atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu senbaznīcas baznīctēvu nozīme
Voldemārs
Iesūtīts: 2007.01.03 18:46:12
Pēc Apustuļu laika (ap 33 - ap 95) sākās Apustulisko tēvu laiks. Tas bija laiks, kad Baznīcā nozīmīgu lomu ieņemt baznīctēvi. Varētu teikt, ka šī nozīme turpināja izpaustīes līdz pat 6./7.gs. Slavenākie no šiem vīriem bija Tertuliāns un Augustīns rietumos un Atanāsijs, kapadoķieši u.c. austrumos.
Cik lielu loma, jūsuprāt, šodien pienākas šiem tēviem .
Jau iepriekš pateicos par viedokļiem!
. 1 . 2 . >>
AutorsZiņas teksts
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.01.03 18:48:29
Baznīctēvs ir termins, kuru var lietot arī uz Viduslaiku (piemēram, Luters, Hemnics) un arī uz Jaunāko laiku baznīcu, tādēļ pievienoju terminam baznīctēvi skaidrojošo - senbaznīcas .
Samuēls [200.88.223.99]
# Iesūtīts: 2007.01.03 22:10:57
Voldemār, Tava spēja mēģināt runāt par tēmām, no kuram Tu acīmredzot neko nesaproti, ir apbrīnojama. Tikko atklājis, ka galīgi neko nesaproti par klosteru dzīvi, Tu "meties iekšā" patrisitkā-- Baznīctēvu darbos? Bet varbūt tas ir veids, kādā Tu vēlies uzzināt to, ko nezini un no tā mācīties? “Meklējiet un jūs atradīsiet” ir Biblisks princips. Un tad jau tas ir teicami, jo pašlaik liekas, ka vienīgais ko Tu teoloģija daudzmaz zini ir kaut kādi šauri konfesionāli luterisma raksti, kuri risina 16.gs vācu teoloģijas jautājumus. Bet uz Apustulisko un Agrīno Baznīctēvu ticības pieredzi un rakstiem stāv visa Kristīgā Baznīca. Baznīcas ticības dzīvē tiem ir vissvarīgākā nozīme tūdaļ pēc pašiem Svētajiem Rakstiem. Pašlaik visur pasaulē ir dzīva interese īpaši par agrīno Baznīctēvu sprediķiem un homīlijām. Būtu ļoti svarīgi katrās teoloģijas studijās pamatīgi studēt un pārzināt Tēvu darbus un tikai pēc tam ķerties pie kaut kā, kas viņiem seko. Ceru, ka šī diskusija mudinās Tevi iepazīt agrīno B
Samuēls [200.88.223.99]
# Iesūtīts: 2007.01.03 22:12:50
Baznictevu dzīvi ticību un rakstus
Zaurs
# Iesūtīts: 2007.01.03 23:28:02
Baznīctēvi... nu laikam jau ne luteram ne hemnicam, ne mūsu jaunajiem teoloģijas ziediem nekas īsti nesanāktu, ja pirms viņiem nebūtu vecie, labie baznīctēvi visu jau rūpīgi apdomājuši, pierakstījuši un formulējuši. Tāpēc ir vērts šamējos palasīt un ieklausīties viņos - kaut vai lai savu `jaunatklājumu` gaismā nenožilbtu lidz nāvei.
