indriķis 
|
Iesūtīts:
2009.09.01 13:04:15
Mans jautājums - vai Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca atzīst savas māsu baznīcas un ilggadējās sponsores - Misūri Sinodes - Luterāņu baznīcas kalpošanas amatu un vai misūriešu mācītājam būtu jāpār-ordinējas pie LELB bīskapa, ja tas gribētu kalpot līdzīgā amatā LELB?
Cik zinu, tam visam pa vidu ir tā pati "apustuliskā sukcesija.LV"! |
|
Uldis  |
# Iesūtīts: 2009.10.09 16:38:22
armilo
Būšu lietišķs. Interesantu vienprātības moduli tu esi uzzīmējis: Lajam ir jāpārdomā sava uzticība mācītājam; mācītājam savam prāvestam; prāvestam savam bīskapam, bīskapam savam arhibīskapam; arhibīskapam - patriarham vai pāvestam, kā pirmajam starp līdzīgajiem bīskapu vidū (es neatbalstu primāta nemaldīguma ideju). Ļedjajevam lai klausa viņa draudzes locekļi, kas viņu ir atzinuši, bet Ļedjajevs, lai meklē atzinību pārējās kristīgās pasaules bīskapu vidū.
Šis, ja tā varētu teikt, ir disiplinārais vienprātības modelis - concordia coercitionis vai concordia per coeritionem (redzi, izdomāju pat latinisko nosaukumu) Tā nav īstā vienprātība. Īstā vienprātība ir ticības vienprātība, kad ticīgajiem ir vienprātība Kristū Jēzū. Ārēji tas izpaužas, ticīgajiem pulcējoties ap svētajām lietām: Evaņģēliju un sakramentiem.
Kas attiecas uz tavu disciplinārās vienprātības ķēdīti, jautājums ir šāds: vai tu pieļauji, ka kāds šajā posmā var kļūdīties? Ko tad? |
Mulders  |
# Labojis Mulders: 2009.10.09 16:41:01
Kas attiecas uz tavu disciplinārās vienprātības ķēdīti, jautājums ir šāds: vai tu pieļauji, ka kāds šajā posmā var kļūdīties? Ko tad?
Manuprāt pat armijas reglamentā ir atrunāti gadījumi kad zemākas pakāpes oficieris var atstādināt augstākas pakāpes komandieri!
Bet es aicinu arī pārdomāt ko implicē vispār jēdziens "Vienprātība Jēzū Kristū"? Vai tas ir tikai piekritība dažādām TA? Vai ārpus Dievgalda tas vispār kaut kā vēl manifestējas? |
Uldis |
# Iesūtīts: 2009.10.09 16:43:33
armilo
Iespējams es kaut kur kļūdos - ārstam kļūdīšanās maksā kādam dzīvību. Ko nozīmē politiķu kļūdišanās - to mēs visi tagad izbaudām uz savas ādas. Kāda ir bīskapu kļūdišanās? Vai tas ir bruģēts eļš uz elli? Un kas ar viņa sekotājiem? |
Uldis |
# Labojis Uldis: 2009.10.09 16:50:00
Mulders
Manuprāt pat armijas reglamentā ir atrunāti gadījumi kad zemākas pakāpes oficieris var atstādināt augstākas pakāpes komandieri!
Vai esi dienējis? Pirmā kļūdīšanās ir šī: manuprāt. Armijā tāds manuprāt nepastāv.
Otrkārt, pat ja augstāks virsnieks ir kļūdījies, viņa pavēle ir jāizpilda. Ja pē pavēles izpildīšanas būsi vēl palicis dzīvs, tad tu vari rakstīt sūdzību uz vēl augstāku instanci. Kā pie krieviem ir pazīstams izteiciens: prikazi ņe obsuždajuca, a vipolnjajutsja.
PS
zemāks oficieris nekad nevar atstādināt augstāku oficieru. To var izdarīt tikai augstāk stāvošs pēc amata.
PPS
zemākstāvošais augsātstāvošo var atstādīnāt tikai kaujas laukā, pa kluso kaut kur krūmos nošaujot. |
Voldemārs  |
# Iesūtīts: 2009.10.09 18:50:01
Par militārajiem reglamentiem.
