Mulders 
|
Iesūtīts:
2008.05.15 15:49:14
Vakar ar kādu gudru cilvēku (kristieti) bij interesanta saruna (privāta) par dažādām tēmām, kur citastarpā uzpeldēja sekojoša tēze!
Apziņas Brīvība (bāzes brīvība demokrātijā) būtībā ir kristīga un Dievam tīkams pasākums šajā grēka pasaulē. Tūlīt paskaidrošu ko ar to domāju!
Apziņas Brīvība un domāšanas brīvība, ideju brīvība, akadēmiskā brīvība ļauj veidoties asiem, dinamiskiem, domājošiem prātiem. Prātiem, kas prot redzēt pāri horizontam. Dogmatiska un "prescribed" domāšana ir Orvelisms un faktiski tādā vidē nevar veidoties kreatīvs prāts... labākais ko dabūs - dumpīgu, revolucionāristisku un respektīvi - destruktīvu prātu.
Kāpēc manuprāt tā ir Kristīga ideja... Kristīga tamdēļ, ka Dievs grib rezultātā patstāvīgas gudras būtnes, tādus prātus, kas orientēti uz konstruktīvu un mīlestības pilnu existenci un darbību! |
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.05.15 15:58:39
Jā apziņas brīvība arī paģēr kļūdainus lēumus un iespēju iet nepareizā virzienā. Taču Dievs mums ir devis Kristu, kas palīdz iet taisno ceļu, palīdz arī atgriezties no nepareiza ceļa, un var uz sevi ņemt mūsu grēkus... Tāpat... arī... Dievs ir pārliecināts (galu galā pats taču dizaineris) ka Cilvēka Laime ir saistīta ar patiesību. Bet patiesībai ir maza vērtība, ja cilvēks to nav satvēris ar visu savu būtību. Ja cilvēkam ir ar pātagu vai dogmatisku iedolbīšanu iedzīta "patiesīa" viņš pats sirdī nebūs par to pārliecināts un var reiz krist, vai kārdinājuma dēļ novērsties...
Tā nu Dievs mums dāvā Apziņas Brīvību, jo zin, ka dinamisks un kustīgs prāts var existēt tikai lielos ūdeņos, kā arī to, ka šāds prāts agri vai vēlu atradīs īsto ceļu... pat ja viņam jāizmēģina visas netīrās pļaņčkas!
Protams, apziņas brīvība nenozīmē visatļautību, un Kristietībā ir kaut kādas morāles normas un robežas, bet tās visas ir kā lieli norādes stabi cilvēka dzīves ceļojumā, kuri patiešām norāda ka šis ceļš ved uz nekurieni...
Daudzi Kristieši (pārsvarā jaunizceptie) iekrīt šajā dogmatiskajā "tā tam būs būt" nepadomājot, ka, tas kurš līdz tam nav aizvests pats un nonācis ar sirdi un dvēseli, māxlīgi nespēs tam pieķerties... Kā arī dogmatiska "tev būs tev nebūs" dresūra nokauj kreatīvu garu!
Un to ka var būt gan ētiskas gan radošs un bagāts Gars, to tomēr rāda vēsture kaut vai pie Baznīctēviem, pie Arhitektūras, Māxlas, kas duaduzs gadsimtus ir iedvesmojušās no Kristietības!
Islāms tagad izdara šo lielo kļūdu - mēģinot reglamentēt pašu domāšanas formu, tā faktiski pats sev atņemot domājošus prātus, tos prātus, kas Islāmam būtu vajadzīgi... tā tiek ražots "lielgabala gaļa" kas gan var būt ļoti noderīga kaut kā graušanai, bet lai sagrautā vietā kaut ko jaunu uzceltu, tur ar nedomājošu dogmatiski programmētu robotu būs par maz!
