danar 
|
Iesūtīts:
2009.10.05 12:04:12
Ir teikts,ka pie Vakarēdiena nepielaiž tos,kuri dzīvo atklātā grēkā un to nenožēlo.
Kas tie ir par grēkiem,kuru dēļ cilvēku nepielaiž pie Vakarēdiena? |
|
nekonezinis [80.232.251.58] |
# Iesūtīts: 2009.10.09 13:25:28
-Jona- Ja gribi, tad jā. Nelaišana pie Vakarēdiena nav saistīta ar grēcīguma pakāpi. Ir jautājums par grēku nožēlu un par citu cilvēku apgrēcināšanu, kā arī disciplinēšanu. Domāju, ka pirms katra no konkrētajiem gadījumiem mācītājs izved personiskas sarunas ar cilvēku.
Piemērs. Sieva pārkāpj laulību ar citu vīru. cita vīra sieva atnāk pie mācītāja un saka, ka jūsu draudzes locekle pārkāpj laulību ar manu vīru. Es esju runāt ar draudzes locekli, bet viņa pavisām varēm neatzīst ka tas būtu grēks, ko viņa dara. Es viņu eskomunicēju. Kas nepareizi. Kā var saņemt piedošanu, ja neatzīst grēku? |
-Jona-  |
# Labojis -Jona-: 2009.10.09 13:31:46
nekonezinis [80.232.251.58]
Bez patiesas grēknožēlas nav arī piedošanas, tas vairāk kā skaidrs. tagad varbūt es varētu sagaidīt atbildi arī uz šo?
Baznīcā tātad ienākusi visā pagastā zināmā magdalēna (vēl iepriekšējā vakarā viņai bijusi saruna ar mācītājum, kas beigusies ar neko), bet nu viņa ir baznīcā un mācītājam jāizšķiras...
Kādā veidā (un pa kuru laiku) tu tagad noteiksi, vai
- nožēlots nav vēl vakarnakt pēc sarunas;
- vai nožēlots nav šodien, nupat, ejot šos soļus līdz baznīcai un altārim;
- vai varbūt nāk iekšā tāda pati kā vienmēr, bet top (vai - taps!) izšķirīgi no Kunga uzrunāta dk gaitā/minūti pirms dievgalda? |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2009.10.09 13:34:33
Varbūt man kāda ziņa garām paslīdējusi, bet tādas informācijas man nav. Es zinu, ka atcelti no kalpošanas LELBā
Lab... te jaajautaa zinoshajiem, vai shie ir exkomuniceeti, jeb prosto no amata izmesti? Tb vai vinji ir LELB loceklji? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.10.09 13:35:14
Aivars, vot vot... bik tuvaak nevari uz pirxtiem uzmest, kas tas ir par substanceem un akcidenceem? |
Balss  |
# Iesūtīts: 2009.10.09 13:38:37
Aivars
Esmu dzirdējusi skaidrojumu, ka luteriskajā baznīcā uzskata, ka notiek consubstanciācija.
Tad kas? |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2009.10.09 13:40:13
Aivars, Balss... man tāpēc patīk PB attiexme, viņi tic, ka maize IR un vīns IR miesa un asinis, bet viņi tur arī apstājas un nedz uzdod, nedz mēģina atbildēt uz jautājumu KĀ tas ir! Vismaz shaadu atbildi nepadara par dogmu! |
nekonezinis [80.232.251.58] |
# Iesūtīts: 2009.10.09 13:40:44
-Jona- gan Dievs arī dotu gudrību izšķirt un zināt kā rīkoties. varbūt iepriekšējā vakarā tad arī vajag pateikt ka pirms grib nākt pie Svētā vakarēdiena, lai iepriekš atnāk un parunā ar mācītāju. Ka līdz tam, kamēr nav lietas izrunātas mācītājs viņai Vakarēdienu nepasniedz. ja viņai būs svarīgi saņemt vakarēdienu tieši šodien, varēs to izdarīt pēc dievkalpojuma ( varbūt), kad atnāks pie mācītāja un atzīs savu vainu.. es nevaru šobrīd iedot gatavu atbildi. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2009.10.09 13:46:16
Nu vienkārši runājot Aristotelis (tur protams ir sava ietekme no Plātonam raksturīgās domāšanas par perfekto ideju pasauli) runāja par substanci un akcidenci apmēram tā, ka galdam, pie kura tu sēdi, ir kāda `galdības substance`, kas raksturīga visiem pasaules galdiem, bet tas, vai galds ir koka vai plastikāta, vai tam ir viena, trīs, vai četras kājas, vai tas ir zaļš vai sarkans, vai tas ir augsts vai zems, apaļš vai trīstūrains, tās visas ir akcidences, kas var variēt, bet nemaina to, ka tas ir galds, (t.i. neatceļ `galdības` substanci)
