atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Gavēnis
Grēciniece
Iesūtīts: 2007.02.12 18:16:00
"Tad Gars Jēzu aizveda tuksnesī, ka Tas taptu velna kārdināts. Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam gribējās ēst..." Mt.4:1-2 Jēzus gavēnis pirms kalpošanas sākuma un kārdināšana beidzās ar sātana atkāpšanos un eņģeļu piestāšanos, kas Viņam kalpoja - "...Tad Jēzus viņam saka: "Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot." Tad velns Viņu atstāja. Un redzi, eņģeļi pie Viņa piestājās un Viņam kalpoja." Mt.4:10-11
Kāda ir jūsu attieksme pret gavēni? Kāda tam loma un vieta jūsus garīgajā dzīvē? Praktizējat? Jā/nē - kāpēc?

P.S.Starp citu, kā jūs domājat - vai Jēzum kā Dieva Dēlam šis gavēnis bija vajadzīgs? Vai arī tas bija domāts tikai un vienīgi mums kā svēta priekšzīme?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
AutorsZiņas teksts
Pāvils
# Iesūtīts: 2007.02.13 14:49:19
Gavēšanas pretinieki, vai tiešām Jēzus neko pozitīvu nesaka par gavēšanu? Ieskatieties Mat. 6:17, Mat. 9:15, Mat. 17:21! Aplūkojiet arī Ap.d. 13:2-3 u.c. vietas...
Grēciniece
# Iesūtīts: 2007.02.13 19:43:00
Ilārs Plūme
"Man gan liekas, ka pārspīlējat gavēņa nozīmi. Svētajos Rakstos tas ir minēts salīdzinoši maz un apustuļi nekur nepavēl Kristiešiem gavēt. Ja tas būtu bijis tik nozīmīgs, viņi par to būtu runājuši vairāk."

Lasu gan, ka pats Kungs runā par gavēni kā par pašsaprotamu lietu: "Un, KAD JŪS GAVĒJAT, tad neesiet saīguši kā liekuļi; jo tie dara savus vaigus nejaukus, lai rādītos ļaudīm kā gavētāji. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga. Bet, kad tu gavē, svaidi savu galvu un mazgā savu vaigu, ka tu nerādies ļaudīm kā gavētājs, bet savam Tēvam, kas redz slepenībā. Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās. " Mt.6:13 Protams, Jēzus vērsās pret tiem, kas gavēni un daudzas labas lietas izkropļoja - rakstu mācītāji labi pārzināja likumu, bet pēc tā nedzīvoja, savukārt farizeji bija visai perfekti savā ārējā uzvedībā, taču daudz nerūpējās par sirds nodomu pareizumu. Taču - nosodot šai gadījumā izkropļotu gavēņa pieredzi (un arī Luters tādu nosodīja), Jēzus pats skaidri definē, kā ir jāgavē. Nevis sāk diskutēt, vai mums tas jādara vai nē, kad tas jādara un kad nē, bet runā ļoti konkrēti - jau KĀ JĀGAVĒ.
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2007.02.13 19:46:51
Cienījamie sarunu biedri,

Kā jau teicu man nav nekādu iebildumu pret to, ka jūs ēdat vai neēdat. Vieniem vēlu labu apetīti, bet par otriem varbūt varētu sacīt - bads rada dzejniekus. Tā kā gavējiet vai negavējiet, kā paši atzīstat par vajadzīgu. Tas nav mācības jautājums.

Pāvil, Mat. 617, tiešām ir minēts, ka ļaudis Jēzus laikā gavēja, bet Viņš tiem pārmet liekulīgu izrādīšanos. Viņa vārdi nākošajā 18. p. "ka tu nerādies ļaudīm kā gavētājs, bet savam Tēvam, kas redz slepenībā" varbūt mudina mūs pārvilkt svītru visai šai diskusijai.

Savukārt Mt. 9:15 runā par tām dienām, kad Jēzus atdusēsies kapā.

Mateja 17:21 visiem, kas nodarbojušies ar Jaunās Derības pētniecību, ir pazīstams, kā ļoti grūti skaidrojams pants. Te nu patiešām, Pāvil, Jēzus vārdi varbūt attiecas uz kādu konkrētu sugu, par kuru mēs neko nezinām. Turklāt Viņš šeit nedod mācekļiem pavēli gavēt, kur nu vēl citiem.

