Jošs Mulders 
|
Iesūtīts:
2010.01.29 14:23:59
Vai mācītājiem ir vara? Vai Baznīcai ir tas, ko ikdienā saprot ar "vara"? Līdzīgi kā tiesām un mēdijiem? |
|
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.01.29 15:54:35
Ctulhu, neticīgos apstrādā Mulderi... bet kad viņi atnāk tur, kur Mulders viņus ved - pie mācītājiem - tad strādā viņi 
Mums sjo ulaženo... piramīda poņemaješ |
Nerunīgais  |
# Iesūtīts: 2010.01.29 16:16:06
Mulder,
vara baznicaa ir kalposana. Jo vairak kads grib/spej nest varu, jo vairak tas kalpo. Ietekme baznicaa nak no lidzibas Kristum. Jo lidzigaks kads Kristum, jo varenaks un ietekmigaks Baznicaa un arpus taas
|
skolniekss |
# Iesūtīts: 2010.01.29 20:10:45
Jošs Mulders Un esmu jau teicis... manii gan nevajag kaa klausiities, man nav taads mandaats dots runaat visas Bazniicas vaardaa oficaali...
Nu Tu gan uzkāpi kalnā  |
Saulespuķe  |
# Labojis Saulespuķe: 2010.01.29 20:13:31
Neapšaubāmi, ka mācītājiem ir dota milzīga vara. Tā garīga vara, ko Kristus viņiem ir devis, un kas ir būtiski atšķirīga no visām laicīgajām varām. (Un vai to maz var precīzi nodefinēt ar vārdiem laicīgā terminoloģijā?)
Lai cik labas man arī būtu attiecības ar savu mācītāju, nekad neaizmirstu, ka mēs neesam līdzvērtīgi, ka viņš kalpo un strādā "kā tāds, kam vara" (Mt.7:29). kam vara no augšienes. Un man kā ierindas lajam ir ļoti svarīgi, ka tas ir tieši tā - ka es zinu savu vietu un ka tas nav formāli. Esmu par to domājusi - protams, tas ir ļoti subjektīvi, ko sacīšu - reizēm pie kādiem ganiem neizjūtu (un katra izjušana/neizjušana atkal ir ļoti, ļoti subjektīva lieta), ka viņi apzinās sev piešķirto milzīgo varu un autoritāti, ka kalpo tā piezemēti, mazliet it kā bikli, no malas nevar manīt, ka kalpo vienlaicīgi Kristus mīlestībā un - arī Kristus spēkā. |
incognito  |
# Labojis incognito: 2010.01.30 08:39:19
Saulespuķe
Cik es sapratu no diskusijas par SO, mācītājam nav nekādas īpašas, no augšas dotas varas, kas tos atšķirtu no laju kristiešiem.
Tas, par ko runā Mulders, ir drīzāk pūļa līdera vara. Tā balstās uz to, ka mācītājs, runājot par kādu jautājumu, nesaka vis "man liekas, ka...", bet "Dievs saka, ka..." , respektīvi, saviem uzskatiem viņš piešķir dievišķu autoritāti.
Bet cilvēkus jau ar to vairs nepārsteigsi un, kad kāds Benedikts sāk stāstīt, ka Dievs nevēlas, lai cilvēki lieto pretapaugļošanās līdzekļus, mēs to pieklājīgi noklausāmies un mājupejot nopērkam paciņu prezervatīvu.
|
Saulespuķe |
# Iesūtīts: 2010.01.30 10:59:44
incognito
Var jau būt, ka kādi uzskata, ka mācītājiem NAV īpašas varas, bet Svētie Raksti saka, ka IR : "Tad Jēzus vēlreiz viņiem saka: "Miers ar jums! Kā Tēvs Mani sūtījis, tā Es jūs sūtu." Un, to sacījis, Viņš dvesa un sacīja viņiem: "Ņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks." Jņ.20:21-23 ; arī " Sasaucis Savus divpadsmit mācekļus, Viņš tiem deva spēku un varu pār visiem ļauniem gariem un dziedināt sērgas. Un Viņš tos izsūtīja sludināt Dieva valstību un dziedināt, " Lk.9:1-2 u.c.
Domāju, ka arī Mulders neuzskata, ka mācītējiem ir "drīzāk pūļa līdera vara", ne kas vairāk, bet vaicā gan to konkrēti viņam. Es personīgi esmu absolūti pārliecināta, ka legālas Kristīgās Baznīcas oficiali ieceltiem mācītājiem ir - nezinu, kā labāk to nosaukt - mistiskā, garīgā, no augšienes dotā vara, ko nevar iemantot ne ar kādiem pasaulīgiem līdzekļiem. Izlasot kaut vai augstāk minētos citātus, grūti to neredzēt. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2010.01.30 11:26:51
Bet vai Maaciitaajiem ir potenciaalaa politiskaa u.c. taada veida vara... Vai maaciitaaji ir tie, kuri vareetu konsolideet cilveekus pret/par kaadu ideju, kas ir aarpus Bazniicas kompetences...
