Vahtangs (misionārs) 
|
Iesūtīts:
2009.03.23 19:02:47
25.martā ar baznīcu zvanu skaņām aicina pieminēt Komunistiskā genocīda upurus. Tāds ir viens no virsrakstiem šajā mājaslapā! Nevis -
25.martā ar baznīcu zvanu skaņām aicina svinēt Marijas pasludināšanas dienu!
Es negribu pretstatīt šos svētkus, bet kā tas sanāk ka pagājušajā nedēļā viena kurzemes luterāņu draudzes aktīva draudzes locekle man jautāja, kas šie par baznīcas svētkiem? Domāju, ka nelaimei, kas pieminama šajā dienā ar īpašu aizlūgumu Dieva priekšā jāveltī īpašs dievkalpojums. Taču kā var būt tā, ka vispārēji baznīcas svētki netiek vietvietām svinēti, bet šī lokālā piemiņas diena ir vienīgais iemesls dievkalpojumam baznīcā. Nu nav kaut kas kārtībā... Ne? |
|
Ingars  |
# Iesūtīts: 2009.03.26 07:56:34
alošanās, alošanās, viena vienīga alošanās
Kolosiešiem 2. nodaļa
16 Tāpēc lai neviens jūs netiesā ēdienu un dzērienu dēļ vai sakarā ar svētkiem, jauno mēnesi vai sabatu.
17 Šīs lietas ir nākamo lietu ēna, bet miesa pieder Kristum.
18 Nevienam nav tiesības atņemt jums jūsu balvu, kaut arī tas atrod patiku pazemīgā kalpošanā eņģeļiem un kaut arī tas lepojas ar parādībām, ko viņš redzējis. Tāds bez pamata kļūst iedomīgs savā miesas prātā
19 un neturas pie galvas, no kuras ar saišu un dzīslu palīdzību visa miesa tiek vienota un kopā saturēta un aug Dieva augumā.
20 Ja nu jūs esat ar Kristu nomiruši pasaules pirmspēkiem, ko tad jūs, it kā vēl dzīvodami pasaulē, uzņematies priekšrakstu jūgu, cilvēku baušļus un mācības,
21 kā piemēram: tev nebūs aizskart, tev nebūs baudīt, tev nebūs pieskarties! -
22 Visas šīs lietas ir lemtas iznīcībai, tās tērējot.
23 Tām gan ir gudrības slava tur, kur ir pašizdomāta dievkalpošana, pašpazemošanās un miesas mērdēšana; bet patiesībā tām nav nekādas vērtības, jo tās dod apmierinājumu vienīgi miesai.
Romiešiem 14. nodaļa
1 Pieņemiet tos, kas ticībā vēl vāji, un netiesājiet viņu domas.
2 Cits savā ticībā ēd visu, bet cits nav tik stiprs un ēd tikai dārzaugus.
3 Tas, kas ēd, lai nenicina to, kas neēd; bet tas, kas neēd, lai netiesā to, kas ēd visu. Jo Dievs viņu pieņēmis.
4 Kas tu tāds esi, ka tu tiesā cita kalpu? Viņš stāv vai krīt savam Kungam. Un viņš stāvēs, jo viņa Kungs spēj viņu stiprināt.
5 Dažs ievēro vienu dienu vairāk par otru, dažs turpretim visas dienas tur vienādas: ikviens lai pilnīgi turas savā pārliecībā!
6 Tas, kas kādu dienu sevišķi ievēro, to ievēro Tam Kungam par godu un, kas ko ēd, ēd to Tam Kungam par godu, jo viņš par to pateicas Dievam. Bet arī tas, kas neēd, to dara Tam Kungam par godu, jo arī viņš pateicas Dievam.
7 Jo neviens mūsu starpā nedzīvo sev pašam, un neviens nemirst sev pašam.
8 Jo, ja dzīvojam, dzīvojam savam Kungam un, ja mirstam, mirstam savam Kungam. Tātad, vai dzīvojam, vai mirstam, mēs piederam savam Kungam.
