Sieviete 
|
Iesūtīts:
2007.10.27 18:21:09
Pārsvarā vīrieši (vairāki ateisti) citās tēmās jau labu brīdi diskutē gan par abortiem, gan dzemdību sāpēm, gan par sievietes (topošās mātes) tiesībām izlemt sava nedzimušā bērna likteni. Vai nevajadzētu pārrunāt vīriešu atbildību gan par sava dzimušā, gan nedzimušā bērna likteni?
Par vīrieša kā ģimenes galvas atbildību pret savu sievu un bērniem? Par daudzajām vientuļajām mātēm, kas vienas audzina savus bērnus? |
|
sabio  |
# Iesūtīts: 2011.11.03 16:01:42
labi jau labi, tas vīrietis ar to TV vairāk bija piemēra pēc, protams, zinu, ka nekārtīgas varbūt arī sievietes..
Vīrietis un sieviete jebkurā gaījumā jau pēc būtības (ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski) ir atšķirīgas būtnes, bet redz, Dievs tā noteicis, ka viņiem jādzīvo vienā ģimenē... Jā, tā ir galējība apprecēt kādu, kura dzīves uzskati un viss pārējais totālu atšķiras, bet otra galējība, kādā es redzu dažas > 30 dāmas (un kungi arī) ir nokļuvušas/i, ka gaida nez kādu sev ideāli atbilstošo otro pusi, t.i. tiklīdz pamana kaut ko , kas nepatīk, tā sūta otru tālāk... Jo, redz, sadzīvot tak nevarēs. |
sabio |
# Iesūtīts: 2011.11.03 16:11:38
liela vai maza, bet ir, nez tik kā izmērīt cik liela.... Vai arī gribi teikt, ka psiholoģisku atšķirību nav? |
biča  |
# Iesūtīts: 2011.11.03 16:22:03
sabio
tiklīdz pamana kaut ko , kas nepatīk, tā sūta otru tālāk... Jo, redz, sadzīvot tak nevarēs.
Un pareizi vien dara. It kā katram būtu obligāti jāatrod otro pusi un jāveido ģimeni, par spīti tam, ka ne ar vienu nespēj sadzīvot. Tā taču ciešanas būs gan tas, kas nespēj sadzīvot, gan tam, ko visu laiku zāģē.
Ctulhu
Psihologiskaa atskiriiba ir stipri paarspiileeta.
Ieaudzināta ir pat ļoti... Protams, ir šādas tādas pamatatšķirības, kas biezi vien izriet no fizioloģiskajām, bet ne tik lielas kā pēc steroetipiskas audzināšanas. |
biča |
# Iesūtīts: 2011.11.03 16:37:22
Ctulhu
Nu, jutu mērenas atšķirības psiholoģiskajā kondīcijā, kad man pērn izrakstīja pretandrogēnu + sievišķos hormonus uz gadu. Tomēr savā standartkondīcijā jūtos labāk un pierastāk. Tagad gan ūsas, gan puiciskais raksturiņš ir atpakaļ |
Jošs Mulders  |
# Iesūtīts: 2011.11.03 16:37:44
Mulders ir skeptikjis.
Luudzu uzraadiet man to gadiijumu, ka tas ko te modernie "feministi" sauc par "stereotipiska audzinaashana" tieshaam IR stereotipiska...
Tobish viss ko shie var pieraadiit ir tas, ka cilveeku principaa var psihologjiski padariit par faktiski dajebko...
