Viesturs 
|
Iesūtīts:
2006.11.25 14:14:27
Baznīca ir aicināta uz vienotību:
"Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis. Un to skaidrību, ko Tu Man esi devis, Es esmu devis viņiem, lai viņi ir viens, tāpat kā Mēs esam viens." Jāņa Ev. 17:21-22
Mūsdienās vairs neder virspusīgs oikumēnisms pieklājības frāžu un konferenču veidā. Laiks ir pārāk nopietns, lai šķeltos un otrai konfesijas vai kristīgai denominācijai meklētu vainas. Te nav runa, protams, par maldu sludinātājiem, kas neatzīst mūsu Kunga Jēzus Kristus dievišķīgumu vai Trīsvienības dogmatu. Runa ir par vienotības trūkumu, ko viegli pārvarēt, tuvāk iepazīstot otra uzskatus. Kas mums, tavuprāt, jādara lietas labā? |
|
Voldemārs  |
# Iesūtīts: 2007.01.01 10:15:44
Par tām robežām.
Neigli pēc Dr.M.Lutera nāves pāvesta piekritēji ar intrigu palīdzību sakāva Šmalkaldes savienību, evaņģēlisko zemju militāro aliansi. Pēc šīs sakāves Vācijas dienvidos, kur luterāņi bija mazāk, tika ar vajāšanām iznīcināta Reformācija. Tas nebija iespējams Kūrsaksijā, tāpēc tika pavēlēts panākt ticības vienprātību. Tika izstrādāti vairāki dokumenti, bet lielākā daļa luterāņu tos nevarēja pieņemt, jo tur ekumēniskā pretimnākšana bija krietni pārsniegusi savas robežas. Diskusijā par un pret šiem dokumentiem izkristalizējās termins adiafora (otršķirīgas lietas). Vienprātības grāmata, kuras bibliskās mācības ir apstiprinātas arī LELB Satversmē, māca (un tad nu arī mums pienākas pie tā turēties), ka adiaforās var piekāpties tad, kad nav apdraudēta ticības pamatmācība. Izanalizējot manis minētos dokumentus, nevienā no tiem NAV manākta vienošanās pamatlietās, bet gan tā ir noignorētas (Lima, Porvo) vai ar termineim veikli apietas (JDDJ). Kas tad tā par vienprātību? |
Pāvils  |
# Labojis Pāvils: 2007.01.01 14:54:03
Sveicināti, mīļie, Jaunajā gadā!
Mirga uzdod būtisku jautājumu par ekumēnijas vajadzību un jēgu, tajā saskatot nesaskaņu vai nekonsekvenci.
Kāda tad ir ekumēnijas jēga? Mēs visi esam cēlušies no vienas Baznīcas. Kopš Apustuļu darbu laikiem bijušas dažādas draudzes ar dažādām problēmām - ar savām stiprajām un vājajām pusēm. Tomēr kopā visas draudzes veidoja vienu Kristus Baznīcu. Tā bija cilvēku nespēja, negribēšana, nelaimīgas sakritības, varas ambīcijas u.t.t, kas noveda pie Baznīcas šķelšanās un ticību kariem. Mēs taču zinām, ka arī Luteram nekad nebija nodoms veidot jaunu Baznīcu, bet gan reformēt esošo.
Ar ekumēni notiek mēģinājumi atkal tuvoties, meklēt ceļu vienam pie otra. Voldemāra pieminētie dokumenti ir šo meklējumu pats aizsākums, tie ir mēģinājumi rast kopīgu valodu. Un ir labi, ka šie dokumenti tiek uzmanīgi analizēti, pievērsta uzmanība bīstamiem formulējumiem, pretrunām, nekonsekvencēm, kas palīdzētu precīzāk izteikt lietas būtību. |
Pāvils |
# Iesūtīts: 2007.01.01 15:18:09
Voldemār!
Satiekoties ar musulmani vai judaistu un cenšoties kaut ko izzinat par viņu pārliecību, par viņu ticību, kopīgais pie kā mēs varam nonākt ir tas, ka mēs ticam Dievam. Tālāk kopīgu valodu mums butu grūti atrast, ja nu vienigi tik daudz, ka arī mēs lasam praviešus, Dāvida dziesmas. Par to, kā mēs saprotam Dievu, kā mēs saprotam praviešu rakstīto, mēs paliekam katrs pie savām domām un savas pārliecības.
