atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Prūšu dievkalpojumu kārtība
Svilpaste
Iesūtīts: 2006.12.08 15:03:23
Vairākkārt, runājot par liturģiju, mācītāju tērpiem, iedalījumu mācītājos un evaņģelistos, esmu dzirdējusi, ka Latvijas luteriskajā Baznīcā esot tā saucamā "prūšu kārtība." Vai kāds man nevarētu paskaidrot, kas tā par kārtību?
AutorsZiņas teksts
kuplaste [81.198.129.114]
# Iesūtīts: 2006.12.14 14:51:32
Es nevaru!
Jānis Ginters
# Labojis Jānis Ginters: 2006.12.18 14:12:12
Ar t.s. “Prūšu dievkalpojuma kārtību” acīmredzot domāta Vecās Agendas kārtība, kādu to lieto daļa LELB draudzes. Vēl tā bieži tiek saukta par C kārtību, kas nozīmē LELB liturģijas komisijas minimāli labotu iepriekšminēto kārtību. Šī kārtība lielā mērā ir veidojusies Prūsijas ķeizara Vilhema Frīdriha reformu rezultātā 19.g.s. pirmā pusē. Vilhelms Frīdrihs ar politiskiem līdzekļiem apvienoja luterāņus un reformātus. Viņš, piemēram, lika lietot vienotus tērpus mācītājiem, tiesnešiem un rabīniem – talāru un befhenu. Luterāņu mācītāji tika sodīti, ja turpināja lietot liturģiskos tērpus. Šīs reformas rezultātā arī dievkalpojuma kārtībā ieviesās visai neparastas lietas, piemēram, “Kungs apžēlojies” kā tipisks grēksūdzes dziedājums, tika atmests “slavēts, lai ir, kas nāk” dziedājums no dievgalda liturģijas, tas neiederas reformātu mācībā par Sv.Vakarēdienu.
Mulders
# Iesūtīts: 2006.12.18 14:26:25
Jautaajums zinaataajiem! Vai ir LV valodaa dabonama kaada laba graamata par liturgjiju un taas gariigo saturu un buutiibu?
Jānis Ginters
# Iesūtīts: 2006.12.18 23:24:28
Šobrīd nav prātā kādi saiti. Nu jau laiku atpakaļ (1998) uzrakstīju mazu rakstiņu par šīm lietām, to vēl joprojām esmu saglabājis manā mājas lapā http://www.iclub.lv/ginters/par_dievkalpojumu.htm (uzskatu to gan par novecojušu)
Lietuviešu mācītājs no Klaipēdas Dr. Darius Petkunas ir sīki pētījis šīs norises 19.g.s. Iespējams, kādus materiālus var atrast pie Vācijas neatkarīgās lut. Baznīcas selk.de un Amerikas Missouri sinodes lcms.org
Voldemārs
# Iesūtīts: 2006.12.30 22:26:30
Svilpaste
Par luterāņu liturģijas izmaiņām Vācijā 19.gs. sākumā rakstīts arī latviski iznākušajā H.Zasses grāmatā "Kas ir luterisms?"
Voldemārs
# Iesūtīts: 2006.12.30 22:50:08
Jāni
Man ir jautājums, uz kuru manu studiju laikā Vilis Kolms nevarēja atbildēt. Varbūt Tu vari līdzēt.
Manā rīcībā esošs 1990.to gadu vidus materiāls par liturģiju latviešu luterāņu dievkalpojumos (vienā no Mantojumiem) saista "Kungs apžēlojies" dziedājumu ar grēksūdzi, un tikai. Arī bibliski visi Jaunajā Derībā lietotie vārda eleison varianti ir saistīti tikai ar grēksūdzi un Kristus žēlastības lūgšanu. Šādi man arī, vēl pie labas veselības esot, profesors R.Feldmanis ir mācījis par liturģiju.
Kā tad nu sanāk, ka liturģijas reformās šis dziedājums ir nonācis PIRMS grēksūdzes un pat pirms introita, tādējādi to pilnīgi nodalot no grēksūdzes?
Jau iepriekš pateicos!
Jānis Ginters
# Labojis Jānis Ginters: 2007.01.02 18:28:01
Nezinu tādas liturģijas reformas, kur kyrie dziedājums ir pirms grēksūdzes un pirms introita. Ja tādas zināmas, būtu ļoti interesanti
Vari google pameklēt par Kyrie un būs daudz dažādas vēsturiskas atsauces. Tiesa II.Vatikāna koncila akceptētā t.s. pāvesta Pāvila VI Mesa, C variants lieto Kyrie grēksūdzes rita laikā. Varbūt varētu mēģināt atbildēt uz jautājumu kā Kyrie dažos gadījumos ir nonācis grēksūdzes ritā, bet ne otrādi.
liturgs [62.23.223.80]
# Iesūtīts: 2007.02.20 18:21:44
Kyrie sākotnēji bija draudzes atbilde litānijā. Vēlāk Romas mesā atstāja Kyrie vienu pašu, atsakoties no lūgšanas ekonomisku iemeslu dēļ - dievkalpojums bija palicis pārāk garš. Kyrie pievienošana grēksūdzei ir pilnīgi vietā, jo atjauno dziedājuma sākotnējo saistību ar lūgšanu.
ottoo [81.198.122.59]
# Iesūtīts: 2007.03.02 15:10:24
to Svilpaste
Iesaku izlasīt interviju ar luterāņu mācītāju teoloģijas doktoru D.Petkunas.Skat."Svētdienas Rīts" 22.aprīlis 2006.g.
Svilpaste
# Iesūtīts: 2007.03.04 12:48:00
Diemžēl man nav pieejami vecie SvR, vai tas ir pieejams arī internetā? Šo to palasījos pēdējā "Rīgas Laikā", kur bija komentārs Cālīša izeikumam, ka Latvijas lut. mācītāji vēlas līdzināties katoļiem un pareizticigajiem.
ottoo [81.198.122.59]
# Iesūtīts: 2007.03.10 12:57:18
to Svilpaste
Dr.Petkunas šo liturģiju nenicina,necenšas to nolīdzināt ar zemi,bet uzskata to par kopējo mantojumu,kas jāsargā.Dziļāk ar šo liturģiju var iepazīt agendās ,kas izdotas līdz 1916.g. krievu ,vācu,latviešu,igauņu valodās.Dr.Petkunas veido Lietavas luteriskās baznīcas mājas lapu,viņš pats veic programmēšanu.
Ja interese par šo tēmu ir,lai apmierinātu ziņkārību,tad-sorry,jatā ir patiesa vēlme iepazīt kopējo mantojumu,tad-Dievpalīgu.
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 84 , pavisam kopa bijuši: 35956