atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Vai ordinētajiem ir dotas no lajiem atšķirīgas mistiskās pilnvaras?
Grēciniece
Iesūtīts: 2010.08.29 17:49:58
Tēma atvasināta no citas – “Pujāta uzstāšanās domburšovā 18. aug.”.

Ir vai nav lajs savā kristīgajā pilnvarojumā tas pats kas ordinēta persona?
Ir vai nav ordinētajiem dotas kādas mistiskas (šī vārda "labā" nozīmē) pilnvaras , kas nav lajiem? Tēma tikai kristiešiem.
. 1 . 2 . 3 . >>
AutorsZiņas teksts
Grēciniece
# Labojis Grēciniece: 2010.08.29 17:56:02
Ar “mistisko” - domāju tos aspektus, kas parādās, sākot ar:
Jn.20:22 “Un, to sacījis, Viņš dvesa un sacīja viņiem: "Ņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks." un iet cauri visai JD.
Ap.d.9:12 “ Tas Kungs viņam sacīja: "Celies un ej uz tā saukto Taisno ielu un uzmeklē Jūdas namā tarsieti, vārdā Sauls; viņš lūdz Dievu un parādībā ir redzējis vīru, vārdā Ananija, ieejam un tam rokas uzliekam , lai tas atkal kļūtu redzīgs."
Ap.d. 9:17 “Ananija aizgāja un nonāca tanī namā un, viņam rokas uzlicis , sacīja: "Brāli Saul, Kungs Jēzus, kas tev parādījies ceļā, pa kuru tu nāci, mani sūtījis, lai tu atkal kļūtu redzīgs un pilns Svētā Gara."
Redzu, ka tiem, kas pievienojās kalpotājiem (ne vienkārši ticīgo pulkam), uzlika rokas un tikai tad tie sāka kalpošanu: “Un viņi izredzēja Stefanu, vīru, ticības un Svētā Gara pilnu, un Filipu, Prohoru, Nikanoru, Timonu, Parmenu un Nikolaju, Antiohijas prosēlitu, un veda tos apustuļu priekšā; tie, Dievu pielūgdami, uzlika viņiem rokas .” (Ap.d.6:5-6); 2.Tim.1:6- “Aiz šā iemesla es atgādinu tev atdzīvināt Dieva žēlastības dāvanu, kas dota tev ar manu (sv.Pāvila) roku uzlikšanu .”

Un tad, kad tiem rokas tika uzliktas, tie kalpoja atšķirīgi no ierindas ticīgajiem, liekas, ka viņiem bija kas tāds, kā nebija gluži ikvienam: “Bet Stefans, pilns ticības un spēka, darīja brīnumus un lielas zīmes tautā.” (Ap.d.6:8). Par ticīgajiem, protams, arī ir teikti skaisti vārdi – “Ticīgo pulks bija viena sirds un viena dvēsele, neviens neko no savas mantas nesauca par savu, bet viņiem viss bija kopīgs.” (Ap.d.4:32) , TAČU - ne par visiem, tikai par Apustuļiem ir sacīts, ka: “Bet caur apustuļiem notika daudz zīmju un brīnumu ļaužu starpā” (Ap.d.5:12) , “Un tie (ticīgie) pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās. Visus pārņēma bailes, un apustuļi darīja daudz brīnumu un zīmju . Bet visi ticīgie turējās kopā, un viss tiem bija kopīgs” (Ap.d.2:42-42)

Resp., redzu, kā tiek nodalīts – ka ticīgie dzīvoja dievbijīgi, BET - Apustuļi, nevis visi ticīgie, bija tie, kas spēkpilni kalpoja, darīdami brīnumus un zīmes. Un sava darba tiešos sekotājus iecēla ar roku uzlikšanu.

Kas notiek caur roku uzlikšanu? Kas notiek brīdī, kad mācītājs tiek ordinēts, tieši mistiskajā, garīgajā plānā? Vai tas tiešām ir visiem kristiešiem?...