Tas kas netiek pieraadiits ir, kaapeec shii "stereotipiskaa" audzinaashana ir slikta un kaapeec vinju piedaavaataa (bet nekad dziivee nerealizeetaa) modelja piekopshana buutu labaaka... praksee? |
sabio |
# Iesūtīts: 2011.11.03 16:39:47
biča, ir tāda īpašība ko sauc par sīkumainību... un jebkuram jau var atrast pie kā piekasīties. Ja visi to vien darītu, tad ģimeņu vairs nebūtu vispār... Arī mēs esam parādījušies šajā pasaulē, jo mūsu vecāki (ja ir abi) bija pietiekoši nesīkumaini, lai viens ar otru kopā sadzīvotu
Varētu domāt, ka ir tādas ģimenes, kas ideāli sadzīvo, bez jebkādiem strīdiem utt... Neticu ka ir, tikai varbūt ārēji izliekas, kā tā ir. Bet izšķirties tāpēc, ka nevar sadzīvot un meklēt kādu citu vietā, ar ko nu varēs ideāli sadzīvot, manuprāt, ir liels naivums... |
biča |
# Iesūtīts: 2011.11.03 16:44:59
Jošs Mulders
Mani visu bērnību bakstīja ar "kā Tu meitene būdama..." un "meitenes tā nedara". Īpaši smagu situāciju padarīja tas, ka man nepiemīt parasti sievietēm raksturīgā multitasking spēja. Pusaudžu gados es nopietni apsvēru domu mainīt dzimumu, jo man dziļi derdzās savējais. Iespējams, ka tā arī izdarītu, ja ne totāli androfīla orientācija - kļūt par geju tomēr būtu neizdevīgi, pie tam pierasts pie sava ķermeņa tāda, kāds tas ir. Tagad pierasts, ka cilvēki, kas ko tādu saka, ir vienkārši aprobežoti. |
biča |
# Iesūtīts: 2011.11.03 16:46:35
sabio
Reizēm vajag vienkārši saprast, ka pats ir tāds, ar ko nevar sadzīvot, un likties mierā. Nav jāmeklē citu, ir vienkārši jāpaliek vienam. |
sabio |
# Iesūtīts: 2011.11.03 16:51:29
biča, kā cilvēks par sevi to var saprast pirms pamēģināts? "
Nedomāju, ka tas vien, ka man otrā kaut kas nepatīk ir iemesls, lai ar šo cilvēku nedzīvotu. Drīzāk svarīgi nodefinēt, kas ir tas galīgi nepieņemamais un tad gan nav vērts pat uzsākt, ja otram kautkas no tā piemīt... Teiksim es nedzīvotu ar alkoholoķi u.tml. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2011.11.03 16:53:07
Nu kaut vai rotallietas - nez kaapeec dalaas peec dzimumiem.
Un? Tb pieraadi ka tas ir slikti/destruktiivi un nepareizi!
Nu piedo, bet taa nu stulbi sanaak, ka kaameer mana sieva ar beebi seezh pie kruuts, tikmeer vecaakaa maasinja ar lelli arii rotaljaajas, gjeerbj to un arii "pabaro". Savukaart beernu "kopeeshanas" instinkts nav ieaudzinaats, bet tieshaam ir instinkts. Taa nu gribot negribot tieshi meiteniite, kas identificeejas ar mammu, apguust tieshi rotaljas ar lelleem... no kaa izriet ljoti daudz kas... lelliishu gjeerbshana, "baroshana"... kas savukaart saistaas ar traucinjiem, smukaam "princeshu lietaam" etc...
Taapat puikas dabiigi skatoties uz mammu neindentificeejas ar mammu, bet gan driizaak ar teeti... un ja teetis tomeer nebaro mazus beernus, diez vai puika arii saaks speeleet "pabaro lelli pie kruuts" speeli Puika skatoties ko dara teetis, saaks vinju kopeet... un gribot negribot apguus tieshi teeva iemanjas...
Taadeejaadi... ja gribi paaraudzinaat beernus, tad enforcee lomu mainju gjimenee... Liidz tam nevajag beernam paarmest, ka vinjsh maacaas kopeejot. |
biča |
# Iesūtīts: 2011.11.03 16:53:42
Ctulhu
Nu kaut vai rotallietas - nez kaapeec dalaas peec dzimumiem.
