atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Moderno mītu pasaulē
Aivars
Iesūtīts: 2011.10.20 13:33:14
Raimonds skāra interesantu jautājumu par modernā cilvēka dzīvošanu mītos.
Pēc Mirče Eliade uzskatiem mīta galvenais uzdevums ir nostiprināt uzvedības modeli, un izdzīvojot mītus tradicionālas sabiedrības locekļi paceļas pāri šībrīža acumirklim, izjūtot piederību mītiskajai realitātei, tajā atrodot savu identitāti.
Klasisks piemērs mīta nošķiršanai no leģendas ir t.s. Romas leģenda par tās dibinātājiem Remu un Romulu, ko vilcene (palaistuve) auklējusi, un Romas mīts par mūžīgo pilsētu un pasaules valdnieci.
Kādos mītos, jūsuprāt, dzīvo mūsdienu cilvēks
diskusija kristiešiem
. 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2011.10.20 13:34:22
Raimonds rakstīja: Par mītiem, reiz J.Rubenis sacīja, ka šodienas cilvēks nebūt nav kļuvis brīvāks no modernajiem mītiem. Ideoloģijām un mītiem ir kaut kas kopējs.
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2011.10.20 14:20:28
daži pavedieni

*mīts un mītiskā domāšana...
* mītiskā pasaule ir veselāka/ harmoniskāka un drošāka, līdzīgi kā daudziem atgriešanās laimīgajā bērnībā, kad pieaugušie par visu gādāja un parūpējās...
*mītu, kurā dzīvo, pašam ir grūti ieraudzīt, jo ar to ir saistīta apziņa...
*reliģiskie mīti...
*reliģiskos mītus kontrolē stereotipi, bailes un vainas sajūta...
*mīti var palīdzēt pašsaglābāties un izdzīvot...
Aivars
# Iesūtīts: 2011.10.20 15:08:09
Vai varētu būt tā, ka arī progresa mīts kaut kādā veidā ir nozombējis ne tikai pasaulīgo cilvēku, bet arī mūsdienu kristiešu domāšanu ikdienišķajās izpausmēs? Vai tas tiešām rada stabilitāti, vai dzen jaunās krīzēs?
Raimonds
# Iesūtīts: 2011.10.20 15:22:17
Daži mīti, ko uzspiež sabiedrība un kurus kopjam paši:

Ticīgs cilvēks nedrīkst būt vājš, vai vismaz viņš nedrīkst runāt par savām problēmām, jo ar to viņš var apgrēcināt Dieva meklētājus.

Jo dziļi ticīgāks, jo labāks vadītājs.

Ticīgi jaunieši ir brīvi, atraisīti un spēj runāt par visām tēmam.

Ticīgs cilvēks nesarkst, viņš pilnībā ir atbrīvots no kauna, vainas un baiļu sajūtas, ja viņš tā dara, tad nav īsti ticīgs.

Ticīgie zina un spējīgi atbildēt uz visiem dzīves-jēgas un lielajiem jautājumiem.

Ticīgs cilvēks ir nopietns, satriekts, jo dzīvo nepārtrauktā grēku nožēlā.

Ticīgs cilvēks ir priecīgs, dzīvo nepārtrauktā laimes stāvoklī, jo ir pestīts.

Ticīgie visu savu dzīvi ir veltījuši Baznīcai.

Ticīgie visu savu dzīvi ir veltījuši ģimenei.

Es gribu būt ticīgs, bet ne fanātisks.
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2011.10.20 15:29:39
Aivars
Interesanti, tagad es lasu dažas epizodes par Latvijas 1.brīvalsts laika domātājiem un pedagogiem, jā, tajā laikā ļoti izteikti dominē ideja, cilvēks ir viņa uzdevums, mērķis, cilvēks ir viņa tapšana (Z.Mauriņa, P.Dāle u.c.). Daudz tāpat runā par gribu un pašaudzināšanu, faktiski vienā brīdī tas var novest pie tā, ka vārguļiem un nīkuļiem neatliek vietas.

p.s. Tas nozīmē, ka progresa idejas vārdā tiek noliegta realitāte un mēģina dzīvot kādā iedomātā pasaulē. Tāpat tas noved pie greiza priekštata par identitāti un ar kādiem līdzekļiem to sasniegt.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.10.21 09:56:42
Aivars, no taa wikilinka nebij skaidrs, kaapeec tie filosofi uzskata ka progress ir miits. Pmatojuma tur iisti nebija.

Pagaidaam es tomeer esmu progresa "miita" piekriteejs. Vieniigais ko es tur ieveeroju bij klasiskaa "futurologu" kljuuda, ka vinji skatoties naakotnee skataas no sev zinaamaa poziicijas... un LOGJISKI ka no man zinaamajiem resursiem es varu redzeet ierobezhoti taalu... un tad "viss", ibo cilveekam ir ljoti gruuti pariitdienas skatiijumaa inkorproeet riitdienas realitaati kas no shodienas skatupunkta ir taada pati kaa pariitdiena tikai par 1u dienu taalaak...

