dafne 
|
Iesūtīts:
2013.11.14 10:08:25
"...kas šķirtu prec,tas pārkāpj laulību"(Mt.5:32)
..un katrs,kas prec šķirtu no cita vīra,arī parkāpj laulību"(Lk.16:18)
"Ja nu neticīgais šķiras,lai šķiras,šādā gadījumā ticīgais vīrs vai sieva nav saistīti,jo Dievs jūs aicinajis mieram."(1.Kor.7:13)
Jautājums.
Ko nozīmē "ja neticīgais šķiras,ticīgais vīrs vai sieva nav saistīti "?
Vai ticīgais var precēties otro reizi,ja viņu atstājis neticīgais?Vai arī tadā gadījumā otra puse pārkāpj laulību,ja prec šķirteni. |
|
skatījums [78.84.140.148] |
# Iesūtīts: 2013.11.20 15:58:00
Hērodu sita Dieva enģelis. Te būs citāts:"Tūdaļ Tā Kunga eņģelis viņu sita, tāpēc ka viņš nedeva Dievam godu, un viņš tika tārpu saēsts un nomira." Tāpat Ananiju un Sapfīru sodīja:"Redzi, to kājas, kas tavu vīru apglabājuši, ir durvju priekšā un iznesīs arī tevi.Tūdaļ tā nokrita pie viņa kājām un nomira."Un nodeva sātanam samaitāšanai ar Jēzus Kristus spēku:"un viņu nododam ar mūsu Kunga Jēzus spēku sātanam miesas samaitāšanai, lai gars tiktu izglābts Tā Kunga dienā."
Tāpēc saku, ka Dievs var apžēlot kuru grib ( pat vislielākos slepkavniekus), un tiesāt kuru grib.Bet nu, katram jau ir sava interpretācija. |
skatījums [78.84.140.148] |
# Iesūtīts: 2013.11.20 15:59:29
Jā, žēlastība ir tas, ka dzīvojam un baudam nemitīgi Dieva žēlastību! Tas gan tā ir! |
krake [82.145.210.164] |
# Iesūtīts: 2013.11.20 19:36:41
skatījums Bet, ja
apzināti grēkojam, tad vairs
neatliek upuris ( Kristus) par
grēkiem, bet briesmīga tiesas dienas gaidīšana. Ja cīnāmies
pret grēku līdz asinīm, tad
mums vēl ir cerība.
Skaisti (un skarbi) jau skan,
bet esmu atklājis, ka grēkojam lielākoties apzināti un līdz asinīm (?) pret grēku nemaz nemākam cīnīties.
Bet mūsu cerība ir Glābējs Kristus.
Lai gan, varam arī monstram ticēt, tikai ko lai tam upurējam? |
krake [82.145.210.164] |
# Iesūtīts: 2013.11.20 19:47:43
Aivars, mani gan tie pazudinātāji īpaši neuztrauc, jo tiem rokas par īsām lai pazudinātu.
Bet nu skatījumam gan ir apskaužami tīrs, evaņģelija (un pieredzes) maz samaitāts ticības skatījums. 
Varbūt ka tāda arī ir tā īstā palikšana Kunga vārdos? |
sabio  |
# Iesūtīts: 2013.11.21 10:27:11
vispār jau amizanti savā ziņā, kad situācijās, kad jārīkojas pēc veselā saprāta (piemēram, kā te šajā diskusijā minētajā gadījumā - kad notiek bērnu, sievas fiziska ietekmēšana) , vēl jāpiemeklē tomēr arī citats no Sv.Rakstiem atbilstošs un kādu ricību attaisnojošs.. Un ja nav atbilstošs citāts, ko tad...? |
g....s t.....s [87.246.165.252] |
# Iesūtīts: 2013.11.21 10:55:12
sabio
Vipār jau jābūt otrādāk. Un vēl Sal.pam. ir šis tas par smadzeņu lietošanu. |
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2013.11.21 14:41:05
skatījums [78.84.140.148]
varētu atklāt pat jaunu tēmu par to, kā saprotam Dieva sodu un žēlastību, interesanta un piedevām luteriska
Ananijas un Safiras gadījums tiešām rūpīgi jāpārlasa, man šķiet, ka tā ir situācija, kurā parādīta arī draudžu vadītāju milzīgā atbildība, ko sludina par naudu un Dieva žēlastību, lai neviena ģimene no šausmām pēc tam nenomirtu.  Starp citu, Safira bija paklausīga tibīte vīram it visā līdz galam, līdz nāve šķīra un atkal vienoja. Par Pētera rīcību, par pirmdraudzes komūnu un kopējo kasi teologi var padiskutēt! Būtu vērts!!! Kas par tekstu, nebūt jūtīga seelesorge , tur jeb kura memme būtu gar zemi - "redzi, pie durvīm jau ir to soļi, kas apglabāja tavu vīru, un viņi iznesīs arī tevi!" (Ap.d.5:9)
Bet pie tēmas. Viena no aksiomām ir tā, ka "grēki netiek piedoti grēku nožēlas dēļ." Un tur sākās tas, ka Dieva piedošana mums kļūst kā nasta un problēma, nespējot piedot un piedot tam, kam Dievs ir piedevis un pieņēmis. Tā ir reāla problēma. Dubultā tā kļūst, ja to vēl sludina un māca citiem.