Vai jūs abi nerunājat par lietām, kuras nepārzināt? |
Uldis |
# Iesūtīts: 2009.10.09 19:51:41
Voldemārs
Es, protams, neesmu dienējis Latvijas bruņotajos spēkos. Tomēr ir vairāki pamatprincipi, kas ir vienādi visur. Visur tur, kur ir sarežģīta vairākpakāpju hierarhija, ir vairāk vai mazāk militāra. Citiem vārdiem sakot, autoritatīva. Ja hierarhija nav balstīta uz demokrātijas principiem, tad tā ir autoritatīva. RKB hierarhija - kas tā ir: demokrātija vai kas cits? LELB hierarhija - kas tā ir: demokrātija vai autoritatīva pēc sava rakstura? |
indriķis |
# Labojis indriķis: 2009.10.10 11:30:31
Uldis , redzams, nav skatījies amerikāņu filmas, kurās nākamais aiz komandiera ( ar citu akceptu ) atstādina zemūdenes komandieri, kad tas uzrāda pazīmes, kas tam vairs neļauj komandēt.
Bet armillo paklausības un uzticības ideja, blakus tam, ka tā reprezentē klasisku klerikālisma ideoloģiju , manuprāt, visai bīstami sasaucas ar vienu otru tādu grupējumu kā "Discipleship movement" un "Bostonas Kristus baznīcu" praktizēto.
Manuprāt, luterāņu baznīca šo bīstamību ir neitralizējusi tādā veidā, ka baznīcēni klausa Dieva Vārdu, ko viņiem māca, bet neuztver mācītāju kā nemaldīgu orākulu, kas var jaukties viņu dzīves detaļās atsaucoties uz to, ka viņš esot vienkārši jāklausa
, bet episkopālā sistēmā reāli darbojas bīskapa ( darba devēja pārstāvja ) un mācītāja (darba ņēmēja ) attiecības, kas novada šo sadarbību reālā gultnē, prom no visādām pašmērķīgām teorijām, kas lielākoties , manuprāt, vairāk ir domātas tam, lai nodrošinātu sistēmas augšgalam visai komfortablu statusu, bet pārējos paturētu spriedzē.
|
indriķis |
# Labojis indriķis: 2009.10.10 11:40:16
Armillo , tā nu ir sanācis , ka es šo senbaznīcas ideju - pulcēties ap bīskapu, esmu atstājis senbaznīcai, bet sev esmu atradis par labu esam vienu otru Luterāņu ticības apliecību ideju, atbilstošu tam, kāda dāvana man ir , lai kalpotu vienā , svētā , vispārējā (katoliskā) un apustuliskā Baznīcā tās konkrētajā izpausmē - manā draudzē, nevis kā man būtu bijis, ja būtu bijis.
( Iespēja izvēlēties konkrētu ticības apliecinājumu - konfesiju ir viens no Reformācijas pienesumiem baznīcai, kas iedarbojas atbrīvojoši saistībā ar indivīdu sirdsapziņu, savukārt, princips - viena konfesija - viena baznīca, diemžēl, vairs nedarbojas doktrinālas erozijas dēļ baznīcās, kas ne vienmēr vairs reprezentē konkrēto konfesiju-ticības apliecinājumu un luterāņus kopumā tas ir skāris jo smagi. Tāpat, tā nu ir sanācis, ka protestanti parasti izvēlas to baznīcas/draudzes kontekstu, kurā cer pastāvēt Kristus pestīšanā līdz galam, nevis vēlas izpatikt kādai hierarhijai per see . Te, protams, netiek izslēgts arī kļūdīšanās elements. Bet, ja tev liekas svarīgi pastāvēšanai pestīšanā būt lojālam hierarhijai, es tevi nenosodu, it`s Your way )
Un tā nu ir sanācis, ka es ņemu par labu esam savu un citu amatbrāļu mācītāju amatu, īpaši nesaspringstot par bīskapiem, kas , manuprāt,
tie pirmie starp līdzīgiem ( primus inter pares ) mācītājiem ir arī tajās baznīcās, kas seko tevis pieminētajai senbaznīcas idejai, lai nu ko viņi paši un viņiem īpaši uzticīgie baznīcēni par to domātu.
