atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Vai mācītājiem ir vara?
Jošs Mulders
Iesūtīts: 2010.01.29 14:23:59
Vai mācītājiem ir vara? Vai Baznīcai ir tas, ko ikdienā saprot ar "vara"? Līdzīgi kā tiesām un mēdijiem?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
AutorsZiņas teksts
masiks [159.148.73.94]
# Iesūtīts: 2010.01.30 22:00:16
Gnidrologs
Vai mācītājiem ir vara? Vai Baznīcai ir tas, ko ikdienā saprot ar "vara"? Līdzīgi kā tiesām un mēdijiem?

taads nu bija tas jautaajums. Par ko tev TUR neiet runa - man nav ne jausmas....
Nerunīgais
# Iesūtīts: 2010.02.01 22:47:06

Izlasīju vienu stāstu par baķušku, pie kura atnākuši četri vīri izlūgties, lai šams kļūst par viņu garīgo tēvu. Šis ne dzirdēt negrib. Tie neatlaidīgi, nē projām neiešot. Nu ko, baķuška šos nokomandē uz tīrumu, šie - labi, darīšot ko vajadzēšot. Uzdevums - raut laukā kāpostgalvas no zemes un stādīt otrādāk apakaļ. Trīs izdomājuši tā vagu apstrādāt pa smuko, paretinājuši, izravējuši, bet otrādāk vis nestādījuši. Tikai viens izdarījis, kā pavēlēts. Baķuška tos trīs patriecis, sak, garīgā vadībā jābūt pilnīgai paklausībai.

Šādai varai ietekme var būt tikai uz brīvprātīgas uzticēšanās pamata. Uz ārpusi mācītāj ietekme var būt tikai tik tālu, cik tam tiek dāvāta uzticība.
incognito
# Labojis incognito: 2010.02.02 09:29:26
Nerunīgais
Nu jā, tās ir tādas skolotāja/mācekļa attiecības, kas starp citu pazīstamas ne tikai kristietībā. Skolotājs uzņemas atbildību par mācekli, māceklis atbild ar bezierunu paklausību. Stāsta ka rezultāti esot labi tikai ja skolotājs ir patiešām kompetents.
Bet tas, ka Saulespuķe uzskata, ka mācītājiem būtu kāda īpaša vara... pat tās rakstuvietas, ko viņa citē, piemēram,

Sasaucis Savus divpadsmit mācekļus, Viņš tiem deva spēku un varu pār visiem ļauniem gariem un dziedināt sērgas. Un Viņš tos izsūtīja sludināt Dieva valstību un dziedināt

runā nevis par mācītājiem, bet apustuļiem.
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2010.02.02 11:38:42
Nerunīgais izteica labu domu: vara ir tik liela, cik cilvēki uzticas šai varai. Ja šīs pašas varas nesēji tīko pēc lielākas varas, tad sākas authority/power capture (tēma ko cilā J.Domburs: state capture )

Un vai ir iespējams runāt par church capture ? (Piemēram, VD praviešu laiks, visduslaiku RKB, cariskā Krievija PB.)
Raimonds
# Iesūtīts: 2010.02.02 13:19:35
masiks [212.93.96.2]
Tur Tev taisnība, bet tam jau ir citi apzīmējumi - tirānijā vai kā to sauc nacisms , fašims . Bet tā vai citādi, tas jau būs šis varas capture.
Saulespuķe
# Labojis Saulespuķe: 2010.02.02 20:02:00
incognito
"...tās rakstuvietas (..) runā nevis par mācītājiem, bet apustuļiem."

Apustuļi savas no Jēzus saņemtās pilnvaras tālāk nodeva mācītājiem caur roku uzlikšanu. Sauc to par Apustulisko Sukcesiju un esam par to arī šeitan gana daudz šķēpus lauzuši.
incognito
# Labojis incognito: 2010.02.02 20:25:58
Saulespuķe
Acīmredzot kaut kur šī roku uzlikšanas līnija ir pārtrūkusi vai vienkārši palikusi vājāka laika gaitā. Jo vairums mācītāju ne dziedina sērgas, ne arī pārvar ļaunos garus.
Un neiet pa ūdens virsu.
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2010.02.02 20:59:19
incognito
Ir Baznīcas, kur roku uzlikšana nekad nav pārtrūkusi.