Ir labi, ja izejot no kaut kā kopīga mēs varam citiem paskaidrot savu ticību un būt gataviem uzklausīt arī citu paskaidrojumus par viņu ticību. Ir taču labāk, ja mēs runājam viens ar otru un nevis tikai viens par otru, viens otru apsūdzot un viens otru apkarojot. Cik gan daudz pārpratumu, ienaida un karu ar šādu pieeju varētu novērst!
Vai tiešām mums būtu jābūt tādiem, kas ir gatavi sarunāties tikai ar tiem, kas parakstās zem mūsu Ticības apliecībām? |
Saulespuķe  |
# Iesūtīts: 2007.01.01 21:07:16
Pēdējais jautājums ir ļoti vietā. Konfesionālais šovinisms ir baiss, un, diemžēl, tas ir visās Baznīcās. Ne vienmēr ir viegli tam paskatīties pāri, ieraugot visu Kristus Baznīcu kopumā. Man daudzas lietas liekas tik vienkāršas - neesi augstprātīgs, nekritizē un nepazemo otra ticības izpausmes, neapgalvo, ka tavējā konfesija ir vienīgā pareizā. Starp citu, pirmo riebumu pret šo konfesionālo lepnību manī radīja LA - un paldies par to, jo maigākās devās to nebūtu ieraudzījusi un varbūt pieņemtu kā savu nostāju pret visiem, kas ārpus. Vēlāk to daudzkārt izbaudīju uz savas ādas, tikai jau pretējās pozīcijās, jo daudz lasu citu Baznīcu garīgo mantojumu. Pirmā brīdī ļoti sāpīgi, bet tas efektīgā veidā palīdz saprast, kā jūtas tie, uz kuriem mēs skatāmies ar savu luterānisko lepnību. Esmu par diskusijām, sarunām, viedokļu apmaiņām - sauciet kā gribat, taču NEKAD nevienā brīdī pat sirdī, kur nu vēl vārdos, nedrīkst parādīties lepnība un augstprātība. Tas ir taisnais ceļš uz pazušanu. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2007.01.01 21:11:40
Pāvil!
Kāda jēga ir runāt par monoteismu ar jūdaistiem un musulmaņiem, ja (vismaz musulmaņiem) tas ir pilnīgi cits dievs? Ko tas līdz viņiem, ko tas līdz mums? Un galvenais, vai tas nerada viņiem viltus pārliecību, ka viņi var nopelnīt Paradīzi arī pie sava dieva ejot?
Evaņģēlija apžēlotam grēciniekam nav tiesību būt par patiesību lepnam, iedomīgam vai kaut kā citādi pašpaaugstināties. Piekrītu, ka kristietim (un luterāņiem vispirms) būtu jāatrodas pastāvīgā diskusijā ar citām kristīgām konfesijām.
Labs piemērs pastāvēšanai patiesībā, neieslīgstot pārprastā ekumēnismā ir Reformācijas noraidīte divi Rietumu baznīcas maldi (biķera liegumu lajiem un Dievkalpošanu draudzes valodā), kurus atcēla arī 2 Vatikāna koncils vairāk kā 400 gadus vēlāk. Ja Reformācija uz to nebūtu pastāvējusi, vai tas būtu noticis tik ātri? Un tas notika tieši tādēļ, ka bija kādi (arī mūsu Reformācijas tēvi), kuri šādās diskusijās negāja ne soli pretim, bet mīlestībā pret Dieva patiesību noraidīja maldus. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2007.01.01 21:21:49
Saulespuķe
Patiesībapar Evaņģēlija dāvāto pestīšanu rada prieku. Un tas ir tikai saprotams. Šo prieku daudzi vēlas dot tālāk, vai to vienmēr dara adekvāti, tas ir cits jautājums. Taču pirms visu smuki pabāzt zem konfesionālā šovenisma birkas, būtu nopienti jauzsver kas un kā. Piekritu, ka daudziem (un arī man tai skaitā) ne vienmēr izdodas lietas pateikt pietiekošā mīelstībā, bet esmu arī sastapis ļoti aprobežotu vai maldu ticību, kur ne jau mīlestības trūkums rada problēmas, bet iesakņojušies maldi aizšķērso jebkādu savstarpēju izpratni.
Vēl ir fakts, ka par lēpnību un augstprātību ļoti labprāt sauc labi pamatotu ticības pārliecību, kurai trūkst pretargumentu.
Tā nu ir, ka ticības jautājumos bieži parādās šādas lietas. Lai Dievs dod izšķirt, kas un kā. |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2007.01.02 08:44:20
Luuk ko es teikshu. Kaameer bungas ar trompeti un vijoli kasiisies par to, kursh ir patiesais simfonijas instruments, tikmeer simfonija Dievam buus kaa liels troksnis.
