|
mārrutku vilks  |
# Iesūtīts: 2009.10.31 10:24:29
Reformācijas dienā būtu vērts par to parunāt  |
skolniekss |
# Iesūtīts: 2009.10.31 11:31:29
Šo dienu vēlētos, lai tā būtu ne tikai kā svētki ar paēšanu. Bet izbaudīt katru kumosu, skaņu kas skar manas iekšas. Un vēlreiz saprast, ka man ir šī iespēja ēst un baudīt... |
MVeide  |
# Iesūtīts: 2009.10.31 14:25:13
es labāk neizteikšo,bet pietiekami liela daļa tāpat zin |
lēnprātīgais  |
# Iesūtīts: 2009.10.31 16:14:50
Es to uztveru divējādi: vispirms ar pateicību un prieku, ka Evaņģēlija vēsts atkal skan skaidri un brīvi; no otras puses lūdzu un ceru, ka Reformācijas gaitā sašķeltā Baznīca atkal kļūs vienota. |
tā, kas daudz nerunā  |
# Labojis tā, kas daudz nerunā: 2009.10.31 18:13:34
varu piekrist lēnprātīgais teiktajam. kā jau lielākoties > nozīmīgas idejas nekad nav viennozīmīgas realizācijas seku ziņā > tā man šķietās
...un 16. gs. ir visnotaļ iezīmīgs kristietības attīstībā un vēsturē > ne jau tikai ar M.Lutera un viņa domubiedru idejām un darbību, bet arī ar I. Lojolas, ja tā varētu teikt, inside atjaunotnes tēzēm un praksi
reformācijas dienu, kā arī citus, izteikti konfesionālus svētkus nesvinu. |
Balss de Vīra  |
# Iesūtīts: 2009.10.31 18:22:28
Labprāt būtu svinējusi divās dažādās vietās, bet prozaisku apstākļu dēl biju aizņemta...
Diena pati par sevi kā diena, lai gan neparasti jauka un saulaina, bet reformācija, manuprāt, bija tas aizsprosta pārrāvums, kas lika noplūst sārņiem, lai straume atkal tecētu samērā tīra un skaidra. Žēl, protams, ka tā sadalījās vairākās straumēs un pat aizvien smalkākās tērcītēs.
Tomēr šādas sadalītas lielo upju deltas mēdz būt ļoti auglīgs reģions... |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2009.10.31 22:35:12
Balss de Vīra
Tomēr šādas sadalītas lielo upju deltas mēdz būt ļoti auglīgs reģions...
Jā, kā tur bija ar to mazumiņu rauga, ko iejauca miltu maisos? Dzīvība vienmēr būs dārgāka par visām kontrolēm kopā ņemtām. Šķiet Luters pats to kaut kur saka, ka Reformācija nav viņa nopelns, jo viņš tikai ar draugiem alu dzēris, kamēr Dieva Vārds savu darbu darījis. Varbūt tās smalkās tērcītes pieradinās atbrīvoties no sektantiskas unifikācijas gara? |
Тrilobīte Banderasa  |
# Iesūtīts: 2009.10.31 22:58:26
šķelšanos |
Kristofers  |
# Iesūtīts: 2009.10.31 23:06:14
Тrilobīte Banderasa šķelšanos
Pāvests Baznīcas vienību pamanījās sašķelt pāris gadsimtus iepriekš, ekskomunicējot Konstantinopoles patriarhu, bet pēc tam - visu Austrumu Baznīcu. |
Тrilobīte Banderasa |
# Iesūtīts: 2009.10.31 23:10:43
Kristofers - a tevi šodien neviens nav ekskomunicējis? |
Balss de Vīra |
# Iesūtīts: 2009.10.31 23:52:19
Aivars
Un kur tad paliek Jēzus lūgšana - lai visi ir kā viens...? |
reformētā Sv. dassy  |
# Iesūtīts: 2009.11.01 02:13:08
ja man būtu luteriska ģimene, tad būtu svētku pusdienas vai vakariņas... un pārrunas (vai kas līdzīgs) par reformāciju un vienkārši kopā būšana kā jau svētkos... varbūt kāds korālis...
bet šodien domāju, kā pareizi svinēt reformāciju? pirmais - pateicība Dievam... otrs domāju, kā tas toreiz bija? vakarā pieminējām sarunās reformāciju... |
reformētā Sv. dassy |
# Iesūtīts: 2009.11.01 02:18:54
neesmu par šķelšanos un neesmu par visu konfesiju apvienošanos!