Kamdēļ šodien vairs nenotiek tas, kas Pirmbaznīcā? Varbūt tamdēļ, ka Kristus dēļ ļaudis gatavi tik maz paciest un uzupurēties. Ja palasa sv.Pāvila pieredzi, ir, par ko padomāt: "Daudz vairāk darbā, daudz vairāk cietumos, bez mēra sitienus ciezdams, bieži nāves briesmās. No jūdiem es esmu dabūjis piecas reizes četrdesmit sitienu bez viena. Trīs reizes dabūju rīkstes, vienreiz mani mētāja akmeņiem, trīs reizes biju ūdens briesmās, visu dienu un nakti biju jūras viļņu varā. Bieži biju ceļojumos, ūdens briesmās upēs, laupītāju briesmās, briesmās savu ļaužu vidū, briesmās pagānu vidū, briesmās pilsētā, briesmās tuksnesī, briesmās uz jūras, briesmās viltus brāļu starpā, darbā un pūlēs, daudzās bezmiega naktīs, izsalkumā un slāpēs, daudzreiz badā, salā un kailumā. Bez tam vēl viss pārējais, ļaužu pieplūdums ik dienas, rūpes par visām draudzēm. " 2.Kor.11
incognito
# Iesūtīts: 2010.02.02 22:14:56
Saulespuķe
Tevis sacītajā ir interesanta atziņa, kas vedina domāt, ka ar roku uzlikšanu un mācības nodošanu vien ir par maz, lai cilvēks būtu īsts mācītājs tādā nozīmē kā apustuļu mantinieks.
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2010.02.03 20:02:36
incognito
Nav ar to par maz, lai būtu īsts Baznīcas mācītājs
Te cita nianse - par nodošanās kvalitāti. Lasot Baznīcas dažādu svēto dzīvju aprakstus, nevar nepamanīt saistību starp nodošanās dziļumu, intensitāti un kalpošanas augļiem.

incognito
# Iesūtīts: 2010.02.03 20:13:50
Saulespuķe
Nu, šajā diskusijā mēs runājam tieši par varas aspektu. Ja cilvēks ir ar roku uzlikšanu ordinēts, viņš drīkst svētdienā uztrausties kancelē, tur runāt svētrunas, kā arī konsekrēt sakramentus - lai ko nu katrs arī uzskatītu par sakramentiem.
Bet tas nenozīmē, ka viņš varēs staigāt pa ūdens virsu, celt miroņus un pārvērst ūdeni vīnā.
Anima
# Iesūtīts: 2010.02.03 22:04:34
Gnidrologs
Uzliek rokas un viss kedā. Esi tāds pats kā apustulis. Vai nav vienkārša un ģeniāla shēma?

Nav brīnums par tiem sūdiem, ko klērs uzdrošinājās visus šos gadsimtus darīt, ja ir svēta pārliecība, ka esi apustuļa leģitīmais vietnieks.
------------------------------------------------------------

Klau, gnidrolog, (laikam atvasināts no vārda gnīda) Tev pašam no sevis nekad slikti nepaliek? Un pēc neirotiskās verbālās caurejas šeit forumā Tu muti izskalo? Tev tiešām par sūdiem un kedām ir vairāk jēgas nekā par jebko kas šeit tiek apspriests. Nu tā. Beidzot pateicu. Un, ja kas, viegli palika.
incognito
# Iesūtīts: 2010.02.03 22:41:51
Anima
Nu tā. Beidzot pateicu. Un, ja kas, viegli palika.

