Raimonds 
|
Iesūtīts:
2011.05.23 21:45:33
Sektas tik bieži runā par pasaules galu, ka šī iemesla dēļ kristieši par to ļoti reti vai nemaz nerunā. Lieldienas, Debesbraukšana, Vasarsvētki ir beigu laikus ievadoši notikumi. Ko nozīmē beigu laiki? Kā mums uz to skatīties? Vienaldzīgi, ar šausmām, vai cerībām? |
|
Raimonds |
# Iesūtīts: 2011.05.23 21:47:56
Ievadam, kāda mācītāja sprediķa sākums.
"Vācu sociologs un nākotnes pētnieks Horsts Opašovskis, kādā savā grāmatā raksta, ka mūsdienu sabiedrība savā attīstībā esot apstājusies, jeb, precīzāk izsakoties, tā ir ieslēgusi pat
atpakaļgaitu. Viņš raksta, ka pasaulei vairs neesot sapņu. Tā drīzāk atgādinot rosīgu arēnu, kurā viss griežas aizvien ātrāk un ātrāk. Nav laika padomāt par nākotni vai ilgoties pēc jēgpilnas dzīves.
Katrs inscenē tikai savu dzīvi. Šajā inscenējumā vieta atrodas tikai paviršumam un virspusībai. Katrs konstruē savu identitāti, iekšējo tukšumu aizpildot ar izklaidēm. Skatoties uz jauno paaudzi,
rodas iespaids, it kā viņi būtu sasnieguši savu dzīves novakari un pirms laika novecojuši, savā dzīvē nevēloties kaut ko mainīt.
Horsts Opašovskis atsaucas uz kādu kanādiešu autora romānu ar nosaukumu „Draudzene komā”. Šī romāna galvenā varone ir sešpadsmitgadīgā meitene Karena, kas astoņpadsmit gadus ir
nogulējusi komā. Kad Karena pamostas, pasauli viņa ierauga nežēlīgas steigas pārņemtu, bez mērķa un jēgas. Viņas draugi tiek nolikti izvēles priekšā - vai nu doties atpakaļ pagātnē, vai arī mācīties nākotni veidot no jauna…"
|
Gnidrolators [213.102.153.99] |
# Iesūtīts: 2011.05.23 22:04:55
Es nezinu par ko tieši šajā tēmā jārunā, bet viena piebilde par šo:
Šajā inscenējumā vieta atrodas tikai paviršumam un virspusībai. Katrs konstruē savu identitāti, iekšējo tukšumu aizpildot ar izklaidēm. Skatoties uz jauno paaudzi,
rodas iespaids, it kā viņi būtu sasnieguši savu dzīves novakari un pirms laika novecojuši, savā dzīvē nevēloties kaut ko mainīt.
Transparenta senīla nostaļģēšana par jaunību, kad zāle bija zaļāka un viss šķita skaistāks. Tā jaunā paaudze, par kuru viņš tik skumīgi lamentē arī reiz pieaugs par īdzīgiem vecūkšņiem, kas burkšķēs par jaunās paaudzes bezmērķību un vieglprātību. Paaudžu problēma ir viena no tām, kas laikam nemainās lai vai kāda veida sabiedrība pastāvētu. Vecāki nesaprot bērnus, kuri nesaprot savus bērnus, kuri nesaprot savus bērnus... |
skolnieks.  |
# Labojis skolnieks.: 2011.05.24 08:42:51
Nepiekrītu tam vācietim. Viņš griežas ap savu asi un nepamana, ka zinātnieki atklāj aiz vien jaunas iespējas. Un ja paskatās mūsdienu jauniešos, tad varu droši teikt viņi ir citādāki. Viņu funktieris ir cits un viņu mērķi ir daudz augstāki. Laikam sociologs ir iegriezies par ātru, proti, viņa skatījums viņam vairs pašam nešķiet interesants un sākas viņa noriets. Jādod vieta tiem, kuri redz, nevis tiem, kuri vairs neredz.
Bet par to galu  . nezinu vai cilvēks ir radīts lai domātu par galu. Drīzāk lai domātu par mūžību un dzīvotu tajā jau šodien... |
armilo  |
# Iesūtīts: 2011.05.24 09:22:47
Gnidrolators [213.102.153.99]
,,Es nezinu par ko tieši šajā tēmā jārunā,,
Par cerībām uz labāku pasauli |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2011.05.24 10:29:12
Domāju, ka arī tam sociologam ir sava taisnība attiecībā uz sabiedrības vīzijām kopumā.
Bet runājot par kristīgu vīziju, varbūt ir vērts atcerēties Pāvila teikto 1.Korintiešiem 15:51 Redzi, es jums saku noslēpumu: ne visi mēs mirsim, bet visi tiksim pārvērsti,
Jā, Rakstos ir runa par Kristus apvērsumu, un vecās pasaules kārtības gāšanu. Taču vecās pasaules galu laikam jau kristietim nevajadzētu uztvert kā savas pasaules iznīcību. |
Raimonds |
# Labojis Raimonds: 2011.05.24 10:40:50
skolnieks.
ja paskatās mūsdienu jauniešos, tad varu droši teikt viņi ir citādāki. Viņu funktieris ir cits un viņu mērķi ir daudz augstāki.
