Sheksna 
|
Iesūtīts:
2007.11.15 09:07:39
Tātad, jautājums, CIK populāra kristiešu vidū ir askēze? Cik lielā mērā kristietis PRAKSĒ (iztiksim šoreiz bez skaistajiem vārdiem) ir imūns pret patērēšanas kultu, ērtībām, brendu? Debesu valstības, nabago vai dajebkā cita vārdā? |
|
Sheksna |
# Iesūtīts: 2007.11.15 09:08:04
Nu, uz priekšu, izsakam viedokļus un argumentus. |
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2007.11.15 09:21:31
Sheksna
Gribēji korelācijas pa patēriņa priekšmetiem dažādās valstīs, pa reliģijām? ;-)
Manuprāt, ticīgajam vajag mazāk visu to labumu, jo viņam ir viena lieta, no kuras viņš gūst patiku.
No otras puses, kā kura ticība. Ja gaida tuvu pasaules galu, tad resursus ekonomēt nav nepieciešams. |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2007.11.15 09:24:04
Gribēji korelācijas pa patēriņa priekšmetiem dažādās valstīs, pa reliģijām? ;-)
Nop. Mani interesē kristiešu DARBU atbilstība kristiešu VĀRDIEM  |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.11.15 09:25:32
Sheksna
Tad tev atradīs atsevišķus kristiešus, kuru darbi atbilst vārdiem. Un tos, kam neatbilst - tie būs vai nu vēl procesā, vai par vājiem, vai neīsti. |
deprofundis  |
# Iesūtīts: 2007.11.15 09:39:11
tas jau nav nekāds īstais jautājums. |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2007.11.15 10:19:02
tas jau nav nekāds īstais jautājums.
Par ko ne? Vai tad JD nesatur direktīvas attiecībā uz askēzi? |
Sanits  |
# Iesūtīts: 2007.11.15 10:25:46
Sheksna
Lai cik dīvaini nebūtu, esmu dzirdējusi arī labklājības kristietību . Doma īsumā vienkārša: ja Dievs tevi svētī, tad jau tev jābūt bagātam. Ja neesi bagāts, tad kur problēma, attiecībās ar Dievu vai? Kāda tur askēze? |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2007.11.15 10:31:57
Šeksna, šķiet ka mums būs dažāds uzskats par askēzi!
Pāris tēzes.
1. Kristietība māca, ka cilvēkam objektīvi vajag maz materiālu lietu - jumtu, ēdienu, apģērbu, pietam miesas uzturam nevis gara "lutināšanai"
2. Kristietība nenolīdzina apriori bagātos, bet ļoti stingri brīdina, ka mantkārība ir visu kārību kārība, čista brīdinājums, ka tas ir risks kurā iekrist un pazust.
3. Raksti un Vēsture liecina, ka visos laikos DIevam ir bijuši cilvēki kas ir bagāti un kuru dēļ nabagiem tādēļ ir iztikas minimums, jo kā jau teicu, Kristietība nenoliedz cilvēku dažādību un tamdēļ katram savi talanti...
4. Ir apsolījums, ka, ja mūsu primārā vajadzība būs Debesu Valstība, tad šīszemes vajadzības Dievs nokārtos... un nevis pēc taviem ieskatiem, bet pēc saviem. Dos tā lai pietiek, nevis lai tu vari ar pirxtiem vēdeklī staigāt miljonāru vidū!
Dievs dod un Dievs var ņemt. |
Balss  |
# Iesūtīts: 2007.11.15 11:29:32
Kristietis var dzīvot mierīgi - vienalga, vai bagātāks vai trūcīgāks. Viņš zin, ka Dievs viņu neatstās badā un galējā trūkumā. Pat visdrūmākjās situācijās - ja cilvēks dzīvo ciešā kopībā ar Dievu - Viņš reizēm pat brīnumainā veidā gādā par nepieciešamo. Zinu daudzas personīgas liecības.