Pasaki vēlreiz. Varbūt paliks pavisam labi?
neielog. [90.130.168.99]
# Iesūtīts: 2010.02.04 08:34:51
Vai krietnam kristietim nav visi krupji jānorij? Pateikt visu ko domā par otru cilvēku, tādā veidā atvieglojoties, ir vairāk ateistiski sekulārās psihologijas metode. Šādā veidā anima tikai nejauši atzīst, ka Kristus mācība tāds neprakrisks un iežņaudzošs fufelis vien ir.
armilo
# Iesūtīts: 2010.02.04 08:40:28
neielog. kristietim ir jāprot pielietot gan bauslība gan evaņģēlijs. Šoreiz gnīda dabūja pa biksēm, bet citreiz dabūs dzirdēt arī ko nepelnīti labu.
enģelīts [95.68.6.228]
# Iesūtīts: 2010.02.04 09:16:20
Duksis_Tas, no kā es neesmu atkarīgs, nespēj mani paverdzināt. Duksis nepīpo, nedzer, ar kucēm neielaižas, nav reliģiozs, pa baznīcām nevazājas un mācītājiem nepiņķējas. ... . Nu, vai tad mācītājiem pār viņu ir kāda vara? Nav. Jo Duksim viņi nav vajadzīgi vairāk par piekto kāju. Ko mācītājs spēj Duksim padarīt? Neko. Pat Duksi aiz auss saraustīt nespēj. Vai tad Duksim no viņa būtu jābaidās? Nav. Vai Duksis no nāves nebaidās? Un, ja nu pēkšņi viss pēc nāves patiešām ir tā, kā mācītājs saka? Nu, Duksis nav sajūsmā par to, kas viņu agrāk vai vēlāk sagaida, bet arī nekādu lielo traģēdiju tur nesaskata. Nu, vai tad tādam banīckungs spēj uzrāpties mugurā un vēl iebraukt roku viņa kabatā? Izskatās, ka ne. ... . Tātad, tam no kā es neesmu atkarīgs, nav varas pār mani.

Izkatās pēc labo darbu saraksta ar ko Duksi paradīzē gan nenonāksi.
Nevienam jau nevajag mācītāja varu pār savu dzīvi, bet gan Dieva varu, b
enģelīts [95.68.6.228]
# Iesūtīts: 2010.02.04 09:16:59
Duksi _Un Dieva vara tā nav vara, bet gan Tēva mīlestība. Viņš Tev iedevis dārgāko, kas cilvēkam pieder dzīvību, bet tu šo mantojumu iztērē pēc savām Dukša domām sakarīgi , bet Dievam tā nemaz neliekas, tikai tad kad, esi piedzīvojis atgriešanos Tēva mājās tu saproti, cik liela ir Tēva Mīlestība, bet šito nesapratīs neviens Duksis,ja pats nepiedzīvos savā dzīvē. Un tikai tad spēs novērtē kā tad ir ar savu dzīvi īstenībā. Ne no darbiem, bet no žēlastības un tā ir Dieva mīlestība pret jebkuru savu bērnu arī Duksi. Ieklausies, pādomā_Dievs mīl arī Duksi.
enģelīts [95.68.6.228]
# Iesūtīts: 2010.02.04 09:22:14
Mācītājam vajadzētu būt tikai ceļa rādītājam, nevis kungam. Un ja tu redzi, ka mācītājs pakāpjas uz iedomu kunga pjedastāla, mīlestībā arī vari parunāt ar viņu. Vajag tikai runāt, bet pirms tam arī lūgt par saviem mācītājiem.
enģelīts [95.68.6.228]
# Iesūtīts: 2010.02.04 09:26:52
Un kādreiz mēs paši viņus arī uz tiem mūsu izdomātājiem pjedestāliem uzceļam...protams katrs gadījums ir atšķirīgs, bet vērts padomāt kādi mēs paši esam..?! Jo norādīt uz citiem jau ir vienkārši, bet kādreiz daži to dara , lai paši pie sevis nestrādātu`, jo vieglāk taču ir teikt _nu tie citi... Es šito konkrēti ne par Duksi, bet Duksis aktuālu jautājumu pacēla. Tā kā mums visiem jādomā, kādi mēs katrs esam Dieva priekšā
armilo
# Iesūtīts: 2010.02.04 09:30:17
masiks, "Ja Dievs nespēj nosargāt savu mīļoto miesas - vai viņš spēs nosargāt to dvēseles?"
Masiks ir nonācis līdz atziņai, ka cilvēkam ir nemirstīga dvēsele?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 8 , pavisam kopa bijuši: 36365