Tad nu Toms šajā sakarā mēģināja apcerēt, ka SV. Vakarēdienā (tiesa tur bija tas moments - pēc konsekrācijas vārdiem), substance, jeb būtiskais ir Kristus miesa un asinis, bet tas, ka garša, smarža, izskats saglabājas no maizes un vīna, ir tikai akcidences, kas būtību neietekmē. (Kā ilustrācija, tas ir ok. Luters arī norāda, ka norādot uz vīna mucu, mēs sakām, tas ir vīns, un norādot uz zuteni - tur ir nauda). Problēma sākās, kad tika izvērsta mācība, ka maizes un vīna substance ir nez kur pazudusi, lai gan Raksti runā gan par miesu gan maizi utt, gan arī tas, ka bišķi jau aiz matiem pievilktā aristoteliskā pieeja tika pasludināta par nemaldīgu dogmu. (teiksim, ja to, ko tu kādā brīdī ar ctulhu sarunā, kaut ko ilustrējot, pasludinātu par ticības dogmu, būtu aplam, pat ja ilustrācija savā kontekstā nav slikta) Tad nu pret to robusto transubstanciācijas variantu tika minētas jau minētās līdzības, gan tas, kā Kristus pie mācekļiem nāk caur durvīm, tās neiznīcinot, (arī to substancē), vai ka šajā pasaulē nākot Viņš ir Marijas klēpī, bet Marijas substance tāpēc nav zudusi utt.
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.10.09 13:47:36
Balss
Arī par konsubstanciāciju ir dažādi spriests, jo ir dažādi tās traktējuma veidi, tādēļ savulaik daži stingri apstrīdēja, ka luterāņiem raksturīga `konsubstanciācija` un centās runāt par `ilokālo reālprezenci`. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.10.09 13:50:05
Mulders
Par PB runājot, viņiem jau arī netrūkst savu neparastu lietu pie Sv. Vakarēdiena iestādīšanas, cik dzirdēts, bet nu ja ir, kā tu saki, tad savā ziņā klasiskais luterisms jau arī paliek pie tā, ka svarīgi ir tas, ko pats Kristus ir teicis, nevis ko mēs spējam saprast vai piedomājam klāt
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.10.09 13:50:31
Aivars, tad kā ir Luteriskajā mācībā... Pēc Vakarēdiena, ja izrādītos, ka pāri paliek maizītes un vīns... un tad to aiznes kaut kur, kur netiek svinēts Dievkalpojums, tad arī Tur Kristus ir klātesošs miesā? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.10.09 13:59:24
Mulders
Vispār jau šai sakarā esmu lasījis par Romas sholastiem, kas caur šo ideju par transubstanciāciju, jeb maizes un vīna `pārvēršanu` Kristus miesā un asinīs (redzi, tur uz šīs teorijas pamata var attīstīt tālāk to teoloģiju, ka priesteris misē `upurē` kaut ko papildus Golgatai), aizdomājas līdz tam, kas notiek, ja virs altāra novietotajam konsekrētajam Dievgaldam (nu katoļu prakse šai ziņā domāju Tev nav sveša) klāt piekļūst peles. Un tad aizdomājas līdz tam, ka tajā brīdī gan, pirms vēl peles zobi skāruši sakramentu, eņģeļi nolaižas un Kristus miesu uznes debesīs, tā pelēm tiekot vienīgi pie akcidencēm.
Protams, savāda teorija. Vienkāršāk ir turēties pie Jēzus vārdiem, ka sakraments iedibināts, lai mēs to ēstu un dzertu, un līdz ar to mēs Viņu saņemam tieši tādā veidā, un pēc vakarēdiena, vai arī zemē nokritušā drupačā Kristus nav `ieslodzīts` elementos. Taču aiz cieņas pret Sv.Vakarēdienu, pat ja nav norādes, ka Kristus nevarētu pats atraisīties no Sakramentā lietotajiem elementiem, tie tiek konsumēti visi, kas vien tika atlikti Sakramentam. |
-Jona- |
# Iesūtīts: 2009.10.09 14:05:03
nekonezinis [80.232.251.58]
... lai iepriekš atnāk un parunā ar mācītāju... kamēr nav lietas izrunātas ... kad atnāks pie mācītāja un atzīs savu vainu...
bet tas jau arī nav risinājums, nu atnāks, nosolīsies (kā jau daudzreiz nosolījusies), bet macītājam jušana tāda, ka melo atkal... tad ko? Ko pasākt ar vājas gribas cilvēciņiem, kur vipsār neko nav iespejams droši prognozēt, alkoholiķi piem.?