Guntars
# Iesūtīts: 2007.01.04 02:04:58
Manuprāt, "Senbaznīcas Baznīctēvu" pienesums ir ausīm dzirdams un acīm lasāms. Ar to es domāju 3 ekumēniskās ticības apliecības, kuras tiek izmantotas arī mūsu Dievkalpojumos [plus vēl Halcedonas simbols] un skaidri formulētu Trīsvienības un kristoloģijas doktrīnu. Laikam jau taisnība, ka bez šī pamata arī Dr.M.Lutera pienesums mums būtu gājis secen. Taču, paldies Dievam, izpratne par kristīgo mācību nav palikusi tikai [ja te var lietot vārdu "tikai"] Trīsvienības un kristoloģijas līmenī. Reformācija mums deva skaidru izpratni par to kā Dieva objektīvo izpirkšanas darbu arī mums katram saņemt. Tātad, "Senbaznīcas Baznīctēvi" - Trīsvienība un kristoloģija; Reformācija [jau uz šī pamata] - soterioloģija; un visbeidzot 19. gadsimts - eklezioloģija. Dievs un Dieva darbs --> kā to saņemam ---> kur to saņemam ----> un atliek vēl tikai noskaidrot: kā un kur tas viss beigsies un ko Kristum uzticīgie iemantos.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.01.04 09:01:45
Piekriitu Samueelam attieciibaa uz to ka ECF (Early Church Fathers) ir ljoti buutisks pienesums teologjijaa. Taa teikt, nav nekaa jauna zem saules. Paarsvaraa tas ko Luters maaciija jau ECF darbos taa vai citaadi paraadaas, bet arii vinji, pirmkaart, risinaaja sava laika teologjiskaas probleemas attieciigajos veesturiskajos kontextos. Taadeejaadi, daudzos teologjiskos jautaajumos noteikti buutu jaadod arii balsstiesiibas shiem viiriem un vinju darbiem. Shobriid es lasu Augustiinu un daudzas lietas kljuust veel skaidraakas. Taapat palasot senos apologjeetus - Justiinu Mocekli, Tatiaanu u.c. kljuust skaidras daudzas lietas un atkriit daudzi jautaajumi par to "kam ticeeja pirmie kristieshi". Muusdienaas daudzas sektas rodaas kaareiz tamdeelj, ka tiek ignoreeti sho viiru darbi, un tad nu katrs izgudro divriteni no jauna pa savam taa vietaa lai palasiitu kaa tad bij no iesaakuma.
Voldemārs
# Labojis Voldemārs: 2007.01.04 09:13:28
Samuēl!
Ar pazemību atzīstu, ka esmu tikai necils teoloģijas interesents un nebūt nepretendēju uz liela speciālista statusu. Es minu manā rīcībā esošus apsvērumus un esmu gatavs uzklausīt un mācīties.
Īstenībā, nesapratu, kur es šinī īsajā patristikas diskusijas ievadā esmu kļūdījies. Varbūt esi tik laipns, citē manas kļūdas un labo tās.
Laikam jau tas ir labi, ka vismaz kaut kas manī ir apbrīnojams
Samuēls [200.88.223.99]
# Iesūtīts: 2007.01.04 22:09:41
Voldemār , es nedomāju, ka Tu kļūdījies attiecībā uz Tēviem, to nevarētu spriest pēc pirmās tēzes. Es domāju par Tavu pilnīgi kļūdaino viedokli par klosterdzīvi. Jautājums: cik liela loma šodien pienākas agrīnajiem Baznīctēviem, ir līdzīgi plašs jautājums, kā - kāda loma šodien pienākas kristīgajai teoloģijai. Jauki, ka Tu lasi šo to no Baznīctēviem, bet ne Tēvu darbi, ne agrīnie kristieši ticībā nemeklēja ne informāciju, ne prāta vingrinājumus, bet gan DZĪVI KOPĪBĀ AR DIEVU. Un tā ir protestantisma lielā problēma, jo tas uzrunā pamatā mentālo sfēru, cilvēka prātu, intelektu, bet cilvēkā vēl ir arī jūtas, griba, maņas...Tas ir dabiski, ka mums šajā gadsimtā vairs nav īsti skaidras lietas, kuras pirmajā tūkstošgadē vai pirmajos 500 gados bija pats par sevi skaidrs. Tāpēc ir labi būt ar atvērtu prātu, sirdi un gribu sadzirdēt to ko patiešām mācījuši apustuļi, kas turpinājies Sv.Rakstu tradīcijā, un kā tas redzams Baznīctēvu tālākajā tradīcijā.
Samuēls [200.88.223.99]
# Iesūtīts: 2007.01.04 22:13:29
Saprast gan Rakstus gan Tēvus parasti ir grūti vai neiespējami, paliekot šauros protestantisma dogmatikas rāmjos. Gribas novēlēt, lai Guntaram un Voldemāram tomēr tas izdotos!
