atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Gavēnis
Grēciniece
Iesūtīts: 2007.02.12 18:16:00
"Tad Gars Jēzu aizveda tuksnesī, ka Tas taptu velna kārdināts. Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam gribējās ēst..." Mt.4:1-2 Jēzus gavēnis pirms kalpošanas sākuma un kārdināšana beidzās ar sātana atkāpšanos un eņģeļu piestāšanos, kas Viņam kalpoja - "...Tad Jēzus viņam saka: "Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot." Tad velns Viņu atstāja. Un redzi, eņģeļi pie Viņa piestājās un Viņam kalpoja." Mt.4:10-11
Kāda ir jūsu attieksme pret gavēni? Kāda tam loma un vieta jūsus garīgajā dzīvē? Praktizējat? Jā/nē - kāpēc?

P.S.Starp citu, kā jūs domājat - vai Jēzum kā Dieva Dēlam šis gavēnis bija vajadzīgs? Vai arī tas bija domāts tikai un vienīgi mums kā svēta priekšzīme?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
AutorsZiņas teksts
Saulespuķe
# Labojis Saulespuķe: 2007.02.17 13:09:42
Voldemārs "Visai kristieša dzīvei ir jābūt kā šim lielajam gavēnim" Šito bija patiess prieks no Tevis dzirdēt, jo - tieši tāds bija visu svēto dzīves veids! Nepārejošs gavēnis, kas skāra ne tika vēderu, bet nozīmēja atteikšanos no visa pasaulīgā un sevis aizliegšanu visā dzīves sferās, koncentrējoties ne uz savu dažādo iegribu apmierināšanu, bet Kristu. Un tad nu viņu uzticību Dievs arī pagodināja tādos veidos un apmēros, ka mūsdienās visbiežāk to aiz nespējas pat aptvert visādi noniecina.
Es nespēju visu savu dzīvi padarīt par Lielo gavēni. Protams, ir lietas, ko nedaru, bet tas nav nekas īpašs, tā tāda normāla kristieša ikdienas stāja.
Šajā Lielajā gavēnī biju apņēmusies īstenot to gavēni, kāds bija Ēdenes dārzā pirms cilvēka grēkā krišanas, - t.i., neko no dzīvnieku valsts produktiem, taču gripa manus plānus būtiski ietekmēja un nāksies kādu brīdi, kad slimība atkāpsies, domāt par pilnvērtigu uzturu, lai tiktu uz kājām. Kas attiecas uz maņām - acīm un ausīm - man nav grūti gavēt no TV, jo to tāpat neiznāk daudz skatīties. Grūtāk ir gāvēt no tukšas runāšanas, citu grēku redzēšanas un pieminēšanas utt. Un grūti nopietni pretī stāties savām grēcīgajām kaislībām - dusmām, lepnībai... Ceru, kad miesa nebūs tik labi barota, tā būs vieglāk iegrožojama (vismaz tēvi pēc savas pieredzes tā māca). Bet par vēderu - citiem grūti no gaļas atteikties, man pamatīgi jācīnās ar saldumiem.
Pēc saviem ne tik daudzajiem gavēņiem esmu tomēr pamanījusi, ka tiem beidzoties, kādu laiku aiz inerces tiek ievērota saprātīga mērenība un ar katru gavēni šis laiks paildzinās. Un tas notiek aizvien dabiskāk un nepiespiestāk. Tātad - arī gavēņa iemaņas var uztrenēt, vajag tik rakt!
piebilde no malas [62.65.250.226]
# Iesūtīts: 2007.02.17 20:29:36
Meļķis [207.195.246.181] Jānis_Bitāns u.c par ko juus te iisti runaajiet??? ssito es nesaprotu viens gavee otrs nee? un tagad viens grib lai otrs dariitu tiessi taa kaa vinns dara, citraadi nav iists Dieva beersns Luters skaidri ir pateicis, lai kats dara kaa veelaas ssajaa lietaa!
Irma Semjonova
# Labojis Irma Semjonova: 2007.02.17 21:49:46
Sakiet lūdzu, kad šogad sākas ciešanu laiks? Kniksis.
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.02.17 22:15:09
Gavēņa laiks sākas 21.februārī, nereti cilvēki visu Lielo gavēni sauc par Ciešanu laiku. Liturģiski Kristus ciešanu laiks iesākas ar Judica svētdienu, tātad ar 25.martu.
Meļķis [207.195.246.181]
# Iesūtīts: 2007.02.17 22:42:53
Nē, ar identitāti man aizvien ir `straight`.
Labi. Neatkāpjoties no iepriekšējiem jautājumiem (ieskaitot to, ka apelēju pie jūsu saprātīguma un lūdzu noņemt IP bloķējumu no maniem datoriem), piem., man ir vēl šāds. Vai Jānis Bitāns varētu komentēt, ko nozīmē viņa teiktais, ka "Ilārs interpretē diskusijā pieminēto gavēni VD priekšrakstu kategorijā". Kas ir šīs gavēņa "VD kategorijas"?
juzis
# Iesūtīts: 2007.02.17 22:57:57
Portāls, lai arī publiska vieta, tomēr kāda uzturēta, gan ar savu vārdu, gan ideju. Tādēļ šie portāla autori cenšas atbilst tam, ko viņi pārstāv. Nu, ienāk šeit kāds no 300 draudžu locekļiem, no jauniešiem, kam pārsvarā ir pieejams dators, grib kaut ko vairāk uzzināt par savu Baznīcu, bet viņš ierauga kaut ko visai dīvainu... Diez vai kāds saprot, kas šīs ir par sarunām? Cits neatliek, kā censties nepārvērst šo par tādu vārdisku ālēšanās vietu..
Meļķis [128.241.40.222]
# Iesūtīts: 2007.02.19 16:12:32
Irma, (oponējot Bitāna sofistikai) LITURĢISKI Ciešanu laiks sākas praktiski ar šo nedēļu, kuras svētdiena (Quinquagesima) pirmo reizi sākās ar introita vārdiem - "Sodība guļ uz Viņa, caur ko mums miers nāk, un ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti". Šis tad arī ir PATIESAIS Kristus ciešanu laika motīvs. Pārējais - odi pret kamieļiem. Tiešām, labāk būtu sekot luteriskai šā baznīcas laika tradīcijai un mācīt draudzēs katehismu, nevis pļurkstēt par desām u.c. štruntiem.