Paavil, runaa par Juudaistiem un Muslimiem, tu mazliet nepareizi pieej argumentam par Vienu Dievu. Voldis labaak saprastu tavu argumentu, ja tu teiktu, ka gan muslimi gan juudaisti tic vienam Radiitaajam. Un Radiitaajs jau ir visai konkreets Dievs. Protams, neesmu es experts shajaas abaas religjijaas, bet manupraat gan vienu gan otru Dievs ir arii pasaules un visa, kas ir - Radiitaajs. Un shajaa vietaa teikt, ka tie ir citi Dievi, buus pagruuti. Taatad kopeejo var atrast. Visi misionaari vienmeer saak savu misiju atrodot sho kopeejo neuzsverot atshkjiriigo. Sludinaat Kristu, noziimee, sludinaat patiesiibu, un tad ikviens, kas paziist Gana balsi, arii sekos. Taakaa, pat sludinot otro termodinamikas likumu mees sludinaam patiesiibu, kas ir Kristus. Un Voldim piekriitu, ka nedriixt piekaapties buutiskaas lietaas. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.01.02 08:47:46
... turpinu. Bet mums pashiem buutiski ir pashiem prieksh sevis noskaidrot KAS ir buutiski. Vai individuaals instruments, vai visa simfonija kopumaa? Nu iedomaajieties kaadu koncertu, kur tikai trompetes skan. Domaaju ka var visai smuki "uzskaneet", bet jebkura tik pat harmoniska daudzinstrumentu simfonija, to paarkodiis.
Nevajag putrot "unity" ar "uniformity". Kristietiibas kontextaa shii vienotiibas pamats ir defineets ljoti skaidri - Jeezus Kristus persona, un to kas shis ir par fruktu, tas ir kopiigs gan Ortodoxiem, gan Katoljiem gan Luteraanjiem. Tachu ikdienaa noveerojams ir tas, ka "jauniibas maximaalisma" vadiiti kristieshi pa priekshu savai paarlieciibai stumj to savu "identitaati", un Kristus nopakalj klumburee. Kaa teica Teevocis Juulijs Karlonaa - Shitais nav nekaads laaga zirgs, ja vien vispar mees Kristus vaardus ieksh Jan 17 nodaljas njemam par tiiru rubli. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2007.01.02 12:02:44
Mulder!
Lai arī Tevis pielietotā līdzība par orķestri ir acīmredzama JD līdzības par cilvēka ķermeni pielāgošana, nedomāju, ka ir pareizi katru konfesiju padarīt par savu instrumentu. Drīzāk, kristīgā teoloģija kopēji ir kā miesa un katrā no konfesijām ir ļoti daudz pārklājušos miesas locekļu/instrumentu. Taču ir galvenā lieta tai visā nav instrumenti/miesas locekļi, bet galva/diriģents un partitūra. Ja galva un partitūra, Kristus un Viņa darba apzīmējums, ir savā vietā, tad miesas locekļi un instrumenti var lēnām saskaņoties.
Izmantojot to pašu līdzību, baidos, ka galvenā problēma islāmā, un, iespējams, arī jūdaismā (kas ir veidojies kā Kristus mesianitātes noraidījums) ir tā, ka tur tā galva ir cita. Protams, evaņģelizācijas metodes ir dažādas, bet tā pamata darbu tik un tā veic tikai un vienīgi Svētais Gars caur KRISTUS PASLUDINĀJUMU. Minētā iemesla dēļ, īsti nevaru piekrist, ka vajag iziet no monoteisma bāzes. No Radītāja bāzes izejot, var nonākt arī gnosticisma maldos. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2007.01.02 12:04:13
Mulder!
tā sakot - p.s.
Tu laikam nezini, ka pastāv arī atsevišķu instrumentu, to grupu un kamermūziķu muzika, kas arī veido lielisku saskaņu
Tas tā, lai ne tikai Tu muldētos |
Gvido Ozoliņš  |
# Iesūtīts: 2007.01.18 16:23:35
Voldemārs: 2006.12.29 13:25:15.