Kristietība cilvēkam dod bāzes akordus, bet melodiju mēs esam brīvi paši rakstīt... un Dievs zin, ka vislabāk skan tā melodija, kas ir saskaņā ar Dievu un mums pašiem... ja mēs rakstīsim kakafoniju un troksni, nedz mums pašiem nedz cilvēkiem apkārt šī melodija nebūs pieņemam, tā nebūs dzīvotspējīga un būs lemta iznīcībai pati par sevi... |
Sheksna  |
# Iesūtīts: 2008.05.15 16:02:29
Mulders
Apziņas Brīvība (bāzes brīvība demokrātijā) būtībā ir kristīga un Dievam tīkams pasākums šajā grēka pasaulē. Tūlīt paskaidrošu ko ar to domāju!
Un kā tas iet kopā ar 1. un 2. bausli? :P |
S.R...  |
# Iesūtīts: 2008.05.15 16:03:15
oi, Mulder, tu gan māki vienkāršas lietas pamatīgi sarežģit. to jau mēs redzam svētdienskolā - bērns no sākuma tic skolotājam, tad šaubās - vēlāk tic tāpēc, ka pats šo ticību ir satvēris. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.05.15 16:07:03
Šexna, jau rakstīju... Dievs uzdod bāzes akrdus! Jebkurā gadījumā... vari jau pa savam svilpot, bet ja svilposi disonansē ar Dievu, tava melodija neskanēs šā kā tā. Dievs dod mums šo brīvību arī aplauzties...
Dievam bij izvēle par diviem scenārijiem...
1) Dolbīt ar dzelzi un uguni "pareizo uzvedību" - tā panākot paklausīgu robotu rasi, kur visi vienādi domā, vienādi uzvedas un ir kā tādi zaldāti izdresēti, bet kur faktiski līdz ar to neexistē nekāda radoša gara, kā arī nav mīlestības
2) Ļaut cilvēkiem domas un apziņas brīvību, dodot galvenās vadlīnijas, kuras ir skaidras Garīgam cilvēkam, bet miesīgajam tas ir laba bāze likmdošanai... Un tad ļaut prātiem pašiem wanderoties pa pasauli meklējot Dievu un savas esības piepildījumu, pa ceļam atklājot daudz ko interesantu, iemācoties ciest, cerēt un mīlēt...
Jā #2 scenārijs paredz, ka būs kaut kāds % atbiruma... taču acīmredzot pozitīvais rezultāts atsver zaudējumus! Jo ja brīvība mums dota, tad brīvībai arī ir jābūt vērtībai visos laikos un vietās... |
S.R... |
# Iesūtīts: 2008.05.15 16:09:42
Ctulhu
arī kristieši nonāk pie šī kārdinājuma - apšaubīt. tas ir normāli. |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.05.15 16:10:50
Ctulhu, tieši to es teicu... Kristietībai nav iebildumu ka to apšauba, jo tā zina, ka reāli tu pastāvēsi un laimīgs vari būt tikai ar Dievu, taču nevar tev to pierādīt ar pātagu, zobenu jeb kā saka - ar varu nepiespiedīsi Mīlēt... Šī atziņa ir jāsarver pašam, jāpiedzīvo.
Dievu nevar iepazīt, viņu nepiedzīvojot... lasīt PAR Dievu nenozīmē Dievu Pazīt... Dzīvot ar Dievu nozīmē viņu pazīt... Bet Dievs ļauj mums klīst apkārt un pacelt katru akmeni un aplūkot kas zem tā dzīvo... un Dievs pacietīgi var gaidīt, kāmēr mēs visus zemes akmeņus būsim otrādi apgriezuši meklējot savu piepildījumu, līdz mēs vērsīsim skatienu augšā un Dievs zin, ka tas, kurš šo ceļu iziet, tas nonāk beigās pie Dieva!
Dieva Vārds ir Patiesība... ja tu Patiesibu meklēsi, tad Patiesība pati tevi atradīs
Nevar no Patiesības izbēgt, tā agri vai vēlu tevi noķers... no tās slēpties var tikai galīgu laika periodu!
Kristībai ir iebildes, kad tai aizliedz apšaubīt visādus materiālismus un bezdievību. Kristietība dod brīvību un to arī pieprasa Ir naivi cerēt, ka ilgstoši tu vari veģetēt uz Kristietības dāvātās brīvības, bet pašu Kristietību ierobežot...
