danar 
|
Iesūtīts:
2009.08.25 10:15:48
Gribētos dzirdēt jūsu domas-cik nopietnam un kādam ir jābūt iemeslam,lai jūs nomainītu draudzi?
Tēma kristiešiem. |
|
nekogudrunepateikšu  |
# Iesūtīts: 2009.09.03 20:52:33
Runa īsti nebija par to, ka draudzes loceklim nu nebūtu iespēja iesaistīties kādā kalpošanā, it kā tas būtu mērķis. Runa bija par to, ka ir draudzes, kurām neko daudz neinteresē, lai tās locekļi gribētu pildīt Dieva gribu, kalpot mīlestībā cits citam, u.t.t., resp., novirzījušās no Evaņģēlija. Ja jau pat apustuļa Pāvila laikā tā notika, vai pēc 2000 gadiem ir mazāka iespēja, ka tā notiek?
Jautājums ir par to, vai draudzes locekļiem izlikties akliem, stulbiem, vienaldzīgiem un neko nedarīt, lai situāciju uzlabotu? Es minēju ap. Pāvilu... droši vien tagad viņam sen jau būtu parādīta vieta, nu vismaz silti ieteikts meklēt problēmas pašam sevī... |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2009.09.04 00:26:09
Romiešiem 14:10 Bet kā tad tu tiesā savu brāli? Jeb arī: kāpēc tu nicini savu brāli? Mēs taču reiz visi stāvēsim Dieva soģa krēsla priekšā!
11 Jo ir rakstīts: tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Tas Kungs, Manā priekšā lieksies visi ceļi, un visas mēles atzīsies Dievam.
12 Tātad ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi. |
nekogudrunepateikšu |
# Iesūtīts: 2009.09.04 15:02:53
Jā, precīzi šādas rakstvietas no viņa paša vēstules citai draudzei aizskartie draudzes locekļi varētu parādīt ap. Pāvilam par vārdiem:
"Es brīnos ka jūs tik drīz novēršaties no tā, kas jūs aicinājis Kristus žēlastībā, un piegriežaties citam evaņģēlijam. Un tomēr cita nav. Ir tikai kādi, kas jūs sajauc un grib pārgrozīt Kristus evaņģēliju." Gal.1:6,7 |
Mirga  |
# Iesūtīts: 2009.09.05 11:43:50
Pēc pilnīgas nodošanās, kad Kristus mājo cilvēkā, ļoti daudz jautājumu skaidrojas. |
Kristofers  |
# Iesūtīts: 2009.09.05 15:22:05
Manuprāt, galvenais jautājums te būtu – vai draudzes gans atstāj iespaidu, ka viņš pats ir atdzimis kristietis, kas ar evaņģēlisku sludināšanu ir spējīgs vest citus pie Kristus, kā arī ticībā stiprināt citus kristiešus, un būt par garīgo tēvu savas draudzes locekļiem. Ja mācītājs tāds nav – tikai tad ir iemesls draudzi mainīt, jo te nekas nav labojams – ja nu vienīgi šis mācītājs tiek galu galā atstādināts, palaists pensijā vai pārcelts uz citu draudzi.
Ja kāds pamet draudzi, ko vada dievbijīgs mācītājs, tikai tāpēc, ka citur ir aktīvāka draudzes dzīve, ka tur nāk vairāk jauniešu, utt., tad tāda rīcība ir nosodāma. Tā ir patērētāja attieksme pret reliģiju. Tu taisies pacelt cepuri tāpēc, ka tev uz paplātes nav padots pietiekami daudz. Varbūt tavs kristieša pienākums būtu attieksmi mainīt, un pajautāt savam draudzes mācītājam, kā tu pats vari palīdzēt veidot draudzes dzīvi. Jo mācītājam nav vienam draudzē jādara viss, viņam ir nepieciešami palīgi. Kā Dievs deva Mozum Āronu par palīgu, varbūt, ka tavs aicinājums ir palīdzēt savam mācītājam, kuram nav dabas dots organizatora talants, piem., ar kora, jauniešu darba, vai draudzes nometnes izveidi.