Tieši tāpēc jau tas būtu atstājams Kunga kompetencē un uz paša atbildību. Ir runāts, lūgts un brīdināts, klajas zaimošanas nav, tikai vecais cilvēks kā nemirst tā nemirst - nu ko tur var izdarīt?
|
-Jona- |
# Labojis -Jona-: 2009.10.09 14:11:00
Aivars
... pirms vēl peles zobi skāruši sakramentu, eņģeļi nolaižas un Kristus miesu uznes debesīs...
nu diez vai, Miesa jau sakramentā ir garīga un pelēm nekas tur netiek tik un tā, zvēriņi būdami, viņas tā īsti pat neapgāna neko (jo nav tāda nodoma) 
Ir gan bijuši gadījumi, kad hostija dk laikā pārvērtusies reālā miesā, bet tikai jau tāpēc, lai pierādītu Kristus reālu Klātbūtni. Nu ir cilvēki, kas savādāk nesaprastu, vajag taču likt tās rokas naglu brūcēs.
Pretējā gadījumā jau dievmaizītes vispār būtu steriem štopējamas - jo vairāk jo labāk, jo mēs svētāki un krutāki. konveijera vienā galā viens tik konsekrē, otrā atkal draudze pilnām mutēm patērē.  |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.10.09 14:11:31
Aivars, pilnīgi tev piekrītu... |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.10.09 14:12:02
Vispār jau, ja runājam par to grēksūdzi un absolūciju, vērā ņemams ir fakts, ka Jeruzālemes draudzes galva Jēkabs raksta (Jēkaba 5:16 ) Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti. Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā.
Viņš draudzes gans būdams nesaka, ka visiem nu ir jānāk pie viņa grēki sūdzēt, un ka viņam vienīgajam ir tiesības pasludināt piedošanu. |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2009.10.09 14:13:50
nu diez vai, Miesa jau sakramentā ir garīga un pelēm nekas tur netiek tik un tā, zvēriņi būdami, viņas tā īsti pat neapgāna neko (jo nav tāda nodoma)
Atbraucām! Luteriskajā baznīcā māca, ka Kristus Miesa maizē un vīnā ir tieši tā pati krustā sistā un augšāmceltā miesa, nevis "garīga"... "Garīgs" noteikti nav "nefizisks", jeb tu netici, ka Kristus arī šodien ir tajā pašā cilvēcīgajā miesā ar caurdurtajām rokām un sāniem?
Tad izrādās, tu nemaz netici Kristus patiesai klātbūtnei miesā iekš Vakarēdiena... kaut kāds Kalvinists vai Baptists esi
Un bez nodoma nemaz nevar apgānīt izrādās? Hehe Bet kā tad Dievs teica Mozum - noaun kājas, jo zeme kur tu stāvi ir Svēta! Vai tad Mozum bij kāds nodoms to apgānīt? Un tomēr DIevs viņu brīdina!
Tieši tas ko ir teikuši vīri gudrie... kaut kādas herēze agri vai vēlu noved pie Inkarnācijas nolieguma... -Jona- atgriezies, jo tu esi ceļā uz šo lielāko grēku! |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.10.09 14:16:50
Kalvins jau pat velk vairāk nevis uz `garīgu` (lai gan šis vārds parasti šodien tiek lietots nebibliskā bet plātoniskā nozīmē) bet `mistisku` miesu, saistot Kristus klātbūtni Vakarēdienā ar draudzes klātbūtni. |
-Jona- |
# Labojis -Jona-: 2009.10.09 14:17:11
Mulders
Garīgs, ja gribi, ir arī fizisks, smalkā matērija, citiem vārdiem.
Protams, ka Jēzus Klātbūtne ir Patiesa, varbūt atbildi par sevi, nevis bezgalīgi runā citu vietā??
un zini ko, tu hirosīmiķi! pārcilā labāk pats savus baļķus, vai maz pats esi tiesīgs nākt pie dievgalda! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.10.09 14:19:35
Garīgs, ja gribi, ir arī fizisks, smalkā matērija, citiem vārdiem.
No fiziskās atšķiras ar... ??? |
:: Pievienot komentāru
|
