vilks 
|
Iesūtīts:
2009.09.11 13:47:41
Un ne tikai mešanos ceļos, bet arī stāvēšanu, sēdēšanu u.tml. - kāpēc to vajag un kāpēc mēs to darām (vai nedarām)? |
|
nekogudrunepateikšu  |
# Iesūtīts: 2009.09.15 00:09:47
skolniekss
Vai ieradums man dod Piedošanu...?
...
Bet sevī jūtu un zinu ka tā nav riktīgi.
Man šķiet, ka Tu mierīgi vari dzīvot mierā!
Kad pirmīt rakstīju par ieraduma veidošanos, tas nebija domāts - ieraduma nožēlot grēkus un saņemt Piedošanu. Lielākajā daļā gadījumu nemaz nav iespējams ikdienas dievkalpojumā tā no sirds izrunāties ar Dievu, vai ne? Tāpēc - dievkalpojumā mēs nemetamies ceļos, lai izlūgtos Dievam Piedošanu (to taču pat kopīgās grēksūdzes laikā nemaz nevar tā īsti paspēt izdarīt...), bet gan zemojamies Visuvarenā, Visumīlošā Tēva priekšā par to, ka mūsu grēki jau ir piedoti.
Dieva Godība, Varenība, Mīlestība ir tik ļoti pāri mūsu šīs miesas spējām, ka Viņš mums piedod Jēzū Kristū tad, ja mēs Viņu esam iemīlējuši, noticējuši un gribam, lai Viņš ir mūsu Kungs. Šis ir vienīgais nosacījums, kad Viņš piedod. Viņš zina, kādi mēs esam, ka tik bieži pat nespējam tā no sirds nožēlot. Ja Piedošanas nosacījums būtu mūsu pareiza grēknožēla un grēksūdze, tad ar mums būtu cauri! Tāpēc nebaidies, ka nometies ceļos tikai tāpēc, ka citi tā dara. Dievs redz Tavu sirdi - ka gribi darīt visu pēc iespējas labāk. Tas jau ir galvenais! |
Balss  |
# Iesūtīts: 2009.09.15 00:17:22
nekogudrunepateikšu
Viņš zina, kādi mēs esam, ka tik bieži pat nespējam tā no sirds nožēlot. Ja Piedošanas nosacījums būtu mūsu pareiza grēknožēla un grēksūdze, tad ar mums būtu cauri!
Kur balstās šī tava pārliecība? |
nekogudrunepateikšu |
# Iesūtīts: 2009.09.15 00:39:36
Balss
Nepateikšu konkrētu avotu vai avotus, bet, šķiet, ka tās nav tikai manas domas.
Rakstītajā uzsvars bija uz vārdu "pareiza". Es tiešām ticu, ka Dievs nevērtē, cik pilnīgi un pareizi kurš nožēlo savus grēkus. Ja no sirds nožēloju kaut ko tiešām sliktu, mana nožēla un grēksūdze visdrīzāk būs galīgi "nepareiza", bet no sirds... savukārt, ja kādu mazāku lietu nesanāktu nožēlot no sirds, bet tas būtu obligāts nosacījums, lai saņemtu Piedošanu,... tad būtu cauri. |
Balss |
# Iesūtīts: 2009.09.15 10:42:24
nekogudrunepateikšu
ja kādu mazāku lietu nesanāktu nožēlot no sirds, bet tas būtu obligāts nosacījums , lai saņemtu Piedošanu,... tad būtu cauri.
Vai tā tas ir? Un ja nespēj no sirds nožēlot, ko tad? |
nekogudrunepateikšu |
# Iesūtīts: 2009.09.15 10:47:10
Balss
Par ko īsti ir jautājums? |
Balss |
# Iesūtīts: 2009.09.15 11:16:39
nekogudrunepateikšu
Par tavu citātu - par nožēlošanu no sirds! |
nekogudrunepateikšu |
# Iesūtīts: 2009.09.15 12:28:31
Balss
Par nožēlošanu no sirds - nu es jau rakstīju, kā to domāju - ja Piedošana būtu atkarīga no mūsu spējas vai nespējas, no mūsu pareizi vai nepareizi izdarītā, tad būtu cauri. Paldies Dievam, ka Viņs piedod pēc citiem nosacījumiem! |
Balss |
# Iesūtīts: 2009.09.15 14:16:49
nekogudrunepateikšu
Ja ir atziņa par grēcīgu rīcību, bet īstas nožēlas nav, ko tad? Vai tad piedošana ir spēkā? |
nekogudrunepateikšu |
# Iesūtīts: 2009.09.15 15:16:00
Balss
Es domāju, ka ir.
Mēs esam Dieva bērni, ticam, bet tomēr grēkojam. Bet Dieva bērns nevar justies labi, kad grēko. Tas tā vienkārši ir, jo viņš nepieder vairs šai nāvei nolemtajai, grēkojošajai pasaulei. Mēs gribam kļūt labāki, negrēkot un Dievs to redz. Viņš neskaita nožēlas asaras lai taisnotu, šķīstītu.