Un ja tev šķiet, ka tavs mācītājs dara kaut ko, ko nevajadzētu, un nedara kaut ko, ko tavuprāt vajadzētu, tad norunā pieņemšanas laiku un parunā ar viņu. Ja tu to nedari, bet kurni un kritizē mācītāju viņam aiz muguras, tad tas tev ir par grēku. |
vilks  |
# Iesūtīts: 2009.09.08 08:36:27
Vilks lielā mērā piekrīt Kristoferam. 
tiesa, problēma varētu būt ar noteikšanu, vai mācītājs ir atdzimis kristietis - kurš un pēc kādiem kritērijiem to par otru nosaka? Dažiem tā šķiet mēlēs runāšana, citam pietiks ar publisku ticības apliecināšanu. |
Grēciniece  |
# Labojis Grēciniece: 2009.09.08 09:50:14
Kristofers
Pievienojos!
Arī mans viedoklis, ka ļoti daudz kas ir atkarīgs no draudzes gana. Un tas ir bibliski pareizi - draudzei primāri lūkoties uz sava mācītāja piemēru - Brāļi, sekojiet manai priekšzīmei un raugaities uz tiem, kas tā dzīvo, ka mēs jums esam par paraugu. Fil.3-17; Tagad jūs pamācu: sekojiet manai priekšzīmei! 1.Kor.4:16; Dzenieties man pakaļ tā, kā es Kristum! 1.Kor.11:1
Ja draudze redz, ka viņu gans, piemēram, viņus gana, pildot tikai kā darba pienākumus, ne kalpojot, tas ir nopietns pamats meklēt mācītāju, kas visu savu sirdi un dzīvi ir nodevis Kristum un dzīvo Viņam.
Man personīgi svarīgi redzēt, ka tas, ko mans gans sludina, tiešām arī veido viņa dzīves pamatu (t.i., vārdi lielā mērā saskan ar darbiem jeb sludināšana dzimst no sirds pārliecības un praksē rūdītas rīcības). Un man ir ļoti svarīgi redzēt, ka mācītājam - tāpat kā draudžu cilvēkiem (es ceru!) - svētdienas dievkalpojums ir nedēļas kulminācija un svarīgākais notikums, kam viņš īpaši gatavojas un vēlas to svinēt ar pilnu atdevi. Un ka mācītājs tiešām mīl savu baznīcu un Baznīcu kopumā un gatavs tai atdot sevi visu, neskaitot un nesadalot stundas un dienas, ko viņs velta baznīcai, bet ko sev. Tiklīdz mācītājs sāk limitēt, cik laika un spēka viņš gatavs un grib veltīt Baznīcai un attiecīgi cik sev, ienāk kaut kas ļoti pasaulīgs un tad gribas ātri meklēt vietu, kur nedomā tik pasaulīgi un kur augstā vērtē ir vārds "uzupurēšanās".... Pēdējais nāk no personīgas pieredzes, jo nupat to piedzīvoju.
Un jāpiekrīt kādam mūsdienu svētīgam vīram - grieķu tēvam Paīsijam, kurš saka, ka kopumā kritietību raksturo vārds "uzupurēšanās ", jo tāds ir Kristus piemērs. Viņu turpinot - kur to neredz dzīvē - draudzē kopumā, mācītājā, katrā draudzes cilvēkā individuāli - tur kritietība tā īsti vēl nav sākusies. Un otrādi. |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2009.09.08 10:04:27
Un jāpiekrīt kādam mūsdienu svētīgam vīram - grieķu tēvam Paīsijam, kurš saka, ka kopumā kritietību raksturo vārds "uzupurēšanās ", jo tāds ir Kristus piemēr
Ja to lāpstu iedursi dziļāk, tad ieraudzīsi, ka "uzupurēšanās" ir mīlestības otrais vārds! Un ja pavisam dziļi ieraksi, tad ieraudzīsi, ka šīs pasaules Radīšana ir šāds mīlestības un uzupurēšanās akts, neskaitot jau visu pārējo vēsturi ko Dievs cilvēku labā darīja, dara un darīs! |
Kristofers |
# Iesūtīts: 2009.09.08 11:39:18
vilks problēma varētu būt ar noteikšanu, vai mācītājs ir atdzimis kristietis - kurš un pēc kādiem kritērijiem to par otru nosaka? Dažiem tā šķiet mēlēs runāšana, citam pietiks ar publisku ticības apliecināšanu.