Ja pusaudži, jaunieši ir citādāki un viņu mērķi ir daudz augstāki, tad neviens vecāks un pedagogs daudz nesatrauktos, bet tā lielākā problēma varētu būt tā, ka viņi sajūtas vai tiek apzināti nostādīti kā citplanētieši vai cita cilvēces suga, kur vajadzīga sociālā darbinieka vai policijas palīdzība vai iejaukšanās. Šajā gadījumā, vai tikai nav, ka tā saucamā identitātes, drošības un jēgas meklēšana vairāk uz normālu attiecību un mīlestības trūkuma rēķina.
Manuprāt Horsts Opašovskis uz nākotni mēģina skatīties caur mūsu attiecību perspektīvu. Kādas tās ir? Ko dod lieli sasniegumi, ieņemamie amati vai atklājumi, ja esi vientuļš un viens, ja nav neviena līdzās, kurš par to no sirds priecājas?
Aivars
vecās pasaules galu laikam jau kristietim nevajadzētu uztvert kā savas pasaules iznīcību
Parasti līdzīgi kā citi pasaules gala paziņojumi (tāpat arī 21.maija), tajā ir daudz, pārāk daudz dusmu, atriebības, naida, revanšisma, kas vairāk gan parāda pašu šo pasaules gala sludinātāju noskaņojumu un attieksmi. Manuprāt Dievs šo pasauli bezgala mīl un nemaz tā pa fikso nevēlas nodedzināt . |
skolnieks. |
# Labojis skolnieks.: 2011.05.24 10:51:31
Raimonds Nju man šķiet, ka katram sava jēga dzīvē ir jāatrod pašam, jo tikai pašam to atrodot var normāli iefiltrēties sabiedrībā. Tā kolektīvā jēgas meklēšana ne pie kā laba nav novedusi.
Ja šķiet, ka nav neviena līdzās kurš par taviem sasniegumiem no sirds priecājās, tad sasniegumi ir virtuāli. Un manu prāt nav nepieciešams blakus virtuālais jūsmotājs. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.05.24 10:55:27
Raimonds
Tai pat laikā, interesanti, ka tādi dulli paziņojumi mobilizē kādus kristiešus kaut kā nebūt misionēt. Tur gan arī būtu interesanti papētīt, cik liela loma šajā motivācijā ir vēlmei kaut ko jēdzīgu vēl paspēt pirms pasaule jāatstāj, cik liela loma ir tuvākmīlestībai, cik vainas apziņai, vai vēlmei pašapliecināties, bet vai nav tā, ka paradoksālā kārtā, brīdī, kad cilvēks aptver, ka viss kuru katru brīdi var beigties, kļūst brīvāks, pārvarot kādas iekšējas bailes, un ir gatavs runāt par sev būtisko - ticību Kristum? |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2011.05.24 10:56:07
skolnieks.
kā Tu saproti šo jēgu un iefiltrēšanos sabiedrībā? Vai tas nozīmē uzspridzināt veco pasauli? |
skolnieks. |
# Labojis skolnieks.: 2011.05.24 10:58:17
Raimonds ar spridzināšanu jau nerada. Vai tad evaņģelizēt nozīmē spridzināt? Man gan šķiet, ka patiesā evaņģelizācija ir dzīvošana tādu dzīvi, lai cilvēks tevi redzot vēlētos iegūt to, kā viņam pietrūkst. Un kad viņš to iegūst, tad viņš saprot, ka ne tu ne kāds cits kaimiņš to nespēj dot. |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2011.05.24 11:03:19
Aivars
Vēsts par pasaules galu , Kristus atnākšanu un Beigu Tiesu ir daļa no kristīgā pasludinājuma. Tāpēc Pāvila sacītais, ka viņš priecājos par katru veidu kā Kristus tiek pasludināts, būs patiesība. Tikai sektanti šo galu ir tik bieži sludinājuši, varētu paskaitīt, cik tas ir bijis jau 21.gs.? Tas degradē un padara nenopietnu arī kopumā visu kristīgo vēsti. Kristiešiem kaut kas jāliek pretī. |
skolnieks. |
# Labojis skolnieks.: 2011.05.24 11:07:00
Raimonds Ko Tu gribi likt pretī? Nav gala, un nav aprēķinu. Kurš rēķina, tam gals, kurš Dzīvo tam Dzīvība. |
Raimonds |
# Labojis Raimonds: 2011.05.24 11:09:35
skolnieks.
Tas, kam Aivars nedaudz pieskārās. Jautājums, vai cilvēks dzīvo pilnvērtīgāk un jēdzīgāk, ja viņš zina kādas savas dzīves robežas un iespējas?