Pietam Ierobežot Patiesību... nu kuram tas ir izdevies ilglaicīgi? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.05.15 16:16:05
Nekas netiks pienjemts ticiibaa.
Tas nu gan nav iespējams principā. Vienmēr būs kaut kādas bāzes patiesības, kuras cilvēks pieņem ticībā... Piemēram tu ticībā pieņem, ka tavs, uz izdzīvošanu orientētais prāts, adekvāti interpretē Visuma notikumus un tava pieredze atbilst īstenībai. Tu, piemēram, tici, ka vispār esi spējīgs Visuma likumus saprast, tātad, ka Visuma likumi ir racionāli un piemēroti tava prāta izpratnei, tobiš, ka tavs prāts ir spējīgs aptvert šī visuma likumsakarības. Tu to nevari pierādīt deduktīvi, tu vienkārši tici ka tā ir! Tu tici filosofiskā materiālisma postulātiem... pierādīt to nevari, bet nu tici! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.05.15 16:24:35
Apziņas Brīvība rada ideju "konkurenci" un līdzīgi kā dabā... ideju pasaulē izdzīvo tās, kas vislabāk atbilst esošajai realitātei! Speciālas Idejas, kas ir brīdotas "siltos laboratorijas apstākļos" reālos "field testos" iet bojā...
Tādējādi, Apziņas Ierobežošana, Baiļu kontrole, apziņas kontrole ar bailēm ir viens no un manuprāt vissmagākais verdzības paveids, kas dzemdē visas pārējās verdzības!
Ideju un Apziņas Brīvība ļauj dzīvot labajām idejām un sliktās idejas tādējādi mirst, jo nespēj konkurēt... Līdzīgi kā tirgus ekonomikā, sliktas un nekvalitatīvas preces, ir vairāk pakļautas iznīcībai, nekā labas un kvalitatīvas un vajadzīgas preces...
Tamdēļ Kristietībai nebūtu jābaidās no Apziņas Brīvības, ja pati Kristietība tic, ka tā reprezentē absolūto patiesību, jo ja Kristietībai ir patiesība, tad nekas to nespēs iedragāt... tāpat kā nekas nespētu iedragāt pašu Realitāti!
Bet ja mēs ierobežojam Apziņas Brīv`bu un neļaujam tēraudam rūdīties īstā ugunī, tad mēs nevaram zināt, kā mūsu zobens turēs īstena dzelzs sitienu... un vai tas pastāvēs!
Mēs esam Vēstures punktā, kur vairs nekaro ar dzelzi un uguni, bet kur karo ar idejām un vārdiem... Īstenā Garu Pasaulē... kur kaujas notiek nevis uz lauka miesīgi, bet informatīvajā laukā starp Gariem! |
Kundali  |
# Labojis Kundali: 2008.05.15 16:28:19
Interesanti, vai budisti un hinduisti nav brīvi. Par musulmaņiem varētu daļēji piekrist, ka tur zināmas grūtības ar citas reliģijas izvēli. Pie kam šī "sludinātā brīvība" ir tikai šķietama (neiet runa par Dieva Valstību) , patiesībā mēs esam visi verdzības iekārtā, tikai - labi maskētā.
IVANA PARHOMENKO GLEZNAS «
NOVUS ORDO SECLORUM»
«Новый мировой порядок» — Это надпись на однодолларовой купюре
Картина раскрывает реальное социальное устройство управления странами и
народами. Это глобальная пирамида рабовладения: наверху —
рабовладельцы, ниже — исполнители, а ещё ниже – рабы. Управление
ведётся системой ростовщичества, которая душит государства в
кредитно–финансовой удавке.