Ap. d.13:2-3 runā par to, ko es jau iepriekš teicu, ka apustuļi gavēja un lūdza satopoties ar kādu nopietnu uzdevumu vai `problēmām, nevis kādā noteiktā laikā. Turklāt viņi nesaka, ka citiem arī to vajadzētu darīt.

Pāvil, es saprotu, ka esat aizņemts cilvēks, bet es tomēr Jūs lūgtu , pirms ko sakāt par kādu Rakstu vietu, varbūt drusku tomēr iedziļinieties tajā, ko Raksti patiešām grib sacīt.
Saulespuķe
# Labojis Saulespuķe: 2007.02.13 20:03:55
Ilārs Plūme
Mateja 17:21 "Bet šī suga neiziet citādi kā vien ar lūgšanas un gavēšanas palīdzību" gan nez vai var saukt par grūti tulkojamu vietu, jo par sugu nepārprotami tiek dēvēti dēmoni, vismaz tā lasāms Bībeles komentāros.
Kāpēc gavēnis un lūgšana? Gavēnis kā atteikšanās no visa pasaulīgā (ļoti dziļā un ļoti tiešā nozīmē), lūgšana - Dieva palīdzības piesaukšana. Tas, kuram gavēnis nav ikdienas prakse, lai arī neķeras klāt dēmonu izdzīšanai, jo nav sevi no pasaules nošķīris (un ne par kādu īsu laika sprīdi runa, bet principiāli un neatgriezeniski izmainītu dzīvesveidu un dzīves apziņu). Šai gadījumā ir runa par ticībā ļoti rūdītiem - tā ka tas mūs nez vai skar, jāpriecājas, ka vismaz esam ceļā uz to...
Saulespuķe
# Labojis Saulespuķe: 2007.02.13 20:33:34
... pie tam ne jau tieši uz ēšanu/neēšanu liekams uzsvars (tas būtu šauri saprotams gavēnis), cik daudz vairāk uz atsacīšanu pasaulīgajam visās jomās.
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2007.02.13 21:04:41
Saulespuķe,

Vai tomēr Kristība un Evaņģēlija sludināšana nav tas veids, kas liek ļaunajiem gariem bēgt? Mat. 17:21 nav paralēlu vietu JD. Nestles grieķu oriģinālā šis pants vispār ir izlaists, jo tā trūkst vairākos senajos maunuskriptos un tā nozīme arī tomēr nav īsti skaidra.
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.02.14 12:37:46
Ilārs Plūme
Vai tomēr Kristība un Evaņģēlija sludināšana nav tas veids, kas liek ļaunajiem gariem bēgt?

Atbilde ir - nē! Kristība atpestī no ļaunā, bet zem ļauna gara verdzības nonākušus kristītos otreiz nekristī. Eksorcisma lūgšana un akts nav sinonīms sprediķim. Lūgšana un gavēnis ir neatņemama eksorcista dzīves ikdiena. Varbūt Tev Ilār grūtāk ir kristīt un sprediķot, nekā kalpot pie sasaistīta cilvēka atbrīvošanas, bet mana un citu brāļu pieredze praksē apliecinā citu. Žargonā tavu jautājumu varētu klasificēt kā haltūru. Kristību rita sākumā ir eksorcisma akts. Speciāli evaņģēlija lasījumi sastāda eksorcisma lūgšanas daļas. Saulespuķe izteicās par dēmoniem, ja neievēroji, bet tos nedz kristī, nedz tiem sludina. Es ceru, ka tu arī ne!

Par Mat. 17:21, labāk jautāt kāpēc tas tomēr atstāts manuskriptos. Tamdēļ, ka tas apstiprina un sasaucas ar praksi. Šitādi liberālteoloģijas izbraucieni savlaik Uni TF nebija retums, revidē ko tur esi dzirdējis. Tā nav laba tradīcija redakcionāli izturēties pret Rakstiem, pietiek, ka Mārtiņš ar Jēkaba vēstuli līdz galam neapgrēcinājās.
Jānis_Bitāns
# Labojis Jānis_Bitāns: 2007.02.14 12:50:26
Ilārs PlūmeKā jau teicu man nav nekādu iebildumu pret to, ka jūs ēdat vai neēdat. Vieniem vēlu labu apetīti, bet par otriem varbūt varētu sacīt - bads rada dzejniekus.