Apustuļa Pāvila vēstulēs "neatdzimis miesas cilvēks" un "atdzimis Gara cilvēks" ir centrāli teoloģiski jēdzieni. No Pāvila vēstulēm šie jēdzieni ienāk Lutera teoloģijā. Atdzimis Gara cilvēks ir cilvēks, kura sirdī mājo pestījošā ticība uz Jēzu Kristu. Cilvēks pats ar saviem spēkiem nevar pie šīs ticības nākt. Šī ticība ir Sv. Gara dāvana, ko Sv. Gars izraisa ar Evaņģēlija vārdu Bauslības satriektos grēciniekos. Jo caur Vārdu un sakramentiem kā instrumentiem tiek dāvināts Svētais Gars, kas – kur un kad Dievs to grib – rada ticību tajos, kuri uzklausa Evaņģēliju, tas ir, ka Dievs taisno tos, kas tic, ka viņi žēlastībā tiek pieņemti nevis viņu pašu, bet Kristus nopelna dēļ. CA, V Art.
Es īpaši izcēlu vārdus kur un kad Dievs to grib. Atdzimšana ir Dieva brīnums. Mēs paši ar saviem spēkiem šo brīnumu ar 100% garantiju nevaram izraisīt, nedz izlasot Bībeli no vāka līdz vākam, nedz pieņemot Jēzu par Pestītāju, nedz beidzot pilnu iesvētes mācības kursu, pat ne beidzot teoloģijas studijas. Pat ordinācija par mācītāju neizraisa atdzimšanu. Bet ko mēs varam darīt - vienīgi konstatēt, vai attiecīgais cilvēks ir vai nav atdzimis kristietis. Ap. Pāvils raksta skaidri, ka uz to norāda Gara augļi. Un to draudze var redzēt, vai pie viņas mācītāja šādi augļi ir vērojami. Publiska ticības apliecināšana ir jauka un vajadzīga lieta, bet vienīgi augļi reālajā dzīvē parādīs, vai "teksts iet kopā ar bildi". |
Mirga |
# Iesūtīts: 2009.09.08 12:08:04
Mulders
Ja to lāpstu iedursi dziļāk, tad ieraudzīsi, ka "uzupurēšanās" ir mīlestības otrais vārds!
Jā, un tad izrādās, ka daudzi iemācītie jābūt un jādara var būt par kavēkli, jo grūti no tiem tikt vaļā.
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.09.08 12:20:17
Kristofers, taads jatuaajums
Starp piedzimshanu un augljiem vienmeer ir kaads augshanas periods... Rakstos tas nereti tiek paraadiits ar kaadu laiku kaameer auglji nobriest...
Praktiskaa dziivee... kaa saprast... redz cilveeks var gadiities atdzimis, bet vinja auglji veel nav redzami... gluzhi kaa cilveeka beerns, kad piedzimst, tad tas, ko mees sagaidaam no cilveeka - veel nav - ir tikai piechuraati pamperi, breekshana un nikjoshanaas... un tomeer tas JAU ir cilveeks!
Manupraat dziivee nereti viens otrs kristietis tiek nokauts shajaa stadijaa... kad vinjsh jau ir atdzimis, bet "lielie puikas" no vinja prasa jau nodarboties ar viigju staadiishanu juuraa... un tad tas beerns, redzeedams, ka nevar ar lielajiem puikaam augljos meeriities, var nomirt... jeb taa teikt iekapsuleeties un iechauloties?
Kaa atpaziit shaadu... beernu Kristuu... no varbuut tieshaam neatdzimusha mutes bajaara - tehno_kristiesha? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.09.08 12:24:37
Kristofers
Vai Tev nešķiet, ka Pāvils, runājot par sevi kā par cilvēku, kurā miesas tieksmes cīnās ar Gara tieksmēm, nesaka, ka šajā pasaulē katrs kristietis joprojām ir gan vecais miesas, gan gara jaunais cilvēks, jeb vienlaikus taisnots, vienlaikus grēcinieks.
Šis iemesls man liek apšaubīt atdzimšanas termometra objektivitāti, jo pašam kā grēcīgam cilvēkam šad tad ir gadījies apskaisties arī uz lāga kristiešiem, kuru nepilnības nav gluži rūdītas bezdievības simptomi. Ja akli uzticēšos savai nepatikai, ka mani līdzcilvēki vēl ne tuvu nav tik lēnprātīgi, pazemīgi, mīloši, bez atlikuma Kristum nodevušies utt, kā vajadzētu, tad nāksies izbrāķēt pilnīgi visas draudzes un mācītājus, ieskaitot cienījamos apustuļus |
Mirga |
# Iesūtīts: 2009.09.08 12:52:54
Aivars
Bet vai tad tas "termometrs" nav sevis paša, bet gan citu
mērīšanai? |
Kristofers |
# Iesūtīts: 2009.09.08 12:59:07
Mulders, Aivars. Man liekas, ka jūs abi jaucat kopā taisnošanu ar svētdarīšanu. Ikviens Kristū taisnotais ir atdzimis no Sv. Gara, viņā mājo Dieva Gars. Savukārt svētdarīšana ir process, kurā mēs visi augam un daudzkārt klūpam.