P.S. Lūgums iztikt bez pārspriedumiem, ka katrs cilvēks ir personība, ka visi ir grēcinieki, ka visi kristieši ir ne tikai ar zemi saistīti, ka arī caur laju lūgšanām notiek dziedināšanas utt., jo šajā aspektā, protams, starp lajiem un ordinētiem nav atšķirību. Un, lūgums, neieslīgt pārgudrā spriedelēšanā par Apustulisko sukcesiju, bet censties max turēties pie jautājuma mani šauri interesējošā aspekta! Paldies!

Aivars
# Iesūtīts: 2010.08.29 18:21:00
Roku uzlikšana Bībelē bieži nozīmē `mēs esam viens` derības zīmi. Tāpat arī bieži tā ir svētīšana.
Bet par brīnumiem un zīmēm runājot, laikam jau tie notiek tad, kad Dievam šķiet, ka tas varētu labus augļus nest. Cik zinu, gadās pilnīgi brīnumainas atbildes uz lūgšanām, bet pat mūsu bīskaps pār ūdeņiem pārvietojoties tomēr bez laivas neiztiek.
Grēciniece
# Labojis Grēciniece: 2010.08.29 18:27:29
Aivars
Paldies par šo, tomēr vai vari DAUDZ precīzāk un bez vispārīgiem tekstiem, kas neko daudz neizsaka?

KAS notiek roku uzlikšanas brīdī?
Kamdēļ sv.Pāvils Timotejam, savam sekotājam, atgādina - “Aiz šā iemesla es atgādinu tev atdzīvināt Dieva žēlastības dāvanu, kas dota tev ar manu (sv.Pāvila) roku uzlikšanu .” Tur nav runa par `mēs esam viens` derības zīmi ! KO ĪSTI saņēma sv.Pāvila tiešais māceklis?
godwit
# Iesūtīts: 2010.08.29 18:29:44
"Kas notiek caur roku uzlikšanu? Kas notiek brīdī, kad mācītājs tiek ordinēts, tieši mistiskajā, garīgajā plānā? Vai tas tiešām ir visiem kristiešiem?..."

nē tas nav visiem, jo visiem tas nav vajadzīgs, ko saņem mācītājs. A bet saņem viņš kalpošanas dāvanu, proti, mācīt, kristīt un ganīt savas draudzes avis.
vilks
# Iesūtīts: 2010.08.29 18:32:54
Pirmkārt, ordinētajiem principā ir vairāk pilnvaru un citādākas pilnvaras nekā neordinētajiem. Lielākā daļa šo pilnvaru gan, manuprāt, ir diezgan praktiskas - sludināt, mācīt, ganīt, tāpat arī pārvaldīt Sakramentus - tās visas ir lietas, kas darāmas Dieva Garā un Viņa spēkā, tomēr visai praktiskas. Protams, roku uzlikšana un lūgšana par Svētā Gara nākšanu (kas notiek kristībās un iesvētībās ar katru laju un ordinācijā vēl īpaši) ir kas tāds, ko varētu saukt arī par mistisku.

Tomēr - es visai apšaubu to (jo neatrodu tam pamatojumu Bībelē), ka ordinētajiem būtu kāda mistiska labāka Bībeles izpratne, mistiska garīgā zināšana lielāka kā lajam, kurš arī mācās par Dievu, lasa Bībeli un dzīvo ticībā. Šāda pārliecība, ka mācītājiem tikai ordinācijas dēļ būtu kāda lielāka mistiskā lietu zināšana + īpašāks mistisks garīgs statuss, palaikam ir sastopama draudžu locekļu (un dažreiz - arī mācītāju pašu vidū) vidū, tomēr tai Bībelē atrast pamatojumu ir grūti.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.08.29 18:36:32
Grēciniece
Nu tā `žēlastības dāvana` jeb `harizma` jau tiek minēta ne tikai saistībā ar klēriem
http://concordance.biblos.com/charisma.htm
Grēciniece
# Iesūtīts: 2010.08.29 18:39:30
vilks
Paldies par viedokli!
"...Bībelē atrast pamatojumu ir grūti." - vai kaut vai tajās nedaudzajās Rakstu vietas, ko minēju, tiešām nav pietiekami skaidri saskatāma atšķirība:
ticīgie dzīvo un darbojas tā un tā, BET - Apustuļi tā un tā, kas ir visnodaļ atšķirīgi! Un to, ko dara Apustuļi, ierindas laji nedara un nemaz nevar izdarīt! Savukārt Apustuļi (varētu sacīt - ordinēto personu pirmgājēji) pamatā dara lietas, kas radikāli atšķiras no ierindas laju varēšanas un darīšanas.