Skaidrāk jau nevar vairs pateikt. Paldies |
Робертс Галванс |
# Iesūtīts: 2007.01.18 21:06:53
Man īsti netop skaidrs: kāpēc ekumenisma fani ir gatavi bučoties ar citādi ticošajiem, bet nemēģina tuvināties tiem, kuru ticības apliecības sakrīt? |
Saulespuķe |
# Iesūtīts: 2007.01.19 16:16:29
Robert, ej mājās! Šī nav vieta, ko padarīt par otru www.baznica.lv Ja pašam kauna un saprašanas nav, cerams, ka portāla administrators to liks saprast nepārprotamā veidā. |
redaktors |
# Iesūtīts: 2007.01.19 16:45:16
Esmu Robertu lūdzis mainīt bildi, ar kuru tiek parādīta klaja necieņa pret citu cilvēku reliģiskajām jūtām un būtībā tiek izsmieta cita konfesija. Tādu attieksmi mēs nevaram atbalstīt. Šo lūgumu šeit atkārtoju publiski ar atgādinājumu, ka nepakļaušanās administratora prasībām var beigties ar izslēgšanu no šī foruma. |
Saulespuķe |
# Iesūtīts: 2007.01.19 17:02:23
Domāju, ka daudzi teiks tikai paldies, vēl jo vairāk Lūgšanu nedēļā par kristiešu vienotību. Nevajadzētu pieļaut samaitāt labu iesākumu - sirsnīgs paldies visiem, kas rūpējas par šo mājas lapu! |
Saulespuķe |
# Iesūtīts: 2007.01.19 17:37:59
Runa nav par mīlestību, bet par zaimošanu un necieņu. Šis nez vai ir tas gadījums, kad kāda cilvēka problēmu dēļ pārējiem iecietīgi jānoskatās uz Dominas reklāmu līmeņa profila bildēm. |
Saulespuķe |
# Iesūtīts: 2007.01.19 19:02:42
Nu ko, lai Tavās acīs izpelnītos vēl lielāku riebumu (nekas, tas jo īpaši labi manai pazemības skolai! ) ar citu tiesāšanu,
Krimināllikuma 150.pants. Personu līdztiesības pārkāpšana atkarībā no šo personu attieksmes pret reliģiju
Par personu tiesību tiešu vai netiešu ierobežošanu, jebkuru priekšrocību radīšanu personām atkarībā no šo personu attieksmes pret reliģiju, izņemot darbību reliģisko konfesiju institūcijās, kā arī par personu reliģisko jūtu aizskaršanu vai naida celšanu sakarā ar šo personu attieksmi pret reliģiju vai ateismu — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām. |
Jānis Ginters  |
# Iesūtīts: 2007.01.19 19:57:09
Nedomāju, ka ir pieklājīgi, ka kristiešu vienotības nedēļas sākumā LELB lapā ir šāds izsmejošs attēls, kā arī daži rakstiņi varēja būt korektāki. Gaidīsim, kad Roberts sevi attēlos pieņemamākā veidā |
Робертс Галванс |
# Labojis Робертс Галванс: 2007.01.19 20:31:54
1] Kāpēc jūs novizaties no jautājuma: "kāpēc ekumenisma fani ir gatavi bučoties ar citādi ticošajiem, bet nemēģina tuvināties tiem, kuru ticības apliecības sakrīt?" uz manas personas apspriešanu? Vai tā ir LELB vispārpieņemta norma? Ja jā, Izveidojiet jaunu diskusiju dariet to uz nebēdu:
- - -
"Tev nebūs nepatiesi liecināt pret savu tuvāko.
- - -
Ko tas nozīmē?
- - -
Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka savu tuvāko nepatiesi neapmelojam, nenododam, neaprunājam, nedz tam neslavu ceļam, bet mums būs to aizbildināt, visu labu par to runāt un visu par labu vērst ."
- - -
2] Pirms man draudēt, par kaut kādiem mistiskiem foruma noteikumu pārkāpumiem izstrādājiet tos. Kad reģistrējos tādu nebija un tā kā ar atpakaļejošu datumu nekas nav spēkā, nav pamata mani no šī foruma izslēgt. |
Jānis Ginters |
# Iesūtīts: 2007.01.19 20:36:13
Roberts domā, ka vajag tuvoties tiem, "kuru ticības apliecības sakrīt". Ja ir runa par ekumēniskajām ticības apliecībām, tad ekumēnisms jau tieši tas ir. Tomēr gribu pajautāt, kā domājat jūs? Vai par tuviem var saukt tos kristiešus, kuri izmanto to pašu Vienprātības grāmatu, bet kopā Dievu nevar lūgt (jo nav lūgšanu kopībā)? Vai arī tuvāki kristieši, kuri par spīti domstarpībām gadsimtu garumā šajā nedēļā vienosies ekumēniskos dievkalpojumos un kopīgās lūgšanās? |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
