Ingars 
|
Iesūtīts:
2010.02.17 08:25:17
Tie, kuri kalpojuši veco un slimo mājas aprūpē - kā jūs izbrīvējāt laiku, cik daudz tas no jums prasīja vispār? Varat arī vienkārši padalīties savā pieredzē. |
|
*Duksis |
# Iesūtīts: 2010.02.21 16:06:29
vilks Ko tu darītu, ja tev Dievs pavēlētu nogalināt kādu duci vecu un nespējīgu cilvēkus? Paklausītu Dieva pavēlei jeb kā... ? |
Ingars |
# Iesūtīts: 2010.02.22 09:17:44
liepa
Pec paveles milet nevar.
Teiksim Mate Tereze tiesam mileja cilvekus, bet Ingara gadijuma par milestibu es nerunatu, jo vins visus cilvekus par samaitatiem uzskata. Tatad vina gadijumaa bus paveles izpildisana, pienakums. Atskiriba starp istu milestibu un pienakuma izpildi (reizem ar sakostiem zobiem) ir loti liela.
Kāpēc tikai pienākums? |
vilks  |
# Iesūtīts: 2010.02.22 09:23:07
*Duksis
Tā kā šīs tēmas ietvaros tā ir novirzīšanās no tēmas, atbildu sarunās.
liepa
nu tu domā, ka nevar, es domāju, ka varu. so what? |
masiks [212.93.96.2] |
# Iesūtīts: 2010.02.22 09:23:51
liepa
nepareizs jautājums. Māte parasti mīl savu pagrimušo dēlu -narkomānu, laivaiko viņš ir sadarījis...
Cits jautājums būtu - vai Ingars, pats būdams tik pat samaitāts un slikts - ir spējīgs mīlēt tādus pašus kā viņš pats? Jeb varbūt mums ir darīšana ar svētu un taisnu vīru, kurš uzskata ka viņa pienākums ir citiem pirkstu acīs bakstīt un norādīt uz grēkiem, kuru pašam nav un nekad nav bijis? |
sica. [78.84.134.48] |
# Iesūtīts: 2010.02.22 09:24:33
es protams atvainojos, bet man šī ļurināšana - derīgi/ nedrīgi aiz mīlestības/ pienākuma liekas lieka.
Ingars un daži pārmetēji, varēja ņemt lāpstas un iet ielās. domāju ir daudz vietas, kur viņi savu enerģiju var pielietot  |
vilks |
# Labojis vilks: 2010.02.22 09:28:46
liepa masiks [212.93.96.2]
Vispār diskusijas tēma bija lūgums dalīties pieredzē diakonijas darbā.
Ja esam noskaidrojuši dažus atšķirīgus viedokļus attiecībā uz motivāciju, varbūt novirzīšanos no tēmas varētu beigt?
Un pagaidīt, varbūt tomēr kāds atnāks un pastāstīs vēl par savu pieredzi? |
Ingars |
# Labojis Ingars: 2010.02.22 09:42:29
liepa
Nu vai tu mili tos, kurus uzskati par samaitatiem un sliktiem?
Protams, cik nu labi sanāk, tas ir cits jautājums, bet tieši tur arī parādās vislabāk mīlestības būtība - kad Dievs mūs mīl tādus, kādi esam, tieši te visspēcīgāk parādās mīlestības patiesā daba - mīlēt tos, kuri mūs nemīl, kaitina, dara ļaunu, jo viegli ir mīlēt tad, kad saņemam to pašu pretī, betīsta mīlestība nebeidzas līdz ar labām dienām, tā iet cauri visam, pat tad, kad tu neko nejūti vai jūti naidu, kāpt pāri sev un turpināt mīlēt par spīti visam.
