atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu anglikāņu konsekrētājs luterāņu vidū
Voldemārs
Iesūtīts: 2010.04.13 22:57:58
lasu aprakstu par G.Dimanta konsekrāciju:
"Bīskapa Guntara Dimanta konsekrācijā ar roku uzlikšanu piedalījās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, LELB bīskapi Pāvils Brūvers un Einārs Alpe, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas bīskaps Elmārs Ernsts Rozītis, Igaunijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Andress Poders (Andres Põder), Lietuvas Evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps Mindaugs Sabutis (Mindaugas Sabutis), kā arī Solsberijas diecēzes bīskaps Deivids Stanklifs (David S. Stancliffe)."
Vai tad Solsberijas bīskaps ir luterānis? Kāpēc tik konfesionāli nozīmīgā dievkalpojumā un bīskapa konsekrācijā te ir arī ne-luterānis?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 15 . 16 . >>
AutorsZiņas teksts
limosa
# Iesūtīts: 2010.04.14 11:04:40
Voldemārs
Vai tad anglikāņi nesludina pestīšanu ticībā uz Jēzus Kristus evaņģēliju? Vai anglikāņiem nav kristības un Jēzus miesas un asiņu sakramenti? Sieviešu ordinācija jau no pašu apustuļu laika ir diskutēts jautājums, kas pats par sevi nevar būt nekāds ļaunums. Manuprāt tā ir Kristus pavēles neizpratne vai pārprašana. Tas noteikti nav šķērslis anglikāņu apustuliskuma apšaubīšanā. Pats zini, ka pilna pasaule ir luterāņu siev.dz. mācītāju. Mēģini apustuliskumu saskatīt būtiskajā, nevis mazsvarīgajā.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.04.14 11:17:31
limosa, bet dažādu lietu "mazsvarīgumu" kas nosaka?
Sniegpulkstenītes balss
# Iesūtīts: 2010.04.14 11:22:50
limosa
Baptistu bīskaps, tāpat kā citi Baznīcu vadītāji, bija uzaicināts uz konsekrācijas dievkalpojumu. Kāpēc neieradās, jautā viņam pašam.
limosa
# Iesūtīts: 2010.04.14 11:24:55
p.l.dassy
„kā gan radikāli pretējos uzskatos ticīgie var nākt kopā?”

Vai vēlies zināt, kas ir radikāli pretēji uzskati? „Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī” (1.Moz.3:15). Pretējā uzskata dibinātājam Sātanam un viņa sekotājiem, tiks sadragātas galvas. Turpretī, anglikāņi kopā ar luterāņiem un visiem kristītajiem dzīvos mūžīgi debesu valstībā. Ja Tu apņemies to apšaubīt, tad Tev ir liela dūša. 
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.04.14 11:26:00
limosa, ne nu visi luteraanji un ne nu visi katolji... ij vprochem ne visi rkb, ne visi pb etc...
Voldemārs
# Iesūtīts: 2010.04.14 11:28:08
limosa!
Vai esi veikusi salīdzinājumu tam, ko luterāņi un anglikāņi māca par Tevis minētajām lietām: sakramentiem, evaņģēliju, sieviešu ordināciju? Vai zini cik saskan savstarpējās mācības?
Vai pareizi saprotu, ka Tev sieviešu ordinācijas atzīšana vai noliegšana nav jautājums kas šķeļ vai vieno, vai tas ir tas, kā to redz LELB vadība? Cik man ir atmiņā, tad tas ir jautājums, kurā Jānis Vanags pastāvīgi diezgan ir šādas prakses oponentu pusē. Kā tad tas var būt mazsvarīgs?
archīvs [95.68.65.80]
# Iesūtīts: 2010.04.14 11:32:02
1938. gadā Igaunijas, Latvijas, un Lietuvas luterāņu archi/bīskapi kā arī Anglijas, Skotijas, Velsas un Īrijas anglikāņu baznīcu archi/bīskapi parakstīja vienošanos, kurā ietilpa arī savstarpēja bīskapu pieaicināšana pie konsekrācijām un t.s. "euharistiskā viesmīlība", ka savstarpēji var pieņemt viens otru pie dievgalda atsevišķos gadījumos. No Latvijas to parakstīja archibīskaps Teodors Grīnbergs. Kopš tā laika tas arī tā ir darīts, kad vien bija iespējams.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2010.04.14 11:32:08
indriķi!
Tev izdevās mani samulsināt.
Kas ir "ortodokss anglikānis"? Vai tas, kuram ir svarīgi 39 artikuli? Kā tad viņš/a nav "pēcreformācijas anglokalvinisms"? Ja ne tas, kas tad ir viņš/a ir?
limosa
# Iesūtīts: 2010.04.14 11:32:57
Jošs Mulders

