Voldemārs 
|
Iesūtīts:
2010.04.13 22:57:58
lasu aprakstu par G.Dimanta konsekrāciju:
"Bīskapa Guntara Dimanta konsekrācijā ar roku uzlikšanu piedalījās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, LELB bīskapi Pāvils Brūvers un Einārs Alpe, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas bīskaps Elmārs Ernsts Rozītis, Igaunijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Andress Poders (Andres Põder), Lietuvas Evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps Mindaugs Sabutis (Mindaugas Sabutis), kā arī Solsberijas diecēzes bīskaps Deivids Stanklifs (David S. Stancliffe)."
Vai tad Solsberijas bīskaps ir luterānis? Kāpēc tik konfesionāli nozīmīgā dievkalpojumā un bīskapa konsekrācijā te ir arī ne-luterānis? |
|
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2010.04.14 16:55:39
Mārtiņ!
Būtu priecīgs arī pats iepazīties ar šādas prakses teoloģisko pamatojumu no vadības puses.  It īpaši tāpēc, ka šāda darbība izraisa ļoti daudz jautājumus, no kuriem lielākā daļa ir lasāma šajā diskusijā. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2010.04.14 17:00:53
Još Mulder!
Paldies Dievam šodien esmu runājis ar Jošu Mulderu, tik svētu cilvēku, kas nevienu netiesā 
Es gan te vairāk uzdodu jautājumus, nevis par kāda sirds stāvokli, bet par publiski redzamām darbībām. Vai mani jautājumi nez kādās biezās teoloģiskās grāmatās jāmeklē? Ir divas baznīcas - LELB un Lielbritānijas anglikāņi - ar ļoti atšķirīgu mācību. Abas satiekas vienā konsekrēšanas dievkalpojumā. Varbūt Tev ir vienalga, kas notiek un kādu pastorālo iespaidu tas atstāj, bet man rodas jautājumi. |
p.l.dassy  |
# Iesūtīts: 2010.04.14 17:02:06
Mārtiņš
un es neteicu, ka Marija nav jāgodina(viņa pietiekoši godājama bijusi ,ka dievs viņu izraudzījis), bet pielūgt gan viņu nevajag!
un tā jau ir liela atšķirība.... es piemēram uzskatu, ka cilvēks nomiris, viņam vairs nav varas šeit virs zemes...
es tomēr uzskatu, ka Marijai bija citi bērni, jo ir taču rakstīts(kaut gan nezinu kā ir orģinālā): viņš to neatzina , līdz kamēr viņa bija dzemdējusi Dēlu, un deva Tam vārdu Jēzus. Mat. 1:25
jūdiem bija tendence izskaistināt savus vadoņus(ķēniņu Dāvidu u.c.)... bet te kristieši grib izskaistināt Mariju |
indriķis  |
# Labojis indriķis: 2010.04.14 18:20:50
Limosa, Kā jau iepriekš minēju, visas atšķirības starp luterisko un anglikāņu teoloģiju ierindoju sekundāros jautājumos.
Laikam šis tev tomēr neizdosies.
Ja mums, luterāņiem ir visumā skaidrs, kas ir luteriska teoloģija ( un zem tās tīri labi ietilpst gan evaņģēlisks katolicisms, gan amerikāniskais konfesionālisms, jo LTA ir gan ATA, gan tās Apoloģija, gan Konkordijas Formula etc. ) un kas ir acīmredzamas derivācijas no tās ( Zviedru oficiozie herētiķi ( bet ir arī ortodoksas grupas ), Amerikas Elb un tml. varianti ) , tad Anglikāņu Komūnija ir daudz raibāka - anglokatoļi, plašie, zemie, evaņģēliskie, herētiķi etc.., kuri pamatojas iekš visa kā - Bībeles, liturģijas, septiņu koncilu lēmumiem, sava mantojuma un..modernajām fantāzijām.
---------------------------------
Zasse māca, ka atteikšanās no senajām TA neizbēgami noved arī pie atteikšanās no Svētajiem Rakstiem.
Ortodokss anglikānis varētu būt kas līdzīgs labam luterānim.
Parasti izšķirošā ir mācība par Kristus klātbūtni Sv. Vakarēdiena elementos un taisnošanu ticībā.
