atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Par apustulisko pēctecību
Ingars
Iesūtīts: 2010.05.06 14:07:26
Vai tā ir tikai katoļiem?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 .
AutorsZiņas teksts
Kristofers
# Iesūtīts: 2010.05.10 13:09:42
Ingars Katoļi reizēm iedomājas, ka pāvesta vietnieciskā vara nozīmē absolūtu nemaldīgumu
Pareizticīgie sacītu, ka pāvests ir sev uzurpējis to nemaldības harizmu , ko Kristus ir devis VISAI savai Baznīcai jo Kristus ir solījis, ka Viņš tai būs klāt ikdienas līdz pasaules galam (Mt. ev. noslēgums), vēl vairāk - pati Baznīca ir mistiskā Kristus miesa (atziņa no ap. Pāvila vēstulēm, piem 1. Kor 12), un Kristus Savai Baznīcai ir solījis Sv. Garu, kas to vadīs visā patiesībā (1. Jņ 16:13).
Kā šī Sv. Gara vadība izpaužās praksē? Mēs par to lasām Ap. d 15. nod. Baznīcai bija jāizšķiras par ārkārtīgi nopietnu jautājumu - vai pie Kristus ticības nākušus nejūdus vajag apgraizīt un pavēlēt tiem turēt Mozus bauslību? Un mēs lasām, kā apustuļi sanāca kopā, un izlēma, ka nevajag. Tas nebija viņu cilvēcisks lēmums, tā bija Sv. Gara vadība, ko Kristus bija apsolījis savai Baznīcai. Tāpēc apustuļu koncila lēmums sākas ar vārdiem: " Jo Svētajam Garam un mums ir paticis jums neuzlikt nekādu citu nastu kā vien šo nepieciešamo ... " (Ap. d. 15:28)
Tas nozīmēja radikāla pagrieziena punktu Baznīcas vēsturē - tā vairs nebija viena no sektām jūdaisma ietvaros (līdztekus farizejiem, saducejiem un esēniem), bet gan jauna reliģija. Praksē tas noveda pie tā, ka jūdi sāka noraidīt kristietību, un jau vēstulē romiešiem Pāvils pārdomā jūdu neticības iemeslus (Rom. 11).
Un tā arī turpmāk Baznīca darīja - kad bija jāizlemj svarīgi jautājumi, bīskapi sanāca kopā uz koncilu.
Kristofers
# Iesūtīts: 2010.05.10 13:26:04
indriķis Pirmie 7 koncili ir nozīmīgi ar to, ka tie bija ekumēniski, t.i., uz to sanāca bīskapi no visas oikumēnē - grieķiem un romiešiem pazīstamās pasaules. Tie bija VISAS Baznīcas koncili.
Pārējie jau ir partikulāri koncili, tie pārstāv tikai DAĻU no Baznīcas, tāpēc arī ir aizbraukšana auzās, kur Vatikāna 2. koncils ar savu universālisma mācību ir visspilgtākā ilustrācija.
Faktiski Romas katoļu Baznīca savā teoloģiskajā attīstībā ir apmetusi pilnu loku - sākumā Tridentes koncilā nolādot evaņģēlisko mācību par pestīšanu tikai ticībā uz Jēzu Kristu, blakus ticībai kā pestījošos liekot labos darbus. 400 gadus vēlāk RKB ir spērusi nākamo soli - pasludinot, ka var tapt pestīts tikai no labajiem darbiem, un ticība Kristum ir faktiski nebūtiska.
rainars
# Iesūtīts: 2010.05.10 14:03:07
Luters saka :tikkai raksti
luterāņi saka: "tikkai "Luters
Kur ta paliek Svētā Gara darbs pie katra kristieša?
Kristofers
# Iesūtīts: 2010.05.10 14:52:58
rainars Kur ta paliek Svētā Gara darbs pie katra kristieša?
Vest pie patiesības atziņas, ka Sv. Raksti ir patiess Dieva Vārds, un tālāk ar Bauslības vēsti vest pie grēkatziņas un grēku nožēlas, bet ar Evaņģēlija vēsti - pie Kristus, pie ticības, ka Viņš patiesi ir Dzīvā Dieva Dēls un pasaules Pestītājs, kas ir miris par ikviena grēcinieka grēku piedošanu.
Mācība par Bauslības un Evaņģēlija pareizu atšķiršanu visskaidrāk ir atklājis M. Luters, un to pareizi sludina luteriskā Baznīca.
indriķis
# Labojis indriķis: 2010.05.10 15:35:56
kristofer , 7.koncili neapšaubāmi bija nozīmīgi un Baznīca, arī luterāņu, ir daudz no tiem iedvesmojusies.

