atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Luterāni - katolis - atkal luterānis?
Paulus
Iesūtīts: 2009.07.06 20:08:44
Brāļi un māsas Kristū!
Vēlējos vaicāt padomu jautājumā, kas mani nu jau pāris gadus nomoka. Iespējams, muļķīgi ir to vaicāt šeit forumā, bet nu lai...
Jautājuma būtība: cik pareizi, patiesi un godīgi ir piederēt kādai kristigai konfesijai, kuras ticības pamatpatiesībām pilnībā nespēj piekristi, nespēj teikt Āmen visam, ko tā māca?
Lai visu vēl vairāk sarežģītu, paskaidrošu, ka apzinātā vecumā kristījos LELB, bet tad pēc pāris gadiem konvertējos un nu esmu katolis. Diemžēl, esmu tāds "evanģēlisks katolis", jo man tiešām sagādā problēmas vairākas RKB dogmas.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
AutorsZiņas teksts
-Jona-
# Labojis -Jona-: 2009.07.07 11:35:27
Paulus

Interesanti, cik tad un ko esi paspējis apgūt no Tradīcijas, ar Marijas Valtortas mūža darbu esi iepazinies? Ar L.Lašansu? Varbūt tas tev palīdzētu saprast dažas lietas. L.Lašanss drīz atkal būs Rīgā, tā nu būtu iespēja klātienē daudz ko priekš sevis noskaidrot. Neviens mācītājs ne priesteris, pat ne vislabākais, man nav spējis tā kāpināt ticību kā šādi cilvēki, kuri dzīvo vairs tikai Jēzum un Jēzū.

PS. esmu luterāne, ja kas , bet droši pieņemu visu labo no visām konfesijām. es arī esmu vispirms un galvenokārt kristiete, katrā konfesijā jau var atrast kļūdas un nepilnības, kam negribas piekrist.
Paulus
# Iesūtīts: 2009.07.07 11:35:30
Balss,
jā tieši tā, man RKB ir ļoti tuva liturģiskā tradīcija, tās dziļums, kur katra tērpa daļa, katrs žests ir ar dziļu simbolisku nozīmi, tā ir Baznīcas vēsture, kas nāk līdz mums jau gadsimtiem un ir liels dārgums. Personīgi mani šī liturģiskā tradīcija garīgi ceļ, palīdz tuvoties Dievam.
Bet savukārt RKB Tradīcija, kas ir mācības daļa un liek priesterim kvēpināt vīraku vai noskūpstīt altāri pirms Mises, bet gan man ticēt kaut kam, kas ir pretrunā ar Rakstiem, lūk tā man rada problēmas.
Noteikti skaidri jānošķir, šī liturģiskā tradīcija no tradīcijas, kas ienes ko jaunu mācībā
Paulus
# Iesūtīts: 2009.07.07 11:37:41
Jona,
zinu, kas ir Valtorta un Lašanss, esmu iepazinies ar viņu darbiem. Tikai kāds tiem sakars ar Baznīcas tradīciju??? Tās ir privātas atklāsmes, nekas vairāk. Ja kādu tās tuvina Kristum, lai lasa. Mani nē, tādēļ neuzskatu tās par ko vērtīgu un nelasu.
Es labāk palasu baznīctēvus, lūk tā ir patiesa vērtība!!!
Mulders
# Iesūtīts: 2009.07.07 11:38:19
Noteikti skaidri jānošķir, šī liturģiskā tradīcija no tradīcijas, kas ienes ko jaunu mācībā

Pat es labaak nepateiktu
-Jona-
# Labojis -Jona-: 2009.07.07 11:38:37
Balss

25 Bet ir vēl daudz citu lietu, ko Jēzus ir darījis. Ja visas tās pēc kārtas aprakstītu, tad, man šķiet, visa pasaule nevarētu uzņemt sarakstītās grāmatas.
/Jņ.21/