Jo pašas par sevi labas atziņas un formulējumus var atrast gan reformātu, gan (pat) jezuītu un tml. dokumentos.
Voldemār , es šo Anglikāņu bīskapa klātbūtni konsekrācijā kā tādu arī vērtēju - labas gribas žests.Bet par 1938.līgumu ar anglikāņiem domāju, ja kāds to uztur spēkā ar šādām simboliskām darbībām, lai taču tā būtu.
Tas tomēr nav Porvo dokuments vai pilna sadraudzība kā LELB ar misūriešiem.
Anglikāņi taču blakus visam gribēja sadraudzību ar Romu un tik ilgi pūlējās ap to, bet dabūja - figu ,
jo savas Komūnijas lielā segmentā aizgāja pa pieskari ar modernajām herēzēm.
( Lai gan tāpat arī romieši viņiem to nebūtu iedevuši, jo tas neiederas Romas tradīcijā un ekleziālajā praksē.)
Un arī ar luterāņiem viņiem reāli ir kas līdzīgs.
Piem, cik nopietni tu vērtē Cālīša anglikāņu "sadraudzību" ar luterāņiem?
Jo, kā es teicu - svarīga ir arī realitāte un ticīgās tautas akcepts, ne katrs kāda kaut kur kaut kad parakstīts papīrs.
Un arī ne visi Anglikāņu Komūnijā nav pieņēmuši sieviešu ordināciju etc.
Tāpēc bija zīmīgi, ka solsberietis konsekrācijā piedalījās,
bet Jepsena - ne.
Bet ja anglikāņi radikalizēsies zviedru virzienā,
viņu bīskapus vienkārši neaicinās un viss. Elementāri, Vatson!
--------------------------------------------------
Manuprāt, interesanta būtu diskusija par dažādajiem līgumiem un to atrašanos spēkā.
Te varbūt par pamatu varētu ņemt dažādās senās ūnijas ( Florences etc. ) starp Romas katoļiem un ortodoksajiem un kuras nestājās spēkā ticīgo to noraidīšanas dēļ.
Piemēram, Loijenbergas konkordāts varētu būt starp tādiem ( impotentiem ), tiešām tā kā nebūtu autoritatīvs katrs kaut kad īpatnos apstākļos pieņemts dokuments ( atcerēsimies, ka sava laika padomju LELB bija īpatns luterisma teoloģijas un cvingliānisma prakses sajaukums ar kalvinisma elementiem ).
Tagad LELB nenoliedzami notiek luterisma renesanse.
|
piezime [78.84.223.135] |
# Iesūtīts: 2010.04.14 19:43:42
Mulderniek! Liekas, ka Tu aizej no savas draudzes apliecības. Parak brivs traktējums - gandrīz kā tiem, kam vienaalga. |
Atis Grīnbergs |
# Labojis Atis Grīnbergs: 2010.04.14 23:17:59
p.l.dassy,Voldemār,Aivars!
Ieverojiet savus ieteikumus un nonāksit pie šāda manam līdzīga secinājuma:
konkordijas formula - par Kristus personu.
"šīs divu dabu personas vienības un kopības dēļ Marija, augsti slavētā jaunava, ir dzemdējusi nevis vienkārši šķīstu cilvēku, bet tādu cilvēku, kas patiesi ir visaugstākā Dieva Dēls, kā eņģelis liecina; Viņš savu dievišķo godību parādījis jau mātes miesās, piedzimdams no jaunavas, neievainojot viņas jaunavību ; tādēļ viņa patiesi ir Dieva māte un tomēr palikusi jaunava ."
Lappuses atrašana slinkajiem mājasdarbs |
Atis Grīnbergs |
# Labojis Atis Grīnbergs: 2010.04.14 23:27:52
Un Šmalkaldes artikulos latīņu tekstā Pirmā Daļa 4. punkts:
Dēls ir tapis par cilvēku šāds: Viņš ir ieņemts no Svētā Gara, bez vīra līdzdalības, piedzimis no šķīstās, svētās mūžam jaunavas Marijas. (semper) |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2010.04.15 04:54:10
Atis Grīnbergs
Īstenībā mēdzu mulst situācijās, kur kristoloģija neviļus ginekoloģijā pārvēršas, un jūtos neērti arī par taču jau ticības māsu Mariju, iedomājoties ainu, kā var justies sieviete, situācijā kur vesels bars svešu vīriešu kā baigie eksperti spriež un pierāda hm... lietu par kas pierādās vien laulātam draugam pirmajā naktī. Nē nu mani tas kaut kā neaizrauj.