Kad mācījos otro gadu GS, tad mans uzskats par ekumēnisku ir šāds: Vienīgi Dievs zina, kuri pieder Viņa Baznīcai...
un tie jau tagad ir vienoti, bet nekādā gadījumā cilvēku spriedelēšana nepievieno un neatvieno no Baznīcas ticīgo... redzamo baznīcu nevajag apvienot un tas arī nav iespējams! |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.11.01 09:18:27
Balss de Vīra
Un kur tad paliek Jēzus lūgšana - lai visi ir kā viens...?
Šīs lūgšanas atbildi var redzēt dzīvē, kad sveši cilvēki no dažādām paaudzēm un situācijām draudzēs spēj uzticēt viens otram savu kreņķi un viens par otru pārdzīvot, vai tad ne? |
incognito  |
# Iesūtīts: 2009.11.01 12:09:22
Man liekas, reformācija un tai sekojošā baznīcas šķelšanās aizsāka to procesu, kas noveda pie mūslaiku sekulārās demokrātijas ar viedokļu plurālismu. Tāpēc es reformāciju, protams, apsveicu. |
garāmgājējs [85.115.100.234] |
# Iesūtīts: 2009.11.01 12:37:25
Kristofera pieminētais bēdīgais notikums 1054 bija Baznīcas šķelšanās.
Pēc šķellšanā tās abas bija un, kaut sastrīdējušās, bet paliek Kristus Baznīcas.
Pilnīgi kas cits ir" reformācija ". Tā izrāva no Kristus Mistiskās Miesas dzīvus locekļus un aizveda pilnīgi prom no Kristus dibinātās Baznīcas. Kur nu kuram ķeizariņam gribējās un turpina to darīt nu jau ar sīkās drumstalās sašķaidītajiem pārpalikumiem.
|
indriķis  |
# Labojis indriķis: 2009.11.01 12:43:26
Man tie ir ceturtie lielākie Baznīcas svētki - aiz Lieldienām, Ziemassvētkiem un Vasarsvētkiem.
Kā kristietim man Reformācija nozīmē to svētību, kad atveru Bībeli,
paņemu luteriskās ticības apliecības, seno baznīctēvu atziņas, lasu
un redzu, ka Baznīca kopumā, (neskatoties uz tās cilvēciskajām nepilnībām) un es atsevišķi ( šo cilvēcisko nepilnību nesējs ) varu sekot tās vēstij
un mācībai ar tīru sirdsapziņu un man nav jāskatās atpakaļ, ka kāds
īpatnis ar ambīciju grib uzurpēt īpašas tiesības norādīt , kam un kā
man būtu jātic.
Kā pilsonim, neapšaubāmi, Reformācija savās konsekvencēs ir sabiedrību atbrīvojoša un ļauj arī ne-ticīgajam ar mierīgu (?) vai nemierīgu sirdi doties turp, kur viņa ne-ticība ved...un neviens par viņa ne-ticību negrib to raut uz sārta...
|
Mekletajs  |
# Iesūtīts: 2009.11.01 13:46:36
Man arī tie ir lieli svētki!
Priecājos, ka varu lasīt Bībeli savā dzimtajā valodā! Pārdomāju, ko man sevī vajadzētu reformēt, lai vairāk tuvotos lielajai Patiesībai- lai pieaugtu ticībā! Un lūdzu par Baznīcu, kurai, manuprāt, atkal ir vajadzīga reformācija- ga šeit Latvija, gan īpaši Zviedrijā, ASV un citās valstīs, kur ir piemirsusies viena no galvenajām pamatpatiesībām- TIKAI RAKSTI!
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.11.01 16:56:29
garāmgājējs [85.115.100.234]
r" reformācija ". Tā izrāva no Kristus Mistiskās Miesas dzīvus locekļus un aizveda pilnīgi prom no Kristus dibinātās Baznīcas. Kur nu kuram ķeizariņam gribējās un turpina to darīt nu jau ar sīkās drumstalās sašķaidītajiem pārpalikumiem.
Apsveicu ar precīzu pseidonīma izvēli! Paziņojumi ir pilnīgi `garām`.
Nez kādēļ gribās uzdungot ImKas meldiņu, kurā bija vārdi "vecā bā-be-le tu esi kri-tu-si, vecā bāabele tuu eesi kritusi
Bija reiz tāds frukts Nīče, kam štruntīgas attiecības ar tēvu radīja riebumu pret kristietību. Divi cilvēki viņam šķita vainojami pie tā, ka Eiropa ir tās skarta - Pāvils (apustulis) kas evaņgēliju pagāniem sludinājis un Mārtiņš (tas kas Luters), kas nav ļāvis to aizmirst. |
Ex cathedra [94.246.126.30] |
# Iesūtīts: 2009.11.01 17:21:52
Reformacijas sekas:
Zviedrija, Norvegija, Somija, ASV - atklata viendzimuma laulibu atzišana.
Igaunija - neticigaka valsts pasaule.
Luterisms...laikam nav ko vel piebilst. |