Tā nu man gan luterāņu ticības mācība, gan pieredze ir mācījusi.
Vienību mēs varam meklēt un , Dievs dod, atrast arī ārpus tevis pieminētās baznīcas amatu godināšanas, savukārt Kristū, manuprāt, vienība garīgā nozīmē ir klātesoša vienmēr starp Viņam ticīgajiem. |
Merlins  |
# Labojis Merlins: 2009.10.12 02:19:48
+Jean [89.207.243.34]
"Tad neievērojot roku pēctecības mācību, cilvēks pakļauj sevi Dieva lāstam, vai tā Tu tiešām domāji??"
Ne uz to pusi. Es 4. bausli pieminēju pēdējās frāzes dēļ "lai tu ilgi dzīvo virs zemes". Tur nav pieminētas sirds, plaušas, aknas, zarnas un nieres, bet tieši šo un citu orgānu sekmīgas darbības rezultātā cilvēks ilgi dzīvo virs zemes. Līdzīgi arī Tava visnotaļ pareizā tēze "lai jūs visi pilnīgi vienoti stāvētu vienā prātā un vienā domā" nepiemin bīskapus, prezbiterus vai sinodes. Taču reālajā dzīvē vienprātība prātā un domā īstenojas caur kaut kādiem "orgāniem". Kristietība nemājo ideju sistēmā, bet ir iemiesota Baznīcas dzīvē. Tādēļ vienprātība prātā un domā ( 1kor 1:10) nav pretrunā vienprātībai, pulcējoties ap bīskapiem kā pie Ignācija pirmajos gadsimtos. Man pašam likās, ka es izteicos tik skaidri, ka man paliek mīkla, kā Tu nonāci pie saviem secinājumiem.
Augstāk izceltais +Jeana teikums par manu atsaukšanos u 4.bausli uzvedināja uz domām, kas gan nav adresētas personīgi viņam, bet tāds vispārējs novērojums par vairākos komentāros lasīto. Mulderu te viens otrs apsmej, ka viņš neesot teoloģiski izglītots. Edgara Liepiņa populārajā dziesmā bija tāds teksts: "Te pienāk jaunais runčuks un saka - veči, čau! Man nav, kas jums reiz bija, bet ir kā jums vairs nav!" Mulders varbūt arī nav ieguvis formālu teoloģisko izglītību. Taču viņam, piemēram, šis paskaidrojums nebūtu bijis vajadzīgs. Viņš mana iepriekšējā orākula gribēto jēgu būtu uztvēris lidojumā. Salīdzinot ar dabaszinātņu sfēru, "jūs", kas viņu mēdzat vilkt uz zoba par teoloģijas nezināšanu, esat kā tehnokrāti, kā labi inženieri, kas kārtīgi, prātīgi izmanto sava laikmeta zināšanas. Mulderam ir dāvana darboties fundamentālajos pētījumos, kas virza zinātni uz priekšu. Tas vienmēr ir atsvaidzinoši. |
Uldis |
# Iesūtīts: 2009.10.12 16:04:24
Merlins
Vai tik tu neesi iedevis pārlieku handikapu Mulder-am? Neliegšos, viņam ir dedzība un vēlēšanās. Arī tevis minētā dāvana fundamentālos pētījumos, kas tomēr līdz šim vēl nav atvērusies. Tā ir kā krāšņā iepakojumā iesieta dāvana, bet vēl nav zināms, kas tur ir iekšā. Jābūt ir drosmei to attīt vaļā. Vai viņam ir šī drosme? Pašlaik viņš aizvien vēl darbojoties laba katehēta līmenī, kas, protams, arī nebūt nav slikti. Šāds līmenis neliek uzņemties atbildību, bet ļauj mutei vaļu, par kuru nevajadzēs nevienam atskaitīties.