Juzi, jebkāda LELB diskusiju vieta - gan mūsdienās virtuāla, gan senāk "analoga" - aizvien ir atgādinājusi ne forumu, bet drīzāk jau kapu kalniņu, kurā runā vai nu labu, vai neko. Un tas, kuram vajadzēs, i atradīs, i sapratīs, kā paši esam atraduši un sapratuši.

Nu ko, Bitān, `slabo` pakomentēt, ko nozīmē tavs ezotēriskais formulējums par gavēņa "VD kategorijām"?
Kārlis
# Labojis Kārlis: 2007.02.19 17:10:42
Meļķi ,
Saskaņā ar Rietumu baznīcas, tai skaitā luteriskās, liturģisko tradīciju, laiku no Pelnu trešdienas līdz Judica svētdienai sauc par gavēņa laiku un no Judica svētdienas līdz Lieldienām par ciešanu laiku. No tā ir bijušas dažādas aberācijas, piemēram sākt ciešanu laiku no Quinquagesima vai kādas lielās lūdzamās dienas, taču tad var runāt tikai par kādu lokālu tradīciju nevis plašāk pieņemtu standartu.
Kārlis
# Labojis Kārlis: 2007.02.19 17:24:12
Nesaprotu gavēņa nosodījumus. Man gavēnis ir līdzeklis, ar kura palīdzību savaldīt miesas tieksmes un sasniegt iekšēju stāvokli, kas palīdz lūgt, lasīt Bībeli un atkārtot katehismu. Arī grēkus izsūdzēt. Lielais gavēnis pirms lieldienām ir ļoti labs laiks, kad to darīt. 40 lielā gavēņa dienas var uztvert kā Dievam veltītu desmito tiesu no gada, t.i., sava laika. Ja kāds tā spēj visu gadu, jo labāk, un lai Dievs viņu svētī. Es nevaru.
Meļķis [128.241.40.222]
# Iesūtīts: 2007.02.19 17:59:37
Kārli,
pamēģiniet miesas valdīšanai izmantot vecos labos 10 baušļus! Protams, ja vien par tiem Jums kāds līdz šim ir spējis sakarīgi mācīt un sprediķot. Baušļi daudz, DAUDZ labāk par kurkstošu vēderu vai jebko citu man atgādina par mīļā Jēzus ciešanām - cik tās man nepieciešamas un dārgas.
No tā arī luterisma `lokālā` tradīcija Kristus ciešanu laikā atkārtot katehismu - īsāko un sakarīgāko bauslības un Evaņģēlija izklāstu. (Es, protams, ar to nedomāju Romas katoļu katehismu.)
Ja Jums ir vajadzīgs gavēnis kā īpašs līdzeklis, lai sataisītos uz katehisma lasīšanu, tad kas gan ir vajadzīgs, lai sataisītyos uz gavēni? Rio karnevāls vai? Vai pietiek ar vietējo "Essential"?
A "veltīt Dievam" savu tukšo vēderu - lūk, tas nu reiz ir smieklīgi! Priekš kam Viņam Jūsu reliģiozā diēta? Kur Viņš Jums to ir pavēlējis vai kaut ko par to solījis? Bauslība un Jēzus līdz ar to saka mīlēt Dievu ar &
Kārlis
# Labojis Kārlis: 2007.02.19 22:42:54
Meļķi ,
īstenībā sarunu biedra smējīgs izteiksmes veids man sarunu nedara vieglāku, bet mēģināšu.

Lai sataisītos uz gavēni man nav vajadzīgs karnevāls. Pietiek ar Pelnu dienu. Baznīcas liturģiskais gads tiešām ir svētīga lieta garīgās dzīves disciplīnai.

Manuprāt nav ne pareizi ne lietderīgi pretstatīt gavēni un baušļus. Tie viens otru lieliski papildina. Bet gavēni vienādot ar kurkstošu vēderu un reliģiozu diētu būtu pārāk vienkāršoti. Jūs taču noteikti zināt, ka gavēnis daudz vairāk saistās ar pastiprinātu lūgšanu, grēknožēlu un svētdzīvi nekā ar pārtikas ierobežojumiem. Atturība ēdienā ir tikai līdzeklis, kā pastiprināt pārējo. Daudz vairāk par to mēdz būt nepieciešama savaldība valodā, laika izniekošanā, baudvielu patērēšanā vai citās lietās. Gavēnis uzturā pie tā palīdz.

Dievam, protams, nav vajadzīgs nekas no tā, ko es viņam varu pienest. Laiks, ko šādi veltīju Dievam, ir vajadzīgs man. Dievam nav vajadzīga arī jūsu baušļu lasīšana vai jūsu īpašais izteiksmes veids, bet acīmredzot tas ir vajadzīgs jums, un varbūt var palīdzēt jums saprast tos, kuri gavē.

Kristīgā antropoloģija nav duāliska, tā zemes dzīves laikā nenošķir garu no miesas, bet redz abus kopsakarā un mijiedarbībā. Pat senie latīņi teica, ka pilns vēders nemīl studijas. Pāvils raksta: "Bet es norūdu un kalpinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams."(1.Kor.9:27) Gavēnis ir viens no veidiem, kā to darīt. Kungs Jēzus gavēja un teica, ka arī Viņa mācekļi gavēs (piem., Lk.5:35). Apd.13:2, 14:23 u.c. redzam ka viņi to tiešām dara. Īstenībā gavēšana ir tik skaidri rakstos pamatota, ka man pat šķiet lieki uz to norādīt.
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.02.19 23:29:04
Meļķis [128.241.40.222]... pļurkstēt par desām u.c. štruntiem.

