atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Gavēnis
Grēciniece
Iesūtīts: 2007.02.12 18:16:00
"Tad Gars Jēzu aizveda tuksnesī, ka Tas taptu velna kārdināts. Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam gribējās ēst..." Mt.4:1-2 Jēzus gavēnis pirms kalpošanas sākuma un kārdināšana beidzās ar sātana atkāpšanos un eņģeļu piestāšanos, kas Viņam kalpoja - "...Tad Jēzus viņam saka: "Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot." Tad velns Viņu atstāja. Un redzi, eņģeļi pie Viņa piestājās un Viņam kalpoja." Mt.4:10-11
Kāda ir jūsu attieksme pret gavēni? Kāda tam loma un vieta jūsus garīgajā dzīvē? Praktizējat? Jā/nē - kāpēc?

P.S.Starp citu, kā jūs domājat - vai Jēzum kā Dieva Dēlam šis gavēnis bija vajadzīgs? Vai arī tas bija domāts tikai un vienīgi mums kā svēta priekšzīme?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
AutorsZiņas teksts
jānis no rīgas [212.93.97.132]
# Iesūtīts: 2007.03.17 14:20:29
jā viņi gavē un nemaz nezin kapēc... To apliecina arī mans neatbildētais jautājums, kāpēc tieši dzīvnieku produkti ir tie kas nebūtu jaapēd šajā laikā....

Patiesībā vai nav tā, ka gavēnis Bībelē ir nevis selektīva dažu produktu nepamatota izslēgšana, bet NEĒŠANA kā tāda?
komentators [87.110.165.78]
# Iesūtīts: 2007.03.18 00:17:06
Gavēnis ir laba baznīcas tradīcija (prakse) kuras pamati rodami Svētajos Rakstos, bet ne kā detalizēta pamācība kā un kad to darīt. Starp Bībeli un mums ir daudzas kristiešu paaudzes no kurām varam mācīties kā viņi mēģinājuši iet ticības ceļu. Un varam mācīties arī gadu simtos pārbaudītās gavēšanas metodes. Un vai baznīcas tradīcija ir kas slikts ( gavēt pirms Lieldienām)? Domāju, ka nē. Žēl ir ja to ar vieglu roku atmet ar itkā dievbijīgiem aizbildinājumiem. Es mēģinu gavēt un vairāk tas izpaužas tieši gaļas neēšanā. Ir dikti grūti, teikšu kā ir, jo gaļa dikti garšo. Ticiet man, es negavēju lai izpelnītos no Dieva ko īpašu, vai "nopirktu" pestīšanu. Es nenosodu tos kas negavē, es tikai gribu teikt, ka gavēšana ir līdzeklis lai norūdītu un kalpinātu savu miesu. Tieši mēģinot gavēt atklāju savu vājumu vienkāršās lietās. Es pat nevaru saukt sevi par gavētāju, bet par tādu, kurš to gribētu iemā
komentators [87.110.165.78]
# Iesūtīts: 2007.03.18 00:17:54
cīties. Jā, starp citu - esmu luterānis!
eskaliburs [84.237.176.249]
# Iesūtīts: 2007.03.19 10:18:09
"...Viss nāk un aiziet tālumā un sākas viss no gala..."
Saulespuķe
# Labojis Saulespuķe: 2007.03.19 20:29:28
"Kas noraida gavēni, tas aizmirst, ar ko aizsākās pirmo cilvēku grēkā krišana (no neatturības) un kādu ieroci pret grēku un kārdinātāju mums norādīja pats Pestītājs, tuksnesī gavējot četrdesmit dienas un naktis; tas nezina vai negrib atzīt to, ka cilvēks no Dieva visbiežāk atkrīt tieši caur neatturību, kā tas bija Sodomas un Gomoras iedzīvotājiem un Noa līdzgaitniekiem, - jo no neatturības cilvēkā sākas katrs grēks. Kas noraida gavēni, tas atņem sev arī citus ieročus pret savu kaislīgo miesu un pret velnu, kas ir jo stipri mūsu neatturībā, tas arī nav Kristus karavīrs, jo pamet ieročus un labprātīgi padodas gūstā savai kārību un grēku mīlošajai miesai; tas, visbeidzot, ir akls un neredz saistību starp cēloņiem un sekām."
