atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Lektori, pērminderi vai evaņģēlisti?
vilks
Iesūtīts: 2010.04.12 13:28:10
Lasīju svētdien jauno "Svētdienas Rītu" ar ziņu par lektoru kursu beidzējiem. Un aizdomājos - interesanti, ar ko lektori atšķiras no agrākajiem pērminderiem vai arī evaņģēlistiem? Pienākumi it kā vieni un tie paši.

Kādi neordinētie garīgie darbinieki ir jūsu draudzē - lektori, pērminderi vai evaņģēlisti? Vai varbūt tie ir dažādi amati, un sastopami ir kā vieni, tā otri un trešie? Ar ko viņu kalpošana pie jums atšķiras?

Diskusija luterāņiem.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . >>
AutorsZiņas teksts
Atis Grīnbergs
# Iesūtīts: 2010.04.14 22:33:08
Zaurs
tāpēc mūsu lelb ir tradīcijām visbagātākā tradīcijas nozīmes noliedzēja, bet kopēja daudzveidībā
Jānis Kalniņš
# Labojis Jānis Kalniņš: 2010.04.15 09:05:30
Ivarse

Bieži vien lielākā problēma ir tā, ka jaunie ļaudis vispār nemāk lasīt! No man pazīstamajiem jauniešiem regulāri grāmatas lasa ap 1/5 daļu. No pārējiem savukārt puse ir tādi, kuri savā mūžā nav izlasījuši vairāk par 2 - 3 grāmatām! Tādam tu vari mācīt vai nemācīt dikciju, nekas nemainīsies.

Bet par mācītājiem runājot - mums savā laikā arī mācīja dziedāšanu visai profesionālā līmenī. Tā tagad ir traka lieta, ka mācītāji arī vairs neprot pārvaldīt savu balsi, par dziedāšanu nemaz nerunājot. Un tad pat maziņās baznīciņās saliek skaļruņus, tādējādi domādami atrisinājuši dikcijas un balss pārvaldīšanas problēmas!

Atis Grīnbergs
# Iesūtīts: 2010.04.15 16:02:26
Jānis Kalniņš
simprocen piekrītu!
Un tāds kritērijs mācītāja piemērotībai, kā dzirdamība, dikcija un balss pārvaldīšana ir kļuvis par anahronismu
Aivars Lapšāns
# Iesūtīts: 2010.04.15 19:23:40
vilks

Mūsu draudzē gadu nebij mācītājs. Dievkalpojumus draudze veidoja pati. Protams bij ,,viesmākslinieki,,. Pārsvarā svētrunas teica trīs brāļi. Gatavojās ļoti rūpīgi, ar lielu atbildību. Svētrunas bij tiešām labas. Man ir tā iespēja mācītāju svētrunas klausīties pa visu Latviju. Mūsu brāļu svētrunas reizēm bija pat labākas....
Nu , ko, Vanags ieteica brāļiem iet uz tiem lektoru kursiem. Aizbrauca. Notika intervijas. Un mūsu brāļi visi trīs netika pieņemti. ļoti brālīgi beigās viņiem tika paziņots , ka viņi vēl nevar prezentēt LELB. Smejies vai raudi. Gadu viņi prezentēja LELB savā novadā , bet ....laikam Rīgas līmenis atšķiras. Tikai jautājums - ar ko?
Aivars Lapšāns
# Iesūtīts: 2010.04.15 19:35:47
Atis Grīnbergs

Nekādi iekšbaznīciski akti neliedz man kā mācītājam pašam sagatavot 16 vai 32 lektorus, tos ievest amatā un lietot un lietot un ekspluatēt bez atlīdzības un brīvdienām Centralizētā apmācība un pārbaudes un apliecības lektoru kursos ir izglītības iespēja, nevis obligāts pasākums.