Es nepakomentēšu, nedziedu līdzi tādam tonim.
Es labāk uzdodu toni
Tu te vari turpināt rakstīt, bet man daži draudzes locekļi teica, ka necienīs mani, ja es tev līdzīgus komentārus komentēšu. Mīlu viņus, tā kā neņem ļaunā. Raksti ko labu un varbūt lietas mainās...
Kā tu gavēsi, kā tava miesa jutīs, ka vēders nav dievs? Neraksti man, atbildi, lai Greciniecei noder.
Grēciniece
# Iesūtīts: 2007.02.20 08:26:34
Patiesi, Grēciniece (un droši vien vēl daudzi, īpaši tie, kas tik sāk ticības ceļa gājumu) būs priecīga un pateicīga, ja varēs še ko prātīgu izlasīt, nevis gaidīt, kad redaktors atkal ņems mēslu dakšas ( delete ) un iztīrīs, lai nesmird jau pa gabalu.
Biju cerējusi ko prātīgu izlasīt pēdējā SVētdienas Rītā (pirms Pelnu dienas kā reiz), taču tik vien kā neliels bezzobains rakstiņš. Cik zinu, nopietnas Baznīcas gavēnim gatavojas jau trīs nedēļas iepriekš un vismaz agrāk klosteros gavēņa pirmā (un pēdējā, protams) nedēļa bija īpaši stingra gavēņa laiks. Mums nereti gadās, ka ielecam jau ejošā vilcienā, un arī tad bez īpašas izpratnes.

Esmu ļoti pārsteigta par Meļķa [128.241.40.222] rīcību un rakstīto. Vai tiešām tas tāds KLB stils - augstprātīgi noniecināt un izsmējīgi nonievāt ikvienu, kas ticībā dzīvot savādāk? (Ja jau vēl būtu garants, ka KLB pieder absolūtā patiesībā, bet tas jau tā nav!)Netīkami lasīt. Nemaz nerunājot par izdzēstajiem murgu tekstiem.