Tāpat, kā Ananijas un Safiras gadījumā, vieglāk notikušajā ir saskatīt Dieva sodu, ar matemātisku precizītāti izkalkulēt cēloni un sekas, nekā saskatīt, ka Pēteris "šauj pār strīpu" un ka šie cilvēki žēlīgo Dievu redzēja vienīgi kā soģi. Acīmredzot šis duālisms ir mūsos, šī dialektika ir liktenīga - paši sevi ceļam un paši sevi lādam.
Vai tas Tavuprāt mazina dievbijību un pazemību? |
g....s t.....s [87.246.165.252] |
# Iesūtīts: 2013.11.21 15:00:53
Raimonds
ar matemātisku precizītāti izkalkulēt cēloni un sekas, nekā saskatīt, ka Pēteris "šauj pār strīpu"
Pēteris kādu nogalināja?
šie cilvēki žēlīgo Dievu redzēja vienīgi kā soģi
Kur to var lasīt? |
Raimonds |
# Labojis Raimonds: 2013.11.21 15:40:39
g....s t.....s [87.246.165.252]
Ko vēlies noskaidrot?
Vai šis gadījums ir tikai uzskatāma vizuāla prezentācija, pēc kuras cilvēki piecēlās un, no drēbēm notraucot putekļus, smaidīgi aizgāja mājās?
Man šķiet kā šodien netrūkst gadījumi, atceramies kaut vai Keitas auklīti, kura sev nespēja piedot. Ko tik nav nabadziņi nav darījuši: lēkuši pa logu, indējušies, kārušies. Tāpēc, ka kāds uzbrēca un pēc tam nespēja to pieņemt. T.sk ko tik laulātie viens otram nenodara dēļ mīlestības deficīta un lai pierādītu?
Autoritāte, atbildība, dusmas, "siet un atbrīvot" Mt.5:22; Jņ.20:23 |
skatījums [78.84.140.148] |
# Iesūtīts: 2013.11.21 15:41:35
Krake, ar nožēlu tev jāpiekrīt, taču tas joprojām nemaina to, ka Dievs grib, lai mēs dzīvojam svēti. Domāju, ka, ja nenotiek šī svētuma pārmaiņa mūsu ikdienā ( domās, apģērbā, attieksmēs, runā, dzīvesveidā, uzupurēšanās, sevis aizliegšana utt.), tad mūsu ticība ir velta un tā nenes augļus.
Ja tā tas paliek, tad kurš kura uzvarēts ir, tas tam arī kā kalps paklausa vai nu grēkam uz nāvi, vai nu paklausībai Dievam uz taisnību. |
skatījums [78.84.140.148] |
# Iesūtīts: 2013.11.21 15:48:20
Raimond, es īsti nesaprotu, ko tu gribi pateikt ar šo?
"Bet pie tēmas. Viena no aksiomām ir tā, ka "grēki netiek piedoti grēku nožēlas dēļ." Un tur sākās tas, ka Dieva piedošana mums kļūst kā nasta un problēma, nespējot piedot un piedot tam, kam Dievs ir piedevis un pieņēmis. Tā ir reāla problēma. Dubultā tā kļūst, ja to vēl sludina un māca citiem."
Varbūt kļūdos ( nepareizi saprazdams tevis teikto), bet Dievs piedod, tad kad atzīstamies un nožēlojam savus grēkus. Nevis vienkārši piedod automātiski, tāpēc, ka tā vajag.
|
skatījums [78.84.140.148] |
# Iesūtīts: 2013.11.21 15:55:56
Par dievbijību, tur tālāk rakstīts , ka pēc šī gadījuma ( Ananijas un Sapfīras nāve), draudzi pārņēma lielas bailes, un no pārējiem neviens neiedrošinājās viņiem piebiedroties, bet ļaudis apustuļus augsti cienīja.Šī veselīgā dievbijība ir nepieciešama, manuprāt, arī mūsdienās, jo daudzi ir raduši ļoti viegli un familiāri attiekties pret Dievu un dzīvot tādu pašu vieglprātīgu dzīvesveidu. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2013.11.21 16:17:53
Varbūt kļūdos...... bet Dievs piedod, tad kad atzīstamies un nožēlojam savus grēkus
Jā, Tu kļūdies! Dievs negaidīja, kamēr tu izutīsies savus grēkus sūdzēt, bet mira uz Krusta par Tevi, pirms Tu pat aptvēri, ka Tev grēku piedošana vajadzīga.
neviens neiedrošinājās viņiem piebiedroties, bet ļaudis apustuļus augsti cienīja.Šī veselīgā dievbijība ir nepieciešama Hm, `veselīga dievbijība` tavuprāt ir tāda, ka ļaudis raustās no baznīcas. Hm, hm, hm
jo daudzi ir raduši ļoti viegli un familiāri attiekties pret Dievu un dzīvot tādu pašu vieglprātīgu dzīvesveidu. - Un kāda tev daļa par šiem `daudzajiem`? Dievs tevi pilnvarojis viņus tiesāt un regulēt, ar Dievu baidot?