Šī izteiciena izskaņa ir kā kamertonis. Tu, acīmredzot, gribi lai ar tevi arī tā runā. Pats fakts, ka tu visu esi reducējis līdz apetītes un bada piesaukšanai, atklāj tik tavu nepilnīgo izpratni par gavēni. Ārēja atturība ir tikai iekšējas ticības, paklausības un zemošanās izpausme. Tā izpaužās ne vien ēšanā, bet visu maņu ierobežošanā, acis netiek priecētas ar izklaidējošiem skatiem, ausis netiek lutinātas ar tamlīdzīgu mūziku, u.tt. Par to, cik lielā mēra katrs nelutina savu miesu, rūpējas cilvēks pats, bet pēc vadlīnijām, kas Baznīcā nav jāizgudro. Tas palīdz nekrist pārmērībās un vienlaikus pasargā no sevis žēlošanas.
Tu pārmet, ka es nesludinu Evaņģēliju. Nezinu, ko tu ar to domā, bet tas, ka Kristus dāvina pestīšanu par velti, vēl nenozīmē, ka tas ir lēts piedāvājums sludināšanā. Iespējams, ka te mēs esam atšķirīgi.

Vēl kāds konstatējums. Ja gavēņa prakse Jēzus laikā būtu tāda kā tagad 21.gs., nav šaubu, ka būtu arī mācība par to. Apustuļi par to izsakās pašsaprotamas kategorijas kontekstā.Pēc tavas loģikas lūgšana pirms ēdiena, tad ar būtu jārevidē, par to arī nav mācības un īpašu apustuļu norāžu, bet darām to tik bieži.
neielogojies [216.9.82.85]
# Iesūtīts: 2007.02.14 14:14:31
Tu pārmet, ka es nesludinu Evaņģēliju. Nezinu, ko tu ar to domā, bet tas, ka Kristus dāvina pestīšanu par velti, vēl nenozīmē, ka tas ir lēts piedāvājums sludināšanā.
Jā, Jāni šis ir tavs lauciņš, mistiķu pasaule, tur Ilāram droši vien ar savu sludināšanu pat nav ko muti dzesināt, jo neinteresē te tas nevienu. Tu esi pārliecināts, ka tavā pasaulē valda "senbaznīcas prakses"(eksorcisti, mēļotāji, parādībnieki un sajūtnieki) un tas ir tavs uzdevusms tās aktualizēt šodienā. Lai jau būtu, bet veiksmi tev nenovēlu, jo vienīgais uzdevums, ko Kristus atstāja, tomēr, ir sludināt evaņģēliju par velti, bez samaksas, lai nekādi cilvēku darbi un prakses nemēģina aptumšot Kristus krustu, jo viņa moku un asiņu cena ir pietiekoša, viņam taču tā nebija bez maksas.
Manuprāt, tādēļ arī Bībeles vārdos ir tik daudz pret un tik maz par tevis lolotajām "senbaznīcas praksēm", jo mūsu Kungs paz
neielogojies [216.9.82.85]
# Iesūtīts: 2007.02.14 14:17:31
pazīst cilvēku kopš Ādama laikiem un to, ka viņš vienmēr liek savu Dieva dotā vietā, tāda tā cilvēciskā praxe iraid.
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.02.14 14:28:01
neielogojies [216.9.82.85]
Evaņģēlija sludināšana un dzīvošana ietver gan eksorcisma lūgšanu (citu starpā), kopš iesākuma tiek pavadīta ar parādībām (runāju par tām, kuras Kungs sniedz), un nedomāju, ka tam ir vajadzīga īpaša aktualizācija, tās ir!
Kur tu īsti manā atbildē pamani to, kas aptumšo Kristu un Viņa nopelnu?
vienkārši es [84.237.197.233]
# Iesūtīts: 2007.02.14 14:46:10
Vis īstākā eskorcita lūgšana:
Mūsu Tēvs debesīs... atpestī mūs no ļauna ...
gribot negribot, apzinoties neapzinoties katrs krstietis ir exorcists
vienīgā bīstamība sākās tur, kur cilvēs sāk/ grib atpestīt cilvēku
Jānis_Bitāns
# Labojis Jānis_Bitāns: 2007.02.14 14:53:46
vienkārši es [84.237.197.233]
Vēlme būt asprātīgai, izmantojot vārdu spēli...

gribot negribot, apzinoties neapzinoties katrs krstietis ir exorcists
Parasti gan tas notiek nevis lūgumā, bet pavēlē. Nezini to?