Bet es esmu ievērojis viņam arī vienu anti dāvanu - vienu rakstura īpašību, kas neļauj viņam pacelties pāri iemītajam katehētu līmenim. Proti, partejiskums viņa spriedumos. Paskaidrošu: gadījumos, kad viņam pietrūkst argumentācijas, viņš uzbrūk sava oponenta personai. Vai arī sāk izteikt apvainojošus argumentus, kurus viņš kaut ko pa ausu galam ir saklausījis, piešķirot tiem patiesības marķējumu. Tas ir tāds partejiskais pragmatisms - nespēja runāt pretī savējiem, kaut arī ir acīmredzama kļūda. Iespējams, ka pārkāpt šim partejiskuma slieksnim viņam neļauj attiecīgo zināšanu trūkums. Tad nu - novēlu šim jaunajam cilvēkam saņemties drosmi un doties tālāk - zināšanu pasaulē, kurā valda argumentācija, atbrīvojoties no lētā subjektīvisma. Tikai tad viņš spēs atraisīt un ieskatīties tajās dāvanās, kas ir viņa dāvanu kastē.
PS
Noteikti neesmu vēlējies jel kā personiski aizvainot Mulder-u. Drīzāk lai uzlūko manus vārdus kā pamudinājumu skatīties uz priekšu |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.10.12 16:17:14
Uldis...
Es tā tīri pamēģināšu abstrahēties, ka runa par manu personu... taču, vai tad tava norāde uz to, ka Mulders savās zajavās nav atbildīgs kaut kādu cilvēku priekšā nenozīmē tieši to, ka viņam ir kaut kāda brīvība no šīs "partijas" kuras priekšā jakobi ir atbildīgs ikviens mācītājs/teologs.
Manuprāt kāreiz atbildība savu "sponsoru" priekšā padara cilvēka vārdus, darbus un lēmumus tendenciozus un tos nevar skatīt atrauti kāreiz no partijas būtības.
Jā atzīstu, ka dažreiz lietoju ad_hominem, taču ne tāpēc, ka nav argumentu... bet visbiežāk tāpēc, ka no textiem un zināmā nereti izriet, ka cilvēka kaut kādi uzskati patiešām izriet no viņa personības. Teixim, ja cilvēks runā par lopu kaušanas jaunajiem noteikumiem, tad zinot to, ka viņš ir veģetārietis, kļūst daudz skaidrāk viņa kaut kādi izteikumi etc. Un cilvēka personība var būt visai labs arguments kā arī pret_arguments dažādos disputos.
Ne jeb kurš katrs ad_hominem ir citu argumentu trūkums, bieži tas ir gana labs arguments, lai izskaidrotu cilvēka kaut kādu rīcību un vārdus. Māxla slēpjās saredzēt, kad cilvēka personība spēlē būtisku lomu cilvēka teoloģiskajos uzskatos un kad tas ir un paliek tikai ad_hominem!
Ir naivi cerēt, ka mums pretī ir nu tādi ūber supermeņi, kuri var pilnībā abstrahēties no personīgiem irracionāliem uzskatiem vai uzstādījumiem. Tā kreisās kājas fenomens un brokastu ietekme uz cilvēka uzskatiem ikdienā tomēr ir gana būtisks!
Es nemēģinu saskaldīt cilvēku gabalos, bet cik vien iespējams tvert viņu un viņa vārdus kopumā kā vienu veselu, jo no sirds pārpilnības mute runā...
Taču atgādinu - ir ļoti riskanti nodarboties ar tele-psiho-analīzi... kļūdamies mēs visi šeit un grēkojam šajā lauciņā visi! |
Uldis |
# Iesūtīts: 2009.10.12 16:29:50
Mulders
Lai jau nu paliek! Ņem par labu, ko esmu pateicis! Es arī nevēlos attīstīt šo tēmu, jo tas šāda veida dialogos nav iespējams. Kā teicis Melanhtos: ne ko nav iespējams pateikt tā, lai to nesagrozītu. Ja nu vienīgi, kā mēdz teikt - "kādreiz pie alus kausa".