„bet dažādu lietu "mazsvarīgumu" kas nosaka?”
Kā jau teicu dassy, to nosaka pestīšanas iespēja. Jautājums, vai citu konfesiju kristieši var tikt pestīti savas mācības un sakramentu ietvaros.

Sniegpulkstenītes balss

Baptistu bīskaps tika uzaicināts. Tas ir pats galvenais. Tas, ka viņš neieradās, domājams nav luterāņu neatzīšanas jautājums. Varbūt vienkārši bija saķēris pavasara iesnas.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.04.14 11:36:24
Kā jau teicu dassy, to nosaka pestīšanas iespēja. Jautājums, vai citu konfesiju kristieši var tikt pestīti savas mācības un sakramentu ietvaros.

Protams, bet ne savu maldu un aplamību ietvaros... Tāpēc nevajag abus putrot.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2010.04.14 11:37:17
archīv [95.68.65.80]!
Atgādinājums labs, paldies!
Pirmkārt, par teoloģisko pusi. Cik teoloģiski pamatota toreiz bija šāda vienošanās? Vai 1938.gada anglikāņu baznīca ir tā pati, kas šodien? Vai LELBs ir tas pats, kas 1938.gadā?
Otrkārt, par juridisko pusi. Vai šinī gadījumā tiesiskā pārmantojamība ir leģitīma? (Visi Latvijas laika līgumi automātiski neturpināja savu darbību pēc neatkarības atgūšanas, piemēram, konkordāts tika slēgts no jauna, nevis vecais pārapstiprināts) Vai baznīcu starpā noslēgtie līgumi ir pildāmi par spīti teoloģija un vēstures "attīstībai"? Vai pastāv identiska saikne starp valsts un baznīcas līgumiem?
archīvs [95.68.65.80]
# Iesūtīts: 2010.04.14 11:44:21
No teoloģiskās puses laikam vispirms būtu jātiek skaidrībā par vienprātība nepieciešamo minimumu mācības jautājumos, lai varētu bīskapus savstarpēji pieaicināt pie konsekrācijām. D.Stancliffe klātbūtne nozīmēja to, ka viņš savas diecēzes vārdā apliecina, ka atzīst G.Dimantu par bīskapu vienā, svētā, katoliskā un apustuliskā baznīcā.

Nav dzirdēts, ka LELB vai anglikāņu baznīcas būtu par jaunu dibinātas pēc Otrā pasaules kara.