http://www.kpe.ru/creation/painting/423/ |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.05.15 16:30:22
Kundali, brīvība arī izmeklēt un iepazīt pašam savu ticības bāzi un sistēmu... Kurš no mums vispār ir gana drosmīgs lai paņemtu pie pamatiem to, kam pats tic... kārtīgi pakļautu savu ticību un uzskatu sistēmu īstai ugunij un īstiem pārbaudījumiem? |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2008.05.15 16:41:12
Mulders
Ļaut cilvēkiem domas un apziņas brīvību, dodot galvenās vadlīnijas, kuras ir skaidras Garīgam cilvēkam
Atceroties viduslaikus - ar vadlīnijām, pareizāk sakot, to saprašanu/ievērošanu kristietībai gāja pašvaki... |
S.R... |
# Iesūtīts: 2008.05.15 16:44:19
godīgi runājot, man patiešām daudz kas no kristietības ir jāpieņem ticībā . gan Dievu kā absolūtu Mīlestību, gan Trīsvienības jēdzienu, gan bezvainīgo ieņemšanu. un nekāda lielā pārbaudes uguns tur nesanāk. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.05.15 16:44:31
Atceroties viduslaikus - ar vadlīnijām, pareizāk sakot, to saprašanu/ievērošanu kristietībai gāja pašvaki...
Tieši tā... un kā tev šķiet, vai Viduslaiku Kristietība kvalificējas zem "apziņas un izziņas brīvības" karoga?
Piemēram... Reformācijā, kad tika ļoti intensīvi sākts izmantots Gūtenberga mašīna un faktiski šī "apziņas un izziņas brīvība" radās dabīgi pateicoties šai tehnoloģijai, tad arī Vēsturiski var pavērot, ka ne tikai Reliģiskā bet arī Dabaszinātņu sfēra ieguva jaunu elpu...
Jā, bieži apziņas brīvība ir tas abpusgriezīgais zobens, kad pie visādu kaitīgu ideju gūzmas gribās mazliet piegriezt grožus, pakontrolēt, padiktēt kā un ko domāt... bet tad vienmēr jaatcerās, ka ceļš uz elli bruģēts ar tieši šādiem skaistiem nodomiem par to, kā mācīt cilvēkiem no malas kā pareizu komunismu un paradīzi uz Zemes celt! |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2008.05.15 16:47:35
Mulders
Tieši tā... un kā tev šķiet, vai Viduslaiku Kristietība kvalificējas zem "apziņas un izziņas brīvības" karoga?
Protams ka ne... caur ko ir stipri apšaubāms apgalvojums, ka apziņas un izziņas brīvības pamatā esot kristietība...
|
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.05.15 16:47:40
Vai uzticēšanās autoritātēm un dogmas dara domāšanu brīvu? Hmm... kaut kā neliekas... . |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.05.15 16:48:15
S.R. bet arī šīs tavas bāzes ticības tā vai citādi VAR tikt dzīvē pārbaudītas! Nav jau VISS jāsatver empīriski, es jau saku, ka daudz ko var satvert ticībā un patiešām tam pieķerties... Vienkārši es saku, ja tas ir VIENĪGAIS pieļaujamais veids kā cilvēks nonāk pie patiesības un to iepazīst, tad var rasties konflikts...
Tieši tā ir šīs brīvības nozīme... ka ļauj vienam ticēt vienkārši, bet citam vajag ļaut to pirxtu tai rozetkā iebāzt... ļaut Dievam patiešām būt šai patiesībai!
Un pats Dievs nereti mums sūta granīta dzirnakmeņus kas pulē mūsu uzskatus atbilstoši īstenībai!
Tikai tad, ja ļauj idejām brīvi dzīvot, tās var tikt pārbaudītas dzīvē un ja tās neiztur, tad tu vari mainīties pats... bet ja tu dzīvo inkubatorā un esi pārliecināts, ka tas kā un ko tu domā patiešām ir patiesība, tu vienkārši vari tikt sadragāts, ja nonāksi ārpus inkubatora... un agri vai vēlu mēs visi tiekam izsviesti lielajā nežēlīgajā pasaulē... un mūža beigās... tiekam pretstatīti ar mūžību 1:1 |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.05.15 16:50:25
Protams ka ne... caur ko ir stipri apšaubāms apgalvojums, ka apziņas un izziņas brīvības pamatā esot kristietība...