Liela patiesība. Draudze jāstutē tā, lai pēc iespējas vairāk draudzes locekļi motivētos uz sludināšanu. taisnību sakot , man ir liels prieks, kad kādam brālim ir iespēja teikt svētrunu. Tādiem kristiešiem ir jābūt pēc iespējas vairāk. Vecmodīgs aizrādījums , ka nemācītājs varētu sarunāt citu evaņģēliju neatbilst praksei. parasti brāļi cenšās savas konfesijas pieņemtajos Bibliskajos uzstādījumos.
Ir konfesijas , kur jo īpaši tiek piestrādāts pie savas draudzes locekļu sludināšanas sagatavošanas. Tas atbilst Bībeles un protestantisma garam. Pamatojums ir Korintiešu 14. vēstule. Un visa Jaunā derība vēsturiski stāsta, ka vārdu drīkst ņemt un kāpt kancelē katrs , kurš lūdz draudzei šādu iespēju. Ja es būtu mācītājs , es obligāti kādiem brāļiem un māsām piedāvātu sagatavot svētrunas. Tas taču motivē un iepriecina draudzi.
Atis Grīnbergs
# Iesūtīts: 2010.04.15 19:51:15
Aivars Lapšāns
Attiecībā uz lektoru sagatavošanu savā draudzē derīgāks gan ir šis mans nedaudz vēlāks komentārs:
Izrādās, ka "lektors" ir tikai ar baznīcas organizētu izglītību, nevis, kā es teicu iepriekš, pietiek ar vietējo. jo tevis citēto rakstot rīkojos pārsteidzīgi un neinformēti.
Protestantisma gars - tas nu gan ir no luterisma gara ļoti atšķirīgs gars.
Un publiski sludināt mūsu baznīcā ir atļauts nevis tiem, kam sanāk vai viņi domā, ka sanāk, bet tikai likumīgi aicinātiem. Prasme sludināt vēl nenosaka piemērotību to darīt.
Kursos bija 49 visdažādākie ļaudis no visas diecēzes - vīrieši un sievietes. Ja jūsu visi 3 netika pieņemti - vai tomēr nevarētu būt tā, ka tam ir kāds nopietns un pamatots iemesls? Un viņi ir "brāļi", kamēr mācītāji ir nicīgi "viesmākslinieki" - ???
Kad es pirmo reizi pieteicos ordinācijai, man arī paziņoja, ka vēl neesmu piemērots. Un man likās, ka, tātad, tā arī ir, kā viņi saka. Tad pēc gada saņēmu ordināciju.
Aivars Lapšāns
# Iesūtīts: 2010.04.15 19:58:21
Atis Grīnbergs
Zinu likumus labi. Ir kofesijas likumi un ir Bībeles likumi. Ideāļi būtu , ja mēs tuvinātos Bībelei. Ja reiz esam evaņģēliska konfesija. kaut kā nemanot esam sev sakrāvuši katolisko baznīcu slogu. Un brīnāmies , ka Dievs vairs mūs nesvētī. Padomāsim - Dievs inspirēja jaunu baznīcu . Luters izveidoja tai evaņģēlisku kalpošanas sistēmu. No tā nekas vairs pāri nav palicis. Dies saka - stop! Vai nu jūs ejat atpakaļ uz luterismu.... bet uz katolismu jūs neiesiet. Es jūs nesvētīšu. Katoļi jau ir.
Aivars Lapšāns
# Iesūtīts: 2010.04.15 20:02:11
Atis Grīnbergs