9 Jo tādēļ Kristus ir miris un dzīvs tapis, lai būtu Kungs pār mirušiem un dzīviem.
10 Bet kā tad tu tiesā savu brāli? Jeb arī: kāpēc tu nicini savu brāli? Mēs taču reiz visi stāvēsim Dieva soģa krēsla priekšā!
Tad nu ja vien kādi svētki, tradīcijas vai paražas nav pretrunā ar Deiva Vārdu, bet ir celsmīgi ticībai, tad lai ikviens kas vēlas to ievēro, bet lai netiesā to, kas neievēro lietas, kuras Dievs nav tieši pavēlējis. Dievs mīl vienprātību, bet nejau vienveidību.
Vienam Varbūt nāk par svētību svinēt Marijas pasludināšanas dienu, man šī diena absolūti neko nenozīmē, bet vai tādēļ esmu sliktāks? |
Kristofers  |
# Iesūtīts: 2009.03.26 08:25:21
Es šo Rakstu vietu gan lietotu, lai pierādītu, ka Kristus Baznīcai bija/ir brīvība iestādīt savu svētku kalendāru, tā oponējot adventistiem u.c., kas to uzskata par "Lielās Atkrišanas" pazīmi.
Bet Baznīcas locekļiem ir pienākums pakļauties savas Baznīcas mācībai un noteikumiem. Ja viņus kaut kas neapmierina, viņi var brīvi mainīt savu konfesiju.
Bet nav iedomājama situācija, ka katrs indivīds vienas Baznīcas ietvaros svinētu savu personīgo kalendāru, piem. Ziemassvētkus kaut kad septembrī. Vai vispār nesvinētu nevienus svētkus. Tā esot garīgāk. |
Starp citu [193.41.33.65] |
# Iesūtīts: 2009.03.26 09:04:05
Vakar Jelgavas katoļu katedrālē stastīja par celebatu..."celebats tika pieņemts praksē tāpēc, ka Marijai ar Jazepu pēc Jezuz piedzimšanas nebija tuvattiecību, jo viņi pilnībā atdevušies Jezuz audzināšanā". |
Cibricis  |
# Labojis Cibricis: 2009.03.26 09:45:03
Starp citu [193.41.33.65]
Celibāts cita tēma, ne šeit diskutējama, pat ja tai pieskaras sv.Marijas kontekstā. Mazliet gan dīvaina tur tai baznīcā argumentācija izskanējusi, jo celibāts ir un paliek paša Kunga atbalstīts, kas ir lielāks pamats par izteikto.
Par svētkiem jautājums gan aktuāls un gribētos sagaidīt kādu no augstās garīdzniecības paužam savu viedokli vai - vēl labāk un derīgāk - LELB ofic. nostāju.
Kuri tad ir "obligātie" svinamie svētki LELB - tāds jautājums prasa noteiktu atbildi.
Kāds evaņģēlists man reiz sacīja, ka esot grūtības pašus mācītājus piedabūt svinēt dievkalpojumus, ka ir pilsētas, kur nesvin pat 2.Ziemsvētkus, kaut arī mācītājs dzīvo uz vietas...
Vai mācītāju kalpošanā daudz kas ir vēl augstāks par dievkalpojumu? |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.03.26 10:11:21
Kristofers
Šo rakstu vietu viennozīmīgi var lietot par liecību septītās dienas adventistiem.