Sv. Raksti viennozīmīgi rāda, ka Jēzus piedzimšana bija pārdabiska, Viņš piedzima no jaunavas. Forši. Man jau liekas, ka arī Tevis minētais citāts no Konkordijas grāmatas runā par `jaunavības neievainošanu` Kristum nākot pasaulē, nevis Jāzepa sievai Marijai šo pasauli atstājot. Kāpēc tiekties pāri noliktajam? |
Atis Grīnbergs |
# Iesūtīts: 2010.04.15 07:54:44
Aivars
ginekoloģija pat nebija nākusi prātā. vismaz man.
attiecībā uz to, par ko runā šeit Konkordijas grāmata, tev, noteikti, ir taisnība. |
limosa  |
# Iesūtīts: 2010.04.15 10:17:31
indriķis
„Laikam šis tev tomēr neizdosies.”
Tomēr es vēl pacentīšos.
Tātad, vai anglikāņu baznīca ved pie Kristus, un tādējādi izglābj dvēseles mūžīgajai dzīvībai? Šis, manuprāt, ir primārais jautājums. Tapēc šī diskusija ir par adiaforām.
Ja jau anglikāņi ir tik „raibi” savos uzskatos, tad sirds mieram, Voldemārs varētu papētīt konkrētā bīskapa David S. Stancliffe ticības apliecību. Manuprāt ar to bija jāsāk, pirms ievietot šo diskusiju.
|
zobenbracka(Deus Vult!)  |
# Iesūtīts: 2010.04.15 10:40:29
na liela muiža viens herētiķis konsekrējis citu herētiķi |
indriķis |
# Labojis indriķis: 2010.04.15 10:42:24
limosa , gluži par adiaforām nav vis.
Anglikāņu Komūnijas liela segmenta ( arī Latvijas varianta ) vēsts tomēr ir problemātiska un aptumšo Evaņģēliju.
Voldemār, tātad, mēs gaidām dosjē par D.S.Stancliffe.
Var būt arī anglikāņu mēlē. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2010.04.15 10:54:43
indriķi!
Nezinu, vai ir nepieciešamība pēc kaut kāda dosjē. Tas, ko jautāju es, kāpēc anglikānis ņem dalību luterāņu bīskapa konsekrācijā? Kur te ir teoloģisks un biblisks pamatojums?
Ja ir taisnība Mulderim, un dievkalpojuma kopēja turēšana nav praktiska ticības apliecība par kopēju mācību, tad nevajadzētu būt problēmām turēt dievkalpojumu ar ikvienu. Bet vai tā ir? |
limosa |
# Iesūtīts: 2010.04.15 11:08:55
zobenbracka(Deus Vult!)
Labāk padomā par pāvesta nemaldības dogmu. Ir tā herētiska vai nav. Ceru, ka esi dzirdējis par virkni herētisko pāvestu. |
p.l.dassy |
# Iesūtīts: 2010.04.15 11:15:12
Atis Grīnbergs
tādēļ viņa patiesi ir Dieva māte un tomēr palikusi jaunava
palikusi jaunava līdz kuram laikam?
vispār tas nav būtiski! es uzskatu viņa bija parasta sieviete... tikumīga sieviete!
nu tad ar Jūsu palīdzību es atradu, kam es luteriskā nepiekrītu ja tiešām tā ir rakstīts kontekstā!
es balsots uz Bībeli, Jēkabs viņu neatdzina līdz dzemdēja Dēlu |
p.l.dassy |
# Labojis p.l.dassy: 2010.04.15 11:16:56
zobenbracka(Deus Vult!)
te runā luterāņi.. vispār šis ir luterāņu forums, tāpēc beidz apsaukāties!!! un cieni teritoriju kurā atrodies!!! |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2010.04.15 11:27:51
Ati Grīnberg!