Tas , ka mūsu brāļi nedabūja zaļo gaismu ir pavirša, netālredzīga , nebrālīga attieksme. Tādas lietas luteriski evaņģēliskā ģimenē būtu jāizbeidz. Šie brāļi tika pazemoti un vairs uz Rīgu viņi savu kāju nespers. Un tad mēs brīnāmies , ka mums nav naudas, baznīcēni.....Ja nemākam domāt globāli , tad ....nekā.
Atis Grīnbergs
# Iesūtīts: 2010.04.15 20:03:24
Aivars Lapšāns
Bet augstais amata skatījums ir luterisma pašos pamatos - visās apliecībās un masīvi. Brīvā pieeja ir raksturīga neluteriskajiem reformatoriem.
Un jaunas baznīcas ideja ir klaji pret jebko, kas ir bijis luteriskās reformācijas pamatā.
Tā nav taisnība vai arī nepietiekama zināšana - pajem Vienprātības grāmatu un izlasi Augsburgas Apliecību un ievadu tai
Aivars Lapšāns
# Iesūtīts: 2010.04.15 20:05:46
Atis Grīnbergs

Taisnību sakot, man nemaz nepatīk visu laiku gadiem ilgi klausīties vienu mācītāju. Domāju , ka šī prakse ir diezgan primitīva. Mācītāji varētu reizēm pamainīties. Biežāk , es gribēju teikt. Ir situācijas , kad ierodas ,,viesmākslinieki,,. Bet tas ir retums.
Atis Grīnbergs
# Iesūtīts: 2010.04.15 20:12:00
Tā nu ir tā līdzība ar laulību starp mācītāju un draudzi. Ir jau labi pa reizei ar kādu jaunāku pusieti, bet laulība no tā nestiprinās. Tas ož pēc sludinātājiem kā nu ausis niez vai kutina, ne?
Atis Grīnbergs
# Iesūtīts: 2010.04.15 20:17:36
Aivars Lapšāns
vsjo! paldies par sarunu šai reizē - es atklanos
Aivars Lapšāns
# Iesūtīts: 2010.04.15 20:23:05
Atis Grīnbergs

Zinu šitās visas apliecības utt. Man jau nav nekas pret. Jo esmu diezgan ,,vientuļš vilks,, un cienu konfesiju , kurā esmu, jo mans priesteris , mācītājs ...ir mana draudze, bet pār visu augstāka man tomēr ir Bībele, nevis konfesijas apakšraksti. Ir ļoti bīstami izveidot konfesionālus roku dzelžus, kas neatbilst evaņģēlijam. No kā tad rodas mācītāji homoseksuālisti? - no tā , ka viņi domā , ka draudzē viņi var darīt ko grib. Jo viņiem taču ir konfesionālās ,, ticības apliecības,, . Labāk , ka tādas apliecības vispār nebūtu. Ko tad viņas dod? Augsburgas apliecība ir diezgan jauns radījums. Es tā mazlietiņ paceļu latiņu , lai mēs padomātu , ka esam brāļi. Kristietība nav partija ar hierarhiju. Hierarhija kristietībā ir citāda. Taisīsim ziepes , Dievs inspirēs jaunu baznīcu. Tā kā , būtu labi , ka bez demagoģijas mēs atgrieztos pie Lutera pamācībām par draudzēm.
Bij man prieks , brāl, ar Tevi padiskutēt. Dievs Tevi mīl un es arī. Laiks atkal man iet pārlasīt kartupeļus. Daļa dabūja salu. Šogad daudz varžu noslāpa , visu nedēļu lasīju no dīķa beigtās vardes. Ir doma savā īpašumā šovasar uztaisīt kristīgo grupu saspēli. Pagāšgad uzcēlu estrādi. Mīļi esi aicināts uz Raiskumu ciemos!
Aivars Lapšāns
# Iesūtīts: 2010.04.15 20:30:07
Atis Grīnbergs

Tas ož pēc sludinātājiem kā nu ausis niez vai kutina, ne?