Bet par to obligātumu - redz Pāvils, kad to rakstīja, tad vairāk vai mazāk eksistēja tikai viena konfesija. Piekrītu, ka jāievēro tas kā bībelē rakstīts - esiet paklausīgi ikvienai cilvēku starpā ieceltai kārtībai, BET no bībeles konteksta noprotam, ka Dieva griba stāv pāri visam un Dievam jāklausa vairāk nekā cilvēkiem. Tas, ko tu domā ir pretrunā netikai ar bībeli, bet arī ar pašu Luteru, jo viņš tieši uzsvēra, ka šīs tradīcijas, kas ir adiaforas nedrīkst padarīt par obligātām, tādējādi apgrūtinot sirdsapziņas. tāpēc teikšu gan, ka ir pieļaujami, ka katrs indivīds attiecībā uz adiaforām rīkojas pēc saviem ieskatiem, kamēr vien nenonāk pretrunā ar Dieva Vārdu. Tieši par to arī Pāvils te runā un par to arī runāja Luters un ir grēks tad brālim vai māsai pateikt - ja nesvini mūsu svētkus, tad maini konfesiju, tā domāt un runāt ir grēks. Šīs adiaforas ir katra paša brīva izvēle, kā Vilks rakstīja - cilvēku labā, lai būtu par svētību. Bet ja man viena vai otra adiafora nav vajadzīga vai nenāk par svētību, tad es varu to ar brīvu sirdsapziņu neievērot un pēc Dieva prāta palikt i savā konfesijā, i savā draudzē un nevienam nav tiesības man ko pārmest |
danar  |
# Labojis danar: 2009.03.26 10:13:38
Nekā slikta neredzu tajā,ja sajās pieminas dienās ir iespēja dzirdēt Dieva Vārdu cilvēkiem,kuri ikdiena varbūt uz baznīcu neiet.Viniem varbūt tādi baznīcas svētki neko neizsaka,drīzak mulsina.Ticīgs cilvēks var tacu iet arī uz pieminas dievkalpojumu.
|
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.03.26 10:16:03
Starp citu [193.41.33.65]
Vakar Jelgavas katoļu katedrālē stastīja par celebatu..."celebats tika pieņemts praksē tāpēc, ka Marijai ar Jazepu pēc Jezuz piedzimšanas nebija tuvattiecību, jo viņi pilnībā atdevušies Jezuz audzināšanā".
offtopiks, tomēr atbildēšu - šai mācībai nav nedz pamatojuma bībelē, nedz arī vēsturiska pamatojuma. Tieši otrādi - ir atrodamas nepārprotamas liecības, ka Jēzum bij arī brāļi un māsas pēc miesas, tātad Marija dzemdēja vēl bērnus, turklāt ir rakstīts
24 Jāzeps, uzmodies no miega, darīja tā, kā Tā Kunga eņģelis tam bija pavēlējis, viņš ņēma savu sievu pie sevis.
25 Un viņš to neatzina, līdz kamēr viņa bija dzemdējusi Dēlu , un deva Tam vārdu Jēzus.
|
Kristofers |
# Iesūtīts: 2009.03.26 11:19:01
Ingars Tiešām tas ir offtopiks, jo par šo tēmu mums jau bija ĻOTI gara diskusija: Jaunava Marija |
Kristofers |
# Labojis Kristofers: 2009.03.26 11:43:01
Ingars Ir diva veida izpratnes par kristietību kā reliģiju - tradicionālā jeb kolektīvistiskā un modernā (drīzāk postmodernā) jeb individuālistiskā .
Saskaņā ar moderno es lasu Bībeli, saprotu to kā pats gribu, pieņemu Jēzu par Kungu un Pestītāju, veidoju lūgšanu attiecības kā pats gribu, nav man vajadzīga draudze, ja kaut kur vajag kristīgi satusēt - aizeju uz kādu ekumēnisku saietu vai veicu svētceļojumu uz Tezē. Un ja šajos pasākumos kāds vēl man uzliek rokas tad man ir pašam savs Sv. Gars, un sava mēļu valoda kurā ar Dievu runāt, jūtot mistisku piepildījumu un svētlaimi šajā manis individuālajā reliģijā. Atvaino, Ingar, bet man šķiet, ka tavi spriedumi par "adiaforām" tieši iekļaujas šajā kategorijā.