Ja vēlies tikai Rakstos un ne soli sānis , tad tomēr nevari noraidīt kau vai šo JMarijas Debesīs uzņemšanu, jo varbūt tas ir taisni tas, kas gan ir bijis , bet JD (kā jau ierobežota apjoma Pestīšanas instrukcijā ) vnk nav iekļauts.
Paulus
# Iesūtīts: 2009.07.07 11:39:56
Sorry, pārrakstījos komentā Balsij. Gribēju rakstīt:
"Bet savukārt RKB Tradīcija, kas ir mācības daļa un liek priesterim NEVIS kvēpināt vīraku vai noskūpstīt altāri pirms Mises, bet gan man ticēt kaut kam, kas ir pretrunā ar Rakstiem, lūk tā man rada problēmas."
-Jona-
# Iesūtīts: 2009.07.07 11:40:08
Paulus

Tēvs Pio? kā ar viņu?
Mulders
# Iesūtīts: 2009.07.07 11:40:43
jā tieši tā, man RKB ir ļoti tuva liturģiskā tradīcija, tās dziļums, kur katra tērpa daļa, katrs žests ir ar dziļu simbolisku nozīmi, tā ir Baznīcas vēsture, kas nāk līdz mums jau gadsimtiem un ir liels dārgums. Personīgi mani šī liturģiskā tradīcija garīgi ceļ, palīdz tuvoties Dievam.

Jaa... zheel, ka dalja muusu Luteraanju braalju sho lietu neizprot... bet saklumpo to kopaa ar to maaciibas tradiiciju, un tad kad to vanninju gaazh aaraa, tad ar visu beernu!
Man patiik, ka vismaz Latvijaa, dalja draudzhu vismaz censhaas atguut sho liturgjisko tradiiciju, kad Dieva Vaards runaa ne tikai ar gaisa molekulu vibraacijaam, bet ar kraasaam un liturgjiskaam detaljaam - taa ir veel viena valoda, kas jaamacaas lasiit, kuru, kad saprot, tad no jauna var dzirdeet Dieva Vaardu, pat tad, kad apkaart ir absoluuts klusums!
Paulus
# Iesūtīts: 2009.07.07 11:45:04
Jona,
Ja vēlies tikai Rakstos un ne soli sānis , tad tomēr nevari noraidīt kau vai šo JMarijas Debesīs uzņemšanu, jo varbūt tas ir taisni tas, kas gan ir bijis , bet Bībelē (kā jau ierobežota apjoma Pestīšanas instrukscijā) vnk nav iekļauts.

Nu, uz kāda pamata, lai mēs pieņemtu, ka "tas ir bijis"?? Kādi ir kritēriji? Ja nav iekļauts Svētajos Rakstos, tad uzskatu, ka uz tā nevar balstīt TICĪBU. Varbūt nākotnē vēl nāks klāt kādas "nepilnīgajos Svētajos Rakstos" neiekļautas dogmas?? Un tad pēkšņi attapsimies, ka vairs neesam kristieši.... vienkārši tādēļ, ka Kristum Upurim un Augšāmcelšanās vēstij virsū ir tik daudz uzslāņojumi, ka maz neliekas....
Paulus
# Iesūtīts: 2009.07.07 11:46:11
Jona,
Tēvs Pio ir kanonizēts svētais, tā kā nekādu problēmu. Personīgi es nelasu viņa darbus, nesaista. Ja kādu saista, lai lasa
Mulders
# Iesūtīts: 2009.07.07 11:46:35
a vēlies tikai Rakstos un ne soli sānis , tad tomēr nevari noraidīt kau vai šo JMarijas Debesīs uzņemšanu, jo varbūt tas ir taisni tas, kas gan ir bijis , bet Bībelē (kā jau ierobežota apjoma Pestīšanas instrukcijā ) vnk nav iekļauts.

Jukusi vai, ka Pestiishanai ir kaad instrukcija? Vot kur civleekam var shiibers aizbraukt!

Ja rakstos nav iekljauts, taatad nav buutisks pestiishanai Elementaari tak vaine? Ja kaadam kaa hobijs tas interesee, so be it, bet ja to padara par pestiishanas un ticiibas jautaajumu, tad atvainojiet, bet tad sanaak, ka visi apustulji un paavils rakstots sho "pestiishanas instrukciju" bij baigie halturshciki, ka palaidushi garaam pestiishanai buutiskus jautaajumus!