Guntars
# Iesūtīts: 2007.01.04 23:10:56
Samuēl, paldies par laba vēlējumiem! Tomēr gribētu mazliet vairāk uzzināt, ko Jūs domājāt rakstot "Saprast gan Rakstus gan Tēvus parasti ir grūti vai neiespējami, paliekot šauros protestantisma dogmatikas rāmjos"? Vispirms jau, kas domāts ar vārdu "protestantisms" [luteriskā, vai arī kāda cita mācība, kura formējās reformācijas laikā]? Bez tam, vai Jūs nepaskaidrotu tuvāk savu izpratni par dogmatiku. No Jūsu rakstītā varētu noprast, ka, Jūsuprāt, dogmatika ir kaut kas ierāmējošs. Es personīgi gribētu pieturēties reformātoru uzskatam, ka "kristīgajai baznīcai nav nekādas varas dot jelkādu ticības artikulu [dogmu], to tā arī nekad nav darījusi un nedarīs. Ticības artikulu SR ir diezgan, tā ka vairāk nevienu klāt likt nav brīv." Nedrīkstētu pieņemt par saistošu nevienu cilvēku mācību [dogmu], taču kādēļ man būtu jāatsakās no luteriskajās ticības apliecībās skaidri paustās Dieva vārdu mācības? Un ko tas kavētu Rakstu un "Senbaznīcas Baznīctēvu" izpratnē? Iepriekš pateicos par atbildi!
Mulders
# Iesūtīts: 2007.01.04 23:16:55
Samuel, pievienoshos Guntara jautaajumam. Kaa tika domaats shis apgalvojums par Rakstu un Bazniicteevu saprashanas ierobezhojumiem? Cik nu ir naacies ECFus palasiit, tad vinji ir tik pat (ne)saprotami kaa jebkursh cits filosofs vai Raksti un Luteriskaa dogmatika tikai paliidz saskatiit to, ko shajos pashos viiros saskatiija Luters & co.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.01.04 23:51:33
Samuēl!
Paldies, ka no demagoģijas pārej pie argumentiem!
Pirmkārt, vēlējos uzzināt cilvju viedokli par senbaznīcas baznīctēviem, tieši tas (it kā ļoti vienkāršs) ir iemesls, kāpēc es uzsāku šo diskusiju.
Ja kāds lasa tekstus ar priekšpieņēmumiem, tā nav īsti mana problēma. Lai mazinātos pārpratumi, mēģināšu formulēt savu attieksmi pret minētajiem vīriem.
Tātad, esmu pilnīgi vienisprātis ar vācu teologu Edmundu Šlinku, kurš raksta, ka kristīgās vēsts tīrību nosaka nevis hronoloģiskais tuvums Jēzus zemes dzīvei, bet gan tas, cik cilvēks māca atbilstoši Jēzus mācībai, kas ir apkopota Svētajos Rakstos. Tādā veidā, kritērijs ir Raksti, nevis laiks, kad viens vai otrs cilvis ir dzīvojis un darbojies.
Nākošais, neapšaubāmi, senbaznīcas baznīctēvu pienesums ir neizvērtējami nozīmīgs (man patika, kā Guntars to noformulēja ar TA), taču, ja vien godprātīgi analizējam pirmo gadsimtu mācību, tad nākas secināt, ka bija arī daudz kļūdas. Šīs kļudas diez vai ir pareizi akceptēt tikai tāpēc,
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.01.05 00:01:22
ka tās pieļāvuši tik seni vīri. Apzinoties visu to labo pienesumu, ir jāprot paturēt prātā arī viņu nepareizi izdarīto, lai tādējādi neturpinātu un nepaplašinātu iesākto maldu.
Pie tam. Maldīgi ir domāt, ka luteriskā mācība ir pretrunā ar senbaznīcas tradīciju, gluži otrādi. Savā monumentālajā darbā "Tridentes koncila analīze" Mārtiņš Hemnics pierāda, ka šis koncils ne tikai kļūdās attiecībā pret Rakstiem, bet arī pret senbaznīcas baznīctēviem.
Piebilde. Savu pievēršanos senbaznīcai luteriskie baznīctēvi ir īpaši uzsvēruši arī Vienprātības grāmatā, izceļot senbaznīcas ekumēniskos simbolus un arvien savos dogmatiskajos apgalvojumos balstoties senbaznīcas ekumēnisko koncilu lēmumos.
Tas ir pamats manam pieņēmumam, ka Tu, Samuēl, acīmredzami maz zini par luteriskās teoloģijas un dogmatikas vēsturi un daudzmaz objektīvu senbaznīcas analīzi.