Saskaņā ar tradicionālo (pareizāk būtu teikt - vēsturisko ) izpratni, Kristus nedibināja anonīmu Bībeles studentu bezpersonisku daudzumu, kurā viens otru pat nepazīst. Kristus dibināja jaunu cilvēku kopienu - savu Baznīcu, Draudzi - Ekklesia, kas sastāv no reālām savstarpējā sadraudzībā esošām vietējām draudzēm - ekklēsiai . Un kaut Baznīcai sākumā bija dažādas svētku svinēšanas tradīcijas (piem., attiecībā uz Lieldienu datumu), tad vienā draudzē tās locekļi gan ievēroja vienādus svētkus un dievkalpošanas laikus.
Kristīgā brīvība pastāv iekš tā, ka draudzes nelauž sadraudzību viena ar otru tikai dēļ atšķirīga svētku kalendāra vai dievkalpošanas formām. Bet nevar šo kristīgo brīvību traktēt tā, ka pat vienā draudzē katrs dara tā, kā viņam ienāk prātā, un viņam dziļi pie kājas, ko dara citi, un nevajadzīga ir vienošanās par kādu kopīgu dievkalpošanas formu. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.03.26 11:58:41
Kristofers
Kristus un apustuļi gan norādīja, kādai jābūt šai sadraudzībai un atkal likūs tev priekšā to pašu rakstu vietu, aks nozīmē to, ka svētku svinēšanas ir katra individuāla darīšana, sadraudzībā tam nav galvenā nozīme. Galvenā nozīme ir būt kopā ar brāļiem un māsām vajadzībās, palīdzēt, sapulcēties dievkalpojumos, bet svētku dienas netiek uzspiestas un nav grēks, ja es vienkārši kādus svētkus nesvinu, ja vien netraucēju citiem, neizrādu kaut kādu negatīvu attieksmi un nenosodu tos, kuri svin, jo galugalā tā nav Dieva pavēle piedalīties obligāti visos svētkos, nedz arī aizliegums, ja vien tas nav pretrunā ar Dieva vārdu.
Lūdzu nejaukt svētkus ar dievkalpojumu regulāru apmeklēšanu, nejaukt adiaforas ar dogmām. Ja septīto dienu adventisti grib īpašā veidā godināt Jēzu katru dienu, tad nenosodīsim viņus, vienīgais ko viņiem aizrādam ir tas, ka viņi nosoda mūs, kas izvēlējušies vēl papildus dienu, kad Jēzu godināt
attiecībā uz Marijas pasludināšanas dienu - es mīlu savus brāļus un māsas, netiesāju tos, kuriem šie svētki kaut ko nozīmē, bet man viņi nenozīmē neko - vai tāpēc es uzreiz esmu atstumtais? Nevajag ieslīgt galējībās, kad cilvēku ieviestu kārtību padara par dogmu, tas ir grēks |
Kristofers |
# Labojis Kristofers: 2009.03.26 12:24:28
Ingars Viens ir teoloģiska teorija, cits ir ticības dzīves prakse. Ja tev šķiet, ka vari Lielo Piektdienu un Lieldienas pavadīt kā parastas dienas, un to apzināta un tīša ignorēšana nekādīgi neiespaido tavas jaukās attiecības ar Jēzu Kristu, un tava sirdsapziņa tev neuzrāda nekādu pārkāpumu - nu ko tad .... |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.03.26 12:35:07
Kristofers
Arī šī prakse skaidrojama pilnā kontekstā - būsi taču pamanījis tādas piezīmes, kā "Dievam par godu" vai "ja vien nav pretrunā ar Dieva vārdu". Man personīgi Lielā Piektdiena un Lieldienas ir svētīgāk svinēt, tāpēc es piedalos, bet kādam citam varbūt visas dienas ir vienādas, visas dienas tam Kungam par godu - ja tu būtu mācītājs, ko tad ar tādu avi iesāktu?