Nu, lelles var izmantot arī "ārstēšanai" vai apģērbu šūšanai, nevis tikai, kā plānots, lai auklētu Bet tik un tā mums ar daudz sievišķīgāko māsu nebija mīļākas izklaides kā pašām kaut ko taisīt no visādiem koka vai auduma gabaliņiem un citiem pribambasiem. Veidot kaut ko pašam vienmēr ir interesantāk kā spēlēties ar jau gatavām mantiņām un tur jau dzimumam ir maz nozīmes - bērns pats izvēlas, ko un no kā veidot. |
biča |
# Iesūtīts: 2011.11.03 16:55:26
Jošs Mulders
Cik veca māsiņa? |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2011.11.03 17:04:08
bicha... personaala infa... sorre |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2011.11.03 17:04:48
Ctulhu jaa...
Nevajag jaukt prasmes ar dzimumidentitaati.
Mulders uzskata ka ir pareizi un labi, ja sievietes ir sievietes un viirieshi ir viirieshi un ka tas nenoziimee tikai dzimumorgaanu atshkjiriibas. |
biča |
# Iesūtīts: 2011.11.03 17:13:24
Jošs Mulders
Pārāk bieži daudzas prasmes ne pa tēmu piesaista dzimumidentitātei, kaut šībrīža situācijā tas dalījums ir krietni novecojis. Agrāk darbu dalījums bija vienkāršs - ar maziem bērniem saistītie + fiziski vieglākie (ēst gatavošana, mājas uzturēšana) darbi tika iedalīti sievietēm, kamēr fiziski smagie - vīriešiem. Mūsdienās fiziski smagie darbi pārsvarā tiek iedalīti tehnikai, ko tikpat labi var operēt jebkurš dzimums, kamēr ne tieši ar bērniem saistītie sieviešu darbi paliek tie paši. Rezultātā - aizvien vairāk tiek atslogoti vīrieši, kamēr sievietēm pienākumi nāk tikai klāt. Mājsaimniecība tāpat paliek uz sieviešu kakla, pat, ja tiek strādāts arī algots darbs. Domāju, ka ir tikai loģiski, ka arī vīriešu darbības jomai jāpaplašinās agrāko sieviešu darbu virzienā. |
biča |
# Iesūtīts: 2011.11.03 17:23:49
Ctulhu
Nu, ja cilvēkiem ir pietiekami augsts intelekta līmenis, tad protams, mājas darbi tiek dalīti pēc šāda principa, īpaši, ja jaunāki cilvēki. Bet vecākos un ne tik saprātīgos pāros bieži vien tāda drūma situācija ir vērojama  |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2011.11.03 17:27:06
bicha ljoti vienkaarshi, piemeeram...
Sieviete objektiivi ir taa, kas dzemdee.
Objektiivi sieviete ir taa, kas piedzimushu siiko baro.
Visai objektiivi shaadaa situaacijaa ir, ka shii barojoshaa sieviete ir taa, kas vairaak pavada laiku kopaa ar beernu. No taa logjiski izriet, ka vinjai driizaak buus jaakjeepaajas ar pamperiem, mazgaashanu beerna u.c. ar beebi saistiitaam lietaam. Logjiski ka sieviete shaadaaa staavoklii mazaak ir deriiga algotam darbam no kaa logjiski izriet, ka labaak viirietis ir piemeerots "nest maajaas mamutu" no kaa izriet, ka viirietis attiista vairaak shiis "mamutneshanas prasmes" ibo beerns ar maaminju vislabaak buut ir vismaz pusotru divus gadus, kad sho var laist beernudaarzos...
No taa VIEN rodas jau visai konkreeta vilkme konkreetaas "specializaacijaas" un tas viss tikai no objektiivie parametriem, ignoreejot konkreetas veelmes un preferences, kuras ARII nav vienaadas.