sv.Kronštates Jānis
eskaliburs [84.237.130.15]
# Iesūtīts: 2007.03.20 12:07:42
Skaisti vārdi, bet es nedomāju, ka pareizticīgajiem legālistiski uztieptais lielais gavēnis būtu gājis labumā. Vieni no nesavaldīgākajiem ļautiņiem. Atturība ir pēdējais, ko iedomājos saistībā ar pareizticīgo tautu.
Mirga
# Iesūtīts: 2007.03.20 13:02:06
Šeit lasītie citāti no pareizticīgo tēvu rakstiem kaut kur nesaskan ar evaņģēliju. – Reizēm ir derīgi palasīt arī, piemēram, Maiklu Velsu. Par patiesu uzticēšanos Dievam atmiņā palicis kāds gadījums ar sievieti, kas nav varējusi pievārēt savu ēšanas kāri, kaut gan izmēģināti bija jau dažādi ieteikumi.
Kad sarunā ar Maiklu Velsu bija saskatīta pašas nespēja, tā atzīta lūgšanā un viss nodots Dieva ziņā, sieviete pirms aiziešanas jautāja: „Un kas man tagad jādara?” Velsa atbilde bija: „Ejiet mājās un ēdiet ko vēlaties.”
Uzmanīgā [84.237.141.214]
# Iesūtīts: 2007.03.20 13:14:07
Mirga Žēl, ka tie askēzes tēvi nezin, ka jānoskaita viena sirsnīga lūgšana un viss kārtībā... Pārvar sevi, kalpina...
eskaliburs [84.237.130.15]
# Iesūtīts: 2007.03.20 13:46:39
Tā ir visu bauslības mācītāju kopējā problēma - nomoka sevi ar gavēņiem un priekšrakstiem - neaizskar, neēd, nebaudi... Bet Kristus Evaņģēlijs viņiem par prastu...
Mirga
# Labojis Mirga: 2007.03.20 15:24:16
Es vēlējos tikai atgādināt paļaušanās svētību.
Uzmanīgā [84.237.141.214]
# Iesūtīts: 2007.03.22 14:31:22
Mirga, Ēdenes sekas ir neatturība un nesātība, tā nu mēs dzīvojamto mantojuši. Mums vajag atturību šī iemesla dēļ.
eskaliburs [87.110.5.122]
# Iesūtīts: 2007.03.22 17:56:25
Mani smīdina institucionalizētā gavēšana - tad un tad mēs ēdam zivis, bet neēdam olas; bet tad mēs neēdam olas un ēdam zivis, bet tagad mēs drīkstam apēst arī ko kreftīgāku... Kā šāda ēdienkarte palīdz pret nesātību. Tāda attieksme gavēni ir diskreditējusi. Kur legālistiska prasība, tur meklē likumu apiet ar līkumu. Forelīti arī var izcept, ka pirkstiņus aplaizīsi! Ja gavē, tad gavē pa īstam, ja negavē, tad negavē. Ja kādam pozitīva pieredze , kur gavēnis kopā ar Dieva lūgšanu līdzējuši atrisināt problēmu - tas labi. Citam Dievs lūgšanu bez gavēņa paklausījis - arī labi.
Paulīniska attieksme.
Bet no legālistiskiem uzstādījumiem jāvairās. Gavēt tāpēc, ka ļaudis baznīcas vēsturē baznīcas likuma spiesti ir gavējuši - vāja motivācija.
Balss
# Iesūtīts: 2007.03.22 18:08:32
eskaliburs
Kāpēc Jūs savā cīņā pret gavēšanu tā esat ieciklējies uz šeit it kā sludināto legālismu? Tieši otrādi - man liekas, ka te tiek spriests par gavēņa vērtīgajiem vai varbūt arī ne tik vērtīgajiem aspektiem.