Bet pasaki, kas slikts no tā, ja nesvinu Marijas pasludināšanas dienu? |
sicilia  |
# Iesūtīts: 2009.03.26 12:37:17
Ingars
tak atspringsti svini vai nesvini tava problēma
vo pasaki, kas slikts, ja citi svin
vai "grib īpašā veidā godināt Jēzu katru dienu". man arī patīk iet uz baznīcu darba dienās un piedalīties misē.... kas slikts? |
Ingars |
# Labojis Ingars: 2009.03.26 12:42:09
sicilia
tak atspringsti svini vai nesvini tava problēma
neviens jau te nav sasprindzis,es vienkārši izsaku savas domas, kā ikviens šajā forumā - nedrīkst?
vo pasaki, kas slikts, ja citi svin
vai "grib īpašā veidā godināt Jēzu katru dienu". man arī patīk iet uz baznīcu darba dienās un piedalīties misē.... kas slikts?
a vo nekas slikts un es nemaz ar neteicu, ka slikti ar piebildi - kamēr nav pretrunās ar Dieva vārdu |
Kristofers |
# Iesūtīts: 2009.03.26 12:48:01
Ingars Tāpat kā jūdiem VD viņu kalendārs katru gad` no jauna atgādināja par viņu izglābšanas notikumiem, tāpat kristieši ir izvēlējušies savu svētku kalendāru, kas atgādina mūsu pestīšanas vēstures notikumus. Kalendāra apzināta ignorēšana nozīmē nevēlēšanos iedziļināties tā jēgā. Man tas nozīmētu jaunu kristieti, kas savā jaunības maksimālismā, bet varbūt - grēcīgā augstprātībā un paštaisnībā, grib atmest visu to, ko nesaprot. Vai neuzskata par vajadzīgu vispār iegūt kādu informāciju, lai saprastu. Tieši šī iemesla dēļ daudzi jaunie noraida liturģiju un jebkādas tradicionālās dievkalpošanas formas. Viss, ko es redzu un kas ir bijis pirms manis ir nepareizs un garām, mans viedoklis ir pareizs, draudzē es ienāku vai nu lai pasīvi burkšķētu vai aktīvi reformētu. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.03.26 13:02:40
Kristofers
Pirmkārt vecās derības svētki un tradīcijas bij no Dieva pavēlētas. Kur bībelē ir pavēlēts svinēt Marijas pasludināšanas dienu??? Arī Ziemassvētki un Lieldienas nav obligāti svinamās dienas, taču mēs tās svinam no laba prāta tam Kungam par godu un sev pašiem par svētību
Otrkārt es pats esmu tradīciju un liturģijas piekritējs (ciktāl tās nav pretrunā ar Dieva vārdu) un piekrītu tev tiktāl, cik ir runa par tādiem eksemplāriem, kuri NOSODA, bet ne par tiem, kuri vienkārši dara savādāk, neizrādot negatīvu attieksmi pret tiem, kas svin, bet viņus atbalstot un liekot skaidri saprast, ka Dievam vienlīdz tīkami un pieņemami ir abi varianti, nu taču ņem vērā rakstu vietu iz bībeles, kur skaidri un gaiši pateikts arī tev konkrēti, lai tu netiesā to, kurš nesvin tos svētkus, kurus tu svini, ka katru Dievs ir pieņēmis, ka katrs ko dara, to dara tam Kungam par godu
Vienam vajadzīga liturģija lai saprastu, citam vajadzīgs kaut kas cits lai saprastu, bet kā vienu tā otru uzrunā Dieva vārds un sakramenti, kā viens tā otrs pagodina dievu un kalpo saviem tuvākajiem, bet tu centies padarīt to par kādu obligātu darbu, kā dogmu, kā bausli. Nu nav svarīgi kādā veidā, svarīgi ir lai būtu pēc Dieva prāta.
5 Dažs ievēro vienu dienu vairāk par otru, dažs turpretim visas dienas tur vienādas: ikviens lai pilnīgi turas savā pārliecībā! 6 Tas, kas kādu dienu sevišķi ievēro, to ievēro Tam Kungam par godu un, kas ko ēd, ēd to Tam Kungam par godu, jo viņš par to pateicas Dievam. Bet arī tas, kas neēd, to dara Tam Kungam par godu, jo arī viņš pateicas Dievam.
