atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Folklora un kristietība, vai to var savienot?
patriots
Iesūtīts: 2007.02.16 20:19:50
Kā jūs domājat? Vai var, piemēram, dziedāt kādā folkloras kopā un būt draudzē atktīvam kristietim? Varbūt folklora tomēr ir redusies ļoti liekā kristietības ietekmē un kristiešiem uz to ir tikapat lielas tiesības kā nekristiešiem?
<< . 1 . 2 . 3 .
AutorsZiņas teksts
Balss
# Iesūtīts: 2007.05.01 22:28:56
Jā, man liekas nepieņemami Dievu nosaukt par Dieviņu. Lai cik maigs un mīlošs ir Dievs, Viņš ir svēts un bijājams, nevis kāds mīlīgs onkulītis, kas nespēj pat mušu aizgaiņāt. Dievs ir arī rijoša uguns, visu pasauļu pasauļu Radītājs un Uzturētājs.
Zaurs
# Iesūtīts: 2007.05.02 09:19:28
>patriots
Jājautā, kam deminutīvs domāts.
Tad varēs arī domāt.
patriots
# Iesūtīts: 2007.05.03 08:06:31
Balss>
Jā, bet Dievs ir arī Tēvs. Un tēvi ir tādi mīlīgi onkulīši Jā, vēl man nāk prātā tie korāļi, kuros tiek lietots vārds "Tētīt"!
Zaurs>
Deminutīvs nav domāts lai atņemtu cieņu, vai mazinātu varenību, bet, manuprāt, lai izteiktu mīlestību un pieķeršanos.
luteranis [195.122.30.197]
# Iesūtīts: 2007.05.03 09:48:21
Domaju ka vardu formai nav nozimes Dievs vai Dievins neredzu tur neka briesmiga ja vards netiek lietots paganiska rituala laika ar skaidru domu.
Bibele ari ir abba = tetin ta ari ir "milinama" forma vardam bet tas nemaina butibu.
patriots
# Iesūtīts: 2007.05.04 09:05:34
Jā, luterāni, uz to arī es gribēju norādīt.
patriots
# Iesūtīts: 2007.05.05 15:53:31
VB dassy
Es saprotu jūsu bažas par to vārdu lietojumu. Ielūkojos arī norādītajā lapā, bet neko jaunu neatradu. Es domāju, ka mums ir jābūt uzmanīgiem, lai pareizi un vietā lietojam Dieva Vārdu, bet ja kāds cits to dara aplami, tad tas viņam pašam par postu. Arī Kristus vārdu daži mēdz lietot nesakarīgi.
patriots
# Iesūtīts: 2007.05.05 15:54:54
Jā, un par to šķirošanau jums pilnīga taisnība.
patriots
# Iesūtīts: 2007.05.06 23:28:22
Redz dainas nav Svētie Raksti, kur ja vienā vietā kas rakstīts, tad tas attiecas uz visu kopumu. Kā zināms tautas dziesmas ir savāktas no dažādām vietām. Katra četrinde ir par sevi. Dievturi mēģina dainas pataisīt par kanonu, bet tās ir tautas sacerētas dziesmas. Tauta, savukārt ietver daudz dažādus cilvēkus un viņu skatījumus uz lietām.
patriots
# Iesūtīts: 2007.05.06 23:49:37
Vai nav tā, ka daudzi no dainās minētajiem "dievību" vārdiem ir kristiešu svēto vārdi?
luteranis [195.122.30.197]
# Iesūtīts: 2007.05.07 09:36:06
Es nedomaju, ka pats galvenais ir visur fokuseties uz vardu pareizrakstibu ka sai foruma te jau vai vesela diskusija izvertes, katrs cilveks Dievu var uztvert un saprast ar atskirigu pieeju, lugsanas lietot dazadis vardus , bet svarigakais ir lai paliek butiba....
VB_dassy [193.41.33.65]
# Iesūtīts: 2007.05.07 10:15:03
patriots mees zinaam ka Dievs radiija visu arii cilveeku... tad bija Noa pluudi.... tajaa laikaa Dievs ko mees paziistam bija vieniigaa religgija... tad gaaaja laiks un clveeki izdomaaja savas religgijas... kaut kaada patiesiibas blaazma tajaa visaa ir... bet taa patiesiiba tiek ieteerpta maldos izdomaajumos....
VB_dassy [193.41.33.65]
# Iesūtīts: 2007.05.07 10:30:18
luteranis [195.122.30.197] vai tad buutiiba neatspogullojaas vaardu lietojumaa???? jo ja atiista tavu domu ... padomaasim... es saku balts bet patiesiibaa domaaju peleeks....
Un vai Tu saredzi atsskkiriibu sakot:
miillais dievinn..
vai
Mīļais Debesu Tēvs...