Zini, mūsu KUNGS un Pestītājs reiz stāstīja izvērstu līdzību par Tēvu ar aplam mīkstu sirdi un diviem puišeļiem. Tur arī izskanēja frāze, ka fāčuks bezmaz veselo saprātu zaudējis, pienācīgi neiedauzot bijību paklīdenim. |
Raimonds |
# Labojis Raimonds: 2013.11.21 16:24:06
skatījums [78.84.140.148]
Grēku nožēla vēl pati par sevi neatnes atpestīšanu. Grēku nožēlošana ir nepieciešama nevis grēku piedošanai, bet gan ticībai, kura ir grēku piedošanas saņēmēja.
Praktiski dzīvē tas var izskatās arī tā, ka grēku nožēla, sevis šaustīšana var būt arī mānīga, kas varbūt ārēji izskatās dievbijīga vai atbilstoša vienas vai otras konfesijas pieņemtajām ikonām.
Atpestīšana nebūt nav pagriezties gultā uz otriem sāniem vai citu priekšā paraudāt asaras, kā varbūt pat vienā otrā kultūres mentalitātē tas iegājies kā pieklājības norma. Ja to nedari, tad esi kā bezsirdis. |
skatījums [78.84.140.148] |
# Iesūtīts: 2013.11.21 16:34:42
Jā gan mira, pirms es to apzinājos. Tas nenozīmē, ka tagad jau esot kristietim man nav jāizsūdz grēki, lai saņemtu piedošanu atkal. Par daudzajiem gan domājis biju jau kristiešus, nevis neticīgos. Tāpēc nevis baidīt ar Dievu, bet būt dievbijīgam uz to aicina Bībele.
Ja runā tikai un vienīgi par Dieva žēlastību un mīlestību, neizlīdzsvarojot to, ka Dievs ir katra cilvēka tiesnesis, tad pārliekais akcents, nenobalansē visu Dieva raksturu un dabu kopumā. Pāvils arī atzina to, ka viņš nav sev pats tiesnesis, bet tas Kungs, un ka visiem jāstājas Kristus soģa krēsla priekšā. Redzi šeit kopā Dieva laipnību un bardzību. Tas ir rakstīts par brīdinājumu mums kristiešiem ( lai neiekārojam, nekurnam, nepadodamies netiklībai, elkdievībai, nekārdinām) , lai ņemam vērā to, kas notika ar viņa tautu tuksnesī. Dievs, tos iznīcināja, un tad ja mēs nepaliksim ticībā arī mūs izcirtīs. Un tur ir teikts, ka nedrīkst būt iedomīgs, bet jā |
skatījums [78.84.140.148] |
# Iesūtīts: 2013.11.21 16:40:34
Un tur ir teikts, ka nedrīkst būt iedomīgs, bet jābūt pilnam bijības. Bieži vien kristieši šos brīdinājumus neņem vērā, jo tā viņiem ir ērtāk dzīvot. Tā dievbijība paliek malā. |
skatījums [78.84.140.148] |
# Iesūtīts: 2013.11.21 16:48:36
Ticība Jēzum, nemaina to, ka man ir jāatzīstas un jānožēlo savi grēki, un tad Dievs ir uzticams un taisns, un piedod. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.11.21 17:51:00
skatījums [78.84.140.148]
Pāvils arī atzina to, ka viņš nav sev pats tiesnesis, bet tas Kungs
Tu tur saredzi bardzību, es tur saredzu brīvību no taisnošanās un paššaustīšanās un uzticēšanos Tam, kurš spēj taisnot.
man ir jāatzīstas un jānožēlo savi grēki, un tad Dievs ir uzticams un taisns, un piedod. - nu galīgi aplam! Dievs ir uzticams un taisns vienmēr. Tu te tagad runā kā fabulā aprakstītais gailis, kurš iedomājās, ka bez viņa dziedāšanas saule nezinātu, ka jāspīd. |
krake [82.145.216.68] |
# Iesūtīts: 2013.11.21 18:05:21
skatījums,
pats apustulis Pāvils atzina, ka labu gribēt viņš var, bet labu darīt ne un ka viņā nemīt nekas labs.
Tas jau nenozīmēja ka viņā ir substanciāls ļaunums un viņš nedarīja neko labu.
No viņa mācības un dzīves redzam tieši pretējo.
Vnk tās ir godīga kristieša nopūtas... |
g....s t.....s [87.246.165.252] |
# Iesūtīts: 2013.11.21 21:00:53
Kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla Vārdam.
tā kā viens ir miris par visiem, tātad visi ir miruši. Un Viņš mira par visiem, lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs sev pašiem, bet Tam, kas par viņiem miris un uzmodināts.
Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.
Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīgā mīlestība aizdzen bailes, jo bailēm ir mokas; kas baiļojas, nav sasniedzis pilnību mīlestībā. |
:: Pievienot komentāru
|