Vienprātības grāmatā divās vietās attiecībā uz Mariju ir lietots termins, kas vedinādu ietulkot pastāvīgu jaunavību. Man pa rokai nav Vienprātības grāmatas latviešu valodas izdevuma, tāpēc man nāksies lietot starptautiski aprobēto atsauču sistēmu: Šmalkaldes artikulos I daļā 4. punktā latīņu tulkojums lieto semper virgine/Jungfrau (vācu oriģinālā terminam semper paralēles nav) un Konkordijas formulas pilnā izklāstījuma (Solida declaratio) VIII artikula 24.paragrāfs lieto izteikumu: virgo manist/Jungfrau gebleiben ist.
Mans jautājums ir par to, ko Tu ar šo fakta konstatāciju gribi pasacīt?
I. Ja Tu gribi konstatēt faktu, ka pastāv šāds terminoloģisks lietojums, piekrītu.
II. Var mēģināt arī sacīt, ka tas varētu atspoguļot tās paaudzes teologu personīgos uzskatus, tomēr tādā gadījumā prasītos dziļāka analīze. Par Lutera (Smalkaldes artikulu autora) marioloģiskajiem uzskatiem būtu jābūt diezgan uzmanīgam. Pirmkārt, pats Luters Šmalkaldes artikulos (vācu oriģinālā) pastāvīgās jaunavības teminu nelieto. Talak, viņa izteikumi par Mariju (tāpat kā par pāvestu ) sakotnēji bija krietni vairāk Viduslaiku māņticības iespaidoti nekā vēlāk. Citiem vārdiem, Lutera uzskati par Mariju kļuva aizvien evaņģēliskāki. Ja pirmajos gados vēl ir kādas Marijas kulta reminiscences, tad to vairs nav viņa brieduma gados. Arī Hemnics (Konkordijas formulas autors) bija ļoti uzmanīgs savos apgalvojumos par Mariju. Tas, ka šie vīri, visticamāk, pieļāva Marijas pastāvīgo jaunavību:
1. ir tikai viņu personīgā ticības pārliecība, kas pēc būtības nekādi neietekmē Luterisko kristietību, jo Marijas jaunavība pēc Kristus dzimšanas per se nav svarīgs jautājums. Šo vīru uzskatam ir tradīcijas, nevis vienkāršās Rakstu vēsts atbalsts. Vienkāršā Rakstu vēsts skaidri rāda, ka Marijai bija bērni pēc Jezus.
2. neuzliek nekādu pienākumu kristiešiem.
III. Savukārt, ja kāds/a mēģina apgalvot, ka Marijas pastāvīgā jaunavība, proti, jaunavība pēc Kristus piedzimšanas, ir kristīgās ticības sastāvdaļa un balsta to augstāk minētajos Vienprātības grāmatas izteikumos, viņš/a visdrīzāk nav īsti labi sapratis Vienprātības grāmatas hermenētikas pamatus. Vienprātības grāmata, teoloģiskā žargonā izsakoties, ir norma normata, proti Vienprātības grāmata ir normatīva tikai tāpēc, ka pārstāv Rakstu (kas ir norma normans) mācību. Jautājumā par Mariju, Vienprātības grāmatas augstāk norādītās vietas ir nekļūdīgas, jo apliecina Rakstu mācību, ka Jēzus bērns Marijas miesās tika radīts brīnuma, nevis vīra-sievas dzimumsaskares ceļā. Marija bija un palika jaunava Jēzus ieņemšanas un iznēsāšanas laikā. Taču, apgalvot, ka Vienprāības grāmata pārstāvētu Marijas pastāvīgo jaunavību, jeb jaunavību pēc Jēzus dzimšanas, nozīmē ieinterpretē to, kas NAV Rakstu mācība un per se nevar būt arī Vienprātības grāmatas normatīvais saturs.
Kaut kā tā |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2010.04.15 11:31:19
pardon, pārrakstījos
semper virgine - pastāvīgi jaunava
virgo mansit/Jungfrau geblieben ist - ir palikusi jaunava |
zobenbracka(Deus Vult!) |
# Iesūtīts: 2010.04.15 11:31:44
p.l.dassyna herētiķu teritoriju grūti cienīt,bet par apzīmējumu-na nav manā leksik`a cita šiem |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2010.04.15 11:34:02
p.l.dassy
ceru, paskaidroju luterisku (Rakstos balstītu) nostāju |
:: Pievienot komentāru
|