"es visai apšaubu, ka ordinētajiem būtu kāda mistiska labāka Bībeles izpratne, mistiska garīgā zināšana lielāka kā lajam, kurš arī mācās par Dievu, lasa Bībeli un dzīvo ticībā." - ta ne par to ir runa! Ne par zināšanu, ne par sapratni! Par PILNVARĀM! Kas ir no augšienes dotas (vai nav) ordinētiem un kas - lajiem.


Grēciniece
# Iesūtīts: 2010.08.29 18:40:17
Aivars
Tu neatbildēji, ko lūdzu.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.08.29 18:44:05
Bet vispār, interesanti, ka grieķu tekstā nav vārdi `dota`, bet `kas tevī ir caur manu roku uzlikšanu`. Man jau liekas, ka tāpat kā cilvēku dāvanas mēdz būt dažādas un nav vienveidīgas, tā aarī Dieva dāvanas/
Reizēm mēs mēdzam dāvināt kūku, reizēm ceļojumu, vēl kādreiz puzzli, tā it kā `lieku darbu sagāda`jot`.
Iespējams, ka pati kalpošana arī ir viena Dieva žēlastības dāvana, kā ceļojums, kā iespēja būt klātesošam daudzu Dieva bērnu vissvarīgākos dzīves mirkļos.
vilks
# Iesūtīts: 2010.08.29 18:48:47
Grēciniece
nu jā, pilnvaras ir citas, jo ordinētie ir īpaši aicināti un iesvētīti konkrētai kalpošanai. Tādā ziņā pilnvaras viņiem ir. Cik tās ir mistiskas - nu tas ir jautājums, ko saprot ar vārdu "mistisks".

ticīgie dzīvo un darbojas tā un tā, BET - Apustuļi tā un tā, kas ir visnodaļ atšķirīgi!
nu protams, jo apustuļiem ir īpašā, viņiem Dieva dotā kalpošana.

Un to, ko dara Apustuļi, ierindas laji nedara un nemaz nevar izdarīt!
nu jā, bet laji to nedara un nevar izdarīt nevis kādu mistisku iemeslu dēļ, bet gan tāpēc, ka tas nav saskaņā ar kārtību, ko Dievs izveidojis.
Dievs pats dod savu Garu kur un kā gribēdams - un Viņš principā varētu to piešķirt arī kādam lajam, tomēr tā nav kārtība, kādu Viņš rāda Jaunajā Derībā.

par to zināšanu un sapratni es pieminēju, jo esmu draudzēs bieži (un dažas reizes pie mācītājiem) to sastapusi un man tā šķiet tāda māņticība nevis ticība.
vilks
# Iesūtīts: 2010.08.29 18:58:58
no diskusijas, kur aizsākās saruna par šo.

Aivars
"Nezkādēļ liekas, ka draudze visā kopībā drīzāk varētu tik uzskatīta par Kristus pilnvarotajiem..."
Grēciniece
- Svētajos Rakstos redzu, ka Kristus gan sūtīja ne visu draudzi (t.i., gana lielus pulkus, kas tad jau bija atgriezušies), bet īpaši sagatavotus, Sev līdzās izaugušos Apustuļus.

Man šķiet, ka oriģinālajā problemātikā (skat manis citēto sarunu) tomēr tu (Grēciniece) pieraksti ordinētajiem pilnvaras un uzdevumu, kuras Jēzus ir devis visiem ticīgajiem. Proti, evaņģēlija pasludināšana diez vai ir ierobežojama tikai uz ordinētajiem, pat ja tas ir viņu īpašais profesionālais uzdevums.

Piemēram, Apustuļu darbos 8:3-4, kur sākas vajāšanas, rakstīts:
" Bet Sauls postīja draudzi, gāja pa namiem, tverdams vīrus un sievas, un nodeva tos cietumā. Bet izklīdinātie staigāja apkārt, sludinādami evaņģēliju. " (izcēlums mans)
Nav teikts, ka tikai izklīdinātie apustuļi un diakoni, bet gan vienkārši izklīdinātie.