Te Tu ,,nocitēji,, citu evaņģēliju , Bībelē ir runa , ka no pašu vidus celsies gudrīši. Šajā lasījumā mācītāji. ....Ko tad viņi darīs? - Pielaikos Bībeli sev ar konfesionāliem apakšrakstiem lai pat varētu bez sirdsapziņas pārmetumiem ieņemt varu draudzē un pat izvarot bērnus.
Ja kāds brālis prot runāt svētrunu, tad priecājis, ja Tu skumsi un noniecināsi Dieva gribu pie ši brāļa , tad ...ar Tevi ir cauri. Tu jau sludini melus, citu evaņgēliju.
novērotājs [84.237.161.70]
# Iesūtīts: 2010.04.15 21:34:21
Aivars Lapšāns Tavi minētie brāļi bija lai stratētu uz evaņģēlistiem un ne lektoriem. Ir atšķirība. Tas ka viņi netika uzņemti noteikti bija pamatots iemesls. Un cita starpā lai iet un pamācās LA. Kāpēc ne?
Ivarse
# Iesūtīts: 2010.04.15 22:06:45
Nu nav jau skaidrs vai LA vēl pastāvēs un kādā statusā, jo finansējuma vairs nav un izskatās tuvākajā laikā arī nebūs. Bet kas attiecas uz neordinētajiem baznīcas kalpotājiem, viņi ir bijuši un būs palīgi draudzes mācītājam vai prāvestam un viņa pakļautībā un atbildībā kalpo un kalpos. Tas arī uzliek atbildību uz mums, kā viņu ganiem, arī rūpēties par viņu garīgo stāju un protams, gan turpmāku izglītošanos visās jomās, gan Svēto Rakstu lasīšanā, gan daiļrunībā, gan dikcijā un skaidrā izrunā, gan arī dziedāšanā. Enter.
novērotājs [84.237.161.70]
# Iesūtīts: 2010.04.15 22:15:45
IvarseCik dzirdējis, tad pastorālā plūsma vismaz kaut kā vēl pastāvēšot. Par pārējiem nav ziņu. Par pārējo piekrītu. Rūpēties vajag.
Kristofers
# Labojis Kristofers: 2010.04.16 00:32:17
Aivars Lapšāns Pārsvarā svētrunas teica trīs brāļi. Gatavojās ļoti rūpīgi, ar lielu atbildību. Svētrunas bij tiešām labas. Man ir tā iespēja mācītāju svētrunas klausīties pa visu Latviju. Mūsu brāļu svētrunas reizēm bija pat labākas....

Lektoriem nav tiesību rakstīt pašiem savus sprediķus. Un ja šie 3 brāļi sprediķoja bez jebkāda baznīcas pilnvarojuma, tad tā ir pašdarbība un rupjš Baznīcas disciplīnas pārkāpums. Augburgas ticības apliecības 14. artikuls: Par baznīcas kārtību baznīca māca, ka nevienam citam baznīcā nav atļauts nedz publiski mācīt, nedz pārvaldīt sakramentus – kā tikai likumīgi aicinātajiem.
novērotājs [84.237.161.70]
# Labojis vilks: 2010.04.16 09:41:42
Kristofers Tas tak nav svarīgi. Pēc Lapšāna Kunga uzskata tas ir RKB auglis. Kam nāk atklāsme tas sprediķo.
vilks
# Labojis vilks: 2010.04.16 09:53:25
Kristofers
Lektoriem nav tiesību rakstīt pašiem savus sprediķus.
Par baznīcas kārtību baznīca māca, ka nevienam citam baznīcā nav atļauts nedz publiski mācīt, nedz pārvaldīt sakramentus – kā tikai likumīgi aicinātajiem.

Vai tiešām jebkādu svētbrīžu vadīšana, sakot īsu uzrunu/savas pārdomas par kādu Rakstu vietu, ja to dara vienkārss draudzes loceklis, ir "rupjš Baznīcas kārtības pārkāpums"?
man tas šķiet kaut kā dīvaini.
Var jau būt, ka tā ir, tāpēc jautāju.
Galu galā ikviens kristietis taču ir aicināts pasludināt evaņģēliju.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 28 , pavisam kopa bijuši: 36063