Kas attieas uz "tele-psiho-analīzi" - jā, mēs šiet visi kļūdāmies šajā ziņā. Bet tas šāda veida dialogos ir neizbēgami. |
indriķis |
# Labojis indriķis: 2009.10.12 17:07:17
Merlins , "Mulders varbūt arī nav ieguvis formālu teoloģisko izglītību. Taču viņam, piemēram, šis paskaidrojums nebūtu bijis vajadzīgs.
Viņš mana iepriekšējā orākula gribēto jēgu būtu uztvēris lidojumā.
"
Manuprāt, tieši šis formālas teoloģiskās izglītības trūkums ( gan visai objektīvu iemeslu dēļ ) ir radījis LELB sajūtamu atšķirību starp lidotājiem - veselu pleijādi neapšaubāmi apdāvinātu mācītāju ar dažādiem punkķikiem - (vienam mēģinot sintezēt pravoslavismu ar harizmātismu , citam kļūstot par ekspertu RKB kanoniskajās tiesībās, u.t.t) bet ne īpaši kompetentu savas baznīcas mācībā un LA absolventiem - tehnokrātiem - cilvēkiem ar formālu teoloģisko izglītību.
Un, manuprāt, tieši pirmējo lidojumi traucē " to domu un prāta pilnīgo vienotību " , ko "par tik par cik" savā kalpošanā apliecina tie otrie.
Gan pirmo, gan otro lojalitāte pret bīskapiem ne tuvu negarantē to " viena prāta un vienu domu pilnīgo vienotību ", kuru vairāk vai mazāk garantē sakarīgs, savas baznīcas mācībā pamatots Dieva Vārda pasludinājums, vairāk vai mazāk apgūts savas baznīcas konfesionālā mācību iestādē.
Tevis reiz pieminētais +Rovans gribētu paturēt sadraudzību tradicionālu anglikāņu episkopāļu un herētiķu - geju, lezbiešu priesterības sekotāju starpā vienotības vārdā baznīcā, kuras pats konfesionālais pamats ir bīskapu kopība.
Bet vai šeit mēs varam runāt par "pilnīgi vienotu stāvēšanu vienā prātā un vienā domā" jebkādā bibliskā nozīmē?
Tā kā šī vienotība tomēr daudz nopietnāk izpaužas mācības vienotībā (kā "orgānā", kur iesaistīts prāts un domas ) , nevis plikā bīskapa amata statusa godināšanā.
Pulcēšanās ap bīskapiem otrajā, trešajā gadsimtā bija katoliskās mācibas apliecinājums un gnostiskās noraidījums, katoliskajiem bija skaidra pēctecība no Kristus apustuļiem, uz ko norādīt, gnostiķiem palika vien fantāzijas.
Savukārt ariānistiskās herēzes gadījumā katrs pulcējās ap savu bīskapu, pie kam gan katoliskie, gan ariāniskie bīskapi varēja pamatot savu apustulisko pēctecību no senajām bīskapu katedrām, kuras tie ieņēma. Tā kā nu abām pusēm bija sukcesija, bet tikai vienai bija ortodoksā māciba un tās atpazīšana bija Svētā Gara darbs ticīgajos.
Tātad, kas nopietnāk atspuguļo šo domu un prāta vienotību - pulcēšanās ap Evaņģēliju un sakramentiem (kurus normāli māca un izdala ortodokss bīskaps ( mācītājs )) - šo vienotības embodyment Baznīcas dzīvē, manuprāt, pārstāv +Jean , vai pulcēšanās ap bīskapiem per see ?
|
armilo  |
# Iesūtīts: 2009.10.12 17:58:20
Jean, gribu Tevi nomierināt un pateikt, ka roku AS mācību neuztveru kā bausli, pret kuru grēkojot varētu tik saņemts lāsts. Jau vairāk kārt šajā diskusijā esam vienojušies, ka tā ir adiafora. Vēsture rāda, ka jebkuru labu lietu var sabojāt, bet vai tāpēc tā uzreiz ir nederīga un atmetama? Tu taču nenoliegsi, ka AS, pareizi lietota var atnest lielu labumu Baznīcai? Katrā ziņā es Tevi cienīšu un mīlēšu arī ja domāsi citādāk.
Uldi, Tu saki „Īstā vienprātība ir ticības vienprātība, kad ticīgajiem ir vienprātība Kristū Jēzū.”