es piemeeram nekad neesmu teikusi miillodievinn.... jo tas man aspceejas ar ko mazinnu vaargu onkuliiti nevis Visvareno Valdiitaaju Dievu...
ejot piemeeram pie veciem cilveekiem majasviziite... vinni biezzi lietos dievinnss, bet es vienmeer pajautaaju, kas tas ir dievinnss???ko viņš dara??? Vai kas ir Kristus???
patriots
# Iesūtīts: 2007.05.10 17:01:01
VB_daissy. Es tik tālā pagātnē neskatos pagaidām. Mani vairāk interesē fakts, ka skaidri kristīgi elementi ir arī atrodami dainās.
Deminutīvam ar vājumam un maziem izmēriem var arī nebūt nekāda sakara, lai gan "-iņš" lietojums vedina uz tādām domām. Bieži tas raksturo pieķeršanos un īpaši mīļu attieksmi. Piemēram, "tētiņš" var būt arī spēcīgs vīrietis un gana stalts, bet no bērniem viņš tiek mīļi saukts par tētiņu!
Serjoga [87.110.74.56]
# Iesūtīts: 2008.01.09 14:52:16
zajebis
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2008.01.09 17:21:28
patriots

Ar tām dainām tas nu ir tā, kā tu saki - tās ir salasītas no dažādām vietām un dažādiem laikiem. Man šķiet, ka dainas ir tāds sinkrētisks mistrojums starp pagānismu un kristietību. Ko mēs vispār zinām par latviešu garīgo dzīvi pirms reformācijas? Varbūt noderēs izrakumi - Puzes Lejaskroga kapos 15. gs. apbedījumos atrodami zemnieki ar tautiskām seģenēm, saktām ar kristīgiem simboliem un rožukroņiem. Tas rāda tradicionālā savīšanos ar kristīgo, nebija jau pieejam drukāta literatūra, vien tas, ko dzirdēja sprediķojam, tālab arī loģiski, ka dainās tas viss ir savijies.
Tālab jau Brastiņa darbs faktiski nav nekāda latviskās dievturības rekonstrukcija, bet gan pilnīgi jaunas reliģijas radīšana uz dainu bāzes, kurās savukārt atrodam ļoti daudz kristīgos elementus. Var, protams diskutēt, vai šie kristīgie elementi tiešām ienākuši kristietības iespaidā, vai vienkārši ir tas, ko Pāvils sauc par pagāniem doto sirds bauslību. Bet tur, kur ir runa par tādiem rituāliem kā kru(i)sta(ī)bas un citām līdzīgām lietām, kristietības ietekme ir neapšaubāma.

bet kas tur ko brīnīties par mūsu senču sinkrētismu - paskatieties kaut vai tajā pašā RKB, tur ir kaudzēm no tā, ko šodien varētu nosaukt pat par pagānisma elementiem. Bet buršanās jau vienmēr bijusi mūsu tautiņai cieņā, vien atkal jāuzmanās, ka te mēs vienā kaudzē nemetam arī tos, kuriem ir dotas patiesas sv. Gara dāvanas, kaut vai tās pašas dziedināšanas dāvanas. Tādu īstu pētījumu laikam nav, bet būtu interesanti papētīt, kuri no buršanās atspoguļojumiem sakņojas pagāniskajās tradīcijās, bet kas ir cēlies no kristiešu aizlūgšanām.
patriots
# Iesūtīts: 2008.01.09 23:39:19
Par E. Brastiņu vēl zināms tas, ka viņi ne vien no dainām bet arī no hinduisma smēlušies iedvesmu jaunās reliģijas - dievturības radīšanai. Interesanti, es tagad neesmu dzirdējis, bet pirms laika dievturiem bija raidījums Latvijas radio 1. Lasīja dainas un "sprediķoja".
<< . 1 . 2 . 3 .
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 10 , pavisam kopa bijuši: 1099