patriots 
|
Iesūtīts:
2007.02.16 17:32:57
Grūti bija atrast atbilstošu sadaļu manis uzstādītajai tēmai. Varbūt redaktors varētu atvērt jaunu sadaļu. To varētu nosaukt: " Latvietība un kristietība", vai arī citādi. Manuprāt šis jautājums varētu interesēt daudzus cilvēkus.
Bet pagaidām piedāvāju padiskutēt par to sadaļā "Par ticību". Tātad, mans uzstādījums ir jau redzams nosaukumā. Kas tad ir latvietis - pagāns, vai kristietis? Un ja nu latvietis ir kristietis, tad ko viņš var no savas tautas kultūras un garīgā mantojuma paturēt, bet ko jāatmet? Vai piederība kādai reliģijai ietekmē arī nacionālo pašapziņu? |
|
patriots |
# Iesūtīts: 2007.02.16 17:34:50
Jā, un ko kristieši saka par Dainām? |
janis no rigas [85.115.112.141] |
# Iesūtīts: 2007.02.16 17:43:46
Mana mīļākā daina:
Kur dieviņi tu paliksi
Kad mēs visi nomirsim
Ne tev sievas, ne tev bērni
Kas tev vecam maizi dos? |
vasara  |
# Iesūtīts: 2007.02.16 17:48:08
patriots , kristietis un savas zemes patriots ir ļoti normāla sakarība. Ne velti 4.bauslī ir teikts: Tev būs savu tēvu un māti godāt, lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo savā zemē.
[p.s. man šķiet, ka jauna sadaļa nav vajadzīga. Par šo tēmu labi var diskutēt sadaļā "Par kristīgu dzīvi".  |
Voldemārs  |
# Iesūtīts: 2007.02.16 19:26:51
Patriot!
Cilvēki ir dažādi. Katram no cilvēkiem piemīt kādas iedzimtas, ieaudzinātas vai citādi pieņemtas kvalitātes un īpašības. Tās viņu veido. Latvietība ir ieaudzināta/iedzimta kvalitāte, kristietība ir sludināšanā saņemta dāvana. Nekas nevar tās nesaraujami saistīt vai šķirt.
Paldies Vasarai , precīzi sacīts. Problēma var sākties vienīgi tad, ja latvietība kļūst par reliģiju. |
patriots |
# Iesūtīts: 2007.02.16 20:08:48
Nu labi, bet kā jūs attiecaties pret latvju dainām? Vispirms, vai pieņemat. Man ir gadījies dzridēt ka dažiem kristiešiem tā var būt problēma? |
patriots |
# Iesūtīts: 2007.02.16 20:15:38
Es domāju, ka jūs tak man piekritīsiet, ka rādot latvisko kultūru uz āru parasti runā par dainām, tautastērpiem, latviskām tradīcijām, bet reti kristietības kontekstā, kaut tā Latvijā ir jau no 13.gs? |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2007.02.16 21:15:50
Nedomāju, ka latviskā identitāte slēpjas tautastērpos, koklēs utt.
Par dainām. Es lepojos ar savas tautas mantojumu, tai skaitā arī dainām. Es pat savu dainu (vadoties no idejas, ka katram latvim pa dainai ) zinu no galvas. Tā kā tā bija kādreiz skolas repertuārā, tad pieļauju, ka to zina vēl kāds, bet tas mani pārāk nesāpina |
Balss  |
# Iesūtīts: 2007.02.17 08:03:53
Voldemār,
man tiešām gribētos dzirdēt Jūsu dainu! Uzrakstiet!
patriot,
manprāt, patriotisms un tā izpausme nacionālajā kultūrā (dainās, tērpos, tadīcijās) ir laicīgs un lokāls fenomens.
Kristietība - pārlaicīgs un pārnacionāls. Tātad ar to, ka latvieši ir kristieši, viņi iekļaujas citu nosacīti kristīgo tautu sabiedrībā, ne ar ko īpaši neatšķiroties.
Domāju, ka dainās izpaužas mūsu tautas uzskati par to, kas labs, kas launs, kas skaists, kas slavējams, kas nē. Ir pirmkristīgas, pagāniskas, bet ir arī dainas ar kristīgu dzīves izjūtu - kā jau ļaužu domas visos laikmetos. Es dainas varu pieņemt un mīlēt mazliet selektīvi. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2007.02.17 11:06:12
Speciāli Balsij!
Pieci vilki vilku vilka
Pa slidenu ledutiņu.
Otri pieci brīnējās,
Kā tie pieci stīvējās
|
+Jānis  |
# Labojis +Jānis: 2007.02.17 12:04:16
Kristus, tu mans mīļais Dievs,
Kā var puišam mutes dot?
Es uzaugu liela meita,
Mātei mutes nedevuse.
Pūt, eņģeli, vara strumpi,
Lai skan visa pasaulite,
Lai iet mana dvēselite
Jēzus Kristus rociņâ.