Diez vai tas būtu īpaši jēdzīgi. Tad tie vairs nebūtu īsti mācītāji, bet kaut kādi manipulētāji, kam vienaldzīgs Kristus aicinājums.
Jautājums protams, ko saproti ar `ārpuss Baznīcas kompetenceces", jo šobrīd vienīgie piemēri nāk prātā - fanojiet par kombuļiem, pērciet tikai preiļu sieru utt.
Kas attiecas uz valstī un sabiedrībā notiekošo, tur jau nu gan Baznīcas kompetencei pienāktos sniegt analīzi Dieva Vārda gaismā un piedāvāt kādas labas vīzijas. |
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2010.01.30 11:33:57
Jošs Mulders
Lielā mērā šo jautājumu var pavērst arī tādā virzienā, cik mēs savā draudzē sajūtamies piederoši, savā vietā, kas mūs iekšēji motivē. Jo diezin vai, arī labākais mācītājs var nodzīvot to dzīvi, ko Dievs ir aicinājis mums katram ticībā dzīvot. Un vai arī savējais mācītājs var uzņemties visu atbildību par katru dvēseli? Vai no mācītājiem var prasīt šo atbildību? Ja, jā tad cik lielu? |
Saulespuķe |
# Iesūtīts: 2010.01.30 11:50:29
Raimonds
"Un vai arī savējais mācītājs var uzņemties visu atbildību par katru dvēseli? Vai no mācītājiem var prasīt šo atbildību? Ja, jā tad cik lielu?" - Nē, nevar uzņemties visu atbildību, jo laji to šadā veidā arī nedeliģē. Mūku dzīvē gan viens no trīs solījumie ir paklausība - bezierunu paklausība igumenam vai (vai arī "vai un" - nezinu tik smalki) garīgajam tēvam. Un te ļoti, ļoti lielā mērā atbildību par mūka dvēseles dzīvi uzņemas tas, kuram tā ir nodevusies. Protams, ja garīgais tēvs ir aizrādījis uz kļūdām garīgā dzīvē, bet ganāmais spītīgi neklausa, tad gan tā ir jau paša lieta un atbildība. |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2010.01.30 16:28:37
Vienam cilvēkam ir vara pār otru cilvēku par tik, par cik otrais ir no viņa atkarīgs. Lai atsaucas tie, kas uzskata, ka viņi kaut kādā veidā un kaut kāda mērā ir atkarīgi no konkrēta garīdznieka vai garīdzniecības vispār. Tad arī būs redzams, kāda reāla vara ir mācītājiem. |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2010.01.30 18:24:29
Saulespuķe
Tas ir pārdomu vērts, ko Tu raksti, jo būtībā garīgā autoritāte nav ar neierobežotu varu, pār dzīvēm un likteņiem. Piemēram, vai var prasīt bezierunu paklausību no draudzes locekļa, ja mācītājs nevar nest 100 % atbildību? RKB un PB nonasticisma kustībā ir nedaudz citas tradīcijas. Tāpēc ir teologi, kas runā par bērnišķibu/ infantīlismu (atbildības noņemšanu no sevis), ka cilvēki negrib par seviem lēmumiem atbildēt, tad jau labāk par manu mūžīgo dzīvi atbild kāds cits. Bet vai luteriskajā Baznīcā garīgo tēvu (krustēvu) institūts var tā vispārēji attīstīties (atsevišķos gadījumos noteikti jā un tas ir svētīgi)? Ko Tu par to domā? |
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2010.01.30 18:47:36
*Duksis
nav taisnība. No Evas Peroni maz kurš bija atkarīgs... taču vara viņai bija pār veselu valsti...vara var dažreiz izpausties kā fenomenālas pāliecināšanas un harizmas spējas. Un naivi būtu domāt, ka mācītājiem vara ir neaizsniedzama. Viņu amata specifika jau pati par sevi dod regulāru auditoriju, kuru var pārliecināt darīt gandrīz jebko... ja vien ir tāds talants un gribēšana... |
Saulespuķe |
# Iesūtīts: 2010.01.30 18:53:56
"Bet vai luteriskajā Baznīcā garīgo tēvu (krustēvu) institūts var tā vispārēji attīstīties (atsevišķos gadījumos noteikti jā un tas ir svētīgi)? Ko Tu par to domā?"
Raimond, varu runāt vien no savas necilās pieredzes. Jebkurš mācītājs var būt biktstēvs, bet ne jebkurš mācītājs var būt labs garīgais vadītājs.
Starp simtiem un tūkstošiem kādas konkrētas profesijas pārstāvjiem vien nedaudzi ir tiešām izcili, vairums godīgi un labi dara savu darbu, bet ir arī tādi - nekādi... Mums šobrīd joprojām trūkst mācītāju ikdienišķai kalpošanai un arī šis, kaut garīgais amats, tomēr nez vai ir izņēmums attiecībā uz iepriekš sacīto.
Personīgi es nevaru savu garīgo dzīvi iedomāties bez garīgās vadības! Manā dzīvē tas atnesis ļoti daudz svētību, tai pat laikā prasot arī daudz ko sevī mainīt, jo - kam gan vajadzīga garīgā vadība, ja tai neklausa?