Meļķis raksta: "A "veltīt Dievam" savu tukšo vēderu - lūk, tas nu reiz ir smieklīgi! Priekš kam Viņam Jūsu reliģiozā diēta?" Kad lasu ko šādu, tad uztveru kā apvainojumu savam Kungam, jo Viņš bija tas, Kurš ierādīja svētu gavēņa priekšzīmi. Nez kam tad Viņam tas tukšais vēders bija vajadzīgs, nez ko tad Viņš tur tuksnesī demonstrēja?
Jēzus runāja par gavēni kā pašsaprotamu lietu, kad asi norādīja uz tā izkropļojumiem, turpinājumā sakot: "Bet kad jūs gavējat..." Nevis- kad jūs gribēsiet, kad sadomāsiet, kad jums labpatiks, ja nu jūs kādreiz, nē, ir runa par regulāru praksi.
Tāpēc novēlu visiem gavēņa nīdējiem pamācīties svētīgu gavēņa praksi un izmēģināt - palīdz pret visām cilvēciskām kārībām - kašķību un dumpību, lepnību un augstprātību, ja gavēnis pareizi tiks savienots ar lūgšanu, tad arī mazāk tukšu muldēt gribēsies! Pēc tēvu un arī savas necilās pieredzes iesaku - darbojas!
Voldemārs
# Labojis Voldemārs: 2007.02.20 10:17:41
Mani bišķi uzjautrināja, ka tā vietā lai iepriecinātos par manu dzīves redzējumu kā gavēni Tam Kungam par godu, Jānis Bitāns vienīgi nopriecājās, ka man TV nav ieslēgts. To es tā saviem vārdiem noformulēju, bet īstenībā, man nostiprinās pārliecība, ka lielie gavētāji kāš odus, bet ziloņus laiž vaļā. Citiem vārdiem, centīgi mērdē miesu, bet par grēka būtību un Jēzus pestījošo darbu maz pārdomā. Par to man ir žēl.
Vēl, par lielo gavēni.
Nez vai lielie gavētāji zina, ka pirms pelnu trešdienas visās tradicionālās romiešu zemēs ir karnevāli. Tie ir tādi relikti no kādreizējās tradīcijas, kad pirms gavēšanas ļaudis tā pamatīgi "atlaida", tā sakot, lai ir ko nožēlot.
Varbūt, esmu pārlieku ietekmējies no piētisma...
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.02.20 10:43:01
Voldemārs
Gavēnis ir kas intensīvāks nekā svētdzīves centieniem piepildīta ikdiena, tāpēc sevišķi nepieminu tavu gavēņa redzējumu, par tv pieminēju tik tāpēc, ka tas bija pirmais pieminētais praktiskais solis visā diskusiju laikā. Manī arvien ir pārliecība, ka gavēnī piedalās arī acis, ausis un vēders. Grēknožēla, tuvākmīlestība un Krusta ciešanu pagodināšana man ir pašsaprotams un neapšaubāms gavēņa pamats.
Kārlis
# Labojis Kārlis: 2007.02.20 13:43:16
Voldemār ,
Gavēnis evaņģēliskā izpratnē noteikti nav nopelns Dieva priekšā. Tas ir līdzeklis ar ko gūstīt ziloņus un nosist arī pa odam. Citiem vārdiem, tas ir līdzeklis kā koncentrēties uz grēka būtību un Jēzus pestījošo darbu, pie viena arī savaldot kādas miesas dziņas un iegribas.
Cilvēks, gribam vai ne, nav automāts, bet rituāla būtne. Viņam ir vajadzīgi kāpumi un kritumi. Liturģiskais gads atbilst šai cilvēka īpašībai. Pēc gavēņa laika skumjām un miesas valdīšanas grūtībām jo krāšņāki atmirdz Lieldienu prieks.