Jaanis vispaar tad izskataas kaa aaxts, sakot, ka vinja rakstiitaa graamata ir rakstiita, lai mees naaktu pie ticiibas un to ieguvushi iemantotu muuzhiigo dziivoshanu, kas implciee, ka ar Jaanja Evangjeeliju vien pietiek, lai iemantotu muuzhiigo dziivoshanu - respektiivi pestiishanu - tak, kad peedeejo reizi Jaani lasiiju, par Marijas debesiis uznjemshanu tur nekas nebij rakstiits, kas implicee vienkaarshu lietu - taa nav essenciaala muuzhiigai dziivoshanai, jeb, saskanjaa ar Jaani, taa nav vajadziiga, lai iemantotu muuzhiigo dziivoshanu. Taapat arii Luukas... saakot savu evangjeeliju, pirmais ko pazinjo, ka vinja Evangjeelija meerkjis ir dariit savam lasiitaajam zinaamu Kristus maaciibu. lai mees vareetu sho Rakstiito izmantot, lai paarliecinaatos, ka tas, kas mums sludinaats ir pateisiiba... un atkal, par Marijas debesiis uznjemshanu - ne vaarda! Un citos evangjeelijos... tie visi runaa par Muuzhigiaas Dziiviibas ieguushanu, bet sho - Katoljpraat - essenciaalo doktriinu, bez kuras civleeks nevar tapt pestiits - visi aizmirsushi, piekam aizmirsushi taa, ka par to nevar izlasiit pat pirmo gadsimtu Bazniicteevu darbos...

Sanaak... visa Apustuliskaa maaciiba ir taada tjap ljap, kur tik svariigas pestiishanai buutiskas doktriinas kaa Mariologjiskaas doktriians - ir palaistas garaam Apbriinojama nolaidiiba un Sv. Gara neveeriiba! Lab ka peec 18 gadsimtiem tomeer Sv. Gars achohniijaas
-Jona-
# Iesūtīts: 2009.07.07 11:50:19
Paulus

Kritērijs ir bibliskais - pēc augļiem. Uz savu sapratni par kaut ko mēs varam balstīties vēl mazāk, jo esam grēcīgi. Augļi, īpaši Svēto izpildījumā - neko labāku es nezinu.

Ko varētu nozīmēt, ka ar tēvu Pio tev nav problēmu ? vai to, ka no viņa tu spēj pieņemt visu ko darījis/teicis (Svētais taču!)?
Mulders
# Labojis Mulders: 2009.07.07 11:53:09
Augļi, īpaši Svēto izpildījumā - neko labāku es nezinu.

Tu par Noa dzerstiishanos, Daavida izlaidiibu un slekaviibaam, Aabrahama bailiigumu, Jeekaba glumo attiexmi un meliem, Zaalamana daudzsieviibu un elkdieviibu, Peetera nodeviibu... kuri buus tie auglji?

Kaa buutu ar Jeezu Kristu?

Ilji shamie frukti nav sveetie? Tu arii piekriiti vinju augljiem un metodeem?
Paulus
# Iesūtīts: 2009.07.07 11:53:43
Jona,
nu kā, lai saka, nav man aktuāls tēvs Pio. Nav problēmu tādā nozīmē, ka mana attieksme pret viņu ir pozitīva, ja reiz Baznīca viņu ir kanonizējusi.
Zini, RKB svēto ir tik daudz un to dzīves piemēru tik tiešām iedvesmojoši, ka mūža nepietiks, lai ar tiem visiem iepazītos... Man personīgi tuvāks ir Ignācijs no Lojolas, Terēze no Lizjē, jo viņu darbus esmu lasījis un tie ir daudz devuši manai ticības dzīvei
-Jona-
# Iesūtīts: 2009.07.07 11:59:28
Paulus

Jā, saprotu. Es to pieminēju tādā nozīmē:

Saint Padre Pio more than "advised" a spiritual daughter, Elisa Lucchi, to read Valtorta`s writings. "I don`t advise you to---I order you to." From a letter of Rosi Giordani, Jan. 7, 1989, San Giovanni Rotondo.