Āmen. Vai Tavuprāt par to kāds šeit šaubās? Tā ir pašsaprotama lieta. Mēs taču runājam par adiaforām lietām. Tu mani brīdini nedarīt kļūdas. Paldies par to, es cenšos. Bet vai Tu pazīsti kaut vienu cilvēku, kurš nav darījis kļūdas? „Errare humanum est” . Kļūdīties ir cilvēcīgi, ir teicis Seneka. Interesants ir viņa pilnais izteiciens: „errare humanum est, sed perseverare diabolicum”. Kļūdīties ir cilvēcīgi, bet palikt šajā kļūdainajā stāvoklī ir velnišķīgi. Savā disciplinārajā modelī, kā Tu to nosauci, es saskatu lietu kārtību. Tas, ka teicu, ka varētu kaut kur kļūdīties, tad biju domājis kādās maznozīmīgās detaļās. Kā piemēram amatu uzskaitījumā, to nosaukumos un pakārtotībā. Atbildot uz Tavu jautājumu, vai es pieļauju, ka kāds šajā administratīvajā ķēdītē var kļūdīties, es atbildu, ka jā. Var kļūdīties, un ir kļūdījušies un vēl kļūdīsies. Bet tas nav galvenais. Galvenais ir savas kļūdas ieraudzīt, izlabot un tajās nepalikt, kā gudri ir norādījis Seneka.
|
indriķis |
# Labojis indriķis: 2009.10.13 13:53:31
Šai ziņā es armillo varu tikai piekrist, viņam ir tikpat lielas tiesības norādīt uz to labumu, ko baznīca var gūt, sekojot viņu modelim, cik mums kritiski norādīt uz šā modeļa nepilnībām un labumu, kuru dod mūsu modelis.
Man tiešām būtu nesaprotami, kā tik liela baznīca varētu pastāvēt kā savādāk (paturot prātā, ka savādāk jau var vienmēr ;-) ), tīri cilvēciski es pat nesaprotu, kāpēc episkopālo modeli, ja jau reiz tas ir izveidojies un darbojas, vēl vajag dublēt ar milzīgu virsvaldes administratīvo mašinēriju ar lielām izmaksām ( vēl ir kapituls, prāvesti ) , te pat varētu mācīties no katoļiem, kuriem ir bīskapi un salīdzinoši mazs administratīvais aparāts, viņu kūrija.
Tai pat laikā šie modeļi , kā mēs redzam LTA -ir adiafora, ( ATA Apoloģija tik tiešām norāda uz vēlmi turpināt iepriekšējo baznīcas pārvaldes tradīciju ( LELB realitāte šodien), bet Šmalkaldes artikuli runā par realitāti , kādā ATA baznīca atrodas (mūsu realitāte šodien) ,
tie lielā mērā ir izvēles un pat apstākļu sakritības jautājums, LELB savu izvēlējās Latvijas laikā,( un kā mēs diskusijā noskaidrojām - ne ārpus anti vācu/ pro zviedru sentimenta konteksta ) tagadējai LELB to modificējot,
mēs zināmā mērā tādā atrodamies dēļ Latvijas reliģiskās likumdošanas niansēm( es teiktu, no vienas puses, paldies Dievam ), tai pat laikā tas dod mums iespēju sekot mūsu pārliecībai, nevis pieprasīt LELB reformēties atbilstoši mūsu uzskatiem par baznīcas pārvaldi, par ko satraucās Merlins ;-).
Tai pat laikā tas, ar ko katrs modelis tiek piepildīts, ir atkarīgs no labas gribas cilvēkiem, klerikālisma draudi no vienas puses un anarhijas no otras pastāv vienmēr.
Bet Evaņģēlijam jātop pasludinātam, Sakramentiem izdalītiem ( un herēzēm nosodītām ). |
+Jean [89.207.243.34] |
# Iesūtīts: 2009.10.13 21:54:59
Armilo, AS varētu uztvert par adiaforu, ja vien Tu piekristu nākamajiem diviem izteikumiem, kurus uztveru par identiskiem Tavam šim izteikumam: Tu taču nenoliegsi, ka AS, pareizi lietota var atnest lielu labumu Baznīcai?