Bet drūma askēze - miesas mērdēšana un pašizdomātu likumu sev uzlikšana - ir pat nosodīta ap.Pāvila vēstulēs! |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2007.11.15 11:38:09
Bet drūma askēze - miesas mērdēšana un pašizdomātu likumu sev uzlikšana - ir pat nosodīta ap.Pāvila vēstulēs!
Par drūmu askēzi neiet runa... diskusija ir ap komfortu, brendiem un to cenu |
Briinumsons  |
# Iesūtīts: 2007.11.15 11:45:02
Piemēram es dzīvoju diezgan pieticīgi man nav daudzu mantu , kādas cilvēkiem mēdz piederēt.
vai tas ir tāpēc, kas esmu no tā visa atteicies vai tāpēc, ka neesmu saņemies un sadabūjis. |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.11.15 11:47:21
Domāju, ka jo nobriedušāks kristietis, jo mazāk viņam rūp brendi (latv. = zīmoli!) un cena. Jo tā ir lepnība un mērīšanās, kurš bagātāks, krutāks. Tas ir pēc būtības svešs kristietībai. Un arī komforts līdz zināmai robežai tikai - kamēr cilvāks neieslīgst sava ego kopšnā, lutināšanā un audzēšanā. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.11.15 11:49:58
Ehh atkāpe par Brendiem!
Visforšākie ir Dolče un Gabane...
Divi geji strādā, lai heterosexuāļi varētu iepatikties beibēm! |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.11.15 11:53:09
Mulders
Labs ir, kad uzaicināsi ciemos, zināsim, ko tev nest! 
Bet tev jau viņi patīk tāpēc, ka patīk, ka ir kvalitāte, nevis, ka brends un ka visiem ir, vai ne? Par to jau te spriežam! |
Briinumsons |
# Iesūtīts: 2007.11.15 11:55:43
ar zīmoliem ir tā:
ja zini, ka ši ražotāja prece ir laba , tad pērc nākošreiz.
ne vienmēr zīmols nozīmē zīmēšanos.
varbūt kristiem vajadzētu īpaši piestrādāt , lai izvaizītos no kvalitīviem vai smalkiem zīmoliem? |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2007.11.15 11:59:08
Bet tev jau viņi patīk tāpēc, ka patīk, ka ir kvalitāte
Ugu, bet vai dzīšanās pēc kvalitātes (kvalitāte = atbilstība patērētāja prasībām) ietilpst askēzē vai nea?
varbūt kristiem vajadzētu īpaši piestrādāt , lai izvaizītos no kvalitīviem vai smalkiem zīmoliem?
Uz to lai atbild kristieši... |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.11.15 12:08:41
Mulders
Daudzām zīmola precēm, iespējams, ka tik vien ir, kā tas zīmols. Ja tev iepriekš nepasaka, ka "tas taču ir Pats Gabane!", tad neatšķirsi, tā teikt, naktspodu no ķīniešu vāzes. Vēl jāpadomā, vai dažs labs zīmols nav tikai uzraksts "vāze, ķīniešu, 8. gs" uznaktspoda. |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.11.15 12:14:16
Parasti jau tomēr zīmols garantē zināmu kvalitātes līmeni, bet tas nenozīmē, ka no-name produkts nevar būt tikpat labs vai pat labāks. Piem., džinsiem. Tāpēc es domāju, ka kristietim zīmols varētu būt mazsvarīgs. Protams, arī kristietis gribētu, lai kurpes neizjūk otrā dienā pēc uzvilkšanas, bet vēlēšanās pēs smalkuma tikai smalkuma pēc ir, manuptrāt, tālu no kristīga dzīves veida. |
Briinumsons |
# Iesūtīts: 2007.11.15 12:24:44
a_masiks
tas ir HABITS. Habits ir stilīgs
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.11.15 12:27:04
Balss, vispār es jokoju... man nav D&G mantu. Un jā, man primārais ir kvalitāte un pilnīgi vienalga par brendu.
Tātad, ja es kvalitāti dabonu par man apmierinošu cenu, tad brendam nav nozīmes.
Brendam var būt nozīme tikai tad, ja tieši tādas pašas kvalitātes un tādas pašas cenas manta ir nebrendota. |
:: Pievienot komentāru
|
