veseli? |
masiks [212.93.96.2] |
# Iesūtīts: 2010.06.03 14:21:07
vilks
jo kādas dīvainas teoloģijas/nezinu kā vēl iespaidā "grēks" bieži vien tiek saprasts kā identisks vārdam "noziegums" vai "likumpārkāpums".
hmmm... bet tieši jau tāda arī ir šī vārda jēga.
Kā arī grēka iedzimšana - nozieguma nastas neizzušana, atbildības pārmantojamība jau arī nozīmē tieši to pašu - bērns piedzimst jau ar permanentu nozieguma zīmogu, ij tāpēc viņam pienākas nāvessods, ar atlikšanu uz 70 gadiem, jaunu noziedznieku radīšanai. |
vilks |
# Iesūtīts: 2010.06.03 14:25:39
masiks [212.93.96.2]
tieši jau tāda arī ir šī vārda jēga.
Nav viss. Oriģinālā [neteoloģiskā] vārda "grēks" nozīme Alūksnes puses latviešu valodā esot bijusi apzīmējums dēļiem, kad tie pārāk strauji žuvuši un savērpušies (droši vien ka tu kā tehnisks cilvēks pats zini, kā un kāpēc tas notiek un kā izskatās).
grēka iedzimšana - nozieguma nastas neizzušana, atbildības pārmantojamība jau arī nozīmē tieši to pašu - bērns piedzimst jau ar permanentu nozieguma zīmogu, ij tāpēc viņam pienākas nāvessods, ar atlikšanu uz 70 gadiem, jaunu noziedznieku radīšanai.
tas ir tas, ko tu esi izdomājis (un daudzi kristieši nezin kāpēc domā), bet tā nav "iedzimtā grēka" īstā nozīme. Vismaz ne luterāņu teoloģijā. Luterāņiem iedzimtais grēks nozīmē to, ka grēks/ļaunums/whatever kā to lai nosauc sasaista cilvēku, ka viņš jau no dzimšanas garīgās lietās var izvēlēties tikai grēkot, tas ir - rīkoties pretēji Dieva gribai. Tikai Dieva žēlastība viņu no tā var atbrīvot.
bet šī "sasaistītība" nav nekāds noziegums pats par sevi, tas ir stāvoklis. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.06.03 14:26:30
masiks [212.93.96.2]
Nu nav tā. Tas pats ebreju `het` nozīmē `aiziešanu šķērsām` nevis obligāti noziegumu. |
:: Pievienot komentāru
|