Tātad, ja sakam adiafora, divi izteikumi, it kā pretēji, tomēr abi vienlīdz pareizi.
1. Melni talāri pareizi lietoti var atnest lielu labumu Baznīcai.
2. Balti talāri pareizi lietoti var atnest lielu labumu Baznīcai.
varam turpināt arī ar citām krāsām .
Vai Tu piekrīti izteikumam, ka AS nelietošana var nest lielu labumu Baznīcai ?
Un vēl, Armilo, vēlētos uzzināt, kā Tu redzi nepareizi lietotu AS? Lūdzu, pastāsti |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.10.13 22:59:28
+Jean
Norādīšu uz sofistisku kļūdu tavā piemērā... balt un melns nav tas pats kas apgalvojums un šī apgalvojuma noliegums!
Ja gribēji runāt par talāriem, tad runāt var par melniem talāriem un visiem pārējiem talāriem... Jeb melns un NEmelns...
Arī PAREIZA AS nelietošana var nest lielu labumu Baznīcai... Baznīcai vispār lielu labumu var nest JEBKĀ Pareiza lietošana |
+Jean [89.207.243.34] |
# Iesūtīts: 2009.10.14 00:09:38
Merlin, tā ir Tava harizma, kas Taviem sekotājiem liek tvert Tavus izteikumus un Tavas līdzības, kā Tu saki, - "lidojot". Mēs te daži joprojām vēl stingri turamies ar abām kājām uz zemes un tāpēc esam piesardzīgi pret tādām lidojošajām frāzēm .
Pirmais bija Armilo, kas sakarā ar AS minēja paklausības teoloģiju un bīskapu kā vienpratības garantu. Tu turpināji. Es domāju, ka turpināji ar bauslības vārdiem šai sakarā. Tagad gan Tu pārmeties it kā uz orgāniem un ka tie došot to labo dzīvošanu.
Taču mēs zinām, ka pat no labiem vēstures piemēriem nevar veidot dogmas. Slava Dievam un pateicība par tiem bīskapiem, kas gan rūpējas par vienprātību baznīcā, gan ievēro Gal 1. nod. vārdus: |
+Jean [89.207.243.34] |
# Iesūtīts: 2009.10.14 00:18:23
Kā jums jau agrāk esam sacījuši, tā arī tagad vēlreiz saku: ja kāds jums sludina citu evaņģēliju nekā to, ko jūs esat saņēmuši, lāsts pār to! Jo vai tad es tagad runāju cilvēkiem pa prātam vai Dievam? Jeb vai es cenšos cilvēkiem patikt? Ja es vēl cilvēkiem censtos patikt, tad es nebūtu Kristus kalps.
Par tādiem bīskapiem (un visiem pārējiem ticīgajiem) var tikai slavēt Dievu un pateikties. Tomēr tas nenozīmē, ka ir pareizs izteikums: bīskaps ir vienprātības garants. Tik un tā tas ir nepareizs. (!!!) Orgāni pārsvarā var izveidot tikai ārēju vienprātību, savukārt, Rakstos dibināto vienprātību rada, veido un uztur tikai Svētais Gars caur tiem pašiem Svētajiem Rakstiem. Jā caur cilvēkiem. TOmēr bīskapi ir tikai neliela daļiņa no viņiem. Citiem vārdiem, Merlin, bīskaps per se nav nedz vienprātības, nedz pareizas mācības garants |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2009.10.14 00:21:22
Lūgšu atvainot par netaktiskumu, bet pēc kārtējās pavadītas dienas iegriežoties lelb mājaslapā, un redzot kārtējo riņķi ap šo dīvaino tēmu raisāmies, vairs pat Dante nav prātā.
Kā būtu, vīri, ja izgudrotu jaunu tēmu, teiksim ap - http://www.metacafe.com/watch/88475/coffee_art/ , vai http://www.5min.com/Video/How-To-Flip-An-Egg-in-a-Tequila-Shot-Glass-15478358, vai kaut ko līdzīgu. Dzīve takš nemaz nav tik gara. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