Jo Svētie viens otru tā vai citādi vienmēr apstiprina, kas vēl ir papildus iemesls ticēt viņiem visiem (bet ne visiem baznīcas funkcionāriem! - tā ir milzīga starpība).


nu ko - lūdzies, lūdzies un vēlreiz lūdzies, līdz tā atbilde top skaidra.


Ослик
# Labojis Ослик: 2009.07.07 12:09:56
Esmu novērojis tādu lietu:
Dedzīgs luterānis konvertējas par katoli, tad konvertējas par pareizticīgo. Un tad , kad atrasta tā pareizā komanda (konfesija), tad novērojams tāds atslābums, ko tur man vairs trakot, es pareizā konfesijā, viss notiks automātiski.
Pazīstu ne vienu vien tādu. Iztaujājis, ko tu juti tad? un vai bija vērts? gan neesmu.
Būs arī, kas teiks , ka labāk formāls katolis nekā aktīvs luterānis.

Katoļiem nedaudz pietrūkts tādas rūpības un bijības visās darbībās baznīcā, jo mums jau tik daudz kas ir un tik daudz ko jāpaspēj.

piemeram, ja salīdzina dievgaldu LELB un RKB. Atbilde varētu būt - mums katoļiem jau ir adorācijas un tāpēc var tā ātri pieskriet nokrist uz ceļiem, saņemt komūniju un aizskriet.

Bībeles pārzināšanā savukārt katoļiem tālu priekšā aizsteigušies harizmāti.

Un lūgšanu ziņā katoļiem tālu priekšā pareizticīgie. Vai arī, ja salīdzina krustīšanos pie pareizticīgajiem un pie katoļiem, katoļi tādi pavirši liekas.

Rakstu par to , ko katoļi varētu mācīties, nevis tā dēļ ietu projām uz citurieni.

Es saprotu , ka es tikai vispusīgi runāju bez dziļiem teoloģiskiem pamatiem. Un nevaru lepoties ar to, ka būtu pats atradis ceļu uz baznīcu , uz konfesiju, uz draudzi gan esmu pats atradis ceļu

Mani pašu mēdz lamāt par slēpto luterāni, jo es tā netīksminos par neizprotamām lietām.

tas saistīts ar to, ka katoļiem piedēvē īpašu cieņu pret nesaprotamām lietām, kas tā īsti nav. bieži tiek tas veidojas no nevēlēšanās meklēt skaidrojumu kādām niansēm, bet tajā pašā laikā turēšanās pie tradīcijām.

katoļiem tomēr ir pēctecība un celibāts, kas manā uztverē katoļus padara par vispiemērotāko ceļu pie DIEVA
Mulders
# Iesūtīts: 2009.07.07 12:28:23
Osljik,

KAA peecteciiba? Kas tavupraat RKB tiek sukceseets?
Ослик
# Iesūtīts: 2009.07.07 12:31:17
Mulders
kopš apustuļu laikiem viens priekšnieks - Pāvests!
bet celibāts gan ir! un to tu neapstrīdēsi!
Mulders
# Iesūtīts: 2009.07.07 12:38:48
Osljik, tak es nesapratu, kas tiek sukceseets? Kas ir sukcesijas objekts? Nu kristieshiem, piemeeram, kopsh Apustulju laikiem - viens Kungs un Priekshnieks - Jeezus Kristus? Un?
Zive.
# Labojis Zive.: 2009.07.07 13:31:52
Paulus Es Tev ieteiktu nesteigties Iznēsā sevī to luterāni. Caur un cauri iepazīsti luterismu. Un, ja sirds un prāts to liek, tad runā ar sievu. Es Tev ieteiktu galvenokārt piešķirt vērību sakramentālajām atšķirībām un izspriest, kuras konfesijas nostādnes Tev liekas patiesākas. Pirmais - pievērs uzmanību pamatnostādnēm un tad salīdzinoši sekundārajām lietām.
Es teikšu godīgi - man liekas, ka katrā konfesijā ir tādas lietas, kas neklapē ar Rakstiem. Un, ja es gribētu atrast ideālo konfesiju, tad visdrīzākais paliktu bezšā, jo ideāli uz zemes nepasāv. Un palikt bezšā nozīmē palikt bez sakramentiem.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 129 , pavisam kopa bijuši: 3599