Tiesa, vēlāk tam seko stāsts par vienu no diakoniem - Filipu, bet arī Filips varēja tikai kristīt. Uzlikt rokas, lai ļaudis saņemtu Svēto Garu, ieradās Pēteris un Jānis.
"Kad tie ticēja Filipam, kas tiem sludināja evaņģēliju par Dieva valstību un Jēzus Kristus Vārdu, tie likās kristīties, vīri un sievas. Sīmanis pats arī kļuva ticīgs un kristīts pastāvīgi turējās pie Filipa, un, redzēdams zīmes un lielus brīnumus notiekam, viņš izbijās.

Bet apustuļi, Jeruzālemē dzirdējuši, ka Samarija pieņēmusi Dieva vārdu, sūtīja pie tiem Pēteri un Jāni, kas, tur nonākuši, lūdza par viņiem Dievu, lai tie saņemtu Svēto Garu, jo tas vēl ne pār vienu no viņiem nebija nācis, bet viņi bija tikai kristīti Kunga Jēzus Vārdā. Tad viņi uzlika tiem rokas, un tie dabūja Svēto Garu. "
Ap.d. 8:12-17
joske [86.162.233.13]
# Iesūtīts: 2010.08.29 22:05:37
Stefans gan nebija apustulis, bet diakons. Arī ordinētie garīdznieki, piem., LELB, nav pielīdzināmi apustuļiem, un tāpēc viņus nesauc par apustuļiem, bet par mācītājiem. Mācītājam ordinācijā tiek dots uzdevums sludināt draudzē/ Baznīcā Evaņģēliju un izdalīt jeb `pārvaldīt` Sakramentus, pilnvaras tiek dotas šī uzdevuma veikšanai. Šis uzdevums atšķiras no citām kalpošanām draudzē, bet tur nav `vairāk mistikas` kā jebkurā citā Kristus vadītā un piepildītā dzīvē. Noslēpums (mistika) nav garīdzniecībā, bet gan pašā Kristū.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2010.08.30 01:20:18
Grēciniece!
Jautājumu par ordinēto un neordinēto personu savstarpējo salīdzināšanu ir ļoti kompleks un to var skatīt dažādos griezumos. Mēģināšu īsi ieskicēt, mauprāt, nozīmīgakos.
Pirmkārt, attiecībā uz Dievu. Vai viņi attiecas attiecībā uz Dievu atšķiras? (Tas varētu būt Tevis minētais "mistiskais" aspekts?) Principā, abi ir grēcinieki. Neviens nav tuvāks vai tālāks. Abiem vajag Kristus žēlastību un vientiecisko upuri.
Otrkārt, baznīcas kontekstā. Par tik, par cik baznīca vēršās pie Kristus, neviens neatšķiras. Par tik, par cik katrs no viņiem pilda kādu notiektu kalpošanu draudzē, protams, atšķiras. Te gan jāsaka, nekādu īpašāku saikni nemanu. Tie, kas kalpo draudzē, ne tikai mācītāji, bet visi, ir ar atbildību Dieva un draudzes priekšā. Katrs no viņiem, savu pienākumu robežās, dara nolikto darbu. Ja nedara, tad jāizvērtē.
Treškārt, ikdienā. Nekādu atšķirību nemanu. Visi ir pakļauti vieniem dabas likumiem (gravitācija, utt.) un arī sabiedrības noteikumiem. Protams, dažām valstīm un grupām vēsturisku peritpētiju dēļ ir kādas privilēģijas. Piemēram, ir valstis, kurās pāvestieši nav pakļauti laicīgajam likumam, bet baznīcas sankcijām.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.08.30 09:09:32
Vispaar jau pat no Rakstiem var viegli pieraadiit ka taaja Jaanja dveshanas gadiijumaa
a) Bija klaat arii citi maaceklji bez apustuljiem
b) Apustulis Toms klaat nebija

Taakaa taa nu nebuus Rakstu vieta kuraa vareetu apustuljus/ordineetos maaciitaajus noshkjrit no lajiem!
Jānis Kalniņš
# Labojis Jānis Kalniņš: 2010.08.30 09:38:52
Nu, mums jau bijušas bezgalīgi garas diskusijas par mācītāja amata būtību un pilnvarām, atšķirību no lajiem.