Par karnevāliem negribu izteikties. Nesaprotu, kā citu cilvēku praktizētas pārmērības varētu mazināt gavēņa ieguvumu man vai kādam, kas tam pieiet nopietni un dievbijīgi. Brīnos, kādēļ par karnevāliem atgādina atkal un atkal.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.02.20 13:49:09
Kungs, atdari man manas lūpas, lai mana mute teic Tavu slavu!
Jo Tev nepatīk kaujamie upuri, un, ja es Tev dotu dedzināmo upuri, Tu to negribētu.
Upuri, kas patīk Dievam, ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nenoraidīsi.
(Ps.51: 17 - 19)
Vai ne šis ir evaņģēlisks gavēnis un ciešanu laika prakse, kam arvien būtu jābūt kristieša dzīvē?
Bet ar karnevāliem ir tā, ka tie rāda kāpumus un kritumus
skabarga [81.198.122.59]
# Iesūtīts: 2007.02.20 14:31:54
"Staigājiet garā tad jūs miesas kārības savaldīsiet" Gal.5.16
"Ne tas kas ieiet mutē sagāna... Mat.15.6-11.
Līdz 1993.g. LELB ievēro ciešanu laiku,kas sākas ar Lielo Lūdzamo dienu un ilgst 40 dienas.Līdz 2003.g. Pelnu-Lielā Lūdzamā diena, ciešanu laiks,47d.,līdz2006.g Pelnu d.,ciešanu laiks,47d.,no 2006g. Pelnu d.,gavēnis,47d.Skat. baznīcas gadagrāmata.
Tāds `dialektiskais luterisms", jeb kā reiz tēlaini izteicās virsgans ``klavieru pārbīdīšana laulāto istabā".
Grēciniece
# Iesūtīts: 2007.02.20 14:44:31
Skumji līdz ar Kārli brīnos par karnevālu neatlaidīgu pieminēšanu. No kurienes gan tāda vēlme izķert kādu cilvēku grupu sakropļotu izpratni par gavēni? Es gan savas atgriešanās pirmajos gados arī mēdzu tramīgi skaitīt dienas, cik palikušas līdz lielajiem ierobežojumiem, bet - no bērnu stāvokļa taču normāli un dabiski izaug.
Tie, no kuriem mācos svētu dzīvi, visu savu dzīvi vadīja atturībā un pirms lielajiem gavēņiem, kad atturība jau sasniedza īpašākus apmērus, nekādās pārmērībās nekrita, taisni otrādi, jau nedēļas iepriekš pakāpeniski sāka ieiet nākamajā periodā.
Tēvi māca (un viņu runāšana nav pie rakstāmgaldiem izsēdēta, bet PRAKSĒ pārbaudīta), ka satriekts gars rodas no regulāras sevis uzturēšanas modrībā, dziļas grēkapziņas un regulāras grēksūdzes, bet neiespējami būt modram, kad miesa labi pabarota un savas kārības apmierinājusi.
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.02.20 15:19:13
Nevajag skumt, grēciniece.
Tas ir pašsaprotami, ka gavēņa neapzināta prakse rada vakumu. To parasti aizstāj ar gavēni galvā (pārdomas) un sirdī (ticība), kas praktiski nozīmē arvien ticēt kā iepriekš, un vairāk domāt šajā laikā, pārlasot katehismu u.c. intelektuālas darbības veicot.
Satriekts gars 21.gs. cilvēkam nav savienojams ar ierobežotu miesu. Tas, kas ir grūti miesā Dievam par godu, to pārnes uz vieglāk realizējamu vietu - galvu, domājot šajā laikā un pārdomājot, un iedziļinoties, un pievēršoties un visādi citādi puncim, actiņām, kārajām austiņām un citām maņām atslodzi dodot. Interesanti cik paēduši būtu no gavēņa bēgošie, ja tāpat vajadzētu ēst. Domās, sirdī...