archīvs [95.68.65.80]
# Iesūtīts: 2010.04.14 11:53:15
Mūsdienu anglikāņi neuzskata 39 artikulus par ekvivalentu luterāņu Augsburgas apliecībai. Viņi tos pieņem kā savas vēstures daļu un kā liecību par to, kāda reiz ir bijusi viņu baznīcas pozīcija. Šinī ziņā Indriķim būs taisnība, ka šodienas anglikāņi nav "anglokalvinisti", lai gan iepriekš nezināju šādu apzīmējumu. Šodien anglikāņi lielāku uzsvaru liek uz lex orandi lex credendi, tas nozīmē, ka viņu mācība ir meklējama nevis apliecību rakstos kā luterāņiem vai maģistērija autoritātē kā katoļiem, bet liturģijā. No liturģijas vajag uzzināt, ko anglikāņi māca par sakramentiem, baznīcu vai ordināciju.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2010.04.14 12:06:33
archīv [95.68.65.80]!
Sarakstīts skaisti, bet pāris lietas es nesapratu.
I. Kā LELB un anglikāņi var būt tās pašas baznīcas, ja:
1. Anglikāņi 1938.gadā neordinēja sievietes, bet tagad to dara?
2. LELB ir sadalījies divās baznīcās, no kurām viena (LELBāL) turpina Latvijas laika baznīcas liberālās tradīcijas, kamēr otra (LELB) ir krietni mainījusi savu kursu?
II. Ko maina viena sieviešu ordinējošas, homoseksuālo attiecību par labām atzīstošas un Rakstu mācību liberalitātes propogandējošas baznīcas bīskapa apliecība, "ka atzīst G.Dimantu par bīskapu vienā, svētā, katoliskā un apustuliskā baznīcā"?
III. Mani arvien ir mulsinājis apgalvojums, ka "liturģijas vajag uzzināt, ko anglikāņi māca par sakramentiem, baznīcu vai ordināciju"? Kādā veidā liturģija ir noteikusi manis minētos LELB un anglikāņiem (vismaz, Lielbritānijā) tik dažādos uzskatus jautājumos par sieviešu ordināciju, homoseksualitāti, utt., nevaz nerunājot par svarīgām mācības niansēm, piem Bauslības un Evaņģēlija šķirtību? Vai nav tā, ka pasaulē ir anglikāņi, kas ar to pašu liturģiju māca pilnīgi atšķirīgas lietas (salīdzinājumam der paņemt anglikāņus Rietumos un, teiksim, Āfrikā)?
archīvs [95.68.65.80]
# Iesūtīts: 2010.04.14 12:24:10
Arī es nesapratu. Ja kāda baznīca nolemj ordinēt sievietes, tā vairs nav tā pati baznīca? Arī Romas baznīca vēstures gaitā ir vairākkārt mainījusi kursu, piemēram jautājumā par Kristus vienu vai divām gribām, par filioque , par attiecībām ar impēriju, laju investitūru, celibātu, pāvesta nemaldību un viņa valsts robežām un daudziem citiem jautājumiem. Vai tas nozīmē, ka katru reizi ir radusies jauna Romas katoļu baznīca? Par baznīcu āprpus Latvijas gan var teikt, ka tā ir jauna baznīca, jo ir izveidojusies jaunā teritorijā. Lokālās baznīcas būtiska pazīme ir teritorija.

Par to, kā anglikāņi tiek galā ar mācības niansēm "no liturģijas" nemācēšu detaļās izstāstīt. Tikai nav pareizi teikt, ka anglikāņu teoloģija ir uzrakstīta 39 artikulos.
code_ah [87.110.133.152]
# Iesūtīts: 2010.04.14 12:29:44
Viens gan paliek skaidrāks no šāda izpildījuma pasākumiem, ka mācība "par roku uzlikšanu ķēdes veidā no Pētera laikiem kas skaidrojama ar zviedru Fortūnas līdzdalību" (šādā variantā varētu pat sacīt: unikāla, J.Vanaga personības kultivēta mācība) nav saistīta ar rūpēm par apustuliskas mācības pēctecību bet baznīcpolitiku, kurai mācība nekad nav īpaši svarīga "jo ir svarīgākas lietas steidzamas".
archīvs [95.68.65.80]
# Iesūtīts: 2010.04.14 12:30:16
Iedomājos - varbūt tieši tādēļ anglikāņiem daudzos jautājumos ir uzskatu dažādība, ka viss, kas ir ārpus liturģijas viņiem neskaitās de fide artikuls? Tas nozīmē, ka vienotībai pietiek, ja tic tam, kas ir noteikts viņu Book of Common Prayer , bet pārējās lietās anglikānis var justies samērā brīvs un vadīties no savas uztveres par baznīcas tradīciju? Bet tās ir tikai manas pārdomas.
archīvs [95.68.65.80]
# Iesūtīts: 2010.04.14 12:34:06
code_ah [87.110.133.152]