παλαιό ανόητος
Vecā internacionāle. Ideja, ka jaunu pasauli var uzcelt vienīgi graujot veco. Patiesībā tā vietā radot elli zemes virsū. |
skolnieks. |
# Iesūtīts: 2011.05.24 11:16:13
Raimonds ...ja viņš zina kādas savas dzīves robežas un iespējas
Viņš tās nekad nezinās, jo robežas mainās un iespējas pieaug. Paskaties no kristietības pirmsākumiem. Kā Tev šķiet kā ir ar tām robežām. Un kurš tās nosprauž arī pavēro. |
Raimonds |
# Labojis Raimonds: 2011.05.24 11:22:12
skolnieks.
Nesen kādā sarunā, kāds man tā arī sacīja, ka jaunībā mums šķiet, ka mēs visu varam, ka mums tam visam būs laiks un iespējas, tad savukārt ar gadiem vairāk piedzīvo, ka nebūt visu vari un arī laiks paliek ierobežots. Laika ierobežotības apziņa palīdz paspēt izdarīt ko labu. Tāpat kā studentam, vienīgi eksāmenu termiņš piespiež sākt mācīties.
Ko domāji ar kristietības pirmsākumiem? |
skolnieks. |
# Labojis skolnieks.: 2011.05.24 11:57:23
Raimonds Ko domāji ar kristietības pirmsākumiem?
pašu vienkāršāko... Kristus iet un nešķiro, Viņš piedāvā un ticīgais redz un paņem. Bet mūslaikos paskaties kas notiek. Tad nav tā kristīts, tad nav īstajā baznīcā, tad ticība nav īsta... Un tik daudz ir pareizu kristiešu, kas gatavi iemācīt Pareizi dzīvot, ka ...
Bet nav jau tik traki Vēlreiz atkārtošu I. Ziedoņa teikto ( jau trešo reizi šai forumā) : -Apkārt ir tik daudz patiesības, ka nojūgties var ja nav savējās. |
Raimonds |
# Labojis Raimonds: 2011.05.24 13:08:27
skolnieks.
pašu vienkāršāko... Kristus iet un nešķiro, Viņš piedāvā un ticīgais redz un paņem
Vai pirmajiem kristiešiem viss bija tik vienkārši? Piemēram, apustuļi - katrs bija tik atšķirīgs, katram viņa ticības ceļā ir sava pieredze. Patiesības pieņemšana un dzīve Kristū ļoti cieši ir sastīta ar iekšējām pārmaiņām, izaugšanu. Redzam, kāds Pēteris bija tad, kad Kristus viņu aicina, pirms Pashā un tad pēc augšāmcelšanās. Viņam ticība nebija tikai kādu atsevišķu principu pieņemšana vai iemācīšanās. Ja var tā sacīt, tad Pēteris nepārtraukti atradās ne tikai ticības dialogā ar Kristu, ber arī ar saviem brāļiem. Atkal un atkal mācoties saredzēt Dieva žēlastību sev un tiem kas viņiem līdzās. Ne velti tāpēc apustuļi un evaņģēlisti dalās arī ar pirmajām draudzēm šajā pieredzē, tai skaitā stāstot, kas notika ar viņiem. Pirmdraudzei pamatos redzes lokā bija tas, kas bija noticis ar Kristu, bet viņi visi kā viens runā un gaida arī Viņa atnākšanu. Kas bijis un kas vēl būs ir kā viens vesels.
Ļoti iespējams, ja nedomā par Kristus atnākšanu, tad var jautāt, vai tā ir ticība? Varbūt tā ir tikai kādu ticējumu un principu kolekcija?
παλαιό ανόητος
gatavam jābūt visu laiku
Gatavība nozīmētu ticība . |
skolnieks. |
# Labojis skolnieks.: 2011.05.24 13:41:08
Raimonds Nevienam no viņiem, apustuļiem, Kristus neuzbāzās. Tie vienkārši sekoja jo juta, ka viņiem to vajag. Tas ir pats vienkāršākais, ka Tu seko tam kam vēlies līdzināties. Nevis tam, kurš tev norāda uz katru ,viņam šķietami kļūdaino, soli. Cilvēkam līdz savām kļūdām ir jāaiziet ar savām smadzenēm, jo otrs nekad nezinās tavu kļūdu iemeslus - tikai nojautas un nez vai pareizās. |
Raimonds |
# Labojis Raimonds: 2011.05.24 13:42:10
παλαιό ανόητος
Ticībai Rakstos mēs neatrodam vienu definīciju. Ticība ir, ar ko mēs ticam (spēja) un ticība ir, kam mēs ticam (mācība), ticība ir arī dāvana (harizma) no Dieva.
Skolnieks
Rakstos mēs atrodam no visa, kā jau visur, kur ir normālās atiecības un komunikācija: gan uzslavas, gan pamācības un sabāršanas. Piemēram, Pēteris dabūja dzirdēt: atkāpies..., vai arī: jūs laulības pārkāpēju cilts, kas jūs mācījis izbēgt no Dieva dusmības? |
Jošs Mulders  |
# Iesūtīts: 2011.05.24 13:45:16
reksis, ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