Bat tagad ļoti nopietni!
Dievam miesas darbi nav vajadzīgi, Viņš ir domu un siržu pazinējs!
Vingrināšanos dievbijībā var mierīgi aizstāt ar ATA citēšanu, piesaukšanu, katehisma pārlasīšanu, galu galā, šo abu lietu glorificēšanu. UZMANIES, ka tevis piesauktie Tēvi nav viltīgi labo darbu darītāji un slēptie bauslības darbu sludinātāji. Satriekts gars, tavai zināšanai, rodas izlasot to psalma pantu Rakstos un apzinoties, ka esi grēcnieks un taisnots vienlaikus. Baidos, ka tevis līdzskumšana Kārlim nav bīstama līdzjušana pazušanas iespējai. Es pamanu viņa shēmā un liturģiskā gada izklāstā smalki apslēptu mēģinājumu iebarot vecos labos žēlastības izpelnīšanās darbus. Aiiiiii.... Turies, netici nevienam, kas runā par askēzi, guli ar vajadzīgajām grāmatām zem spilvena un uz sejas, jo šaurs ir ceļš... Bauslības darbi un žēlastības nopelnīšanas melnie atvari motuļo un krāc visapkārt. Un vēl - bīsties. Rīt diena, kad pieres vietvietām ar pelniem svaidīs, melniem pelniem, kas no pagājušā gada Palmu svētdienas dedzinātiem ZARIEM iegūti, oiiiiiiii..... Un ar svētītu ūdeni paslacīti ūuuuuuu. Labāk rīt paliec mājā

P.S. Un tagad absolūti nenopietni. Svētīgu gavēni un tas sākas jau šovakar pēc saulrieta!
Tu jau saproti, ka jokoju
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 43 , pavisam kopa bijuši: 43