No kādiem avotiem tu esi iepazinies ar J.Vanaga kultivēto mācību "par roku uzlikšanu ķēdes veidā"? Vai var palūgt kādu bibliogrāfisku atsauci vai linku?
Voldemārs
# Iesūtīts: 2010.04.14 12:49:09
archīv [95.68.65.80]!
Labi jautājumi par to, kad baznīca ir tā pati, vai nav.
I. Par LELBāL. Vai baznīca ir tikai teritoriāli fiksējamā pēctecībā (cf. "Par baznīcu āprpus Latvijas gan var teikt, ka tā ir jauna baznīca, jo ir izveidojusies jaunā teritorijā. Lokālās baznīcas būtiska pazīme ir teritorija."? Vai nav tā, ka LELBāL kā rezi sevi redzēja kā patieso Latvijas laika LELB turpinājumu bīskapa, lielās mācītāju un draudzes locekļu "pēctecības" dēļ?
II. Problēma, manuprāt, nav, ja "anglikāņiem daudzos jautājumos ir uzskatu dažādība", bet gan tad, kad anglikāņiem daudzos PAMATjautājumos ir uzskatu dažādība. Kā var būt vienota baznīca ar liturģiju kā vienojošo saiti, ja baznīcu mācības ir klajā pretrunā. Vai Tu neseko līdzi anglikāņu aktuālajai vienības problēmai starp Rietumu un pārējās pasaules anglikāņiem. Tā "liturģijas saite" ir uz iziršanas robežas mācības pretrunu dēļ. Jeb es kaut ko esmu palaidis garām?
III. Par to sieviešu ordināciju (vai baznīca ir tā pati vai nē) reiz labi atbildēja veckatoļu ordinēta priesteriene Angela Berlis, ka sieviešu ordinācija ir jautājums par attieksmi pret Rakstiem. Ne nu ko jaunu pateica, bet citēju viņu tādēļ, ka pat godprātīgas teoloģes to skaidri redz. Tad nu jautājums ir, kā ar baznīcas pēctecību, ja ir mainījusies attieksme pret Rakstiem un to interpretācija, pie tam tik nozīmīgā jautājumā? Kas tad īsti ir baznīcas pamatā?
archīvs [95.68.65.80]
# Iesūtīts: 2010.04.14 13:19:56
Pēctecību vai identitāti laikam gan veido vairāk nekā tikai viens vien elements. Domāju, ka LELBāL ir labi argumenti ar ko tā pretendē uz LELB pēctecību. Tomēr kaut vai oksimorons nosaukumā liecina, ka tie tomēr nav pietiekami: Latvijas ev.-lut. baznīca ārpus Latvijas. Taču jautājums par saistību starp lokālo, reģionālo un universālo baznīcu/ām ir diezgan sarežģīts.

Piekrītu, ka "liturģiskā" saite anglikāņu kopienā šobrīd piedzīvo stiprības pārbaudi un ir liela iespēja, ka tā neizturēs vai ir jau satrūkusi. Līdzīgi kā "apliecību rakstu" saite luterāņu starpā jau pirms vairākām dekādēm.

Tiešām labs jautājums, vai uzsākot ordinēt sievietes, baznīca jau ir nostājusies uz tik herētiskas rakstu skaidrošanas ceļa, ka ir zaudējusi saikni gan ar katolisko baznīcu, gan pati ar savu pagātni. Tādā gadījumā 1975. gadā LELB pārtrauca eksistēt un sākās kaut kas jauns. Vai tā ir? Ma
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 15 . 16 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 18 , pavisam kopa bijuši: 33042