Bitīt, tavu šuvumiņu
Toldaro, toldaro,
Baznīcā(i) dedzināja
Toldaro
|
+Jānis |
# Labojis +Jānis: 2007.02.17 12:17:10
Mana tēze ir, ka viena no nelaimīgajām lietām latviešu tautai ir tā, ka gadu simtiem kristietība ir bijusi vācu, zviedru, poļu vai krievu kungu noteikšanā. Latviešiem nav bijis laika dot savu latviski kontekstuālu atbildi uz Dieva atklāsmi Kristū kā citām tautām - īriem, armēņiem, grieķiem, krieviem. Tāpēc vispār mums paceļas jautājums - vai latvietis var būt kristietis un otrādi. Citur drīzāk jautā, vai krievs un grieķis var nebūt pareizticīgais un vai leitis var nebūt katolis. Man šķiet pat Latgalē starp folkloru un kristīgo ticību nav jūtama tā spriedze, kas Rīgā, un arī Lietuvā ne. |
Jānis_Bitāns  |
# Labojis Jānis_Bitāns: 2007.02.17 12:32:35
Es kā Jānis un mācītājs, komandēts kalpot Kurzemē, blakus jauniem pienākumiem draudzē, apguvu arīdzan Kurzemnieku mugurdanci un vēl kurzemnieku pusei raksturīgus deju soļus. Tagad Līgo vakars izlēkāts tiek ar šīs puses tautas mantojumu. Šajā zemē un tautā, es justos sliktāks latvietis bez kristīgā mantojuma, nekā ar. Tas vairāk saistīts ar to, kas pārmainās dvēselē, kad tā saplūst ar Kristu. Ticu, ka ir ne tikai lūgšana - Dievs svētī Latviju, bet ir arī atbilde šai lūgsnai. |
patriots |
# Labojis patriots: 2007.02.17 18:01:15
Balss
Nu ar tām citām kristīgajām tautām ir vienkāršāk, jo šo tautu apziņā kristietība ir kā daļa no nacionālās pašapziņas. Piemēram - krievi, poļi, armēņi, grieķi u.t.t. ir tautas, kuru nacionālajā apziņā kristietībai ir būtiska nozīme. Latviešu gadījumā nav tik vienkārši, ka iekļaujas citu kristīgo tautu kopībā. Tas par ko es domāju ir fakts, ka latviešiem ar to kristietības iekļaušanos nacionālajā pašapziņā ir tā pagrūti. Jā, kristietība ir pārlaicīga un pārnacionāla, bet tā taču neatceļa laicīgo un nacionālo.
Labprāt ejot dziļāk tēmā parunātu par īsti nacionālām vērtībām un spekulācijām ar pseidonacionālām vērtībām. Kādas ir jūsu domas |
Balss |
# Labojis Balss: 2007.02.17 19:58:24
patriot,
pirmkārt, jau tas faktors, ko minēja +Jānis - ka latviešiem kristīgā ticība ir dažādu svešu kungu nesta. Tā dažkārt izmantota, lai skubinātu latviešus uz mēmu paklausību saviem kungiem, nevis lai runātu arī par kungu atbildību pret saviem līdzcilvēkiem. Jo, kā zinām no vēstures, mācītājus algoja baroni...
Šis bija lielais piedauzības akmens manai visādi inteliģentajai un aktīvajai vecmāmiņai, kas (mazliet vienkāršojot) tāpēc noraidīja ne tikai Baznīcu, bet arī Dievu.
Kristīgā identitāte ir skaidrāka tām tautām, kas ilgi bijušas tikai vienas konfesijas zonā un to pieņēmušas par savu. Caur vēsturisko dalījumu (Latgale Polijas iespaidā) un caur mūsu vēlo kristīgo atmodu tad nu mūsu nenostiprinātā kristīgā identiāte ir gājusi visvisādos virzienos.
Bet ir Eiropā citas lielas tautas ar senāku izglītības un kultūras bagāžu nekā mums, kas ir konfesionāli vēl sašķeltākas un bezdievīgākas par mums. |
patriots |
# Iesūtīts: 2007.02.17 20:43:01
Jā, bet ja mēs varētu parunāt par tām nacionālo vērtību spekulācijājm. |
patriots |
# Iesūtīts: 2007.02.17 20:48:10
Voldemāram 2007.02.16 21:15:50
Vai jūs varētu palīdzēt un iezīmēt to robežu kur slēpjas latviskā identitāte? |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.02.18 00:36:36
patriot,
īsti nesaprotu Jūsu jautājumu: bet ja mēs varētu parunāt par tām nacionālo vērtību spekulācijājm
Ko Jūs ar to gribat teikt, ko noskaidrot? Definējiet precīzāk! |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2007.02.19 13:52:05
patriots
Domāju, ka katram robeža starp tautību un kristietību ir jānosaka pašam. Man tādas robežas īpaši nav, esmu gan kristietis, gan latvietis. Varbūt, latvietības robeža ir jautājums pēc nāves, jo tad tautībai vairs nebūs nozīmes |
patriots |
# Labojis patriots: 2007.02.20 00:31:36
Balsij
Nu piemēram - dievturība varētu būt spekulācija par tēmu "latviska reliģija"!
|
Balss |
# Iesūtīts: 2007.02.21 16:49:29
patriot,
Nu, kurš gan cilvēks, ja ir pie skaidras saprašanas, atgriezīsies pie sakaltušas maizes garoziņas graušanas pēc tam, kad tam ir atvērts un jebkurā laikā pieejams ķēniņa mielasta galds?
Dievturība šā vai tā ir latviešu intelektuāļu 1920-tajos gados mākslīgi konstruēta (pat ne restaurēta) pseidoreliģija.
Nenoliedzu, ka tajā var iesaistīties savu tautas mantojumu patiesi mīloši cilvēki (reiz vienu tādu pazinu), kuri tomēr ir akli pret Dieva sevis vispilnīgāko atklāsmi Jēzū Kristū.
Dievturība nevienam nespēj dot viņa grēku piedošanu un Mūžīgo dzīvību. Kristus - spēj. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