Arvien esot ieinteresēts diskusijā,
V.
Zaurs
# Labojis Zaurs: 2007.01.05 16:43:29
>Voldemārs
Lasu un nevaru iebraukt, ko Voldemārs grib teikt. Ja nu vienīgi to, ka, viņaprāt, tie, kas skaidro lietas ne tā ķa viņš, ir nepareizi jau tāpēc vien, ka to mēģina.
Galu galā, senbaznīcas tēvi vai mod-baznīcas tēvi, visi galā tiesas dienā tiksim Dieva priekšā, un gan jau Dievam būs skaidrs, kuŗa mācība ir pareizā un kuŗa - ne visai.
Bet līdz tam - kāda jēga matus skaldīt? Senie savu darbu izdarīja, tagad mums savējais - pasaulei Kristu pavēstīt. Ja kas no viņu darba lietojams, lai šo mērķi sasniegtu, lieto, ja nav lietojams- nelieto.
Ne-baznītēvs [81.198.190.2]
# Iesūtīts: 2007.01.08 21:03:34
Lai "ielasītos" Baznīcas tēvos, šeit nerunājot par vienu otru hrestomātijas grāmatiņas pašķirstīšanu, ātri var palikt bez acīm. Ko vērts ir jaunam meklētājam un censonim izlasīt visus 5 -cus Filokalijas sējumus! Bet cik spirdzinoši pēc visiem šiem garīgajiem ekskursiem atkal paņemt rokās Svētos Rakstus, LTA un kādu Lutera sprediķi! Atspirdzina dvēseli un kaulus!
Samuēls [200.88.223.99]
# Iesūtīts: 2007.01.10 15:18:14
Guntar , protestantisma šaurie rāmji ir uzskatīt protestantisma vēsturiskos rakstus par vienīgo pareizo Rakstu skaidrojumu. Kā tad ir, vai Vienprātības grāmata ir vienīgais pareizais skaidrojums, bet Sv.Augustīns un Sv.Akvīnas Toms ir tikai tik tālu, cik nav pretrunā iepriekšējo? Varbūt Kalvina Raksti ir vēl pareizāks skaidrojums? Vai tie kristieši, kuri iztiek bez iepriekšējiem ir maldos, vai vismaz nožēlojamās nepilnībās?
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.01.10 15:40:32
Samuēls [200.88.223.99]
Akvīnietis gan vairāk ir philosofs. Tas, ka viņš ir viens no RKB balstiem nedara viņu bibliskāku.
Pie tam. Ikviena konfesija balstās uz savu "vienīgo pareizo Rakstu skaidrojumu", tāpēc luterāņu uzticību LC nosodīt ir neobjektīvi. Ja nepatīk, allaž var izvēlēties kādu citu
liturgs [87.110.5.87]
# Iesūtīts: 2007.02.26 20:10:02
Baznīctēvi ir skatāmi caur Svēto Rakstu un LTA prizmu. Kas labs-paturams, kas ne-atstājams neievērots vai pat noraidāms. Protams, tā ir selektīva pieeja un kas par to -ne jau baznīctēvos pestīšana! Tāpat,paldies Dievam par viņu svētīgo kalpošanu -devumu Kristus Baznīcai, paturot prātā, ka LTA ir baznīctēvu tradīcijas augstākais punkts.
Mulders
# Labojis Mulders: 2007.02.26 20:57:11
> paturot prātā, ka LTA ir baznīctēvu tradīcijas augstākais punkts.
Kaapeec? Kaapeec nav iespeejams augstaaks punkts? Un vai bez LTA kaads tiek uz pasaules pestiits? Ja jaa, tad kaa tas naakas, ka ir cilveeki kas nezinot LTA top pestiits? Bet ja tomeer neviens bez LTA nevar tapt pestiits, tad mums ir probleema! Taatad vai LTA ir svariiga pestiishanai vai nav? Vai LTA ir Dieva Vaards vai nav?
Jānis_Bitāns
# Labojis Jānis_Bitāns: 2007.02.26 21:03:02
liturgs [87.110.5.87]Baznīctēvi ir skatāmi caur Svēto Rakstu un LTA prizmu.

Tā sakot, bērni būs vecāku autoritātē un vecāki bērnu autoritātē.
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 49 , pavisam kopa bijuši: 196