vienīgā bīstamība sākās tur, kur cilvēs sāk/ grib atpestīt cilvēku
Kā šo saprast un kādā kontekstā ar iepriekšteikto, vismaz vienkārši es prāta konstrukcijas kontekstā, jo citādi nav skaidrs.
vienkārši es [84.237.197.233]
# Iesūtīts: 2007.02.14 15:01:54
ja manis teikajā saskatat asprātību, tad lai jau jums tiek
bet domāju nopietni, kas līdz Jums šajā gadījumā neaiztiek
________________________________________.. ______
* bet Jūs esat īsts piemērs gan pareizam , gan nepareizam exorcismam. no Jums daudz esmu mācījusies abus /
Jānis_Bitāns
# Labojis Jānis_Bitāns: 2007.02.14 15:08:40
Šaubos. Neesmu nekad to nevienam mācījis. Bet. Esmu pieradis pie tāda brīnuma, ka kāds kaut ko vairāk novērojis, nekā es rādījis.
Temats te par GAVĒNI, tomēr!!!
vienkārši es [84.237.197.233]
# Iesūtīts: 2007.02.14 15:20:26
diemžēl man nav tādas iespējas labot sevis teikto !(varbūt jāsāk domāt par reģistrēšanos?)

Visu cieņu jūsu pavēlēm.(paldies kad atgādinājāt) Bet velns ir tas, kurš baidās(respektē) no Dieva(-u).

nu jā nav man teoloģiskas izglītības un izvēlējos nepareizos vārdus atpestīt = exorcē
un ja cilvēkam pašam patīk tie gari, tad nav nozīmes viņu uz kādu īsu mirkli exorcēt, jo pēcāk notiek ar viņu sliktāk?
___
bet šī tiešām nebija mana saruna, es tikai piemetināju! un nav mans lauciņš saku kas ir dzirdēts 8)
vienkārši es [84.237.197.233]
# Iesūtīts: 2007.02.14 15:21:57
nu gan sākās putra! neesat neesat, bet kam aci tas redz

*bet nu šis tiešām nav ar tēmu, neņemiet vērā! =(
Grēciniece
# Iesūtīts: 2007.02.15 17:30:56
Ceru tomēr vēl sagaidīt jūsu pārdomas par Jēzus gavēni. Man jau gan liekas, ka tas bija vērsts primāri uz mums kā svēta priekšzīme. Bet ko gan es, nabaga Grēciniece, zinu no augstās teoloģijas - man visu atlikušo mūžu savus grēkus apraudāt un Dievam žēlastību lūgt.
Meļķis [87.110.69.66]
# Iesūtīts: 2007.02.15 20:39:29
Ilār,
nē, tas bads, kas no gavēņa, dzejniekus nerada. Tas, kā šeit redzams, rada trakuma spīdumu acīs. Dzejniekus rada prieks - tas, kas paliek pāri, "kad nekā nav palicis tevī", kad viss tevi ir totāli izbesījis.
Šai sakārā ienāca prātā kāds senāks ieraksts dienasgrāmatā - no 2002. gada ap šo laiku. Lai nu tas ir mans nepazemīgais pienesums šim kūsājošajam portālam. (Visi raiti gan rezervēti - nenoskārstai vaj`dzībai.)

21. februāris
Gavēņa laiks. Ja nu noteikti no kaut kā vajag atturēties un atteikties (kā to pēdējos gados intensīvi sludina arī "lielajā" baznīcā), tad es esmu nolēmis atteikties no mērenības.

Ir mana kafija no pupiem –
No ņipriem, tvirtiem, lieliem, strupiem,
Ko jebkad cildinājis kāds
Dēļ mīlestības apostāts.
Tādēļ, ka manās dzīslās līst,
Nav izdzerams šis kofeīns
Pat tad, ja slāpēs mēle blīzt,
Jo dzīvība ir asinīs.
Kāds mani pilnu ar to lej,
Tad viegli pag
Meļķis [87.110.69.66]
# Iesūtīts: 2007.02.15 20:40:57
..Tad viegli pagrūž iet un smej:
Tu tikai sapņosi pēc valgmes,
Bet nebūs ārpus tevis saldmes.
Pēc kausa gribēsi ja tvert,
To gūsi, dodams citiem dzert
No laikiem plašās pasaules,
No savas kailās dvēseles.
Tur biezāk, šķidrāk tagad rit
Tie, kurus krustām šķērsām sit
Bezjēgas spriedējs – viņu laiks.
Ir viņu sviedri dzēriens maigs,
Kas arī nedzerts vēnās skrien.
Un dažkārt domāju: nudien,
Es varu tādēļ saukties svēts,
Ka kādreiz kāds ir nolādēts.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 37 , pavisam kopa bijuši: 6574