Vai tu gribētu, lai tevi tā mīl, bez nosacījumiem, bet uzstādījumiem? |
Ingars |
# Iesūtīts: 2010.02.22 10:27:13
liepa
Kapec man butu jamil kads, kas man dara launu un ir samaitats? Tas personigi man butu nedabiski un neiespejami. Ir protams kristiesi, kuri apgalvo, ka mil VISUS cilvekus. Sadus apgalvojumus es nenemu nopietni, jo tad pazud jebkura konkreta jega vardam "milestiba".
Pirmkārt - kristieši nav pilnīgi un tikai mācās mīlēt.
Otrkārt - tieši otrādi, jo vārda "mīlestība" jēga ir mīlēt visus. tas, ka tev ir ierobežoti fiziskie un garīgie resursi, cik tu spēj dot, ir viena lieta, bet iekšēja attieksme un vēlme mīlēt ir pavisam kas cits. Protams, ka mīlestība "agape" ir visgrūtākā mīlestības forma, jo atšķirībā no citām formām, šī nozīmē pilnīgu beznosacījuma nodošanos. Redz, tas, ka tu sašķiro cilvēkus pēc tā, kurš tev dod kādu labumu un kurš ne, tā nav mīlestība, bet vienkāršas simpātijas labākajā gadījumā, sliktākajā - savtīgs un egoistisks aprēķins. Vai tu mīli kādu viņa paša dēļ, ne ārējā izskata, rakstura vai kādu citu kvalitāšu dēļ?
Un tomēr paliek jautājums - Kapec man butu jamil kads, kas man dara launu un ir samaitats? Tas personigi man butu nedabiski un neiespejami. Bingo - tieši par to samaitātību arī ir runa, ka mums ir nedabiski mīlēt bez personīga labuma, es teiktu, ka tas ir pretīgi, bet diemžēl, tādi esam visi. Bet pirms tu jautā - kāpēc man būtu jāmīl ļauns cilvēks - pajautā, kāpēc kādam būtu jāmīl tevi? Par kādiem nopelniem?
Protams, bet Dievs to noteikti nedara, tur jau ir nosacijums - ticet vinam un milet vinu. Tada veida milestiba par ko tu runa ir parasti mates milestiba, ka mamma savu bernu mil.
Nē, jo tādā gadījumā Viņš visu iznīcinātu jau pēc Ādama un Ievas nepaklausības. Bet te labi der atcerēties, ka vecāki mīlestībā savus bērnus pamāca un pārmāca, lai viņi nesagandētu paši savas dzīves. Dievs neprasa, lai Viņu mīl un tic, jo Viņam to vajag, bet gan tāpēc, ka to vajag cilvēkiem. Mēs parasti neaizdomājamies par to, ka ļauns cilvēks nodara ļaunu ne tikai citiem, bet arī pats sev. Nemīlot tos, kas mīl mūs, mēs gan sāpinam viņus, bet mēs sāpinam arī sevi, jo kļūstam cietsirdīgi egoisti, šīs īpašibas sagandē cilvēkam viņa paša dzīvi. Vai tavuprāt bērns, kuru māte ļoti mīl, bet kurš pret māti ir rupjš un nepaklausīgs - vai šis bērns ir laimīgs? |
Dina S. [62.178.11.114] |
# Iesūtīts: 2010.07.09 00:30:20
Katrs ļauns,slikts,riebīks cilvēks sākotnēji bija jauks mīļš mazulis.Kurš izejot cauri savai bērnībai un vēlākiem dzīves gadiem kļuva par to par ko kļuva.Ja jums nāktos izbaudīt viņa pieredzi uz savas ādas,iespējams jūs būtu sliktāks par viņu...Lai gan tas ka viņam ir nācies tam iziet cauri arī nav nejaušība.Tā ir viņa karma.
Es ieteiktu katrā cilvēkā iemīlēt bērnu,kas katrā cilvēkā mīt.Un vēl es iesaku mīlēt visus bērnus...Jo problēma sākotnēji nav bērnos,bet gan pieaugušajos. |
:: Pievienot komentāru
|