Sievietes kviec, ka vinjas grib tos labumus ko viirieshi, bet kaut kaa ignoree to, ka taa HOOCHA jau nemaz tik liela nav... nedz sievieteem dariit to, ko dara viirieshi nedz viirieshiem dariit to ko dara sievietes.
Un, piemeeram, ir noveerots ka taa IR tieshi psihiska iipatniiba, ka viirietis, ja kaut ko VINJAM vajag, VINJSH to arii izdariis pats, turpretii sievieteem raksturiigi ir padariit savas vjaadziibas par visas sabiedriibas vajadziibaam... |
biča |
# Iesūtīts: 2011.11.03 17:49:10
Ctulhu
Borta sistēma ietver arī psihofizioloģskus pielāgojumus, kas palīdz vieglāk uztvert mazuļa vajadzības, ne tikai barošanu, pie tam arī bērnam savu bioloģisko māti visvieglāk atpazīt, tāpēc labāk, ja bērnu vismaz pirmā gada laikā aprūpē viņa paša māte, ja vien nav kāds tiešām ekstremāls iemesls, kāpēc viņa to nevar. |
sabio |
# Iesūtīts: 2011.11.10 15:51:53
Par tēmu. vienā sprediķī dzirdēju apmēram šādi- cilvēki uztraucas, vai spēs pēcnācēju pietiekami labi apgadāt, bet par to, vai spēs viņu pietiekami mīlēt ... |
Adonika  |
# Iesūtīts: 2011.12.04 09:14:01
Bet vai kāds zinātājs varētu pateikt kaut kādus skaitļus, cik daudz bērnu uz doto brīdi dzīvojas pa bērnunamiem, jo trūkst potenciālu audžuvecāku? Vai kā reiz trūkst adoptējamo? Jeb gana papilnajiem bērnunamiem ir cits iemesls, piemēram, neatņemtas īsto vecāku tiesības, kad bērnunamos gan nonāk, bet adoptēt nevar?
Bērnu namos ir ap 2000 bērnu un VISI viņi ir pieejami ģimenes aprūpei. Likumā ir ļoti skaidri pateikts, ka bērnus ievietot iestādē var TIKAI tad, ja nav iespējams atrast ģiemni. Un ģimene nav tikai adoptētāji. Ir citas formas, kurām nav būtiski tas, vai bērna vecākiem ir atņemtas aizgādības tiesības. Adpcija nav ideāls, kurā jācenšas ietilpināt katru bez ģimenes gādības palikušo bērnu.
Vai neesi lasījis, ka pastāv ģenētiska nosliece uz alkoholismu? Es vismaz popzinātniskā literatūrā to esmu lasījusi. Ka šie cilvēki ir ļoti apdraudēti, tiem labāk nekad un nemaz nelietot. Cits var visu mūžu vakarā iedzert pa glāzei, un nekas, bet citam...
Ja alkoholisms iedzimst, tad LV diez vai ir kāds bez šī ģenētiskā mantojuma. Teorijas ir dažādas, bet šitā man vienmēr liek šaubīties par cilvēka spēju loģiski domāt. Var runāt par tieksmi uz atkaribām vispār un tā ir ļooti daudziem. Tik ja darbaholisms vai atkarība no saldumiem ir kaut kas, ar ko pat lepojas vai koķetē, tad alkoholisms, kas pēc būtības ir tieši tas pats, izrādās ļaunums, kurš iedzimstot.
es zinu, ja aizietu uz bērnunamu, man sirds salūztu... tāpēc neeju, jo šajos bērniņos un viņu vientulībā es ieraudzītu pasaules ļaunumu, kura priekšā es neizturu
Sabiedrības vienaldzība pret to ir daļa no šī ļaunuma. Mums ir vienalga, ka bērni dzīvo badā un vardarbībā (iestāžu realitāte), bet, kad viņi kā bezjūtu monstri apdraudēs mūsu bērnus, tad gan esam gatavi sodīt par savas vienaldzības sekām. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