Progress ir exponenciaals, bet bremzeejoshais faktors ir logaritmisks, kaa rezutlaataa realitaate ir lineaara (Muura likums), tachu futurologi parasit redz tikai to logaritmisko komponenti, neapjeedzot exponenci...

Varbuut piemeers no manas industrijas.

Taadu sisteemu kaa es shodien varu uzbuuveet apmeeram 20 minuushu laikaa ar man pieejamajaam tehnologjijaam veel pirms gadiem 20 vareeja uzbuuveet varbuut tikai kaadaa modernaa laboratorijaa un paaris dienaas/nedeeljaas...

Ko tas noziimee. Tas noziimee, ka es shodien vairs nerisinu taas probleemas, ko cilveeki risinaaja pirms 20 gadiem, un man ir ljoti stabils fundaments, lai es paceltos augstaak pretiim saulei.

Un... kaapeec esoshais fundamnets nevar sabrukt... Tas nevar sabrukt taapeec, ka cilveeks (shai gadiijumaa cilveece) kas 1x atrisinaajis pareizi kaadu sarezhtjiitu uzdevumu, 2x to pashu uzdevumu var atrisinaat DAAUDZ aatrakaa laikaa, bet 3ajaa reizee jau vispaar... vinjam tas ir "asiniis"...

Taakaa progress nav tikai plix cilveeku "smadzenju muskulju uzaudzeeshana" tas ir arii apkaarteejaa instrumentaarija atiistiiba... Progress ir visas civilizaacijas progress, nevis tikai konkreetu indiviidu progress... Piekam muusdienaas sabiedriiba jau darbojas kaa meta-buutnes...

Un progress nav tikai tehnologjiskais progress, tas ir arii eetiskais, domaashanas metodologjijuj un sociaalais progress...

Taakaa... pagaidaam es neredzeeju labu pamatojumu, kaapeec progress buutu miits. Miits ir tas, ka kaads sho progresa virzienu speetu paredzeet taalaak par riitdienu
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.10.21 09:59:00
p.s. Tas nozīmē, ka progresa idejas vārdā tiek noliegta realitāte un mēģina dzīvot kādā iedomātā pasaulē.
Bet varbuut otraadi... varbuut progresa atdziishana ir beegshana no realitaates, un meegjinaajums realitaati ziimeet taadu, kaada taa bij beerniibaa.

Tāpat tas noved pie greiza priekštata par identitāti un ar kādiem līdzekļiem to sasniegt.

Varbuut tas, kas sho apgalvo, neapzinaati grib dikteet identitaati pasaulei?
Aivars
# Iesūtīts: 2011.10.21 10:45:03
Jošs Mulders
Nav jau runa par to, ka teiksim kaut kāds progress ir panākts dažā tehnoloģijā. Pēc idejas, mīts ir kā tāda pārlaicīga drāma, caur ko cilvēks saprot arī sevi. Īpaši neiedziļinoties konkrēto vikipēdijas filozofu specifiskos ieskatos, vai tad nav tā, ka kopš renesanses alķīmiķi sāk meklēt tehnoloģiju paradīzei, tālāk jau Bibliskā vēsts par virzīšanos pretī visas radības pestīšanai tiek aizvien vairāk pārinterpretēta kaut kādā progresējošā, evolucionējošā pasaules attīstības modelī, kas teorētiski notiekot visos līmeņos un aizvien turpināsies pretī aizvien lielākai pilnībai. Parādās apakšmīts par `tumšajiem` vidusslaikiem iepretī `apgaismībai`, kas šodien jau pāraudzis brīvdomības kultā, kur vai viss tradicionālais, konservatīvais ir automātisks ļaunums, pat bez īpašas iedziļināšanās. Sapnis par `veco dievu gāšanu un jaunās pasaules celšanu` ar visiem politiskajiem un sociālajiem eksperimentiem noved pie asiņainākā gadsimta pasaules vēsturē, bet cilvēki turpina dzīvot mītā, ka ir progresīvāki nekā viņu senči ne vien pirms pāris gadsimtiem, bet arī paaudzēm. Darvinisti aizgūst no Smitistiem apakšmītu par evolūciju, kas vēlāk tiek attiecināts kā uz politiku, tā atpakaļ uz ekonomiku. Beigās vidējais modernais cilvēks sagaida kā pašsaprotamu lietu, ka ekonomika ar katru dienu rausīsies kalnā, dzīve kļūs arvien labāka, un drīz jau kliņģerlietiņš līs, un dakteri drīz iedos zāles pret novecošanu un nāvi, bet reālā pasaule tomēr ir drusku savādāka. Tā kaut kā īsumā
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.10.21 11:21:37
Aivars, nu apmeeram sapratu domu...