Bet par RKB iespējamo attīstības virzienu es jau teicu - atliek sintēze ,pestīšana kā tāda, proti, atzīt ka pestīšana ir tāpat vien ( bez ticības, bez darbiem ) visiem evolūcijas rezultātā esošajiem radījumiem.
Un līdz ar to nekāda pestīšana nav vajadzīga. No kā, galu galā?

Bet kāda PB ir 7.koncilu autoritāte ārpus dogmatiskajiem lēmumiem, kurus lielākoties akceptē arī luterāņi, īsti nezinu.
T.s. kanoni lielā mērā taču ir apokrifi?
Un to pretrunīgumu ir atzinis gan Luters, gan LTA.
rainars
# Iesūtīts: 2010.05.10 20:20:12
Man zināms no Bībeles, ka Svētā gara darbs ir dot Liecību par Tēvu un Dēlu, kā arī mācēt turēt visu ko Jēzus pavēlējis. Svētā gara piepildījums arī dod spēku, drosmi,gribēšanu un sapratni sludināt Evanģēlija vēsti
nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu."
Dziedināšanu Jēzus brūcēs.
Haris [91.87.145.157]
# Iesūtīts: 2010.05.13 13:46:44
Luterāņiem tādas pēctecības nav.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.05.13 13:59:03
Haris... tu to no sevis saki?

A ja es tev pieraadiishu, ka ir... ticeesi? Ilji tu izsaki dogmatisku artikulu!

Jo argumenteeti segt jau nevareesi!
Merlins
# Iesūtīts: 2010.05.13 14:02:26
Haris [91.87.145.157]

Par sukcesiju, kas ir galvenā luterāņiem, labi saka Vilhelms Lēe: „Ja baznīcai ir apustuļu vārds un tā stingri pie tā turas, tad tā ir dzīva un apustuliska. Ja tā atkāpjas no apustuliskā vārda, tā ir mirusi un neapustuliska, pat ja to būtu dibinājuši apustuļi un tā dzīvotu uz pašiem apustuļu kapiem.“ (W.Loehe, Drei Buecher von der Kirche, Guersloh, 1883, s.18)
Aivars Lapšāns
# Labojis Aivars Lapšāns: 2010.05.13 22:03:49
Merlins


Par sukcesiju, kas ir galvenā luterāņiem, labi saka Vilhelms Lēe: „Ja baznīcai ir apustuļu vārds un tā stingri pie tā turas, tad tā ir dzīva un apustuliska. Ja tā atkāpjas no apustuliskā vārda, tā ir mirusi un neapustuliska, pat ja to būtu dibinājuši apustuļi un tā dzīvotu uz pašiem apustuļu kapiem.“ (W.Loehe, Drei Buecher von der Kirche, Guersloh, 1883, s.18)


Tad daram to. Saliekam vērtības pa plauktiem un uz priekšu. Dievs būs priecīgs.
Aivars Lapšāns
# Iesūtīts: 2010.05.13 22:09:12
Merlins

Šim vīram ir evaņģēliska doma. Jo baznīca-Jēzus miesa ir un būs apustuliska. īstā Jēzus nosauktā baznīca bez apustuļiem nemaz nav iespējama, jo šis dziļums ir noslēpumā tiem , kuri baznīcu sauc un piesauc kur pagadās , kad vajag , kad nevajag. Tāpat kā komunistisko partiju.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 .

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 121 , pavisam kopa bijuši: 35702