Tas tad, ja to "Vidusliaku Kristietību" tu tiešām liec par modeli tam, ko Kristus un Apustuļi mācīja! Man nezkamdēļ liekas dikti jocīgi, ka vārds "kristietība" vairumam neticīgo saistās ar Vēstures Romas Katoļu periodu Rietumos laika periodā apmēram no 5-15 gadsimtam! Bet tiek ignorēts viss, kas bija pirms, viss kas bije pēc kā arī to kas bij Austrumos Tā tāds selektīvs skatījums... Līdzīgi kā spriest par Melnādainajiem Amerikā pēc 18-19 gadsimta cilvēkēdāju ciltīm Kongo džungļos! |
S.R... |
# Iesūtīts: 2008.05.15 16:54:18
*Duksis
Vai uzticēšanās autoritātēm un dogmas dara domāšanu brīvu? Hmm... kaut kā neliekas... .
būtu ļoti nepraktiski neuzticēties. tad jau visu jāsāk no nulles un tas nav iespējams. arī savas vērtības cilvēks izvēlās izvēles ceļā - ticēt,neticēt. ņemt,neņemt. u.tt. cilvēks tikai domā, ka domā - patiesībā viņš tikai izvēlās. |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.05.15 16:54:18
Vai uzticēšanās autoritātēm un dogmas dara domāšanu brīvu? Hmm... kaut kā neliekas... .
Lūk šeit jau parādās viens dogmatiķis. Viņš uzskata, ka uzticēties autoritātēm ir aizliedzams, nevēlams un kaitīgs pasākums sabiedrībā... un implikatīvi būtu jāierobežo vai pret to asi jāvēršas un jālikvidē, jo tas ir pret apziņas brīvību! Bet apziņas brīvība ietver arī brīvību izvēlēties savu uzskatu avotu... neatkarīgi no Dukšu uzskatiem par to kādam šim informācijas avotam `jābūt!
Protams, ir apsveicami, ka Duksis ir pats visu to, kam tic, pārbaudījis empīriski, nekad nav ticējis nevienam pašam "Britu Zinātniekam" nekad nav ticējis nevienam Vēsturniekam, Filosofam, Arheologam, Rakstiekam, bet pats visu pārbaudījis, apceļojis pasauli un pats savām acīm redzējis visu to par ko viņi rakstījuši, pats veicis daudzus jo daudzus ķīmijas, fizikas, mehānikas experimentus un tikai tamdēļ uzticās visām tām lietām, ko ikidenā lietojis. Duksis pats ir rakstījis daudzas jo daudzas banku sistēmas, tamdēļ droši var uzticēt viņām savu naudu. Tā ir jauka lieta ka to VAR. Bet ne visi to var atļauties vai spēj to visu paši veikt... viņiem nekas cits neatliek, kā vienu daļu izziņas veikt empīriski, bet lauvas daļu pasmelties noa utoritātēm, no tēva, mātes, līdzcilvēkiem, par viņu gudrākiem cilvēkiem, vecākiem cilvēkiem... Un es nekaunos, ka liela daļa manu zināšanu ir pateicoties dažādām Autoritātēm! Esmu brīvs viņām uzticēties un kā jau teicu... ja ļausim mēs arī šīm autoritātēm izteikties, arī viņu idejām tikt pārbaudītām... mēs tikai iegūsim arvien tīrākas un labākas idejas, kas reāli darbojas reālā pasaulē, ne tikai selektīvos inkubatoros! |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2008.05.15 16:55:30
Mulders
Man nezkamdēļ liekas dikti jocīgi, ka vārds "kristietība" vairumam neticīgo saistās ar Vēstures Romas Katoļu periodu Rietumos laika periodā apmēram no 5-15 gadsimtam!
Ir vairākas lietas.
1) šo periodu [diemžēl] NEKĀ nevar izdzēst no kristietības vēstures. Tas BIJA, kaut vai izstiepies, saraujies vai kā citādi deformējies. Šis posms VIENMĒR paliks kristietības biogrāfijā kā neglīts traips.
2) Šajā periodā tieši kristietība [tādā formā, kāda nu tā tobrīd eksistēja] valdīja un noteica kārtību praktiski VISĀS jomās. |
:: Pievienot komentāru
|