Taisnību sakot, šo pašu Grēciniece jautājumu es reiz udevu +Jānim, tikai citā formā: ar ko substanciāli atšķiras garīdznieks no laja tādā nozīmē, ka garīdznieka izrunātie konsekrācijas vārdi padara maizi un vīnu par Sakramentu, bet laja nē? Vanags kaut kā skaidri tā arī neatbildēja uz šo jautājumu.

Viens ir, kad mēs skatāmies uz apustuļiem, kā viņu kalpošana aprakstīta JD, pavisam cita lieta ir šodienas garīdzniecība. Piekrīti? Apustuļi bija misionāri, kuriem bija jāpārliecina tauta par savu vārdu patiesīgumu. Šodienas garīdzniekiem arī faktiski jādara tas pats, tomēr 1) tauta ir citāda; 2) - garīdznieku uzdevums vismaz kristīgajās zemēs vairāk ir kopt un ganīt draudzi. Pie misionāriem arī šodien mēs saņemam liecības par apustulisku kalpošanu.
Kad mani ordinēja, tad caur roku uzlikšanu es nemanīju, ka saņēmu kaut ko tādu, kas manī līdz šim nav bijis, bet gan: saņēmu apstiprinājumu tām dāvanām, kuras mani darīja derīgu mācītāja amatam; 2) saņēmu Baznīcas leģitimāciju publiskai kalpošanai draudzē. Tas nozīmē arī draudzei tādu kā vēstījumu - šīs cilvēks ir "autorizēts" pārvaldīt Vārdu un Sakramentus draudzei par svētību.

Varbūt būtu labi šo jautājumu arī apskatīt kopsakarā ar amatu iedalījumu pie Pāvila: "vienus Viņš iecēlis par praviešiem, citus par ganiem un mācītājiem..." (Precīzu citātu sameklē pati, nav laika). Te arī varbūt ir tas saskares punkts, kur sastopas dievišķais aicinājums un apstiprinājums no cilvēku puses. Nu tā- ja abas lietas sastopas, tad ir lieliski! Diemžēl dažreiz gadās, ka ne, bet tā ir cilvēku problēma.

Tātad mans secinājums un izpratne ir tādi: Ja nu ir kaut kas "mistisks", tad tās ir tās kalpošanas dāvanas, kuras dod vienīgi Svētais Gars. Kā tās nonāk pie cilvēka - ar roku uzlikšanu vai bez tās, kas to lai zin? Kā kurā gadījumā. Bet cilvēks var dot vienīgi savas cilvēciskās pilnvaras amata izpildei, tā teikt kārtības ievērošanai un labad.


indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.08.30 09:44:43
vilks Šāda pārliecība, ka mācītājiem tikai ordinācijas dēļ būtu kāda lielāka mistiskā lietu zināšana + īpašāks mistisks garīgs statuss, palaikam ir sastopama draudžu locekļu (un dažreiz - arī mācītāju pašu vidū) vidū, tomēr tai Bībelē atrast pamatojumu ir grūti.
Tomēr arī Bībelē visur parādās šis nosacītais nodalījums - bīskapi ( prezbiteri ), kam Kristus uzticēts ganīt Viņa tautu.
Garīdznieki ir tādi kā kristīgās ticības profesionāļi un kristīgās tautas priekšstāvji.
Atbildība neapšaubāmi ir lielāka un iespējams, tāpēc arī ir Gara dāvana ar roku uzlikšanu, kā lasām pie Timoteja amatā iecelšanas apraksta, lai varētu pastāvēt un veikt šo kalpošanu.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2010.08.30 10:05:57
Lai man piedod kādi dedzīgi "mistiskā pārākuma" aizstāvji, bet reizēm liekas, ka šādi meklējumi nāk no cilvēku vēlmes par kaut ko pajūsmot. Pēc principa - "tur jābūt apakšā kaut kam".
Būtībā, tur jau arī ir kaut kas, bet ne tas, ko jūsmotāji domajās tur esam. Tas, kas tu ir, ir raksturīgs katram kristietim savādāk un pēc nepieciešamības.
Domāju, cilvēkiem vajag skatīties arī uz Jēzu, kasne vienmēr sava laika ļaudīm izskatījās pēc mesijas. Tātad, īsti nebija kaut kas. Precīzāk, nebija šis kaut kas uz cilvēku pieprasījuma, bet, kad tiešām vajadzēja, piemēram, lai apklusinātu vētru jūrā, kad mācekļi bija zaudējuši ticību.
Līdzīgi ir ar sakramentiem. Dievs tajos izmanto tik ikdienišķus elementus, ka nevienam vien ir vēlme kaut kā to padarīt "iedarbīgāku", piemēram, "saenerģizēt Kristību ūdeni", vai izmantot kādu "īpašu vīnu". Taču Dievs ir klāt Savā apsolījumā lietu vienkāršībā. Ja Viņš saka, ka ūdens, kas citādi der kā "pirtnieka ūdens", Kristībā dara visas brīnišķās lietas, tad tā arī IR. Tāpat, arī ar ordinētiem un neordinētiem, lai arī Dievs apsolījumos ir klātesošs un atsevišķās vietās un laikā vienu ordinētu vai neordinētu izmanto īpašāk par citu, tomēr, atšķirības pēc būtības nav.
Tā nu "katram pēc nepieciešamības" - vienam ordinētam un citam neordinētam vairāk, citam mazāk
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.08.30 10:18:48
Domāju, vienā līmenī ir redzama neapšaubāma atšķirība, savukārt citā nav.
Un atšķirīgais garīdznieku kalpošanā jau nav nekādā veidā pārākums, bet papildus tentatio , grūtākā tiesa .
Lai skatāmies kaut Pāvila pastorālo vēstuļu garīdznieku kvalifikācijas listes...
Raimonds
# Iesūtīts: 2010.08.30 11:18:47
Grēciniece
Tavā jautājumā sadzirdu ne jau tikai jautājumu par garīgo amatu tehnisku un funkcionālu aprakstu (tik labi varētu arī ieskatīties LR Amatu klasifikātorā), bet to, ka garīga kalpošana ir lielāks tuvums un saskarsme ar svētajām, Tā Kunga lietām, tas ir neapšaubāmi! Kā vēstulē ebrejiem 12:22-24 rakstīts, ka "jūs esat tuvojušies Ciānas kalnam un dzīvā Dieva pilsētai, debesu Jeruzālemei un eņģeļu neskaitāmiem pulkiem, svētku sapulcei, un debesīs pierakstīto pirmdzimto draudzei un Dievam, visu tiesnesim, un pilnību sasniegušo taisno gariem un jaunās derības starpniekam Jēzum..."

Jo iepriekšējās atbildēs vairāk var sadzirdēt- nu, nekā jau īpaša, viss jau pats par sevi saprotams! Lūgt, aizlūgt - tas ir īpaši, runāt Viņa Vārdu un Vārdā - ir īpaši, kalpot pie Sakramentiem - īpaši, būt klāt dzīves nozīmīgos brīžos - ir īpaši!

No viena aspekta kā Voldemārs saka, ka varbūt ārēji bieži vien neko īpašu varbūt neradzam, bet tajā pašā laikā... Dievā Vārdā un Sv.Sakramentos ir apsolīta Viņa klātbūtne. Tāpēc arī Baznīcā ne velti visos laikos ir tā saskatīts, ka tie, kas kalpojuši svētajās lietās ir kā novēlēti, piederoši pašam Kungam.
vilks
# Labojis vilks: 2010.08.30 14:01:07
Raimonds
vai tad Ebreju vēstules autors šos vārdus saka tikai ordinētajiem? Vai tie neattiecas uz ikvienu ticīgo, kurš ir tuvu svētajām lietām un kalpo to tuvumā?
Man šķiet, tavs arguments ir drīzāk praktisks, proti mācītājam tīri profesijas pēc sanāk lielāks tuvums visām šīm lietām, tomēr neatbild uz jautājumu par mistiskām pilnvarām, kas atšķirīgas no lajiem dotajām.

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 172 , pavisam kopa bijuši: 36356