Lai nu kas, bet gavēnis mūsu Baznīcā gan nav institucionalizēts.
Un gavēnis jau nav tikai ēšana vai neēšana - palasiet agrākos tekstus - ļaudis gavē ļoti dažādi. Es arī.
Grēciniece
# Iesūtīts: 2007.03.22 19:50:10
eskalibur [87.110.5.122]
Vai, lūdzu, Tu varētu atbildēt uz manu diskusijas aizsākumā uzstādīto jautājumu - kāpēc Jēzum kā Dieva Dēlam bija vajadzīgs gavēnis? Vai arī tas bija domāts tikai un vienīgi mums kā svēta priekšzīme?
eskaliburs [87.110.5.122]
# Iesūtīts: 2007.03.23 12:41:18
Balss,
kā redzi, es esmu par pozitīvu pieeju gan gavēnim gan negavēnim. Es necīnos pret gavēni, ja rūpīgi izlasīji vēstījumu. Bet teoloģiska parunāšana par gavēni nav gavēnis. JD gavēnis ir neēšana kopā ar lūgšanu. Bet dažādi surogātgavēņi ir grēcīgā religiozā cilvēka griba aizšmaukt no satura, paturot nosaukumu.
eskaliburs [87.110.5.122]
# Iesūtīts: 2007.03.23 12:47:10
Grēciniece - atbildi man , kāpēc Jēzum bija vajadzīgs mirt pie krusta. Lai tu pienaglotos pie krusta? Diemžēl, tavs upuris nevienam neies labumā!
Grēciniece
# Iesūtīts: 2007.03.23 17:49:24
eskalibur [87.110.5.122]
Nav korekti uz jautājumu atbildēt ar pretjautājumu.
Gribētu sagaidīt atbildi uz savu jautājumu, kas tika uzstādīts vēl pirms Tavējā.
eskaliburs [87.110.5.122]
# Iesūtīts: 2007.03.24 12:46:10
Grēciniece,
neesi tik dumja, ka būtu jādod definīcija. Luteram baznīcas postilās par Kristus 40. dienu gavēni ir labs sprediķis. Izlasi un tā ir mana atbilde tev.
Grēciniece
# Iesūtīts: 2007.03.24 14:48:02
eskaliburs [87.110.5.122]
Ar gudrību arī neizceļos un arī Lutera postilu man nav, tāpēc varu tikai lūgt - saviem vārdiem un īsā, saprotamā tekstā pastāsti galveno par iepriekš uzdoto jautājumu! Paldies.
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.04.02 21:26:10
Neliecies sev pārmērīgi gudrs esam, bet bīsties To Kungu un vairies no ļauna. Sal.pam.3:7

"Nospraud šeit sava gavēņa robežas, lai tā beigās tevī iemājotu bailes Dieva priekšā un nostiprinātos nelokāma apņemšanās novērsties no visa ļaunā, kaut arī tā dēļ tev nāktos pazaudēt visu, pat savu dzīvību. Tamdēļ neapmierinies tikai ar ārēju gavēni, bet jo īpaši pievērsies sev, ieejot sevī un ielūkojoties savu domu pasaulē, vai tajā viss ir saskaņā ar taisno Dieva vārdu; pārskati savas noslieces un noskaņojumus, vai tie ir tādi, kādus no tevis prasa Kungs Evaņģēlijos; pārskati visu savu dzīvi, vai visā tā ir saskaņā ar Dieva baušļiem. Visu, kas pretējs Dieva gribai, apraudi, neieredzi un apņemies turpmāk pie tā vairs neatgriezties. Ja tā izdarīsi, gudrs būsi, ja ne, tad ne.
" Apgaismotājs Teofans Vientuļnieks

Kā jums veicies šajā gavēnī?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 77 , pavisam kopa bijuši: 1055