Vai tā var kļūt par vispārēju praksi LELB? Nedomāju vis. Pirmkārt, nav tik daudz cilvēku, kas to atzītu par noderīgu un nepieciešamu, nav daudz tādu, kas gatavi pakļauties, kaut arī, kā sacīju iepriekš, absolūta paklausība ir vien mūka, ne laja ikdienas dzīves iezīme, taču grūti jau paklausīt arī dažās lietās. Otrkārt, nedomāju, ka mums ir ļoti daudz tādu mācītāju, kas varētu būt piemēroti šai kalpošanai - ne visi ir uz to aicināti, ne visi to tā gribētu, ne visiem ir iespējas daudzo darbu un pārslodzes, kā arī citu iemeslu dēļ. |
luterāne bitch  |
# Iesūtīts: 2010.01.30 18:54:29
masiks [159.148.73.94]
nu redz, tāpēc jau šajā amatā ir jābūt cilvēkiem, kas gosprātīgi veic savu darbu. cik reizes vēstures gaitā cilvēki nav vārījuši s**us, slēpdamies aiz Dieva vārda, bet patiesībā nebūdami tam ne tuvu... |
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2010.01.30 19:04:15
luterāne bitch
tāpēc jau šajā amatā ir jābūt cilvēkiem, kas gosprātīgi veic savu darbu.
Tādiem jābūt visos amatos... taču... kur tādus ņemsi, un kā izvērtēsi? Atbildi uz šo jautājumu nav atraduši nedz baznīca, nedz faktorijas, nedz valdības, nedz valstis... |
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2010.01.30 19:23:04
Gnidrologs
kritiski un daudzpusīgi domāt spējīgs cilvēks neņems to par pilnu, ja jams muldēs kaut kādu dremučo sviestu.
Nu un cik liels ir šādu cilvēku % dajebkurā sabiedrībā?
Mēģināšu atbildēt ar ekonomikas palīdzību - cik daudz ir biznesmeņu un cik daudz ir strādnieku, kas strādā viņu labā, īpaši sevi neapgrūtinot ar biznesa plānošanu un izpildot tiem uzliktos darbus? |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2010.01.30 19:43:16
> cik daudz ir biznesmeņu un cik daudz ir strādnieku,
> kas strādā viņu labā,...
Nesaprotamu iemeslu dēļ bez kritiski un daudzpusīgi domājošiem biznesmeņiem (tiem, kas privātī piesavinās kolektīvi radīto peļņu) ekonomiskā sistēma var tīri labi iztikt. Vot, bez intensīvas smdzeņu darbības neapgrūtinātiem strādniekiem - nekādi. Neapzinīgās govis pašas sevi neizslauc, aitas sev vilnu nenocērpj, labība pati no tīruma mājās nenāk u.t.t. |
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2010.01.30 19:48:24
*Duksis
Tam gan es piekrītu... un to pašu laikam varam teikt arī par baznīcu draudzēm, da mācītājiem... nesaprotami, bet fakts... |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2010.01.30 20:00:54
masiks [159.148.73.94]
Tas, no kā es neesmu atkarīgs, nespēj mani paverdzināt. Duksis nepīpo, nedzer, ar kucēm neielaižas, nav reliģiozs, pa baznīcām nevazājas un mācītājiem nepiņķējas. ... . Nu, vai tad mācītājiem pār viņu ir kāda vara? Nav. Jo Duksim viņi nav vajadzīgi vairāk par piekto kāju. Ko mācītājs spēj Duksim padarīt? Neko. Pat Duksi aiz auss saraustīt nespēj. Vai tad Duksim no viņa būtu jābaidās? Nav. Vai Duksis no nāves nebaidās? Un, ja nu pēkšņi viss pēc nāves patiešām ir tā, kā mācītājs saka? Nu, Duksis nav sajūsmā par to, kas viņu agrāk vai vēlāk sagaida, bet arī nekādu lielo traģēdiju tur nesaskata. Nu, vai tad tādam banīckungs spēj uzrāpties mugurā un vēl iebraukt roku viņa kabatā? Izskatās, ka ne. ... . Tātad, tam no kā es neesmu atkarīgs, nav varas pār mani.
P.S. Gribētu palūgt `masiku` turpmāk nedaudz uzmanīgāk izlasīt tekstus pirms ķeršanās pie cita kritizēšanas. |
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2010.01.30 20:17:40
*Duksis
kaut kad viduslaikos... daža laba baznīcas institūcija eleganti grillēja no šīs institūcijas pilnīgi neatkarīgos ķecerus...
es mēģinu atkārtot vēl reiz to, ko jau teicu - vara un atkarība nav vienmēr tikai vergu/saimnieku attiecības...
Vācu jūdiem Šiklgūbers bija pie pakaļas (tb- viņi bija ūberneatkarīgi)... līdz brīdim kad bija jāsatopas ar savu Jūdu ķēniņu, pēc vizītes gāzenvāgenos... |
:: Pievienot komentāru
|