Bet tak var atšķirt kristieti, kurš ir vēl vājš, no tāda, kura sirdi Kristus nav uzrunājis. Protams, ticībā iesācējam, vājas gribas cilvēkam, var izlīst ārā miesas darbi un augļu būt pamaz. Tāpat kāds rafinēts liekulis var teoloģiski pareizi un literāri skaisti runāt, ar dzelzs gribasspēku panākt, ka nekādi miesas darbi uz āru neparādās un nosimulēt daudz labu augļu. Bet - nevar nosimulēt Sv. Gara iemājošanu. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.09.08 12:59:43
Mirga
Te izskanēja pieņēmums, ka ir teiksim neatdzimis mācītājs vai draudze ir pēc atdzimšanas pazīmēm `izkožami`, un maināmi. Tieši tas man radīja jautājumus, jo baidos, ka es spēju izbrāķēt jebkuru, un ja vēl ieslēdz tenku kanālu `cilvēki runā`, tad vispār draudzēm būtu jābūt pagrimušāko ļautiņu sanākšanas vietām.
vilks
Divus gadījumus gan esmu dzirdējis, kur kāds mācītājs nav ticējis Kristum, bet ne patreizējā LELB. |
Kristofers |
# Iesūtīts: 2009.09.08 13:03:59
vilks Tikai nespēju iedomāties mācītāju, kuram tādas nebūtu. Studējot Lu Teoloģijas fakultātē esmu redzējis gan tādus mācītājus, gan teoloģijas studentus, kuri pēc tam tika ordinēti  Ok, kādi no tiem jau ir atordinēti |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.09.08 13:05:00
Kristofers
Nu, ja reiz miesas darbus var noslēpt un kristieša stāju var simulēt, tad pēc kā tad Tu no malas vari izspriest, vai Sv. Gars mājo vai nemājo tajā cilvēkā? Vai droši zini, ka esi pārspējis tos teologus, kas pazemīgi atzina, ka Kristus Baznīca savā ziņā tomēr ir `neredzama`?
Citēšu vēlreiz modernos klasiķus: "if you can judge a wise man by the color of his skin, then mister, you`re a better man than i" ( no Aerosmith "Living On The Edge" ) |
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2009.09.08 13:07:39
Tas jau ir tas grūtākais, kur vajag paciesties un kur kaut ko pasākt. Parasti jau ļoti cilvēciski daudz ko darām aplami. Piemēram domājot par pusaudžiem, nu netrako, norimsties, viss būs labi! Nē, viņš ar savu aktivitāti vēl vairāk sataisa problēmas gan sev, gan vecākiem. Savukārt tur, kur vajag kaut ko teikt, klusējam, izliekamies, ka tas mūs neskar, un gan jau kaut kā... Nāk prātā, laikam, Augustīna lūgšana: māci mūs atšķirt, ko varam mainīt un ko nevaram...
Savukārt ticības barometra rādītāji bieži ir pēc savas iedomātās un vēlamās skalas. Piemēram reti, kurš izturētu mērot pēc grieķu tēva Paīsija. Kur vēl pārējie askēti vientuļnieki! Gribās jau vairāk domāt, ka garīga dzīve ir nevis emocionāla ekstāze, bet labāka izpratne un paļāvīgāka atkarība no Dieva žēlastības. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.09.08 13:16:50
Raimonds
Stāsta, ka tā lūgšana no zoroastriešu gudrībām nākot, bet doma jau laba.
Bet vai arī kaut vai tas Paīsija mērs ir perfekts? Vai Augustīna un viņa māmuļas attieksme pret atraidīto dzīvesbiedri ir svētīgas ģimenes dzīves liecība? Vai Sv. Antonija kārdinājumu atstāsti un expriestera Zagorska tēlotās ainas Hobos klipiņā kaut kur nesasaucas? Ja noņem to slavas oreolu, tad arī sava laika slavenības bija tikai cilvēki savā garīgajā cīņā |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.09.08 13:19:14
vilks
Tieši šo "dāmu" problēmu pazīstu. (Tas gan nav dzimuma un vecuma apzīmējums.) |
:: Pievienot komentāru
|