Nu jaa... miits par progresu kaa par "pashu par sevi" jeb "ex nihilo" patiesi pastaav. Okey, galvenajos vilcienos piekriitu... citaadi jau ir jaaskalda mati par ko bazars.
Raimonds
# Iesūtīts: 2011.10.21 12:14:39
Aivars, Jošs Mulders

Viens no lielajiem mītiem ir, ka nav absolūtas un visiem derīgas patiesības. Vai nu tas tiek kultivēts dēļ pārspīlētas tolerances, vai arī spēcīgu viedokļu ielenkumā, individuālie ieskati, vienkārši, noslīgst. Lai gan dzīvē notiek nedaudz citādāk, nonākot konkrētā situācijā (iepriekš te uzskaitīju, vairāk gan tie ir stereotipi ), bet tā spiež izdarīt izvēli un bez savas pārliecības, bez sava viedokļa to nevar. Pretējā gadījumā tas noved pie milzīga iekšēja konflikta vai arī vēl viens risinājuma veids, atsakoties no sevis, skatīties ko par to saka kādas spēcīgas autoritātes vai kā rīkojas lielākais to cilvēku ar kuriem es sevi identificēju.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.10.21 12:27:28
Raimonds, tas pat nav miits, tas ir muusu laikmeta mulkjiibas hallmarks.
Kas interesanti, ka tieshi tie, kas sho zajavu izsaka, vienmeer censhaas ienjemt moraalo high-ground un pasludinaat, ka vinju apgalvojums kaareiz reprezentee sho absoluuto patiesiibu.

Pati zajava ir oxiomrons.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.10.21 16:55:58
Raimonds
mjā, lūk domāju, vai relatīvismam atbilst mīta definīcija, vai tas ir tikai viens no personāžiem, kas pēc vajadzības tiek iepīts dažādos citos mītos. Parasti jau runas par objektīvas patiesības neesamību sākas tur, kur pietrūkst argumentu, bet gribās izskatīties gudrākam par otru. Nez vai ir kāds cilvēks, kas patiesi dzīvo ticībā, ka patiesība ir neiespējama, arī savā ikdienā?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.10.21 17:09:25
Aivars... un vai tieshaam ejot paari ielai vinjsh tomeer nepaskataas uz abaam puseem?
Aivars
# Iesūtīts: 2011.10.21 17:10:31
Jošs Mulders
Aivars
# Iesūtīts: 2011.10.23 19:26:26
Ha! Izrādās, ka ir veselas veblapas jau veltītas šai tēmai.
Ieskatam - http://www.tenbiggestmyths.net
diletants
# Iesūtīts: 2011.10.28 09:50:47
Daļa no iepriekš nosauktajiem- pamatā attiecībā uz ticīgajiem utml.- jau vairāk atgādina stereotipus- t.i. ne mītus kā stāstus ar noteiktu tematiku , loģiku un kādu būtību, bet kādus konkrētus viedokļus un pieņēmumus, par to kā kaut kam vajadzētu būt. Modernie mīti vairāk varētu būt tādi kā žurnālistu vai citu personu stāsti, piemēram, par politiķu un slavenību gaitām vai pasaulē notiekošajiem procesiem - kuras ar stāstu un aprakstu palīdzību iegūst tādu kā mitoloģisku pieskaņu. Jo faktiskajai realitātei un būtībai jau procesu vērotājiem grūti pietuvoties. T.i. masu mēdiju/interneta vietņu/sociālo portālu mīti. Arī globālās sasilšanas stāsts varētu būt viens no modernajiem mītiem.
Kleops [212.93.105.38]
# Iesūtīts: 2011.10.28 12:52:52
Vél vienu moderno mítu apspriedâm diskusijâ par .J.Rubeña rakstu IR, - viña apšaubâmo uzskatu, ka lúgt kopâ ar nekristígo religiju pârstâvjiem ir Ok.
Aivar, lúgt par mieru var un vajag, bet to nevar darít kopâ ar elku kalpiem! Iedomâjies Pâvilu Efezâ satuséjam ar artemídiešiem lúgšanâ par Romas impériju.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.10.28 12:57:05
Kleops [212.93.105.38]
nez vai tas klasificējas kā mīts. Bet pārlasi, kas tajā diskusijā ir jau sarakstīts, un arī vai tajā rakstā Rubenis aicina uz to, ko tu tagad saki
Kleops [212.93.105.38]
# Iesūtīts: 2011.10.28 13:50:25
aivars, šís lietas - pirmâ baušla pârkâpuma nenosodíšana ir aizplvurota aiz skaistiem vârdiem piekrišana, kà savâdâk.
Memekija
# Iesūtīts: 2011.10.28 19:41:32
Kleops [212.93.105.38]
Velkam skabargas no citu actiņām? Tikai aiz baļķa nevar redzēt, vai viņas tur tiešām ir
. 1 . 2 . 3 . 4 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 153 , pavisam kopa bijuši: 276