Kā tas iet kopā ar tavu pārliecību? Acīmredzami nekā. Atmest un neievērot cilvēku ieviestas tradīcijas nav grēks. |
sicilia |
# Iesūtīts: 2009.03.26 13:03:20
Ingars
OOOO Jēzus godināsana katru dienu ir pretrunā ar Dievu
nea slikts jau nebija bet tād;ā augstprātīgā tonī kā par garā vājiem pateikt - ak šie nabadziņi jukušie Jēzu katru dienu godina, bet mēs jau viņus nenosidīsim,.... mēs tādi neesam...
un tagad man nabaga adventisti liekas simpātiskāki, jo viņi Jēzu kaytru dienu godina, nebvis luterāņi, kas īpašās dienaš |
Ingars |
# Labojis Ingars: 2009.03.26 13:07:58
sicilia
OOOO Jēzus godināsana katru dienu ir pretrunā ar Dievu
Nu tad nocitē, kur es tā esmu teicis???
nea slikts jau nebija bet tād;ā augstprātīgā tonī kā par garā vājiem pateikt - ak šie nabadziņi jukušie Jēzu katru dienu godina, bet mēs jau viņus nenosidīsim,.... mēs tādi neesam...
un tagad man nabaga adventisti liekas simpātiskāki, jo viņi Jēzu kaytru dienu godina, nebvis luterāņi, kas īpašās dienaš
Un nocitē arī to, kur es esmu teicis, ka tie, kuri katru dienu vienādi tur ir kādā ziņā mazākim, vājāki vai nabagāki par tradicionālajiem luterāņiem???
man ir tādas aizdomas, ka te vienkārši kašķi meklējat, bet varbūt tomēr derētu ne savā miesā ieklausīties, bet gan Dieva vārdu izlasīt
Un Kristofer, ja tu man netici, tad pārleicinies pats, ka Luters domā tāpat |
sicilia |
# Iesūtīts: 2009.03.26 13:12:30
Ingars
aga kašķi meklēju no tevis mācos
man nepatika šis teikums
Ja septīto dienu adventisti grib īpašā veidā godināt Jēzu katru dienu, tad nenosodīsim viņus,
un šis
vo nekas slikts un es nemaz ar neteicu, ka slikti ar piebildi - kamēr nav pretrunās ar Dieva vārdu
|
Kristofers |
# Labojis Kristofers: 2009.03.26 13:16:01
Ingars Bet pasaki, kas slikts no tā, ja nesvinu Marijas pasludināšanas dienu?
Raimonds 03.25 21:45:54 norādīja, ka RKB šo dienu nosaukuši citā vārdā, par Kunga pasludināšanu. Šos svētkus gan vairākumam būtu vieglāk pieņemt! Varbūt tiešām, ja kādiem ūberluterāņiem jebkāda Marijas pieminēšana tūlīt izraisa netīksmi un asociācijas ar katoļiem, tad tos svētkus pārsaukt par tā Kunga pasludināšanas svētkiem, vai Kristus pasludināšanas svētkiem. Vakareiropas tautām ir vienkāršāk - viņiem šie svētki vienkārši saucas Annuntiation .
Ja tu kopā ar Baznīcu Ziemassvētkos svini Kristus piedzimšanu, tad tev vajadzētu būt pašam par sevi saprotam, ka 9 mēnešus pirms Ziemassvētkiem Baznīca svin to brīdi, kad piepildījās VD pravietojums: redzi, jaunava kļūs grūta (Jes 7:14; Mt 1:23), kad mēs Lk 1:26- 55 lasām Evaņģēlija stāstu par šo notikumu, un dievbijīgi pārdomājam Jāņa evaņģēlija vārdus: Un Vārds tapa miesa (Jņ. 1:14).
Ja kādam tas viss šķiet mazsvarīgi un pat ignorējams, tad kaut kas nav kārtībā ar viņa kristietības izpratni.
|
:: Pievienot komentāru
|