Ko Tu sauc par īstu nožēlu? Tās bieži ir emocijas, kas vienam principā ir vairāk, citam mazāk, kas par vienu grēku būs lielākas, citu mazākas. Nekas nav jāmēra. Ir vienkārši jāmīl Dievs un jāgrib būt Viņam uzticīgam, tad arī īstās lietas īstajā veidā notiks.
Tā es domāju... |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2009.09.15 15:30:38
Piedošana jau laikam būs nevis Dieva, bet cilvēku problēma. Ja ir atziņa par grēcīgu rīcību, bet nožēlas nav, piedošana jau netop atcelta, tikai nākas konstatēt, ka grēks ir dziļi saknes dzinis, un nemaz negribās no tā šķirties. |
moritz :)  |
# Labojis moritz :): 2009.09.15 16:16:52
atceros, kaa pa 2 laagi raapojaam liidz seetinjai... man tas sagaadaajas lielas neertiibas, bet citaadaak nevareeja, jo tad bazniiceena, kas atradaas aiz manis, deguns buutu vienaa liimenii ar manu seezhamvietu... ko zi, veel apvainotos... taa mees raapojaam un sacentaamies, kursh skaljaak nodziedaas to kungs jeezu tavaa priekshaa, un naaciet juus sveetiigie un visu paareejo... peec tam berzaam ar siekalaam celjgalus un maajaas paargludinaajaam bikseem buktes... bet viljnjaa redzeeju kaapnes, kas nodeldeetas apaljas ar celjgaliem... |
Balss |
# Iesūtīts: 2009.09.15 16:54:56
moritz 
Tu katolis? Kāpēc jārāpo divreiz? |
moritz :) |
# Iesūtīts: 2009.09.15 18:23:58
biju luteros... vispirms pie greeksuudzes un absoluucijas, tad pie vakareediena... |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2009.09.15 20:24:37
moritz, var staaveet... parasti visi raapotaaji censhaas uz paklaajinja savietoties, taad var staaveet uz nepaklaajinja vietas un dubins netraapa otram sejaa... |
moritz :) |
# Iesūtīts: 2009.09.16 11:26:43
Mulders
nee, tur gaaja bliivajaa 
man gan sajuta nepameta, ka kaadi 20% bija patiesi raapotaaji, paareejie taa - kompaanijas peec, pilman sveetumam... |
pagadī [90.130.168.160] |
# Iesūtīts: 2009.10.26 17:21:42
kādus gadus piecus ceļos metos tādēļ, lai pārāk neizceltos uz vispārjā baznīcēnu fona... vēlāk vispār tas žests vairs nekā nenozīmēja, formalitāte. Bet tagad kaut kas ir mainījies, man ir atspīdējis - kādēļ Mozum tās savas čības bija jāvelk nost, kad viņš Dievu ērkšķu krūmā satika. Tā ir dikti intīma lieta, saistīta ar Dieva pazīšanu. Man tagadiņās liekas, ka to vietu, kur tu Dievu lūdz, vajaga noskūpstīt |
Grēciniece  |
# Iesūtīts: 2009.10.26 19:20:08
pagadī [90.130.168.160]
Ticu, ka tādus tekstus neraksta, lai citus nestu cauri.
Un, ja tas ir pa īstam, tad - ai, kā Tevi saprotu!
Pa īstam! |
Svētais  |
# Labojis Svētais: 2009.10.27 10:12:33
Ja tā ir ārēja reliģiska darbība, tad Dievam tā diez ko nepatīk. Bet ja tā ir sirds iekšējā stāvokļa izpausme, tad tas ir ļoti iepriecinoši priekš Dieva. Piem. Dāvids arī dejoja visas tautas un kalpoņu priekšā tikko apsedzies, un Dievam tas patika, jo to darīja Dievam, un ne cilvēkiem, lai gan no savas sievas saņēma nievāšanu. ( pateicoties, kam sieva palika neauglīga). Domāju, ka jāuzmanās tiesāt tiem tos, kas sauc un dejo Dieva priekšā ar izsaucieniem Aleluja, jo tā var būt īsta sirds izpausme, un ne reliģiska darbība, bet tie, kas par to ņirgājas var palikt "neauglīgi". |
Svētais |
# Iesūtīts: 2009.10.27 10:27:28
masiks [212.93.96.2] Dievam tu nevari pielīst ne ar ko duraciņ . Pat ne ar mešanos ceļos dievkalpojumā .
Neauglīgs duraciņ arī ir metafora, tu vari būt neauglīgs savos dzīves pasācienos, bet ne jau uzreiz vai tev būs vai nebūs bērni ( kuri tev jau cik saprotu ir |
Svētais |
# Iesūtīts: 2009.10.27 11:04:01
masiks [212.93.96.2] Tevi vispaŗ nekas nerausta, jo tu neesi ticīgs, tāpēc uz tevi vispār tas neattiecas, tu vari teikt ko gribi , domāt ko gribi, un izteikties par ko gribi kā gribi . es to vairāk kristiešiem adresēju  |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
